JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīļa noteikumi №192 «Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.maiju.

Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, nosakot, ka attaisnotajos izdevumos turpmāk iekļaus arī izdevumus par interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem. Līdz ar to bērnu vecāki no nākamā gada 1.janvāra varēs atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no summām, kas samaksātas, piemēram, par mūzikas, deju vai sporta nodarbībām. Grozījumi arī paredz no nākamā gada ar ienākuma nodokli neaplikt personu dāvinājumus vai ziedojumus partijām vai partiju apvienībām. Šīs summas noteiks kā attaisnotos izdevumus, kas kopā nedrīkstēs pārsniegt 20 procentus no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma. Šādas izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Ar labvēlīgāku nodokļu mehānismu mazu summu ziedotājiem plānots veicināt saikni starp sabiedrību un politiskajām partijām, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat likums papildināts ar regulējumu, lai novērstu iespēju darba tiesiskās attiecības aizstāt ar mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu, tādējādi izvairoties nodokļus maksāt vispārējā režīmā un samazinot par darbiniekiem budžetā maksājamo nodokļu apmēru. Turpmāk likuma 17.²...

Ceturtdien, 30.aprīlī, 2394 nodokļu maksātāji, t.sk. 1891 nodokļu maksātāji atkārtoti, bet 503 nodokļu maksātāji - pirmo reizi, ar Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) starpniecību saņēma VID ģenerāldirektores atzinību par 2014.gadā veiktajām ievērojamām iemaksām valsts budžetā. Šiem uzņēmumiem VID pateicas par līdzšinējo sekmīgo sadarbību ar nodokļu administrāciju, augsto nodokļu saistību izpildes līmeni un ieguldījumu valsts budžetā, tādējādi sekmējot ekonomikas attīstību un valsts labklājības paaugstināšanos, kā arī informē, ka līdz 2016.gada 1.maijam šiem uzņēmumiem nav paredzēts veikt nodokļu kontroles pasākumus. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: „Turpinot īstenot vienu no Valsts ieņēmumu dienesta stratēģijas 2014.-2016.gadam mērķiem, kas ir izteikts arī mūsu iestādes moto, proti, „Jūs godīgi maksājat nodokļus, mēs – profesionāli apkalpojam!”, arī šogad sakām paldies visiem godprātīgiem nodokļu maksātājiem - īpaši tiem, kuri nodrošina lielāko īpatsvaru valsts budžeta nodokļu ieņēmumos un ar savu godprātīgo attieksmi pret nodokļu saistību izpildi ir ieguvuši augstu uzticību no VID puses. Esmu īpaši gandarīta, ka starp tiem...

Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, otrajā lasījumā atbalstīja Kredītiestāžu likuma grozījumus un citu likumu grozījumus, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs. Izmaiņas paredz noteikt, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25 procentus dienā no kredīta pamatsummas. Šādus ierobežojumus nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistītā maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas, iepriekš deputātus informējuši Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji. Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36 procentiem virs aizņēmuma likmes...

Paredzēts, ka no 2015.gada 1.jūlija, pieprasot slimības vai maternitātes pabalstu, nebūs nepieciešams darba devēja apstiprinājums par darbinieka neierašanos darbā darbnespējas periodā. Proti, darba devējam nevajadzēs aizpildīt darba ņēmējam izsniegtās darbnespējas lapas B sadaļu „Darba devēja informācija”, informē Labklājības ministrija (LM). Ņemot vērā, ka papīra formāta darbnespējas lapas pakāpeniski aizstās ar vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā sagatavotajām darbnespējas lapām, pieprasot pabalstu, cilvēkam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) būs jāiesniedz tikai iesniegums. Tādējādi pabalstu viņš varēs pieprasīt arī elektroniski. VSAA lēmumu par slimības vai maternitātes pabalsta piešķiršanu pieņems, pamatojoties uz vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā sagatavoto darbnespējas lapu. Savukārt darba devējs informāciju par darbiniekiem izsniegtajām darbnespējas lapām saņems Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS). Pārejas periodā, kas plānots līdz 2016.gada 1.janvārim, kad vienlaikus izsniegs arī papīra formāta darbnespējas lapas, pieprasot pabalstu, papīra formāta darbnespējas lapas B kopā ar iesniegumu būs jāiesniedz jebkurā VSAA nodaļā. Turklāt šīs darbnespējas lapas darbiniekam būtu...

