JAUNUMI

Pirmdien, 13.aprīlī, Ministru Kabinets apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018. gadam. Jau 15.aprīlī to plānots izskatīt un apstiprināt Saeimas Eiropas lietu komisijā un tajā pašā dienā iesniegt Eiropas Komisijai (EK). Stabilitātes programmā 2015.-2018.gadam ir samazinātas IKP pieauguma prognozes 2015. un 2016.gadā. Paredzēts, ka IKP 2015.gadā pieaugs par 2,1%, savukārt 2016.gadā tas pieaugs par 3,0%. Vidējā termiņā, ārējai nenoteiktībai mazinoties, izaugsme atkal kļūs sabalansēta starp ārējo un iekšējo pieprasījumu. Stabilitātes programmā prognozēts, ka Latvijas IKP 2017. un 2018.gadā palielināsies par 3,6% gadā. Ekonomikas izaugsmes prognozes ir izdiskutētas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju. Zemāka izaugsme negatīvi ietekmē budžeta bilanci. Tāpēc 2015. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts prognozēts 1,5% no IKP, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk kā bija plānots iepriekš. 2016.gadā prognozētais deficīts nemainīgas politikas gadījumā ir 1,6% no IKP un tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedz pieļaujamo līmeni. 2017. un 2018.gadā deficīts plānots fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamajā apjomā un tas attiecīgi ir 1,3% un...

Ministru kabineta 2015.gada 7.aprīļa noteikumi №160 «Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos №240 «Iekšlietu ministrijas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.novembri.

Valsts prezidenta kanceleja publicējusi Valsts prezidenta Andra Bērziņa paziņojumu, kurā viņš darījis zināmu, ka nebūs viens no kandidātiem nākamajam Valsts prezidenta termiņam. A. Bērziņš pateicas visiem par sadarbību, atbalstu, konstruktīvu kritiku un uzskaitījis savu veikumu. Paziņojumā teikts: "Skaitļi apstiprina, ka Latvijas kopējā eksporta apjoms ir pieaudzis par 20% ar stabilu un noturīgu kāpumu, sasniedzot vairāk nekā 10 miljardus eiro 2014.gadā. Rezultāti liecina par daudzām pozitīvām tendencēm, taču tas ir tikai ceļa sākums, kas mērķtiecīgi jāturpina. Kaut arī vērojama ekonomiska izaugsme, Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas joprojām ir negatīvas - cilvēki turpina aizbraukt, no pierobežas novadiem dodas uz lielajām pilsētām, atalgojums nav pietiekams, darba vietu skaits reģionos ir ierobežots, daudzām jaunajām ģimenēm ir nepieciešams atbalsts. Latvijas nākotne ir tieši atkarīga no mūsu iedzīvotāju izglītības līmeņa, konkurētspējas un tādas valsts virzītas reģionālās politikas, kas nodrošina cilvēkiem saistošu darba un dzīves vidi. Turpmākajos desmit gados Latvijai ir jāsasniedz vismaz Eiropas Savienības vidējais iekšzemes kopprodukta līmenis uz...

Satversmes tiesa 8.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-34-01 "Par Krimināllikuma 36. panta otrās daļas 1. punkta, 42. panta un 177. panta trešās daļas vārdu "konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta otrajam un trešajam teikumam". Iespēja zaudēt īpašumu ir piemērots līdzeklis personu atturēšanai no mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas Apstrīdētās normas Krimināllikuma 36. panta otrās daļas pirmais punkts: Bez pamata nosodtiesātajam var piespriest šādus papildsodus: 1) mantas konfiskācija, (...).Krimināllikuma 42. pants: (1) Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai.(2) Mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos.(3) Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecina to uz transportlīdzekli.(4) Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā...

