JAUNUMI

Jēkabpils pilsētas domes 2015.gada 23.aprīļa saistošie noteikumi №8 «Grozījumi Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 29.augusta saistošajos noteikumos №37 «Saistošie noteikumi par nodevām Jēkabpils pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 9.maiju.

Jēkabpils pilsētas domes 2015.gada 9.aprīļa saistošie noteikumi №7 «Grozījumi Jēkabpils pilsētas domes 2010.gada 11.novembra saistošajos noteikumos №35 «Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 9.maiju.

Valmieras pilsētas pašvaldības 2015.gada 26.marta saistošie noteikumi №228 «Grozījumi Valmieras pilsētas pašvaldības 2009.gada 7.septembra saistošajos noteikumos №75 «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Valmieras pilsētas sabiedriskajā transportā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 9.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 22.aprīļa noteikumi №203 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumos №801 «Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 9.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīļa noteikumi №182 «Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2014.taksācijas gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs. Kam jādeklarē aizņēmumi Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona. Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos: ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2014.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2013.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2014.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2014.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000...

Saeima 7. maija plenārsēdē pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un 1. lasījumā akceptēja Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumprojektu, paredzot, ka īpaša komisija izskatīs patērētāju un tirgotāju strīdus par precēm un pakalpojumiem, kuru cena pārsniedz 20 eiro, bet nepārsniedz 14 000 eiro. Izmaiņas esošajā likumā un jauna tiesību akta ieviešana nepieciešami, lai ieviestu Latvijas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija direktīvu 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (turpmāk – direktīva 2013/11/ES). Kā norādīts jaunā likumprojekta anotācijā, Latvijā ir konstatētas vairākas problēmas saistībā ar esošo situāciju patērētāju strīdu risināšanā. Kā galvenās no tām jāmin: problēmas saistībā ar ekspertīzes slēdzieniem (ekspertīzes slēdzienu kvalitāte un objektivitāte, ekspertīzes izdevumi pārsniedz ekspertīzei pakļaujamās preces vai lietas cenu, ekspertīzes pārsūdzība); civiltiesiski strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros; ilgstoša un neefektīva lietu izskatīšana. Jaunā regulējuma mērķis ir veicināt patērētāju tiesību...

Saeima 7. maijā 1. lasījumā skatīja Finanšu ministrijas ieplānotos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz esošajā likumā papildināt Kontroles dienesta tiesību un pienākumu apjomu, tostarp analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, organizēt un veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus šo risku līmeņa mazināšanai. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumi paredz likumā ietvert regulējumu, kas nosaka, kā kredītiestādēm vai finanšu iestādēm jārīkojas gadījumos, kad slēdzot kontu tiek konstatētas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kā arī paredzamās izmaiņas novērsīs nepieciešamību ziņot par darījumu attiecību izbeigšanu situācijās, kad nepastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu. Tāpat likumprojekts paredz precīzāku regulējumu rīcībai situācijās, kad klientam nav iespējas piekļūt saviem līdzekļiem, izbeidzot darījuma attiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, neskatoties uz to, ka nepastāv aizdomas par...

