JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 17.marta noteikumi №130 «Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014. - 2020.gada plānošanas periodā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 28.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 24.marta noteikumi №143 «Grozījums Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumos №166 «Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 28.martu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 19.martā Saeimā pieņemts likums “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas 25.martā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.60 (5378) un stājas spēkā 26.martā. Ar veikto grozījumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir noteikts īpašs mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas par 2015.gada pirmo ceturksni iesniegšanas un mikrouzņēmumu nodokļa nomaksas termiņš. Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija par 2015.gada pirmo ceturksni VID ir jāiesniedz laikā no 15.maija līdz 25.maijam un nodoklis par pirmo ceturksni jāsamaksā līdz šī gada 25.maijam. Atgādinām, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likums paredz, ka sākot ar 2015.gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam virs 7000 eiro ir paaugstināta no 9% līdz 11%, bet Saeima 5.februārī 1.lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 118/lp12), kas 2015.gadā paredz saglabāt 9% mikrouzņēmumu nodokļa likmi un ieviest detalizētas nodokļu pretizvairīšanās normas. Līdz ar to bija sagaidāms, ka likumprojekts varētu tikt pieņemts, bet nebūtu izsludināts līdz š.g. 15. aprīlim (mikrouzņēmumu 1.ceturkšņa deklarāciju iesniegšanas termiņam). Lai neradītu situāciju, ka mikrouzņēmumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu "Ienākumam pielīdzināmie aizdevumi" (to var lejuplādēt, uzklikšķinot uz nosaukumu). Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos attiecībā uz ienākumam pielīdzināmiem aizdevumiem un Valsts ieņēmumu dienesta informēšanas kārtību.Kā norādīts metodiskajā materiālā, ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas. Materiālā apskatītas arī piemērojamās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un atbildīgā persona par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas kārtība un informācijas par aizdevumiem sniegšanaValsts ieņēmumu dienestam. Sniegti arī skaidrojoši piemēri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu: "Samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums" (to var lejuplādēt, uzklikšķinot uz nosaukumu). Metodiskais materiāls sniedz palīdzību jautājumos par kārtību, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu, ja aizdevumu izsniedz komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziska persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas. Metodiskajā materiālā tiek apskatīti šādi jautājumi: nosacījumi samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītā ienākuma noteikšanai; samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītā ienākuma noteikšanas veidi; ienākuma gūšanas diena, nodokļa likme un deklarēšana; nodokļa samaksa.

Saeimā pirmdien, 30.martā, notiek konference par darba apstākļu uzlabošanu Eiropas Savienības uzņēmumos. Konferencē analizēs trešā Eiropas uzņēmumu apsekojuma rezultātus, meklējot uzņēmumam un tā darbiniekiem piemērotus darba organizācijas modeļus. Konferenci Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros organizē Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (EUROFOUND). Konferences sākumā EUROFOUND darba apstākļu pētnieki Geiss van Hautens(Gijs van Houten) un Stavrola Demetriadesa (Stavroula Demetriades) prezentēs trešā Eiropas uzņēmumu apsekojuma rezultātus (pilns apsekojuma teksts angļu val. šeit). Tālākais konferences darbs tiks organizēts sesijās. Pirmajā no tām paredzēts apspriest līdzdalību un sociālo dialogu kā pozitīvu ietekmi uz darbaspēka labklājību un produktivitāti. Šajā diskusijā piedalīsies EUROFOUND Darba apstākļu un kolektīvo darba attiecību nodaļas vadītājs Deivids Fodens (David Foden), Starptautiskās darba organizācijas Eiropas un Centrālāzijas reģiona direktora vietniece Rī Vejsa Keldgorda (Rie Vejs Kjeldgaard), Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāra vietnieks Patriks Ičērts (Patrik Itschert) un organizācijas „BUSINESSEUROPE” sociālo lietu direktors Maksims Čeruti (Maxime Cerruti)....