Pirmdien, 13.aprīlī, Tieslietu padomes sēdē tiks prezentēts Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas veiktais apkopojums par tiesu praksi prasības nodrošināšanas lietās. Ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas pagājušā gada rudenī aktualizēto jautājumu par tiesu praksi prasības nodrošinājuma piemērošanā, kā arī mediju un sabiedrības paaugstināto un nereti kritisko attieksmi pret šo prasību izskatīšanas procedūru un rezultātu tiesās, Tieslietu padome rosināja Augstākajai tiesai veikt tiesu prakses apkopojumu un problēmjautājumu identificēšanu prasības nodrošinājuma piemērošanā. Tieslietu padomes uzdevumā veiktais tiesu prakses apkopojums ir pabeigts un tā autori iepazīstinās ar svarīgākajiem secinājumiem. Tieslietu padome arī atgriezīsies pie grozījumiem likumā "Par tiesu varu", ar kuriem paredzēts noteikt kārtību, kā veidojama Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmākā karjera pēc tiesu palātu likvidācijas. Juridiskā komisija izskatījusi jaunus darba grupas izstrādātos priekšlikumus par regulējumu attiecībā uz Krimināllietu tiesu palātas un Civillietu tiesu palātas tiesnešiem saistībā ar Augstākās tiesas tiesu palātu likvidāciju. Juridiskā komisija priekšlikumus akceptējusi, savukārt Augstākā tiesa norāda, ka plānotie grozījumi kaitēs Augstākās...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pabeidzis politisko partiju un to apvienību 2013.gada pārskatu un saņemto dāvinājumu (ziedojumu) likumības un patiesuma pārbaudes un saskaņā ar likumā noteikto kārtību sniedz pārskatu par atklātajiem partiju finansēšanas pārkāpumiem. Veikto gada pārskatu par 2013.gadu pārbaužu rezultātā KNAB ir konstatējis 14 administratīvos pārkāpumus, par ko piemērota administratīvā atbildība kopējā apmērā 2 440 EUR. Lielākā daļa izdarīto pārkāpumu ir saistīti ar gada pārskatu neiesniegšanu un savlaicīgu gada pārskatu nesniegšanu. Vienlaikus KNAB veica 2013.gadā partiju saņemto ziedojumu (dāvinājumu) pārbaudes, kā rezultātā ir konstatēti 9 administratīvie pārkāpumi, kas saistīti ar ziedojumu sarakstu savlaicīgu neiesniegšanu un tika piemērota administratīvā atbildība 205 EUR apmērā. 2013.gadā ir pieaudzis partijām ziedoto finanšu līdzekļu apjoms līdz 3 196 356 EUR un veikto dāvinājumu (ziedojumu) skaits līdz 4200. KNAB ir pieņēmis 14 lēmumus par pretlikumīgu līdzekļu atmaksu valsts budžetā par kopējo summu 108 014,48 EUR, no kuriem divi lēmumi ir par pretlikumīgi izlietoto valsts finanšu līdzekļu...

Šī gada sākumā Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki atklājuši kārtējo gadījumu, kad Latvijā mēģināts izkrāpt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, šajā gadījumā - vairāk nekā 200 000 eiro. Policija par aizdomās turētajiem atzinusi trīs personas. Kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā tika uzsākts jau pagājušā gada vasarā, kad radās aizdomas par vairāku uzņēmumu amatpersonu pretlikumīgajām darbībām. Izmeklēšanas laikā ENAP darbinieki noskaidroja, ka krāpnieki savā shēmā izmantojuši Lauku atbalsta dienesta programmu "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)". Minētās programmas mērķis bija veicināt uzņēmumu attīstību un veicināt jaunu darbavietu radīšanu lauku reģionos, bet krāpnieki to izmantoja, lai izkrāptu ievērojamas naudas summas. ENAP izmeklētāji ir noskaidrojuši un guvuši pierādījumus, ka kopā izkrāpti 139 441,44 eiro un mēģināts izkrāpt vēl 69 720,71 eiro. Panākumiem izmeklēšana vainagojās šā gada februārī, kad pierādījumu kopums ļāva par aizdomās turētajiem atzīt trīs personas, kas bija krāpšanā iesaistīto uzņēmumu amatpersonas. Jau pagājušajā gadā VP...