Saeima otrajā lasījumā 30. aprīlī atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz vairākus jaunus nosacījumus „ātro kredītu” nozares turpmākajai darbībai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norādījis, ka akceptētais priekšlikums saistībā ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles funkcijas nodošanu Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai (FKTK) ir pārsteidzīgs. Tas, ka priekšlikums par funkciju nodošanu tika iepriekš noraidīts, bet 2. lasījumā akceptēts, uzdod daudz jautājumu, kuru atbilde visticamāk saistīta ar nebanku nozares lobiju. Jau sākotnēji nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzības sistēma tika veidota, tieši ar mērķi aizsargāt patērētāju intereses un raudzīties, lai tiktu nodrošināta patērētāju pietiekama informēšana, maksātspējas vērtēšana, negodīgas komercprakses novēršana, patērētāju sūdzību izskatīšana u.c. Gandrīz četru gadu laikā šī licencēšanas un uzraudzības sistēma sevi ir attaisnojusi, jo PTAC ir panācis daudzus uzlabojumus nozarē – aizņēmēju maksātspējas vērtēšanu, līguma noteikumu maiņu, kā arī līgumsodu piemērošanas prakses maiņu par labu patērētājiem. Pirms licenču izsniegšanas un pārreģistrācijas PTAC regulāri pārbauda uzņēmumu iekšējās kārtības,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 6.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts personas pieteikums un uzlikts pienākums Iekšlietu ministrijai nodrošināt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās izsniedz personai termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Imigrācijas likuma 23.panta trešās daļas 2.punktā noteikts, ka šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem. Lietā persona bija pieprasījusi termiņuzturēšanās atļauju, pamatojot lūgumu ar humāniem apsvērumiem. Turpretī iestāde atzina, ka nepastāv humāni apsvērumi, uz kuru pamata termiņuzturēšanās atļauja būtu izsniedzama atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta trešās daļas 2.punktam. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi – lai arī likumā termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamati ir savstarpēji nošķirti – humāni apsvērumi un starptautisko tiesību normas –, to satura noskaidrošana un savstarpējā nošķiršana privātpersonai ir pietiekami sarežģīta, tādēļ Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments šonedēļ mutvārdu procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības, divas no lietām departamenta kopsēdē. Rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumiem un deviņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs un Ventspils brīvostas pārvalde. AT Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu lietu ar pieteikumu par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi. Rakstveida procesā izskatīs septiņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un sešas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Augstākā tiesa informē par atsevišķām administratīvajām lietām: Administratīvo lietu departaments 13.maijā mutvārdu procesā kopsēdē izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kurā ir strīds par Valsts ieņēmumu dienesta veiktā audita termiņa ievērošanu un iespējamā termiņa pārkāpuma sekām. Kā konstatējusi apgabaltiesa, Valsts ieņēmumu dienests atsevišķas izmeklēšanas darbības veicis laikā, kas sakarā ar informācijas pieprasījumu ārvalsts nodokļu administrācijai nebija...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sniedzis skaidrojumu par Ministru kabineta 2014.gada 28.oktobra noteikumu „Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem” piemērošanu. Ministru kabineta 2014.gada 28.oktobra noteikumu Nr.673 „Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem” (turpmāk – Noteikumi) nosaka, kādi zaļā iepirkuma principi jāņem vērā pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, nosacījumus ar vidi saistīto kritēriju ieviešanai tehniskajās specifikācijās un saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijos. Saskaņā ar Noteikumu 2.punktu tie attiecas uz pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem: kurus veic, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras, kurus veic 8. panta septītajā daļā noteikto kārtību līguma slēgšanai par Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, uz pārtikas produktu piegādes līgumiem, kurus noslēdz, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta piecpadsmito daļu. Noteikumi neattiecas uz ēdināšanas pakalpojumiem, kas...

Briselē 6.maijā tika parakstīts līgums par īstermiņa vīzu prasības atcelšanu starp Eiropas Savienību (ES) un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), kas nozīmē, ka arī Latvijas pilsoņi no 6.maija var ieceļot AAE bez vīzas, informē Ārlietu ministrija. Kaut arī līgums vēl nav publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī un nav stājies spēkā, tas paredz bezvīzu režīma piemērošanu pagaidu kārtībā jau no līguma parakstīšanas dienas. Bezvīzu režīms attiecas uz ES pilsoņiem, tai skaitā Latvijas pilsoņiem, kuru uzturēšanās ilgums AAE ir līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu laika posmā un kuru ieceļošanas mērķis valstī nav algota darba veikšana. AAE ir valsts Āzijas Dienvidrietumu daļā, Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, Persijas un Osmānijas līču krastos. Atgādinām, ka 2012.gada 11.martā Abū Dabī parakstītā Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās 2012.gada 11.martā Abū Dabī parakstītais protokols (turpmāk - Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts...

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) un "Omnicom Media Group" aptaujā noskaidrots, ka katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) neziņotu savai bankai vai atbildīgajām iestādēm par aizdomīgu aicinājumu internetā ierakstīt vairākus bankas kodu kartes kodus. Savukārt tie interneta lietotāji, kuri informētu par iespējamu krāpniecības mēģinājumu, visi (72%) sazinātos ar savu banku, bet daži (5%) arī ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm. "Ja interneta lietotājs saņem aizdomīgu aicinājumu dalīties ar bankas datiem, piemēram, ierakstīt vairākus kodu kartes kodus vai nosūtīt internetbankas pieejas datus, ir jāsazinās ar banku - savu vai to, no kuras it kā saņemts sūtījums. Banku konsultāciju tālruņi lielākoties darbojas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Tāpat aizdomīgās situācijās iedzīvotāji aicināti sazināties ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm - piemēram, Cert.lv, Drossinternets.lv. Krāpniecisku gadījumu skaits interneta vidē ir pieaugošs, tāpēc ikvienam ir jāzina e-drošības pamatprincipi, jābūt piesardzīgiem un jāziņo par krāpniecības mēģinājumiem - jo ātrāk tiks ziņots, jo ātrāk būs iespējams samazināt uzbrukuma apjomus un novērst datu...

Ministru kabineta 2015.gada 5.maija noteikumi №211 «Noteikumi par kārtību, kādā konsulārajā reģistrā iekļauj un izmanto informāciju par paredzamu īslaicīgu uzturēšanos ārvalstīs»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.maiju.