JAUNUMI

No 23. līdz 25.aprīlim Latvijas prezidentūras laikā Rīgā norisināsies vairākas augsta līmeņa sanāksmes, kas pulcēs Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministrus un citus augsta līmeņa finanšu jomas ekspertus, informē Finanšu ministrija. Ceturtdien, 23.aprīlī, finanšu ministrs Jānis Reirs ar uzrunu atklās starptautiska līmeņa semināru (thinktank) finanšu regulējuma un pakalpojumu jomā (Eurofi) un iepazīstinās tā dalībniekus ar Latvijas prezidentūras sasniegumiem šajā sfērā. Tāpat ministrs informēs par būtiskākajiem neformālajā Ekonomikas un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem. Piektdien, 24.aprīlī, finanšu ministrs piedalīsies Eirogrupas sanāksmē, kurā plānots pārrunāt Banku savienības, Grieķijas aktuālās finanšu situācijas, Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmes aktualitātes, kā arī citus jautājumus. Viens no svarīgākajiem Latvijas prezidentūras notikumiem ir neformālā ECOFIN padomes ministru sanāksme, kas Rīgā norisināsies no 24. līdz 25.aprīlim. Sanāksmi vadīs ECOFIN prezidents, Latvijas Republikas finanšu ministrs Jānis Reirs. Pirmajā sanāksmes dienā tās dalībnieki apspriedīs ekonomisko situāciju ES, potenciālo tās izaugsmi, kā arī nepieciešamās strukturālās reformas ES dalībvalstīs izaugsmes veicināšanai. Savukārt...

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošības līmeni valstī, novēršot nepilnības un kļūdas satiksmes drošības un organizācijas risinājumos ceļa plānošanas un projektēšanas stadijās, Ministru kabineta (MK) sēdē 22.aprīlī pieņemti grozījumi MK 2008.gada 25.novembra noteikumos Nr.972 "Ceļu drošības audita noteikumi", informē Satiksmes ministrija. Spēkā esošie MK 2008.gada 25.novembra noteikumi Nr.972 "Ceļu drošības audita noteikumi" ir vienreiz grozīti 2011.gada, par nepieciešamību aktualizēt noteikumus lēma Ceļu satiksmes drošības padome, kurā līdzdarbojās gan valsts institūcijas, gan sabiedrības pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām. Noteikumi tiek papildināti ar normu, kura nosaka, ka esošā ceļa audits nepieciešams galvenajiem un reģionālajiem valsts autoceļiem, kuriem paredzēta rekonstrukcija, kā arī pārējiem esošiem ceļiem pēc ceļa pārvaldītāja iniciatīvas. Projekts precizē nosacījumus kādus apstākļus auditori izvērtēs, veicot esošo ceļu auditu. Tiks ņemti vērā pēdējo trīs gadu laikā notikušie ceļu satiksmes negadījumi un to analīze, analīzes rezultātus maksimāli saistot ar autoceļa (autoceļa posma) esošā stāvokļa izvērtējumu. Tāpat izvērtēs ceļa zīmju, apzīmējumu, signālstabiņu un drošības barjeru, kā arī citu...

Pēdējos četros gados Latvijā pieaudzis noslēgto laulību skaits - no 10,8 tūkstošiem laulību 2011.gadā līdz 12,5 tūkstošiem laulību 2014.gadā. Šī gada trīs mēnešos jau reģistrētas 1 757 laulības, kas ir par 307 laulībām jeb par 21% vairāk nekā 2014.gada pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji 2014.gadā un 2015.gada pirmajos trīs mēnešos. Kopš 2011.gada vērojama dzimstības pieauguma tendence - no 18,8 tūkstošiem bērnu 2011.gadā līdz 21,5 tūkstošiem jaundzimušo 2014.gadā. Tendence turpinās arī 2015.gada pirmajos trīs mēnešos, kad reģistrēti 5 226 jaundzimušie - par 158 mazuļiem jeb 3% vairāk nekā 2014.gada pirmajā ceturksnī. 2014.gadā ir reģistrēti 28,4 tūkstoši mirušo, un tas ir par 250 cilvēkiem mazāk nekā 2013.gadā. Mirušo skaits uz 1000 iedzīvotāju ir 14,3, kas salīdzinājumā ar 2013. gadu nav mainījies. Tomēr šī gada pirmajos trīs mēnešos mirstība ir pieaugusi - jau reģistrēti 7 762 mirušie, kas ir par 349 jeb 4,7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī....

