JAUNUMI

Elektroniski lasāmajā Augstākās tiesas biļetenā publicēts Augstākās tiesas publiskais pārskats par 2014.gadu - struktūrvienību vadītāju ziņojumi, statistika, Disciplinārtiesas priekšsēdētājas ziņojums un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopsavilkums par gada darbu un perspektīvām. Kā publiskajā pārskatā norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, jau ilgstoši vislielākais neizskatīto lietu atlikums Augstākajā tiesā ir Civillietu departamentā, 2014.gadā departaments spējis izskatīt tikai 40% no tā tiesvedībā esošajām lietām un gada beigās neizskatīto lietu atlikums bija 2085 lietas. Salīdzinoši – Administratīvo lietu departamentā 505, Krimināllietu departamentā – 107 lietas. Vidējais lietu izskatīšanas termiņš: Krimināllietu departamentā – 1,3 mēneši, Administratīvo lietu departamentā – 3,1 mēnesis, bet Civillietu departamentā – 17,2 mēneši. Pārskatā norādīts, ka 2014.gads iezīmējās ar būtisku administratīvo lietu pieaugumu . 2014. gadā Administratīvo lietu departaments saņēma par 162 lietām jeb par 16% vairāk lietu nekā 2013.gadā. No kasācija kārtībā izskatītajām lietām visvairāk lietu kā atbildētājs bijis Valsts ieņēmumu dienests, kam seko 270 lietas jeb 25 % no kopējo...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2014. gadā - vairums ieguldījumu fondu darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, tomēr atsevišķu ieguldījumu fondu darbības rezultātus negatīvi ietekmēja ģeopolitiskās spriedzes saasināšanās līdz ar Ukrainas un Krievijas notikumiem, kā arī Krievijas rubļa vērtības kritums. Atvērtie obligāciju un naudas tirgus fondi 2014. gada 31.decembrī atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu gada ienesīgums bija robežās no mīnus 44.1% līdz plus 15.5% (negatīvs četriem fondiem no četrpadsmit), taču, ja datos neietver fondu, kura ieguldījumu pamatvalūta ir Krievijas rublis, tad zemākais ienesīgums šo fondu grupā bija mīnus 8.6%. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējie aktīvi gada beigās sasniedza 178 milj. eiro, saglabājoties iepriekšējā gada beigu līmenī. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi - uz termiņnoguldījumiem bankās un valdības obligācijām. Atvērtie jauktie fondi Atvērto jaukto fondu gada ienesīgums...

Valdība otrdien, 14. aprīlī, apstiprināja grozījumus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, kā arī ar tiem saistītos grozījumus likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", paredzot, ka turpmāk arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki drīkstēs pārvaldīt privāto pensiju uzkrājumus. Alternatīvo ieguldījumu fondi parasti apgroza kapitālu augstāka riska finanšu instrumentos, kas var nodrošināt straujāku pensiju kapitāla pieaugumu, bet arī palielina zaudējumu iespēju. Likumu grozījumi paredz papildināt privāto pensiju fondu likumā minēto pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāju sarakstu, iekļaujot arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, kuri ir tiesīgi sniegt ieguldījumu pakalpojumus. Pagaidām pensiju plāna aktīvus Latvijā drīkst pārvaldīt četru veidu komercsabiedrības - kredītiestādes, apdrošināšanas akciju sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Izmaiņas likumos veiktas, ņemot vērā Eiropas Komisijas direktīvas 2011/61/ES grozījumus, kuri nosaka vienādas prasības licencētiem ārējiem pārvaldniekiem dažādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā pāri Eiropas Savienības valstu robežām. Izmaiņas esot nepieciešamas, lai "novērstu nevienlīdzīgu situāciju, ka Latvijā licencētam pārvaldniekam nav tiesību sniegt iepriekš minētos pakalpojumus, ne arī...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu, ko izstrādājusi Finanšu ministrija. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis uzsver, ka jaunā izlīdzināšanas sistēma būšot vienkāršāka un saprotamāka un tajā iekļauti kritēriji, kas atbilst mūsdienu situācijai. „Uzskatu, ka demogrāfiskie kritēriji, pirmsskolas vecuma bērni, skolēni un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma mijiedarbībā ar pašvaldības teritorijas lielumu ir veiksmīgs un objektīvs jauno kritēriju kopums līdzsvarotam finanšu izlīdzināšanas mehānismam. Tas ļaus veicināt līdzsvarotāku reģionālās attīstības politiku, jo jaunajā modelī vairs nebūs tik krasu atšķirību starp lielajām pilsētām un novadiem. Tāpat jaunais izlīdzināšanas modelis veicinās pašvaldību ieinteresētību attīstīt pašām savu saimniecisko darbību”, spriež K. Šadurskis. Likumprojekts ir izstrādāts, lai paredzētu pašvaldību – republikas pilsētu un novadu – finanšu atšķirību daļēju izlīdzināšanu, veicinot pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā, un tas paredz noteikt kārtību, kādā veicama finanšu izlīdzināšana, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā...