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ierosinās sakārtot dzīvesvietas deklarēšanas procesu, paredzot izmaiņas Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas noteiks, ka turpmāk personu, kam nav noslēgts īres vai nomas līgums, un personu, kas nav īpašnieka laulātais vai radinieks, konkrētajā adresē varēs piedeklarēt tikai mekustamā īpašuma īpašnieks vai viņa likumiskais pārstāvis. "Pašreiz likums pieļauj nekustamajā īpašumā brīvi deklarēties personai, kam ar to nav nekāda sakara, un līdz ar to gan Rīgā, gan reģionos ir situācijas, kad kādā brīdī īpašnieks konstatē, ka viņa īpašumā patvaļīgi ir deklarējusies nepiederīga persona. Šādas personas "izdeklarēšana" rada zināmas neērtības un prasa laiku. Turklāt ir situācijas, kad nekustamā īpašuma īpašniekam var būt arī finansiāli zaudējumi, jo ir pašvaldības, kurās dažādu komunālo maksājumu apjoms tiek rēķināts pēc īpašumā deklarēto personu skaita. Šo nepilnību vēlamies labot," norāda LRA Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš. LRA sagatavotie un iesniegtie grozījumi "Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" paredz, ka gan klātienē (papīra formātā), gan elektroniski deklarāciju varēs aizpildīt un iesniegt nekustamā...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), apkopojot informāciju par dabasgāzes tirdzniecības cenu dinamiku pēdējo trīs gadu laikā, norāda, ka šogad apkures sezonā piedzīvots straujākais siltuma tarifu samazinājums pēdējo trīs gadu laikā. Kopš pagājušā gada novembra novērots dabasgāzes tirdzniecības cenas kritums, kā rezultātā mazinājās siltuma tarifi tiem uzņēmumiem, kuriem tie noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas. Saskaņā ar aprīlī publicēto AS "Latvijas Gāze" paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis”, dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums paredzams arī jūnijā, maijā paliekot tādā pašā līmenī kā martā un aprīlī - 256,12 EUR/tūkst.nm3. Jūnijā dabasgāzes tirdzniecības cena tiek prognozēta 249 EUR/tūkst.nm3. Pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērots kopš novembra mēneša, kad dabasgāzes tirdzniecības cena bija 291,69EUR/tūkst.nm3. Savukārt decembrī tā bija – 284,57 EUR/tūkst.nm3, janvārī – 277,46 EUR/tūkst.nm3, februārī – 270,35 EUR/ tūkst.nm3, bet martā un aprīlī – 256,12 EUR/tūkst.nm3. Līdz ar to vairākās Latvijas apdzīvotajās vietās, kur siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, siltumenerģijas tarifi bija...

VAS "Latvijas Pasts" piedāvā klientiem vienkāršotu pasta sūtījumu "Muitas krava" saņemšanas kārtību. Tāda iespēja būs tiem klientiem, kuri muitas maksājumu veikšanai izmanto jauno Valsts ieņēmumu dienesta e-pakalpojumu vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.latvija.lv - "Muitas maksājumu veikšana tiešsaistes režīmā". Minētais e-pakalpojums nodrošina iespēju jebkurai personai tiešsaistē apmaksāt muitas iestāžu aprēķinātos muitas maksājumus, kā arī pārbaudīt maksājumu izpildes statusu. Ja muitas maksājums ir veikts vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.latvija.lv, adresāts vai tā pilnvarotā persona var doties uz savu VAS "Latvijas Pasts" pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un saņemt pasta sūtījumu, līdzi ņemot muitas pavadzīmi, pasta aicinājumu un personu apliecinošu dokumentu. Vienlaikus atgādinām, ka muitas maksājumu joprojām iespējams veikt arī kredītiestādē, internetbankā, muitas iestādē un sūtījuma saņemšanas brīdī VAS "Latvijas Pasts" pasta pakalpojumu sniegšanas vietā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 9.aprīlī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā. Šāda nodokļa likme attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma. "Šādu risinājumu, turklāt jau no šī gada 1.janvāra, esam atbalstījuši pie nosacījuma, ka Finanšu ministrija izveidos darba grupu koncepcijas izstrādei par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem un Saeima pieņems grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā," uzsvēra Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Likumprojekts arī paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus Mikrouzņēmumu likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi triju gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo apmēru. Tas atbilstu darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās mēneša darba algas. "Ja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. IIN likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Fiziskajām personām līdz 15.aprīlim jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma martā pārsniedza 711,44 eiro. Līdz 15.aprīlim deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma jāiesniedz arī tām personām, kuru ienākumi no kapitāla pieauguma kādā no 2015.gada 1.ceturkšņa (no 2015.gada janvāra līdz martam ieskaitot) mēnešiem ir bijuši no 142,30 eiro līdz 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa abos gadījumos jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2015.gada 30.aprīlim. Atgādinām, ka kapitāla aktīvi ir akcijas, kapitāla daļas,...