Jau 2013. gadā atsākās pakāpenisks Latvijas mājsaimniecību kopējo noguldījumu pieaugums. Šī tendence līdzekļu novirzīšanā uzkrājumiem 2014. gadā ir nostiprinājusies, un Latvijas mājsaimniecības šajā gadā savus kopējos uzkrājumus ir palielinājušas teju par miljardu, sasniedzot 8.1 miljardu eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Latvijas iedzīvotāji 2014. gada beigās gan noguldījumos, gan cita veida ieguldījumos kopumā ir uzkrājuši 8.1 miljardu eiro (2013 - 7.3 mljrd.). Visvairāk līdzekļu uzkrāti noguldījumos - 5 mljrd. eiro, seko valsts fondēto pensiju plāni ar 2 mljrd. eiro, 281 miljons eiro ieguldīti privāto pensiju plānos, 241 miljoni - ieguldījumu fondos, 193 miljoni - parāda vērtspapīros, mazliet samazinājušies ieguldījumi akcijās - 131 miljons, dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu iekrāti 177 miljoni, 15 miljonus glabā krājaizdevu sabiedrības, bet 3 miljoni eiro ieguldīti tirgum piesaistītajos apdrošināšanas līgumos. Mājsaimniecību kredītu sloga pakāpeniska samazināšanās, Latvijas ekonomiskā izaugsme un tai atbilstošs darba algu pieaugums pēdējos gados, kā arī zemā inflācija ļauj iedzīvotājiem vairāk līdzekļu novirzīt uzkrājumiem un...

Otrdien, 21. aprīlī, Valsts ieņēmumu dienests informēja sabiedrību par pirmo trīs mēnešu darbības rādītājiem. Kā atklāja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, nodokļu ieņēmumi janvārī, februārī un martā salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo laika periodu kopumā ir auguši par 100 miljoniem eiro jeb 6,3%, sasniedzot 1,70 miljardus eiro. Tomēr nodokļu ieņēmumi ir par pusprocentu mazāki nekā plānotais apjoms. Vissliktāk pildījies pievienotās vērtības nodoklis, kas no prognozētā atpalicis par vairāk nekā 4 %. Tāpat plāns nav ticis izpildīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (99,1%) un sociālās apdrošināšanas iemaksu (98,9%) jomā, savukārt pārpildīts ir uzņēmumu ienākuma nodoklis (110%) un muitas nodoklis (116%). Vairāk informācijas preses konferences prezentācijā un izdales materiālos, kā arī video sižetā:

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka lēmums šobrīd neapturēt restorānu tīkla saimniecisko darbību ir pieņemts administratīvā procesa ietvaros. Atbildība par nodarīto ir jāuzņemas tieši noziedzīgo nodarījumu organizētājiem, nevis aptuveni 700 uzņēmuma darbiniekiem vai citiem ar uzņēmumu saistītiem nodokļu maksātājiem, kurus negatīvi ietekmētu uzņēmuma slēgšana. Uzņēmumam par noziedzīgajiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā un to rezultātā valstij nodarīto kaitējumu būs jāatbild kriminālprocesa ietvaros. VID Finanšu policijas pārvalde, izmeklējot konkrēto kriminālprocesu, vērsīsies pret noziedzīgu nodarījumu izdarījušām personām, lai tās sauktu pie likumā paredzētās kriminālatbildības. Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma smagumu, sabiedrisko bīstamību, kā arī noskaidrojot precīzus nodarītā zaudējuma apmērus, tiks risināts arī mantiskais jautājums kriminālprocesā, lai panāktu taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Var tikt vērtēta arī iespēja vērsties pret juridisko personu, kuras interesēs pastrādāts noziedzīgais nodarījums (iespējams, uzsākot procesu par piespiedu līdzekļu ietekmēšanu juridiskajai personai). Šobrīd kriminālprocesā notiek aktīvas izmeklēšanas darbības, lai iegūtu jaunus un nostiprinātu jau esošos pierādījumus. Notiek darbs pie izņemto pierādījumu...

