JAUNUMI

Eiropas Komisijas 2015.gada 27.marta regula №525 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/525 (2015.gada 27.marts), ar kuru groza I pielikumu Regulai (EK) №669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) №882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 29.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 24.marta noteikumi №142 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumos №841 «Kārtība, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.aprīli.

Trešdien, 1. aprīlī, Valsts ieņēmumu dienests informēja sabiedrību par dienesta mājaslapā no 1. aprīļa pieejamo nodokļu maksātāju sarakstu, kurā apkopota informācija par visu komersantu veiktajiem nodokļu maksājumiem 2014. gadā. Sarakstā redzams, ka tā augšgalā pārliecinoši dominē ar degvielas tirdzniecību saistīti uzņēmumi – pirmo vietu ar gandrīz 200 miljoniem eiro ieņem "Statoil", otrajā vietā ierindojusies "Orlen", bet trešajā – "Neste". Atzinīgi šāda saraksta izveidi vērtēja arī "PricewaterhouseCoopers" valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, kura uzskata, ka saraksts netieši veicinās nodokļu maksāšanas disciplīnu. Savukārt VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone papildus norādīja arī uz kādu ne pārāk iepriecinošu statistikas tendenci - izrādās, ka gandrīz 40% no valstī reģistrētajiem uzņēmumiem nav nevienas nodarbinātās personas - respektīvi, tie ir faktiski nestrādājoši uzņēmumi. Kā atzina VID vadītāja, tas liek krietni pārvērtēt nereti optimistiskos vērtējumus par it kā augsto uzņēmējdarbības aktivitāti Latvijā. I. Pētersone preses konferencē informēja arī par vēl diviem tuvākajā laika plānotajiem pasākumiem – atjaunotu „balto uzņēmumu” (uzņēmumi, kuriem netiks...

Ja nav precīzi definēta mērķa, grūti plānot darbības tā sasniegšanai; vēl grūtāk tās pārbaudīt un piešķirt kādu lietderības koeficientu, tā secinājuši Valsts kontroles revidenti 13 pašvaldībās (Cēsu novada, Talsu novada, Bauskas novada, Tukuma novada, Limbažu novada, Dobeles novada, Salaspils novada, Siguldas novada, Ērgļu novada, Skrīveru novada, Nīcas novada, Balvu novada, Rēzeknes pilsētas pašvaldībā) vērtējot kultūras, sporta un atpūtas pasākumu tēriņu ekonomiskumu un efektivitāti. Šīs funkcijas īstenošanai pašvaldības atvēl līdzekļus 8-12 % apmērā no sava budžeta. Nav jau tā, ka kultūras, atpūtas un sporta pasākumi nenotiek. Notiek! Nereti pat ļoti interesanti un plaši apmeklēti, taču to devums pašvaldības mērķu sasniegšanā nav nosakāms. Daudzās pašvaldībās nav iespējams saskatīt saistību starp izvirzītajiem mērķiem un iedzīvotājiem aktuālajām vajadzībām. Ir pašvaldības, kuras šādus mērķus vispār nav noteikušas, norāda Valsts kontrole. Revidenti norāda, ka pašvaldību darbība kultūras, atpūtas un sporta jomā netiek plānota un pēc tam īstenota atbilstīgi iepriekš izstrādātiem plānošanas dokumentiem. No revīzijā iekļautajām 13 pašvaldībām tikai...

Šodien, 2.aprīlī, notiks Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā paredzēts lemt, vai reģistrēt parakstu vākšanai biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegto likumprojektu "Par Saeimas deputātu, ministru un valsts sekretāru personisko materiālo atbildību". Likumprojekta pamattekstā ir tikai viens pants, ar kuru rosināts noteikt, ka "Saeimas deputāti, ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un valsts sekretāru vietnieki ir personīgi materiāli atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kā sekas lēmumiem, kurus pieņēmušas, parakstījušas vai vizējušas šīs amatpersonas". Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai, CVK jāpārliecinās, vai iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnībā izstrādātu pēc formas un satura, un, izskatot iesniegto likumprojektu, CVK var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem - reģistrēt likumprojektu parakstu vākšanai, noteikt termiņu likumprojektā konstatēto trūkumu novērošanai vai atteikt likumprojekta reģistrāciju. Atzinumus par biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegto likumprojektu CVK ir sniedzis Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. Ar saņemtajiem atzinumiem iespējams iepazīties www.cvk.lv sadaļā "Vēlētāju likumdošanas iniciatīvas/Aktuālās iniciatīvas". Likumprojekts CVK tika...