Lai veicinātu Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi, tiks atvieglota iepirkuma līgumu grozīšanas kārtība. To paredz Saeimā ceturtdien, 30.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Deputāti šim likumprojektam piešķīra steidzamību, un otrajā galīgajā lasījumā Saeimā to paredzēts skatīt 14.maijā. Saskaņā ar grozījumiem iepirkuma pasūtītājs turpmāk nepieciešamības gadījumā varēs grozīt iepirkuma līgumu, nepārsniedzot 10 līdz 15 procentus no sākotnējās līguma summas. Izmaiņas pašvaldībām ļaus efektīvāk strādāt ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, jo patlaban iepirkuma līgumus nedrīkst grozīt, lai, piemēram, piešķirto naudu pārdalītu vai ieguldītu citur. Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš norāda, ka līdz ar grozījumiem mūsu valsts ieviesīs Eiropas Savienības prasības saskaņā ar pagājušajā gadā pieņemto direktīvu. Latvija šīs prasības ieviesīs agrāk, nekā to paredz direktīva, un tas ļaus pašvaldībām veiksmīgāk sasniegt kāda konkrēta projekta mērķus. Latvijas Lielo pilsētu asociācija iepriekš deputātus informēja, ka šie likuma grozījumi veicinās Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi, samazinot finanšu korekciju piemērošanas skaitu, kā...

Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumu likumā „Par tiesu varu”, kas nosaka mehānismu bijušo Augstākās tiesas (AT) palātu tiesnešu pārejai uz darbu AT departamentos vai apgabaltiesās. Juridiskās komisijas sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka pēc AT Krimināllietu tiesu palātas un Civillietu tiesu palātas likvidēšanas tajās strādājošie tiesneši tiek pārcelti darbam attiecīgajos AT departamentos. Pārcelšanu veic Tieslietu padome pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma. Ja uz vienu vakanto amatu pretendē vairāki tiesu palātas tiesneši, kas saņēmuši pozitīvu atzinumu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, pieņemot motivētu lēmumu, virza piemērotāko kandidātu. Savukārt AT palātas tiesnesis, kurš līdz ar attiecīgās palātas darbības termiņa beigām nav pārcelts AT departamenta tiesneša amatā, varēs pildīt tiesneša amata pienākumus citā apelācijas instances tiesā, saņemot mēnešalgu un izdienas piemaksu, kas viņam bija noteikta kā Augstākās tiesas palātas tiesnesim. Tiesnesi šajā darbā norīkos Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja un tieslietu ministra kopīga priekšlikuma. Ja AT departamentos radīsies vakants amats, priekšrocība tikt ieceltam šajā amatā...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2015.gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 2 % lielāks nekā pirms gada. Ka jau bija gaidāms, ekonomikas problēmas Krievijā būtiski ietekmēja Latvijas eksporta iespējas – šogad divos mēnešos kopējie preču eksporta apjomi uz Krieviju bija par 28 % mazāki nekā pirms gada. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas pakāpeniskā uzlabošanās ES pozitīvi ietekmēja Latvijas eksportu uz šīm valstīm – divos mēnešos pieaugums par 3,2 %. Arī uz trešajām valstīm eksporta apjomi gada sākumā pieauga, kas liecina, ka Latvijas ražotāji spēj diversificēt savus noieta tirgus un kopumā gada pirmajos mēnešos preču eksporta apjomi pat nedaudz pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Pieaugums eksportā ir pozitīvi ietekmējis apstrādes rūpniecību, kur ražošanas apjomi 1. ceturksnī ir pieauguši par 4 %, salīdzinot ar pagājušā gada 1.ceturksni. Gada pirmajos mēnešos vērojamais straujais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums liecina, ka tāpat kā pērn arī šogad būtisks devums izaugsmē būs privātajam patēriņam. Mazumtirdzniecības apgrozījums 1....

Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, konceptuāli atbalstīja jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu. Saeima to atzina par steidzamu. Likumprojekts ir izstrādāts, lai paredzētu pašvaldību – republikas pilsētu un novadu – finanšu atšķirību daļēju izlīdzināšanu, veicinot pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā, un tas paredz noteikt kārtību, kādā veicama finanšu izlīdzināšana, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības. Jaunajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā tiks ņemti vērā arī demogrāfiskie kritēriji – iedzīvotāju skaits, bērnu skaits vecumā līdz sešiem gadiem, bērnu un jauniešu skaits vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem un darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits, kā arī pašvaldības teritorijas platība. Likumprojekts paredz, ka pašvaldību savstarpējās iemaksas un dotācijas tiek rēķinātas pēc īpašas formulas, ņemot vērā pašvaldību vidējos vērtētos ieņēmumus uz vienu nosacīto iedzīvotāju. Ar jaunā modeļa ieviešanu paredzēts saglabāt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros. Likumprojekts līdz ar...

Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumus, kas paredz šajā regulējumā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, kā arī pašvaldībām dot lielākas iespējas sadarboties kopīgā atkritumu apsaimniekošanā. Likumprojekts papildina pašvaldību uzdevumus, nosakot, ka tās var veidot kopīgas iestādes, lai izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu un koordinētu tā īstenošanu, kā arī apkopotu informāciju par sadzīves atkritumu plūsmu konkrētajā reģionā. Pašvaldībām, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju, turpmāk iepirkumā par piedāvājuma izvēles kritēriju jānosaka saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Pašvaldībām arī jānosaka institūcijas un amatpersonas, kuras varēs kontrolēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu ievērošanu, kā arī pārkāpumu gadījumos sodīt. Tāpat izmaiņas noteic, ka pašvaldības turpmāk uzraudzīs un kontrolēs sadzīves atkritumu poligona slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un slēgta poligona uzturēšanas izmaksas. Līdz šim šāda kārtība regulējumā nebija paredzēta. Turpmāk personām būs pienākums ne vēlāk kā divu mēnešu laikā noslēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju. Iepriekš likumā termiņš vispār nebija noteikts. Grozījumi atbilstoši ES direktīvām precizē vairākus terminus, kā arī...

Ministru kabineta 2015.gada 22.aprīļa noteikumi №201 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos №1493 «Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 30.aprīli.

Ministru kabineta 2015.gada 28.aprīļa noteikumi №204 «Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos №178 «Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.maiju.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone preses konferencē pagājušajā nedēļā sniedza izklāstu par VID rosinātajiem normatīvo aktu grozījumiem, lai sakārtotu autoservisu darbības jomu. Iespējamās izmaiņas skartu gan Ministru kabineta noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, gan obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) kārtību. Grāmatvedības kārtošanu regulējošajos noteikumos VID iesaka noteikt pienākumu attaisnojuma dokumentos par transporta līdzekļa remonta vai apkopes pakalpojumiem norādīt detalizētu izmantoto rezerves daļu (arī klienta iesniegto) un citu izejmateriālu, kā arī veikto darbu uzskaitījumu. Savukārt OCTA likuma 25.pantā VID vēlas noteikt regulējumu, kas paredz samazināt izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzību par transportlīdzekļa remonta izmaksu aprēķinā iekļauto autoservisa darbinieku atalgojuma izmaksu summu, gadījumā, ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs izvēlas atlīdzību saņemt naudā (šobrīd šāds regulējums ir noteikts attiecībā uz PVN summām). Sīkāki I. Pētersones skaidrojumi par VID rosinātajām izmaiņām redzami video klipā:

Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, turpinot izskatīt 23.aprīļa sēdes darba kārtību, otrajā lasījumā lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai. Deputāti galīgajā lasījumā skatīs izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz attaisnotajos izdevumos iekļaut izdevumus par interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem. Līdz ar to bērnu vecāki varēs atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no summām, kas samaksātas, piemēram, par mūzikas, deju vai sporta nodarbībām. Tāpat galīgajā lasījumā šodienas darba kārtībā ir Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi, kas paredz šajā regulējumā ieviest Eiropas Savienības prasības, kā arī pašvaldībām dot lielāku iespēju sadarboties kopīgā atkritumu apsaimniekošanā. Lai normatīvajā regulējumā ieviestu direktīvas prasības par noguldījumu garantiju sistēmām, deputāti otrajā lasījumā lems par grozījumiem vairākos likumos. Ceturtdienas darba kārtībā pirmajā lasījumā ir likuma projekts, kas paredz jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu. Savukārt 30.aprīļa sēdē, kas sāksies 10 minūtes pēc 23.aprīļa Saeimas sēdes, deputāti galīgajā lasījumā lems par izmaiņām likumā „Par tiesu varu”,...

Veselības ministrija ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", kurā iebilst akcīzes nodokļa samazinājumam raudzētajiem dzērieniem un atkārtoti aicina sabiedrības veselības aizsardzības nolūkos nodrošināt, ka akcīzes nodoklis tiek celts straujāk. Vēstulē uzsvērts, ka akcīzes nodokļa samazinājums raudzētajiem dzērieniem līdz 6% ir pretrunā gan ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam, gan Valdības deklarāciju, gan Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.-2014.gadam, kā arī globālajām pamatnostādnēm sabiedrības veselības politikas jomā. Tāpēc ministrija ierosina nodalīt dabīgi raudzētos dzērienus līdz 6% un pārējos raudzētos dzērienus līdz 6%, paredzot, ka dabīgi raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likme vismaz 2015.gadā tiek saglabāta nemainīga, savukārt pārējiem akcīzes nodokļa likme tiktu paaugstināta. Veselības ministrija rosina straujāk celt akcīzes nodokli spirtam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī noteikt augstākas akcīzes nodokļa likmes alum. Tas ierobežotu cilvēka veselībai kaitīgu produktu lietošanu, mazinot to pieejamību, vienlaicīgi palielinot valsts budžeta nodokļu ieņēmumus. Tāpat ministrija...