Pēdējo mēnešu laikā ir iezīmējusies ģeopolitisko faktoru un Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekme uz Latvijas ārējās tirdzniecības attīstību. Vakar, 9. aprīlī, publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šā gada februārī liecina, ka salīdzinājumā ar pērnā gada februāri tirdzniecības apgrozījums ir samazinājies par 4,4%. Tajā skaitā eksports samazinājies par 3,6%, savukārt imports - par 5,1%, informē Finanšu ministrija. Jau ceturto mēnesi pēc kārtas ievērojami krītas preču eksports uz Krieviju. Salīdzinot ar pērnā gada februāri, eksports uz Krieviju samazinājies par 25,9%. Kritums vērojams lielākajā daļā preču kategoriju. Tas saistīts ar vājo rubļa vērtību attiecībā pret eiro. Neskatoties uz to, ka pēdējos divos mēnešos rubļa vērtība ir pieaugusi, nevar gaidīt, kā tuvākajā laikā rublis pilnībā atgūs pagājušā gada nogalē zaudēto vērtību. Daļa no pašreizējā eksporta krituma uz Krieviju ir saistīta ar sankcijām, jo 2014.gadā sākumā sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju bija salīdzinoši augsts. No preču kategorijām lielākais eksporta kritums februārī bijis lauksaimniecības un pārtikas...

Martā notikušās kampaņas "Uzslavē labu servisu" ietvaros, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir kļuvis par uzslavētāko izcila servisa sniedzēju kategorijā "Valsts un pašvaldības iestādes". Kopumā VID ir saņēmis 4960 klientu uzslavas un pozitīvus vērtējumus, pie tam vairumu no tiem klātienē – klientu apkalpošanas centros un muitas kontroles punktos. Kampaņā "Uzslavē labu servisu" piedalījās visi VID klientu apkalpošanas centri (Rīgā un Latvijā) un kopumā 15 muitas kontroles punkti Rīgā, Mārupes novadā, Jelgavā, Valmierā, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē un Daugavpilī, kā arī Terehovas, Grebņevas, Pāternieku un Silenes muitas kontroles punkts. VID augstu novērtē saņemto atzinīgo novērtējumu un pateicas ikvienam iedzīvotājam, kurš steidzīgajā ikdienā tomēr atrada mirkli laika un veltīja labus vārdus Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem un saņemtajiem pakalpojumiem! Ināra Pētersone, VID ģenerāldirektore: "Man personīgi un visam mūsu iestādes kolektīvam ir ļoti liels prieks un gandarījums par saņemto atzinīgo novērtējumu! Mums tas ir vēl viens pārliecinošs apliecinājums tam, ka darba kvalitāte, profesionalitāte un pozitīva attieksme sadarbībā ar...

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments marta beigās, izskatot izdodamās personas advokāta sūdzību par Ģenerālprokuratūras lēmumu par izdošanas pieļaujamību Krievijas Federācijai, nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, lai noskaidrotu viedokli par Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērojamību. Ņemot vērā, ka izdodamā persona ir Igaunijas pilsonis, Augstākās tiesas ieskatā, Līgums par Eiropas Savienības darbību piemērojams tādā veidā, ka Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa izdošanas gadījumā valstij, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim garantējams tāds pats aizsardzības līmenis kā attiecīgās dalībvalsts pilsonim. Augstākā tiesa apturēja tiesvedību lietā līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lēmumā par vēršanos Eiropas Savienības Tiesā analizējusi piemērojamās tiesību normas, kas liek šaubīties par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Saskaņā ar Līguma starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās 62.pantu, Latvijas Republika neizdod savus pilsoņus Krievijas Federācijai. Šobrīd Latvijā vai starptautiskās sadarbības nolīgumā nav paredzēts tiešs ierobežojums...