JAUNUMI

Vakar, 23.aprīlī, Saeimas pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā paredz arī iespēju tiesvedībā jau pieņemtas lietas nodot citai tiesai, lai nodrošinātu to ātrāku izskatīšanu. Šo grozījumu mērķis ir sekmēt personu tiesības uz taisnīgu tiesu un to īstenošanu saprātīgā termiņā, informē Tieslietu ministrija. Izvērtējot praksi minētā regulējuma piemērošanā, tika konstatēti gadījumi, kuros prasītāji paši bija vērsušies tiesā ar lūgumu lietu tās ātrākai izskatīšanai nodot citai tiesai, taču minētais nav bijis iespējams šobrīd Civilprocesa likumā noteikto ierobežojumu dēļ. Lai novērstu minēto situāciju, Saeima pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas ir izvērtējusi un atzinusi par iespējamu citai tiesai turpmāk nodot arī tādas civillietas, kurām saskaņā ar likumu piekritība prasības iesniegšanai tiesā tiek noteikta pēc prasītāja izvēles, kā arī lietas, kurām likumā ir noteikta izņēmuma piekritība, proti: prasības, kas radušās sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību; prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai paternitātes noteikšanu; prasības, kas izriet no personiskiem aizskārumiem; prasības par fiziskās vai juridiskās personas...

Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", kas paredz precizēt noziedzīga nodarījuma kaitīgo seku kvalificēšanas kritērijus. Grozījumi ir nepieciešami saistībā ar praksē konstatētajām problēmām noziedzīga nodarījuma kaitīgo seku kvalificēšanā. Grozījumi paredz paplašināt atbildības robežas, nosakot, ka neliela apmēra kritērijs tiek attiecināts ne tikai uz kriminālpārkāpumiem, bet arī uz noziegumiem. Patlaban atbildība par Krimināllikumā paredzēto kriminālpārkāpumu, kas izdarīts nelielā apmērā, iestājas, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt kriminālpārkāpuma priekšmetu, kura vērtība nepārsniedz minimālo mēnešalgu. Tāpat likuma grozījumi precizē neliela apjoma noteikšanas kritērijus, papildinot, ka priekšmetu vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā. Saeimā iesniegtajos grozījumos plānots precizēt arī mantisko zaudējumu lielā apmērā kvalificēšanu, norādot mantiskā zaudējuma apjomu ne mazāku par piecdesmit noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Ar grozījumiem tiek precizēts arī būtiska kaitējuma saturs, nosakot, ka par būtisku kaitējumu atzīstams nodarīts mantisks zaudējums, kura apjoms nav mazāks par 10 minimālajām mēnešalgām, un...

Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, konceptuāli atbalstīja akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, ko paredz rosinātie grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”. Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz šī gada valsts budžeta likumu, un papildu finansējumu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem paredzēts novirzīt izglītības jomai, galvenokārt brīvpusdienu nodrošināšanai 4.klašu skolēniem. Grozījumi paredz līdzšinējo nodokļa likmi no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielināt līdz 4,4 eiro, bet vīnam no 64,03 līdz 78 eiro. Savukārt attiecībā uz raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi paredzēts diferencēt. Dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem plānots noteikt likmi 39 eiro, bet ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem – 78 eiro apmērā par 100 litriem. Patlaban nodokļa likme raudzētajiem dzērieniem ir 64,03 eiro par 100 litriem. Šāda pieeja rosināta, lai akcīzes nodokļa likme vieglajiem raudzētajiem dzērieniem (sidriem) būtu konkurētspējīga Baltijas valstu starpā, kā arī, lai veicinātu šo dzērienu ražošanu no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, uzsver likumprojekta autori. Likumprojektā arī paredzēts nodokļa...

