JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde informē, ka turpinās publiskā apspriešana par Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Regulas (EK) Nr.1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās (turpmāk – Regula) paredzētajiem grozījumiem. Grozījumi galvenokārt skars šādas jomas: skaidras naudas pārvadāšana kravas un pasta sūtījumos;definīcijas „skaidra nauda” paplašināšana. VID Muitas pārvalde aicina ikvienu interesentu izmantot iespēju izteikt viedokli un/vai iesniegt priekšlikumus minētās Regulas grozījumiem, līdz š.g. 1.jūnijam aizpildot šo aptauju. Regulas publiskā apspriešanā var piedalīties gan organizācijas, gan fiziskas personas. Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta mājaslapā.

Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi bezdarbnieka un darba meklētāja statusa iegūšanas nosacījumus, kā arī iesaistes nosacījumus atsevišķos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos. Iepriekšminēto paredz otrdien, 28.aprīlī, valdībā apstiprinātie Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Tie vēl jāpieņem Saeimā. Turpmāk valsts un pašvaldību institūcijām (tai skaitā privātām kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus) būs pienākums reģistrēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā atklātus konkursus uz brīvajām darbavietām. Šāda rīcība nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvāku valsts atbalstu bezdarba gadījumā un NVA datu bāzēs vienkopus būtu pieejama informācija par publiskajā sektorā pieejamajām brīvajām darbavietām. Turpmāk bezdarbnieka statusu būs tiesības saņemt tikai tiem cilvēkiem, kuri ir izpildījuši pienākumu un deklarējuši savu dzīvesvietu. Minētā prasība attieksies arī uz tiem cilvēkiem, kuri ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas. Līdz šim praksē bezdarbnieka statusu varēja iegūt cilvēki, kuri bija saņēmuši uzturēšanās atļaujas, bet nebija deklarējuši savu dzīvesvietu Latvijā. Tas attiecīgi NVA nereti radīja...

Valdība otrdien, 28.aprīlī, precizējusi tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, pagarinot atsevišķu iesniegumu iesniegšanas termiņu, precizējot zālāju masas novākšanas prasību un precizējot nosacījumu, kā noteikt gadu, kad juridiskas personas saimniecība uzskatāma par gados jauna lauksaimnieka dibinātu. To paredz "Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumos Nr.126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"". Tā kā šogad pagarināts vienotā iesnieguma iesniegšanas termiņš, tad valdība noteikumos precizējusi iesniegumu iesniegšanas termiņu arī mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībniekiem - līdz 15.jūnijam. Tāpat valdība arī līdz 1.maijam pagarinājusi termiņu iesniegumam lauku bloku precizēšanai, lai lauku bloku kartēs paspētu iekļaut informāciju un precizējumus, kas var rasties tādēļ, ka šogad lauksaimniekiem būs pienākums deklarēt visu lauksaimniecības zemi un zaļināšanas maksājums (par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi) paredz prasību deklarēt ekoloģiski nozīmīgo platību. Precizēts arī, ka līdz 15.augustam nopļautajai zālei jābūt novāktai neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita. Tas nozīmē, ka nopļautā zālē ir jānovāc līdz 15.augustam. Taču, veicot pļaušanu pēc 15.augusta, nopļauto zāli...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ļoti atzinīgi vērtē pagājušajā nedēļā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtos grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kuri esot būtisks, izšķirošs solis izglītības un darba tirgus tuvināšanā. Turklāt divas būtiskākās likumā ietvertās iniciatīvas – darba vidē balstītas mācības un Nozaru ekspertu padomju darbība – ir LDDK aktīvi veidotas un virzītas jau vismaz pēdējos piecus gadus. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Pirms pieciem gadiem mēs sākām visos iespējamajos līmeņos aktīvi runāt par to, ka Eiropā ir lieliski piemēri, kas liecina – darba devēju savlaicīga un sistemātiska iesaiste izglītības procesā veicina konkurētspējīgu izglītību jauniešiem un ir daudz lielāka garantija, ka viņiem būs darbs ne tikai šodien, bet arī nākotnē. Viens no šiem piemēriem ir Vācijas duālās izglītības sistēma. Darba vidē balstītās mācības Latvijas izglītības sistēmā ir metode, kur pārņemta labākā vācu pieredze, un gan uzņēmumi, gan skolas jau tagad šo iespēju aktīvi izmanto". Par darba vidē balstītu mācību efektivitāti liecinot fakts, ka jau pēc...