Saeima šī gada ziemas sesiju slēdz 2.aprīlī, bet pavasara sesiju atsāks 14.aprīlī. Ziemas sesijā 12. Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi 41 likumu, tostarp sešus jaunus likumus un grozījumus 35 likumos. Ziemas sesijā Saeima sanākusi uz 11 kārtējām sēdēm un šajā laikā izskatīšanai komisijās nodots 71 likumprojekts, no tiem 46 iesniedzis Ministru kabinets, 18 - Saeimas deputāti, bet septiņus likumprojektus Saeimas komisijas. Ziemas sesijā Saeimas sēdēs visvairāk debatējuši deputāti Ivars Zariņš (SASKAŅA) - 18 reizes, Igors Pimenovs (SASKAŅA) - 16 reizes, Andrejs Elksniņš (SASKAŅA) - 12 reizes, kā arī Kārlis Šadurskis (VIENOTĪBA) - 11 reizes un Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) - 8 reizes. Kopumā deputāti no Saeimas tribīnes runājuši 216 reizes. Saeimas sēdēs skatītos likumprojektus var atrast Saeimas mājaslapā šeit , vai arī skatoties Saeimas plenārsēžu darba kārtību. Aktuālo Saeimas sēžu dokumenti atrodami šeit. Ja ir ieinteresējusi kāda likumprojekta pieņemšanas gaita, tad iespējams iepazīties arī ar Saeimas sēžu stenogrammām un skaņu failiem. Tāpat likumprojektus iespējams...

Šodien stājas spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK). Kopējā OIK vērtība no 2015.gada 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam saglabājas iepriekšējā apmērā - 0,02679 EUR/kWh. Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014.gada 1.aprīļa pilda AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” . Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas izmaksas OIK ietver tikai tajos gadījumos, kad obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cena ir augstāka par elektroenerģijas tirgus cenu, kas ik stundu tiek noteikta elektroenerģijas biržā NordPoolSpot. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Lai...

Zemkopības ministrija informē, ka no 20.aprīļa līdz 22.maijam lauksaimniekiem būs iespējams iesniegt Vienoto iesniegumu, lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015. gadu. Ja iepriekšējos gados beigu termiņš iesniegumu pieņemšanai bez samazinājuma sankcijām bija 15.maija maijs, tad šogad, ņemot vērā to, ka ir ļoti daudzas izmaiņas platību maksājumu saņemšanā, tas ir pagarināts par vienu nedēļu līdz 22.maijam. Iesniegumiem, kas būs iesniegti pēc 22.maija, tiks piemērots 1% atbalsta apjoma samazinājums par katru nokavēto darba dienu. Pēdējais iesniegumu iesniegšanas datums ar kavējuma sankcijām ir 15.jūnijs. Lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 ha un vairāk aramzemes, no 2015. gada ir jāievēro zaļināšanas prasības. Šādos gadījumos pieteikšanās platību maksājumiem ir jāveic elektroniski. Pieteikšanās elektroniski atvieglos lauksaimniekiem informācijas iesniegšanu un nodrošinās datu precizitāti, jo sistēma aprēķinās zaļināšanas prasību izpildi un brīdinās par konkrētu nosacījumu neizpildi, tādējādi novēršot kļūdas rašanās iespēju. Plašāka informācija par platību maksājumu saņemšanu būs apkopota izdevumā (rokasgrāmatā) "Informatīvais materiāls platību maksājumu saņemšanai 2015. gadā", kas...