Otrdien, 14. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu „Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”, kas paredz kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājs piesakās akcīzes nodokļa atbrīvojumam dīzeļdegvielai un to saņem. Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem 2015./2016. saimnieciskajā gadā tiesības iegādāties dīzeļdegvielu, tādējādi samazinot finansiālo slogu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Jaunā kārtība paredz, ka dīzeļdegvielu varēs izmantot tikai lauksaimniecības tehnikā – traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās. Noteikts, ka ar minēto tehniku drīkstēs pārvietoties pa koplietošanas autoceļiem. Dīzeļdegviela saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, būs atbilstoši iezīmēta (marķēta) ar fiskālo marķieri un krāsvielu. Tāpat kārtība nosaka, ka dīzeļdegviela būs jāuzglabā atsevišķi no nemarķētās dīzeļdegvielas. Jaunā kārtība nosaka, ka Lauku...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 14.aprīlī, pauda konceptuālu atbalstu rosinātajiem grozījumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, kas paredz pilnveidot izmeklēšanas komisiju institūtu. Paredzēts, ka turpmāk lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu pieņems komisija ar komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu. Galaziņojums būs jāparaksta komisijas priekšsēdētājam un sekretāram. Likumprojekts arī nosaka, ka izmeklēšanas komisija galaziņojumu iesniedz Saeimas Prezidijam. Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas Prezidijam galaziņojums jāiekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Patlaban noteikts, ka galaziņojumu paraksta visi komisijas locekļi, un ar izmaiņām likumā plānots novērst situāciju, ka galaziņojums netiek izskatīts Saeimas sēdē un pēc tam publicēts oficiālajā publikācijā, jo to nav parakstījis kaut viens komisijas loceklis. Grozījumu autori norāda, ka izmeklēšanas komisijas darba jēga ir galaziņojuma izveidošana, kurš tālāk tiek skatīts Saeimas sēdē un oficiāli publicēts, un pašreizējais regulējums ir nesamērīgs, jo galaziņojuma pieņemšana ir atkarīga no mazākuma, kas var būt pat viens...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar valsts profesionālās izglītības iestādēm laikā no 2014. gada janvāra līdz decembrim īstenoja izmēģinājumprojektu, lai praktiski pārbaudītu sadarbības modeli bezdarbnieku iesaistei pieprasītās profesionālās tālākizglītības programmās. Ņemot vērā ievērojamos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu ieguldījumus skolu infrastruktūrā, kā arī Eiropas Komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumu, bezdarbnieku pārkvalifikācija tika īstenota vairākās valsts dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs, nodrošinot arī reģionālo pārklājumu, informē Labklājības ministrija (LM). Sākotnēji izmēģinājumprojekts paredzēja 200 bezdarbnieku pārkvalifikāciju, tomēr tālākizglītības programmu apguvē iesaistīja 164 bezdarbniekus, no kuriem mācības pabeidza 125 bezdarbnieki. Bezdarbniekus apmācīja tādās profesijās kā metinātājs, autoatslēdznieks, datorsistēmu tehniķis, maiznieks, galdnieka palīgs un citās. Atbilstoši statistikas datiem, līdz 2015. gada 31. martam darbā iekārtojās 63 bezdarbnieki jeb 50 % no tālākizglītību apguvušajiem bezdarbniekiem. Tomēr 23 bezdarbnieki jeb 18 % joprojām atrodas NVA uzskaitē. Bezdarbnieku apmācība izmēģinājumprojektā bija finansēta Eiropas Sociālā fonda projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā - 2” ietvaros. Analizējot izmēģinājumprojekta...