Otrdien, 28.aprīlī, valdības sēdē apstiprināti Ministru kabineta Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2015./2016.mācību gadā. Līdzīgi kā iepriekš, diagnosticējošo darbu norise pamatizglītībā paredzēta februārī un martā, svešvalodu centralizēto eksāmenu norise vispārējā vidējā izglītībā - martā, savukārt pārējo valsts pārbaudījumu norise 9. un 12.klašu skolēniem - maijā un jūnijā. Ministru kabineta noteikumi nosaka datumus valsts pārbaudes darbiem nākamajā mācību gadā arī tiem skolēniem, kuriem atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem, valsts profesionālās vidējās izglītības standartam un valsts arodizglītības standartam attiecīgajā mācību gadā ir jākārto noteiktie valsts pārbaudes darbi, kā arī tiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav varējuši kārtot valsts pārbaudes darbus noteiktajos laikos. Noteikumi nosaka arī norises laiku eksāmeniem, kurus organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes vai izglītības iestāde.

Numura intervija Notāriem darījumu vide jāpadara drošāka. Saruna ar Sandru Stīpnieci, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Jurista padoms Jaunas vēsmas PVN grupas darījumos. Alisa Leškoviča, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN zvērināta advokāte, specializējusies nodokļu un muitas jautājumos Mediācija kā komercstrīdu risināšanas instruments. Mārtiņš Ziemanis, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vecākais jurists Piedāvājums ar viszemāko cenu – juridiska un faktiska ilūzija. Kristīne Zubkāne, juriste, M.G. tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās, LR Satversmes tiesas tiesneses Ziemeles palīdze Uzņēmumu reģistrs Parakstu apliecināšana Uzņēmumu reģistram iesniedzamajos dokumentos. Krists Viļumsons, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsults Atbild jurists Par darba līguma izteikšanu jaunā redakcijā u.c. jautājumi. Atbild Gita Oškāja, zvērinātu advokātu biroja A.Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte Maksātnespējas process Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņa grozīšana. 2015. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz īsāku fiziskās personas saistību dzēšanas termiņu Tiesu prakse Sprieduma izpildīšanas pagrieziens par darba samaksas piedziņu. Satversmes tiesas 2015. gada...

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone informē par VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas jaunākajiem uzlabojumiem, starp kuriem ir arī noderīgi rīki grāmatvežu darbam. No 2015.gada 7.aprīļa VID EDS ir uzlaboti nodokļu administrēšanas risinājumi gan juridiskajām, gan fiziskajām personām. Sistēmā tiek nodrošināta informācija ne tikai par aktuālajiem nodokļu parādiem, bet arī par nodokļu pārmaksām − detalizēti pa nodokļu veidiem. Tāpat pieejams jauns, nestrukturēts dokuments "Iesniegums PVN nodrošinājuma saņemšanai, pārreģistrācijai un anulēšanai" (iesniegumi no EDS automātiski tiks nosūtīti uz VID Akcīzes preču aprites daļas lietvedības e-pasta adresi). Lai novērstu jebkādu iespēju iesniegt dokumentus ar nekorektiem personu datiem, EDS dokumentu "Ziņas par darba ņēmējiem", "Darba devēja ziņojums", "Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija", "Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām(kopsavilkums)" ievadformās pievienota personas koda, vārda un uzvārda atbilstības kontrole, kas neatbilstību gadījumā attēlo BRĪDINĀJUMA paziņojumu. Tāpat ieviestas izmaiņas vairākos PVN, IIN un akcīzes nodokļa dokumentos iestrādātajās kontrolēs un EDS klientu brīdināšanas funkcijās, kā arī ieviestas vairākas jaunas funkcijas, kas liedz...