Vienotā tirgus forums , kas Rīgā 26.martā pulcēja gandrīz 200 dalībnieku - Eiropas Parlamenta deputātus, dalībvalstu valdību pārstāvjus, uzņēmējus un NVO pārstāvjus, tika rīkots, lai novērtētu, cik labi Eiropas Savienības (ES )Vienotais tirgus darbojas praksē un kā to padarīt efektīvāku digitālā vienotā tirgus, pārrobežu pakalpojumu sniegšanas un reglamentēto profesiju jomās. Atklājot Forumu, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka ES Vienotais tirgus ir Eiropas ekonomikas izaugsmes pamats un priekšrocība, kas ļauj ES uzņēmumiem būt konkurētspējīgākiem un veiksmīgākiem globālajā vidē. Forums noslēdza Eiropas Komisijas konferenču sēriju, kas 2014.gadā un 2015.gada sākumā notika 16 Eiropas pilsētās. Noslēdzošā konference Rīgā bija 20 iepriekš notikušo diskusiju apkopojums. ES Vienotā tirgus foruma rezultāti būs svarīgs devums Eiropas Komisijas turpmākajā darbā, īpaši Iekšējā tirgus stratēģijas izstrādē, ko plānots publicēt šā gada nogalē. Foruma paneļdiskusijā par digitālo vienoto tirgu dalībnieki pārrunāja jautājumus par patērētāju drošību un uzticību digitālajai videi. Tāpat diskutēts par to, kā padarīt...

Divu dienu neformālās Eiropas Savienības (ES) konkurētspējas ministru sanāksmes laikā no 26. - 27. marta ministri pārrunāja digitālās ekonomikas jautājumus un veidus, kā plašāk izmantot digitālās iespējas, lai nodrošinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā. Neformālajā sanāksmē piedalījās Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu komisāre Elžbeta Beņkovska (Elżbieta Bieńkowska), Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks par digitālā vienotā tirgus jautājumiem Andruss Ansips (Andrus Ansip), Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētāja Vikija Forda (Vicky Ford), par iekšējā tirgus un rūpniecības jautājumiem atbildīgie Eiropas Ekonomiskās zonas ministri, kā arī pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta un Eiropas Parlamenta. Sanāksmes diskusiju paneļos piedalījās arī Latvijas un Eiropas Savienības uzņēmēji un to intereses pārstāvošo organizāciju pārstāvji. Eiropai jābūt konkurētspējīgai, lai tā saglabātu savu ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā, spēju radīt jaunas darba vietas un noturēt ES labklājības līmeni. "21.gadsimts ir digitālais gadsimts. Mūsu iedzīvotāji un uzņēmēji jau sekmīgi izmanto tā...

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi", kas aizstās šobrīd spēkā esošos MK 2009. gada 13.oktobra noteikumus Nr. 1171 "Noteikumi par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un marķēšanu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēta dzīvnieku liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un tiek vākta un apkopota informācija par dzīvnieku liemeņu cenām". Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā, un 26.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl tiks skatīts valdībā. Jaunais noteikumu projekts paredz samazināt administratīvo slogu attiecībā uz ziņojamās informācijas apjomu Lauksaimniecības datu centram (LDC) par cūku liemeņiem. Tāpat tiek atvieglota prasība izsekojamības informācijas nodrošināšanai uzraugošajai institūcijai par nokautajiem dzīvniekiem. Noteikumi paredz arī atvieglot prasību par transporta izmaksu ziņošanu, pagarinot ziņošanas termiņu. Šobrīd ir noteikta prasība kautuvēm katru gadu līdz 15.martam paziņot transporta izmaksas par iepriekšējo gadu. Tā kā uzņēmumiem līdz 31.martam ir jāsagatavo un Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz gada...