Otrdien, 14. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas Ministru kabineta (MK) 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam””. Izmaiņas kārtībā paredz, ka turpmāk pasākumā „Priekšlaicīgā pensionēšanās” atbalsta saņēmēja nāves gadījumā vairs nepastāv atbalsta mantošanas tiesības. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka ar 2015. gada 30. aprīli tiek pārtraukti atbalsta maksājumi personām, kas pasākumā noteikto atbalstu saņem mantojumā, kā arī turpmāk tiek liegtas tiesības pieteikties uz šo atbalstu, pamatojoties uz mantojuma tiesībām. Izmaiņas kartībā sagatavotas saskaņā ar Valsts kontroles šī gada revīzijas ziņojuma projektu un aktuālo informāciju par pasākuma ieviešanas rezultātiem. Ieviešot pasākumu „Priekšlaicīgā pensionēšanās”, radās situācijas, kad atbalsta saņēmējs ir dāvinājis savam pēcnācējam (saimniecības pārņēmējam) saimniecību, un atbalsta saņēmēja nāves gadījumā saimniecības pārņēmējs saņem arī mantoto pensiju vai tās daļu. Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektā norādīts, ka šādā gadījumā atbalsts netiek izlietots lietderīgi, kā arī netiek sasniegts...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada līdz 2023.gadam paaugstinās pašvaldību sociālo dienestu un citu pašvaldības izveidoto sociālā pakalpojuma sniedzēju sociālā darba speciālistu profesionalitāti, kuri ikdienā strādā ar sociālā riska situācijā esošiem cilvēkiem – sociālo dienestu klientiem. To paredz otrdien, 14.aprīlī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām” pasākuma „Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošana. Paaugstinot sociālo darba speciālistu profesionālo kompetenci, uzlabosies sociālā darba kvalitāte, kā arī sociālā darba speciālistu spējas efektīvi, mērķēti un vispusīgi sniegt atbalstu sociālo dienestu klientiem. Savukārt, pilnveidojot pašvaldību sociālo dienestu prakses standartu un izstrādājot vadības kvalitātes principus, tiks veidota vienota izpratne par sociālo dienestu darba organizāciju. Pasākuma ietvaros nodrošinās līdzfinansējumu profesionālās kompetences pilnveides un supervīzijas veikšanai pašvaldību sociālo dienestu un citu pašvaldības izveidoto sociālā pakalpojuma sniedzēju sociālā darba speciālistiem. Izstrādās metodikas...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām gada ienākumu deklarācija par 2014.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti jāiesniedz līdz 2015.gada 1.jūnijam ieskaitot. Lai deklarācijas aizpildīšana būtu ērtāka, ātrāka un vienkāršāka, VID aicina to darīt elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS). Gada ienākumu deklarācija par 2014.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti līdz 2015.gada 1.jūnijam ieskaitot jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. VID vērš uzmanību, ka jau otro gadu fiziskajām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, Gada ienākumu deklarācija ir obligāti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 360 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 30,58% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10. datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu (ar ienākuma...

Sākot ar šo gadu, vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1.jūnija līdz 31.augustam), informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1.jūnija līdz 31.augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Vecākiem jāzina, ka bērna atrašanās vecāka apgādībā tiek pārtraukta automātiski - tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Savukārt pēc tam, kad skolēns pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Taču attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1.jūnija līdz 31.augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 165 eiro mēnesī, un bērnam vasaras...