Lai cīnītos pret nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem, ar Saeimā ceturtdien, 23.aprīlī, ar galīgajā trešajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā noteikta pasažieru neregulāro pārvadājumu definīcija un to veikšanas kārtība. Jaunais regulējums precizē pasažieru neregulāro pārvadājumu definīciju un nosaka pienākumu valdībai izdot nepieciešamās kārtības noteikumus. Līdz šim regulējumā bija noteikts vienīgi pasažieru neregulāro pārvadājumu termina skaidrojums. Turpmāk par pasažieru neregulāriem pārvadājumiem uzskatīs regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstošus pasažieru pārvadājumus, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas.Šie pārvadājumi varēs zaudēt neregulāro pārvadājumu statusu un iegūt regulāro pārvadājumu statusu, ja pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar noteiktu regularitāti pa to pašu vai līdzīgu pasažieru regulārā pārvadājuma maršrutu un funkcionāli apkalpos tos pašus pasažierus, kurus uzņem vai izlaiž līniju būvēs vai sabiedriskajam transportam paredzētajās joslās. Likums papildināts ar jaunu 34.1 pantu, kas paredz, ka turpmāk kārtību, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un iekšzemes pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi, un kārtību, kādā...

Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Profesionālās izglītības likumā. Par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns iepriekš uzsvēra, ka profesionālās izglītības reformas mērķis ir sakārtot profesionālās izglītības sistēmu, ceļot šādas izglītības kvalitāti, padarot to atbilstošu darba tirgus prasībām, veicinot tās pieejamību, tai skaitā nodrošinot mobilitātes iespējas audzēkņiem, un tādejādi uzlabojot arī profesionālās izglītības iestāžu prestižu. Grozījumi paredz izveidot nozaru ekspertu padomes, kuru mērķis ir sekmēt profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanu un atbilstību darba tirgus prasībām. Apvienojot valsts un pašvaldību, nozares darba devēju un arodbiedrību pārstāvjus, nozaru ekspertu padomes sniegs priekšlikumus par nepieciešamo izglītojamo skaitu, piedalīsies profesionālās izglītības programmu plānošanā un attīstībā, saskaņos profesiju standartus un profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī piedalīsies profesionālās izglītības iestāžu un programmu licencēšanā un akreditācijā. Nozaru ekspertu padomju darbība nav attiecināma uz valsts aizsardzības jomu, savukārt iekšlietu jomā ekspertu padomju kompetence būs tiktāl, cik tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē Valsts...

Vakar, 23.aprīlī, Saeimai noraidot likumprojektu "Maksātnespējas procesa administratoru likums", ir palaista garām iespēja uzsākt plašu diskusiju par maksātnespējas procesa administratoru profesijas vietu tiesību sistēmā un atbilstošu tiesisko regulējumu profesijas attīstības nodrošināšanai. Tā uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (turpmāk - Administratoru asociācija) valdes priekšsēdētājs Olavs Cers, paužot nožēlu par lēmumpieņēmēju izvairīšanos no starptautiskajai praksei atbilstoša tiesiskā regulējuma ieviešanas Latvijā. Atbilstoši Valsts kontroles uzdevumā veikta pētījuma "Maksātnespējas sistēmu salīdzināšana Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Čehijā" secinājumiem tikai Latvijā maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību neveic nevalstiska profesionālā organizācija, kā arī tikai Latvijā administratoriem ir valsts amatpersonas statuss. "Līdz ar šī likumprojekta apspriešanu būtu bijusi arī iespēja uzsākt īstenot tieslietu ministra Dzintara Rasnača piedāvājumu, proti, virzību uz stipru maksātnespējas procesa administratoru pašpārvaldi, kas rūpējas par profesijas attīstību un īsteno efektīvu uzraudzību līdzīgi kā tas ir citās juridiskajās profesijās Latvijā," norāda O.Cers. Administratoru asociācija atgādina, ka atbilstoši Valsts kontroles revīzijas secinājumiem, priekšlikumi maksātnespējas nozares tiesiskajam regulējumam...