Valsts sekretāru sanāksmē 26. martā izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par līzinga, kredīta un ar to saistīto procentu maksājumu deklarāciju". Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, nereti tiek konstatētas situācijas, kad fiziskai personai nav regulāru ienākumu, tomēr tā veic regulāru kredīta vai līzinga maksājumu. Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanai, lai novērstu izvairīšanās riskus no nodokļa samaksas, ir nepieciešams pārliecināties, ka fiziskās personas izdevumi, kas saistīti ar kredīta vai līzinga atmaksu, nepārsniedz tās deklarētos ienākumus. Atgādinām, ka Saeimas 2014.gada 17.decembrī pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī) 3. un 9.pantu papildināta likuma 15.panta trešā daļa ar jaunu 5.2 punktu un pārejas noteikumu 168.punktu, kas paredz papildu pienākumu nodokļa maksātājam, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, izņemot kredītiestādes, šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā vienu reizi gadā līdz 1.februārim iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā informatīvo deklarāciju par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un kredīta vai...

Piektdien, 27.martā, finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem, lai sāktu sarunas par 2016.gada budžetu. “Sarunas par nākamā gada valsts budžetu jāsāk pēc iespējas laicīgāk, tādējādi nodrošinot kvalitīvāku budžeta sagatavošanas procesu ar visu iesaistīto pušu iesaisti. Ar izpratni un kopīgu darbu mēs varam panākt Latvijas iedzīvotāju labklājības uzlabošanos. Tāpēc vēlos pateikties LPS par līdzšinējo sadarbību iepriekšējo gadu budžetu izstrādes un pieņemšanas laikā un ceru uz labu sarunu rezultātu arī šogad,” tā finanšu ministrs Jānis Reirs. Sanāksmes laikā Finanšu ministrijas (FM) speciālisti informēja par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumiem 2016.-2018. gadam.FM līdz 30. aprīlim Ministru kabinetā iesniegs izskatīšanai ziņojumu par priekšlikumiem diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ar 2016.gadu. Tāpat tika pārrunātas aktualitātes par pašvaldību budžetam piekritīgo ieņēmumu daļu konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem 2016.gadā un vidējā termiņā 2016.-2018.gadā. Finanšu ministrs Jānis Reirs LPS pārstāvjus arī informēja par aizvadītājās nedēļās notikušajām reģionālajām vizītēm. Tajās konstruktīvi tika izdiskutēts ar pašvaldību...

Piektdien, 27.martā, durvis apmeklētājiem vēris Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Meistaru ielā 10. Turpmāk tas būs galvenais klātienes tikšanās punkts ar aģentūras darbiniekiem tiem, kas plāno piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansējumu projektu īstenošanai. Finanšu ministrs Jānis Reirs, uzrunājot klātesošos svinīgajā atklāšanas ceremonijā, uzsvēra Latvijas veiksmīgo sagatavošanos Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei, kas jaunajā plānošanas periodā nozīmē arī sistēmas vienkāršošanu: "Varam lepoties, ka Latvija ir bijusi starp pirmajām ES dalībvalstīm, kurai Eiropas Komisija ir apstiprinājusi gan Partnerības līgumu, gan Darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Turklāt ir veiksmīgi reorganizēta fondu administrēšanas sistēma. Iepriekšējo sešu aģentūru vietā, ES fondus administrēs viena iestāde - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra." Ministrs izteica pateicību CFLA par augsti profesionāli veikto pienākumu izpildi līdzšinējā darbības posmā un nozīmīgo ieguldījumu jaunā plānošanas perioda sagatavošanā, novēlot, lai darbība jaunajā statusā sniedz jaunu pieredzi, nes jaunus sasniegumus, ļaujot ES fondu administrēšanas un klientu apkalpošanas standartu...

Ministru kabineta 2015.gada 24.marta noteikumi №135 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumos №951 «Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 24.marta noteikumi №137 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumos №716 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumam «Ražotāju grupas»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 27.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 24.marta noteikumi №138 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 9.decembra noteikumos №755 «Gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 31.martu.