Šā gada martā Bauskas rajona prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā apsūdzēts kāds vīrietis par piesavināšanos lielā apmērā un ļaunprātīgu SIA amatpersonas pilnvaru izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētais, būdams kādas SIA valdes priekšsēdētājs, kuram ir tiesības rīkoties ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem, mantkārīgu tieksmju vadīts, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, laika posmā no 2009.gada jūnija līdz 2010.gada oktobrim, prettiesiski, bez attaisnojuma dokumentiem, par neesošiem darījumiem, pārskaitīja naudu no SIA norēķinu konta uz fiktīvu uzņēmumu kontiem, kuri atradās apsūdzētā vīrieša pārvaldībā. Noziedzīgo darbību rezultātā, apsūdzētais, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras mantkārīgā nolūkā, piesavinājās vairāk nekā 227 352 EUR, kurus izmantoja personiskām vajadzībām. Apsūdzētais vīrietis pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas un 196.panta otrās daļas. Lieta izskatīšanai nodota Bauskas rajona tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Fiskālās disciplīnas padome (Padome), vērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2015-2018. gadam, piekrīt Finanšu ministrijai, ka ekonomika ir attīstījusies kopumā līdzsvaroti bez būtiskas faktiskās izaugsmes novirzes salīdzinot ar potenciālo izaugsmi. Potenciālā izaugsme pašlaik stabilizējas zemākā līmenī nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, nepietiekamās jaunās investīcijas un lēno izaugsmi Latvijas tradicionālajos eksporta tirgos. Tikmēr darba samaksa ir pieaugusi strauji, lai gan Padome pašlaik vēl nesaskata ekonomikas konkurētspējas samazināšanos. Tomēr Padomei un valdībai būtu jāseko, lai nodrošinātu, ka nākotnē algu pieaugums nerada konkurētspējas riskus. Tikai iedarbīgas strukturālās reformas, kas veicinātu izaugsmi, varētu veicināt labākas tautsaimniecības attīstības perspektīvas un konverģenci virzībā uz vidējo ienākumu līmeni Eiropas Savienībā. Taču Padome pauž bažas par nodomiem samazināt Stabilitātes programmā fiskālo bilanci zem vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2016. un 2017. gadiem noteiktajiem līmeņiem. 2016. gadā valsts pamatbudžeta fiskālā bilance samazinātos no -1,56 procentiem no IKP līdz -2.0 procentiem un 2017. gadā – no -1.3 procentiem līdz -2.0 procentiem....

Ministru kabineta komitejas pirmdienas, 13. aprīļa, sēdē valdība konceptuāli atbalstījusi Ekonomikas ministrijas iniciēto Energoefektivitātes likumprojektu, kas izstrādāts ar mērķi paaugstināt izmaksu ziņā efektīvu energoefektivitāti enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā. Likumprojektā iekļautās normas attiecas gan uz valsti un pašvaldībām, gan uz komersantiem, kas ir iesaistīti enerģijas mazumtirdzniecībā un sadalē, gan uz galapatērētājiem. Saskaņā ar likumprojektu, valsts izstrādās un regulāri aktualizēs energoefektivitātes plānu, definējot pasākumus, kā sasniegt Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij aprēķināto obligāto enerģijas ietaupījuma mērķi - līdz 2020. gadam ietaupīt 2474 GWh enerģijas galapatēriņā. Arī pašvaldības var izstrādāt savus energoefektivitātes plānus, lai plānveidīgi un efektīvi ieviestu enerģijas taupīšanas pasākumus. Lai atbalstītu dažādu energoefektivitātes pasākumu veikšanu, ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā paredzētas vairākas atbalsta programmas, piemēram, energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu ēkās, industriālajos objektos, kā arī valsts un pašvaldību ēkās. Papildu likumprojektā ietverts pienākums republikas nozīmes pilsētām ieviest un sertificēt energopārvaldības sistēmas, savukārt, pašvaldībām ar attīstības indeksu virs 0,5 un...