Laimes sajūtu veicina ciešas ģimenes attiecības, liecina pirmā padziļinātā laimes un ģimenes attiecību mērījuma Latvijā - Amigo laimes indeksa - rezultāti. Pētījumu veikusi Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm, piesakot fundamentāli jaunu pieeju sabiedrības labklājības novērtēšanā. Par laimīgiem Latvijā sevi uzskata 59% cilvēku, un vislaimīgākie ir jauni cilvēki, precētie pāri, cilvēki ar bērniem un tie, kuri dzīvo lielās ģimenēs - vismaz četri cilvēki zem viena jumta. Taču lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (62%) mēdz justies vientuļi, un katrs trešais baidās no vienatnes. Vientuļie cilvēki nesaņem atbalstu no līdzcilvēkiem, kas tiešā veidā ietekmē arī laimes sajūtu. Cilvēki, kas sevi uzskata par ļoti laimīgiem apmēram 20 reizes biežāk atzinuši, ka līdzcilvēku atbalstu saņem pilnīgi pietiekami. Diemžēl 37% Latvijas iedzīvotāju jūtas nelaimīgi. Starp tiem visbiežāk ir tie, kam trūkst ģimenes atbalsta un saskarsmes ar citiem - šķīrušies cilvēki, atraitņi, ģimenes bez bērniem, veci cilvēki. "Pasaulē ir virkne piemēru, kas pierāda, ka iekšzemes kopprodukta pieaugumā vien nevaram mērīt dzīves...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) 28. un 29.aprīlī norisināsies Naturalizācijas dienas, kurās visi interesenti varēs saņemt konsultācijas par Latvijas pilsonības iegūšanas iespējām naturalizācijas kārtībā. Par naturalizācijas procesu atbildīgie PMLP speciālisti sniegs individuālas konsultācijas nepilsoņiem un ārzemniekiem par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā. PMLP jau vairākus gadus regulāri organizē informācijas dienas. To ietvaros interesenti var saņemt informāciju par naturalizācijas eksāmenu prasībām un var arī praktiski pārliecināties par savām spējām nokārtot naturalizācijas eksāmenus. 2014. gadā informācijas dienas apmeklēja vairāk nekā 600 interesenti. Naturalizācijas dienu ietvaros 28.aprīlī no plkst.13.00 līdz 15.00 notiks "Twitter sesija", kuras laikā PMLP twitter.com kontā - @IeM_PMLP, būs iespējams saņemt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. 29. aprīlī no plkst.10.00 līdz 13.00 Rīgas 1. nodaļā (111.kab.) PMLP darbinieki interesentiem par Latvijas pilsonības iegūšanas jautājumiem sniegs individuālas konsultācijas. Piedalīties Naturalizācijas dienās aicināti visi, kas vēlas saņemt informāciju pilsonības iegūšanas jomā.

Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, turpinās izskatīt 16.aprīļa sēdes darba kārtību, kuru pirms nedēļas tā arī nesāka skatīt Saeimas prezidija lēmuma dēļ. Sēde tika pārtraukta, jo radās nesaskaņas starp deputātiem. Saeimas 23.aprīļa sēde sāksies 10 minūtes pēc 16.aprīļa sēdes turpinājuma beigām. Saeimas 16.aprīļa sēdē pagājušajā nedēļā tika izsludināts pārtraukums līdz šodienas plkst.9.00. Sēdes 23. aprīļa sēdes darba kārtībā iekļauti 18 jautājumi, un darba kārtība pieejama šeit. Savukārt pārtrauktās 16. aprīļa sēdes turpinājumā caurskatāmi 48. jautājumi, darba kārtība skatāma šeit. Līdz ar to galīgajā lasījumā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz izmaiņas attiecībā uz nodokļa likmi un noteiks nozares, kurās nevarēs dibināt mikrouzņēmumus, skatīs šodien. Deputāti arī lems par profesionālās izglītības reformu, caurlūkojot grozījumus Profesionālās izglītības likumā un grozījumus Izglītības likumā, kā arī vietējo pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību. Tāpat deputāti lems par vairāk nekā 20 iesniegto likumprojektu nodošanu Saeimas komisijām. Deputāti galīgajā lasījumā arī skatīs grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz...