Līdz 20. aprīlim atkārtotai publiskajai apspriešanai tiek nodots Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014.-2030. gadam un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2014.-2020. gadam dokumentu projekti. Pagājušā gada nogalē notika attīstības dokumentu pirmā publiskā apspriešana, pēc kuras tika saņemti 107 komentāri. Izsverot komentāru nozīmi, lielākā daļa no tiem ņemti vērā un iestrādāti dokumentos, saturiski tos pilnveidojot, līdz ar ko Vidzemes plānošanas reģions attīstības dokumenti atkārtoti nodod publiskajai apspriešanai. Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma ir reģionālās politikas attīstības plānošanas dokumenti, kas kalpo kā vadlīnijas reģiona attīstības plānošanas dokumentu ieviešanā un reģiona vietējo attīstības plānošanas dokumentu izstrādei. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija ietver ilgtermiņa attīstības redzējumu, mērķus, prioritātes, telpiskās attīstības perspektīvu. Attīstības programma ietver reģiona vidēja termiņa prioritātes, rīcības virzienus, uzdevumus un rīcības plānu to ieviešanai. Materiāli pieejami: Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv sadaļā „Attīstības plānošana”- „Sabiedrības līdzdalība”. Atsauksmes iesniedzamas: Rakstiski priekšlikumi sūtāmi pa pastu (adrese: Jāņa Poruka ielā 8-108, Cēsis, Cēsu...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) ir izvērtējusi mobilo sakaru pakalpojumu kvalitāti Latvijā, analizējot SIA "BITE Latvija", SIA "Latvijas Mobilais Telefons" ("LMT") un SIA "Tele2" balss telefonijas pakalpojumu un īsziņu pakalpojumu mobilajā telefonu tīklā. Izvērtējot Regulatora veiktos pakalpojuma kvalitātes mērījumus var secināt, ka balss telefonijas pakalpojuma jeb zvanu kvalitātes rezultāti vērtējami kā ļoti labi, īsziņu pakalpojuma rādītāji - nevainojami. Lai izvērtētu balss telefonijas un īsziņu pakalpojuma kvalitātes parametrus mērījumos mobilajā tīklā, Regulators nosaka tādus parametrus kā nesekmīgo savienojumu koeficientu, vidējo savienošanas laiku, savienošanas laiku sekundēs 95 % no sekmīgo savienojumu skaita, kā arī vidējo runas pārraides kvalitāti. Lai izvērtētu balss telefonijas un īsziņu pakalpojuma kvalitāti Regulators 2014.gadā "BITE Latvija", "Tele2" un "LMT" mobilajos telefonu tīklos kopumā veica 60000 izsaukumus un nosūtīja 9000 īsziņas. Izvērtējot mobilo telefonu tīklu operatoru "BITE Latvija", "Tele2" un "LMT" balss telefonijas pakalpojuma kvalitātes parametru mērījumu rezultātus, secināts, ka kopumā tie vērtējami kā ļoti labi vietās, kur nodrošināts stabils mobilā...

Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 26.februāra saistošie noteikumi №11 «Grozījumi Daugavpils pilsētas domes 2006.gada 9.marta saistošajos noteikumos №4 «Pasažieru pārvadājumu ar vieglajiem taksometriem licencēšanas noteikumi»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.aprīli.

Rīgas Domes 2015.gada 24.februāra saistošie noteikumi №138 «Grozījumi Rīgas domes 2013.gada 5.februāra saistošajos noteikumos №206 «Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas saistošie noteikumi»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.aprīli.

Jūrmalas pilsētas domes 2015.gada 19.februāra saistošie noteikumi №4 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 4.februāra saistošajos noteikumos №6 «Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikums»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 9.martu.

Jūrmalas pilsētas domes 2015.gada 19.februāra saistošie noteikumi №7 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 26.septembra saistošajos noteikumos №38 «Par pašvaldības aģentūras «Jūrmalas sociālās aprūpes centrs» maksas pakalpojumiem»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.aprīli.

Jūrmalas pilsētas domes 2015.gada 19.februāra saistošie noteikumi №8 «Par Jūrmalas pilsētas domes 2004.gada 29.decembra saistošo noteikumu №24 «Par pašvaldības aģentūras «Jūrmalas sociālās aprūpes centrs» publiskajiem maksas pakalpojumiem» atzīšanu par spēku zaudējušiem»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.aprīli.