Pagājušajā nedēļa Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas kardināli maina pastāvošo regulējumu. Kā izriet no Saeimā pieņemtajiem grozījumiem, tad pašu būtiskāko grozījumu daļu - nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmuma nodokli - noteiks Ministru kabinets. Ņemot vērā iepriekš publiski izskanējušos Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska paziņojumus, kurš šos grozījumus ir iniciējis, tad var droši paredzēt, ka juristi, grāmatveži, konsultanti un citas šobrīd nezināmas nozares būs šo "nelabvēlīgo" nozaru skaitā, jo Ministru kabinetu kontrolē tas pats politiskais spēks, kurš panāca konkrēto grozījumu pieņemšanu, uzskata uzņēmējs, jurisprudences maģistrs Reinis Bērziņš. Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kas strādā jurisprudences, grāmatvedības un konsultāciju jomā, kas ir izvēlējušies maksāt mikrouzņēmuma nodokli. Šajās nozarēs ir nelieli ražošanas izdevumi, kas padara mikrouzņēmuma nodokli par panesamu un ļauj no ienākumiem nomaksāt pilnīgi visus nodokļus, neveicot sarežģītu un dārgu grāmatvedības uzskaiti, kā tas būtu pašnodarbinātā vai parastā nodokļu režīma, kapitālsabiedrības gadījumā. Mikrouzņēmuma nodoklis ir nodokļu režīms, kas veicina...

Valsts sekretāru sanāksmē 23. aprīlī izsludināts likumprojekts "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā", kas ievieš mehānismu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā un vienlaikus tās sabalansējot ar nekustamā īpašuma īpašnieka interesēm. Kā norādīts grozījumu anotācijā, likumprojekta būtība ir vērsta uz nekustamā īpašuma īpašnieku kā galveno interešu aizsardzības subjektu piespiedu atsavināšanas procesā. Līdz ar to tiesiskajā regulējumā saglabāts princips, ka persona, kurai ir tiesības uz institūcijas noteikto taisnīgo atlīdzību, ir nekustamā īpašuma īpašnieks, vienlaikus nodrošinot to, lai nekustamā īpašuma atsavināšana pēc iespējas mazāk ietekmētu starp nekustamā īpašuma īpašnieku un hipotekāro kreditoru pastāvošās saistības. Hipotekārā kreditora interešu aizsardzība tiek nodrošināta, pamatā paredzot tā iesaistes kārtību nekustamā īpašuma sabiedrības vajadzībām atsavināšanas procesā, proti: - hipotekārais kreditors visos gadījumos tiek informēts par nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un citiem ar to saistītajiem procesiem; - hipotekārais kreditors tiek iesaistīts institūcijas noteiktās atlīdzības par atsavināmo nekustamo īpašumu sadales procesā, turklāt šī iesaiste...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka ar 2015.gada 1.maiju tiks slēgts VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas Rēzeknes muitas kontroles punkts (turpmāk - MKP). Turpmāk VID muitas iestāžu klienti varēs saņemt muitas pakalpojumus Rēzeknes II MKP (kods - 0742), kas atrodas Atbrīvošanas alejā 160c, Rēzeknē, un strādā diennakts režīmā. Līdz 2015.gada 29.aprīlim ieskaitot Rēzeknes MKP (kods - 0743) Maskavas ielā 30, Rēzeknē darba laiks ir noteikts darbadienās no pulksten 8:30 līdz 17:00, bet pirmssvētku dienā, 30.aprīlī, noteikts saīsinātais darba laiks - no 08.30 līdz 16.00. Lēmums slēgt Rēzeknes MKP tika pieņemts, izvērtējot muitas kontroles punkta noslodzi. Kā liecina pēdējo trīs gadu dati, vietējo un tuvākajā apkārtnē esošo uzņēmumu īpatsvars, kuri piesaka preču muitošanu Rēzeknes MKP, ir neliels. Saistībā ar Rēzeknes MKP slēgšanu tiks veikta muitas personāla resursu pārdale, novirzot papildu resursus muitas kontroles punktiem uz ārējās robežas, tādējādi nodrošinot iespējami efektīvu un lietderīgu personāla un finanšu resursu izlietojumu...