Atsaucoties uz vakardienas, 22.aprīļa, laikrakstā "Dienas Bizness" publicēto rakstu "Ar lielgabalu pa zvirbuļiem?", Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nav korekti salīdzinātu abas rakstā aplūkotās VID darbības - negodprātīgi darbojošos autoservisu saimnieciskās darbības apturēšanu administratīvā procesa ietvaros un lēmumu attiecībā uz restorānu tīklu, pret kuru VID Finanšu policijas pārvaldē ir uzsākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana. Administratīvais process un kriminālprocess ir divi viens no otra neatkarīgi procesi, un katrā no tiem likumos ir noteiktas atšķirīgas VID tiesības un pārkāpumu pierādīšanas iespējas. Autoservisu gadījumā ir runa tikai un vienīgi par administratīvo procesu un tā ietvaros veiktajām VID darbībām. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 pantā paredzētā saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos ir viens no instrumentiem, kuru VID izmanto administratīvā procesa ietvaros kā galējo līdzekli gadījumos, kad preventīvie uzraudzības un kontroles pasākumi, kas veikti negodprātīgiem saimnieciskās darbības veicējiem, nav devuši vēlamo rezultātu. Nav pamata rakstā minētajam apgalvojumam, ka aptuveni divarpus tūkstoši...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 22.aprīlī, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums", kas paredz ieviest vienotu izdienas pensiju regulējumu drošības iestāžu amatpersonām. Tiesības uz izdienas pensiju vispārējā gadījumā būs valsts drošības amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie pieci nodienēti amatpersonas statusā. Likums noteiks izdienas stāža aprēķināšanas kārtību, kā arī pensijas pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Kā norāda likumprojekta autori, valsts drošības iestāžu kopumu veido Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Drošības policija. Taču pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums ir nepilnīgs, jo paredz tiesības uz izdienas pensiju tikai daļai no šajās iestādēs strādājošajiem. Turklāt pašreizējais regulējums atsevišķām amatpersonām pieļauj iespēju vienlaikus strādāt valsts drošības iestādē un saņemt izdienas pensiju. Jaunais likums nodrošinās vienlīdzīgas tiesības uz izdienas pensijām, motivēs drošības iestāžu amatpersonas turpināt dienestu, sekmēs amatpersonu rotāciju un...

Ceturtdien, 23.aprīlī, Saeimā plānots trešajā lasījumā balsot par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz atņemt iespēju vidējiem un lieliem uzņēmumiem pašiem izvēlēties savu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju. Šādi grozījumi var neatgriezeniski sagraut tirgus struktūru, izspiežot no tā privātos atkritumu apsaimniekotājus, tāpēc Konkurences padome (KP) atkārtoti aicina Saeimu nepieļaut konkurences likvidēšanu atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kas izriet no minētā likumprojekta. Šobrīd patērētāji un nelielie uzņēmumi izmanto pašvaldību izvēlētus atkritumu apsaimniekotājus, bet noteiktiem kritērijiem atbilstošiem lielākajiem uzņēmumiem likums paredz iespēju savu atkritumu apsaimniekotāju izvēlēties pašiem. Tādējādi, pat ja pašvaldība bez iepirkuma rīkošanas izmanto sev piederoša atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus, tirgū var darboties un konkurēt arī privātie uzņēmumi, kas apkalpo tieši uzņēmumus. Ja šī iespēja tiks atņemta, privātie atkritumu apsaimniekotāji tiks pilnībā izslēgti no tirgus tajās pašvaldībās, kur bez iepirkuma darbojas pašvaldības uzņēmums – šobrīd tādas ir 56 no 119 Latvijas pašvaldībām. Pēc Rīgas pašvaldības lēmuma atkritumu apsaimniekošanu organizēt publiskās un privātās partnerības formā īstenošanas arī šis tirgus...

Portāla lasītājus aicinām iesūtīt jautājumus Latvijas Zvērinātu Notāru padomes priekšsēdētājai Sandrai Stīpniecei, ar kuru plašāku sarunu par notāru iesaisti darījumu drošības vairošanā varēsit lasīt žurnāla Bilances Juridiskie Padomi maija numurā. S. Stīpnieces un citu zvērinātu notāru sagatavotās atbildes uz lasītāju iesūtītiem jautājumiem publicēsim portālā. Izmantojiet iespēju bez maksas gūt zinošu profesionāļu padomus, lai labāk orientētos sarežģītajās juridiskajās niansēs! Jautājumus sūtiet līdz 30. aprīlim uz e-pastu: [email protected], vai arī aizpildiet jautājumu uzdošanas formu portālā. Atgādinām, ka zvērināts notārs: taisa notariālos aktus un apliecinājumus; pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus, kā arī priekšmetu; ved mantojuma lietas un sastāda mantas dalīšanas projektus; ved laulības šķiršanas lietas un veic citas likumos paredzētās darbības. Zvērinātam notāram ir atļauts arī : gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī tiesību, tiesību nodrošinājumu vai ziņu ierakstīšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā un Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros; gādāt no valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī no amatpersonām un...

Gadījumos, kad Latvijā reģistrēts uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājs izmaksā ārvalstīs reģistrētam uzņēmumam nomas, vadības un konsultāciju maksājumus, kā arī citus maksājumus, uz kuriem attiecas atbrīvojumi vai samazinātas ienākuma nodokļa likmes (piem., nodokļu konvencijā noteiktas mazākas likmes, nekā to paredz Latvijas likums "Par uzņēmuma ienākuma nodokli"), nepieciešams Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt aizpildītu noteikta parauga rezidenta apliecību - iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai. Atgādinām, ka atbrīvojumi vai samazinātas nodokļu likmes drīkst piemērot tikai tad, kad Valsts ieņēmumu dienests ir šo iesniegumu apstiprinājis. Palīdzību rezidenta apliecības aizpildīšanā vai, ja rodas papildus jautājumi saistībā ar šīm apliecībām, var saņemt, sazinoties ar Grant Thornton Rimess. Mēs piedāvājam pilna servisa grāmatvedības, audita, nodokļu un juridiskos pakalpojumus vienuviet! Lasīt vairāk ŠEIT.

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.aprīlī, sāka diskusiju par Latvijas ekonomiskās pārstāvības ārvalstīs veicināšanas nepieciešamību un sadarbību starp mūsu valsts iestādēm, kuras nodarbojas ar Latvijas ekonomisko interešu pārstāvību. "Patlaban, kad Eiropa saskaras ar jauniem drošības izaicinājumiem un mūsu valsts uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu meklēšana ir kļuvusi īpaši aktuāla, darba kārtībā nokļuvis jautājums par Latvijas ekonomiskās pārstāvības veicināšanu ārvalstīs, proti, mūsu uzņēmējiem mērķa valstīs ir nepieciešams praktisks atbalsts," uzsver Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš, atzīmējot, ka to var nodrošināt Latvijas diplomāti un arī, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tāpat mūsu valsts diplomāti un Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ir informācijas avots ārvalstu uzņēmējiem par investīciju iespējām mūsu valstī, saka O.Ē.Kalniņš. Komisijas sēdē tika aktualizēts jautājums par LIAA pārstāvniecības iespējamu atjaunošanu Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kam atbalstu pauda Amerikas Tirdzniecības Palāta Latvijā. Tiesa, LIAA direktors Andris Ozols atzina, ka prioritāte ir nodrošināt jau veiksmīgi strādājošu LIAA pagaidu pārstāvniecību Azerbaidžānā, Somijā, Singapūrā, Apvienotajos Arābu...