Saeimas budžeta un finanšu komisijā aizvadītajā nedēļā, 22. aprīlī, uz pirmo lasījumu tika skatīts jaunā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma projekts, kurš nomainīs divus līdz šim nozari regulējošos likumus - Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un Pārapdrošināšanas likumu. Šādas apjomīgas likumdošanas izmaiņas Latvijas apdrošināšanas vidē nav bijušas ļoti sen, bet, diemžēl, šis jaunais, apjomīgais, vairāk nekā 200 lapu garais likumprojekts, ir ticis gatavots visai sasteigti, atzīst Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (PABA). PABA vairākkārt ir izteikusi viedokli, ka apdrošināšanas nozarē ir jāstiprina apdrošinājuma ņēmēju intereses un tiesības, tai skaitā tiesības saņemt kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu apdrošinājumu, kā arī kvalitatīvu un pilnīgu informāciju par pakalpojumu, un tas būtu jānodrošina arī jaunajā likumprojektā. Latvijas kontekstā, kur apdrošināšanas nozare ir salīdzinoši strauji mainīga, apdrošinājuma ņēmējiem būtu svarīgas arī kompānijas apdrošināšanas portfeļa nodošanas procedūras, apdrošinātāju maksātnespējas procedūras un apdrošināto interešu aizsardzība šādos gadījumos. Varētu būt visai ticami, ka jaunā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma normas, kuras attiecas...

Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu pieauguma tempa izlīdzināšanās. Ja iepriekšējos gados pirmajā ceturksnī ieņēmumi auga straujāk nekā izdevumi, tad šī gada pirmajā ceturksnī straujāks ieņēmumu pieaugums nav novērojams, informē Finanšu ministrija. Ieņēmumiem pieaugot par 9,5% un izdevumiem par 9,3%, pārpalikums kopbudžetā bija 34,5 miljoni eiro. Tas, salīdzinājumā ar pērnā gada trim mēnešiem, ir par 7,5 miljoniem eiro vairāk. Ieņēmumu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar martā saņemtajiem līdzekļiem no ārvalstu finanšu palīdzības. Tāpat ieņēmumi pieauguši šī gada pirmajā ceturksnī konstatēto nodokļu ieņēmumu dēļ. Tie ir lielāki nekā 2014. gada pirmajos trīs mēnešos. Lielākais pieaugums vērojams tādiem izdevumiem kā sociālajiem pabalstiem, precēm un pakalpojumiem aizsardzības un satiksmes jomā, kā arī izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Šī gada pirmajā ceturksnī kopbudžeta ieņēmumos tika iekasēti 2 197 miljoni eiro, kas ir par 191,1 miljoniem eiro vairāk, nekā šajā pašā periodā pērn. Lielākais pieaugums 30,5% apmērā konstatēts saņemtajos ieņēmumos no...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 20.aprīlī kopsēdē, izskatot lietu, kurā ir strīds par preču muitas vērtības noteikšanai piemērojamo metodi, nolēma apturēt lietā tiesvedību un uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālu jautājumu. AT šādu lēmumu pieņēma, jo pastāv šaubas par Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 29.panta 1.punkta interpretāciju un Eiropas Savienības Tiesa nav sniegusi šīs normas iztulkojumu. Augstākās tiesas ieskatā, šīs normas interpretācija ir izšķiroša lietas izspriešanā. Pieteicēja SIA "Latspas" 2010.gada martā Daugavpils muitas kontroles punktā kā principiāls noformēja preču tranzīta muitas deklarāciju. Preču tranzītu bija paredzēts veikt no Krievijas Federācijas caur Kopienas teritoriju uz Kazahstānas Republiku. Preču tranzīts netika pabeigts, jo preces Lietuvas Republikas muitas punktā nepienāca. Tādēļ pieteicējai ar Valsts ieņēmumu dienesta 2010.gada 2.novembra lēmumu noteikts pienākums maksāt muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Valsts ieņēmumu dienesta lēmums daļā par preču muitas vērtības noteikšanu pamatots ar argumentu, ka aprēķina veikšanas brīdī pēc dienesta rīcībā esošās...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pēc iepazīšanās ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem paudis viedokli, ka kompetence un iegūtā izglītība ir prasmes, kas nepieciešamas Latvijas iedzīvotājiem, lai uzsāktu patstāvīgu uzņēmējdarbību. Viņiem jābūt konkrētās jomas ekspertiem, lai sadūšotos kļūt par kompānijas īpašnieku. Visbiežāk jeb 58% gadījumu respondentu aptaujā norādījuši, ka izglītība, pieredze un zināšanas par konkrēto jomu spēlē visbūtiskāko lomu, lai cilvēks izšķirtos veidot savu biznesu. Savukārt 54,9% un 49,9% attiecīgi pauda viedokli, ka labvēlīga uzņēmējdarbības vide valstī, kā arī zināšanas par uzņēmējdarbības principiem ir noteicoši apstākļi. "Zīmīgi, ka tieši kompetenci - iegūto izglītību un praksē iemantotās zināšanas, prasmes - Latvijas iedzīvotāji izvirzījuši kā galveno priekšnosacījumu, gan, lai ar uzņēmējdarbību nodarbotos pastāvīgi, gan uzsāktu jaunas biznesa idejas īstenošanu; varam vilkt paralēles ar uzņēmējdarbības gēna noteikšanas testa BOSI rezultātiem, kas apliecināja - absolūtais pašmāju uzņēmēju vairākums ir speciālisti jeb eksperti kādā konkrētā jomā," sacīja J.Endziņš. No aptaujātajiem respondentiem 35% pauda viedokli, ka...

Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis, ka Millmoney (Reģ.Nr.: 12738633), reģistrēts Igaunijā, izmantojot tīmekļa vietni www.millmoney.ee/lv/, piedāvā aizņēmējiem iespēju saņemt kredītu pēc kolektīvās finansēšanas jeb privātpersonu savstarpējas aizdošanas darbības modeļa. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, šāds patērētāju kreditēšanas modelis nav atļauts. PTAC konstatējis, ka Millmoney piedāvātais kolektīvās finansēšanas pakalpojums tiek realizēts ar interneta jeb platformas starpniecību, kurā Millmoney piedāvā aizņēmējiem vērsties pēc kredīta ar sev interesējošiem nosacījumiem pie “tūkstošiem investoru vienlaicīgi”. Vienlaikus tiek piedāvāti pakalpojumi arī investoriem, kur, investēšanas procesā, kā maksājumu saņēmējs norādīta Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība SIA „OOKSTER” (Reģ.nr.50103655451). PTAC informē, ka atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, Latvijā investīcijas ir tiesīgi piesaistīt tikai tādi tirgus dalībnieki, kuri saņēmuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci. Savukārt izsniegt patēriņa kredītus patērētājiem naudā drīkst tikai kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības vai PTAC licencēti nebanku kredītu sniedzēji. Tāpēc pašreizējā situācijā ikviens, kurš saņem minētā uzņēmuma pakalpojumus, kā patērētājs nav aizsargāts ne ar vienu no valstī pieejamām aizsardzības...