Mediāciju Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs varēs vadīt arī zvērināti notāri un tiesu izpildītāji. To paredz priekšlikumi izmaiņām likumos, par kuru virzību Saeimā otrdien, 21.aprīlī, vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti. Piedāvātās izmaiņas Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā nosaka, ka mediācijas vadīšana būs atļautā, bet ne obligāti veicamā amata darbība. Tādējādi mediācijas procesa vadīšana būs amatpersonas brīva izvēle. Notāriem un tiesu izpildītājiem, kuri vēlēsies to darīt, būs jāsaņem mediatora sertifikāts. Mediācijas likums stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā, radot tiesiskus priekšnoteikumus mediācijai kā alternatīvam domstarpību risināšanas veidam, kas civiltiesiskus strīdus ļauj risināt ārpus tiesas. Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Ar mediāciju saprot strukturētu brīvprātīgas sadarbības procesu, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Izmaiņas likumos paredz atstādinātiem notāriem un tiesu izpildītājiem iespēju savienot šo amatu ar citu darbu. Kā norāda likumprojekta autori, zvērinātu notāru var...

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) apzinājusi situāciju savu dalīborganizāciju vidū attiecībā par radīto ažiotāžu uz dažu lauksaimnieku organizāciju izteikto neapmierinātību par jauno kārtību Ministru kabineta noteikumu projektā "Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem", kas paredz arī Latvijā, tāpat kā Lietuvā, Igaunijā un vēl 12 Eiropas Savienības valstīs ieviest marķēto dīzeļdegvielu. Noteikumi ieviesti, lai dotu lauksaimniekiem iespēju saņemt akcīzes nodokļa atvieglojumu dīzeļdegvielai un sniegtu palielinājuma limitu uz 1 ha, diferencējot saņēmēju loku pa nozarēm, kas dos iespēju nozarēm būt kaut nedaudz konkurētspējīgākām. Kā norāda LOSP, lauksaimniekiem uzmanība galvenokārt jāvērš uz sekojošām lietām, ko nosaka jaunā kārtība: 1) dīzeļdegvielu varēs izmantot tikai lauksaimniecības tehnikā - traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās; 2) ar minēto tehniku drīkstēs pārvietoties arī pa koplietošanas autoceļiem; 3) dīzeļdegviela, kurai piemēros samazinātu akcīzes...

Šī gada 23. un 24.aprīlī Jūrmalā notiks starptautiska konference "Maksātnespējas regulējums Eiropā: pašreizējās tendences un nākotnes perspektīvas", kurā tiksies ārvalstu eksperti, Eiropas un nacionālie likumdevēji, valdību un ieinteresēto pušu pārstāvji, lai apmainītos ar pieredzi par atšķirīgām nacionālām pieejām maksātnespējas jomā un apspriestu nākotnes perspektīvas no Eiropas skatupunkta. Konferencē uzmanība tiks vērsta uz maksātnespējas regulējuma reformām Eiropā un iespējām, lai pārvarētu mūsdienu strauji mainīgās Eiropas ekonomiskās situācijas izaicinājumus. Pasākumu atklās Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Eiropas tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzinīgi novērtē līdzšinējo darbu pie maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas Eiropas Savienībā. Ministrs uzskata, ka stabili uzņēmumi ir ekonomikas izaugsmes garants, tādēļ apsveicams ir Eiropas Savienības paveiktais uzlabotajā maksātnespējas regulējumā, kas vispirms vērsts uz uzņēmumu restrukturizāciju, ne tikai efektīvu uzņēmuma likvidācijas nodrošināšanu. Ministra ieskatā tiesiskā regulējuma izmaiņas ir tikai pirmais solis biznesa vides uzlabošanā. Svarīgi ir arī spēt novērtēt, vai izvēlētie rīcības virzieni ir pietiekami efektīvi....

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) speciāli sasauktā Domes sēdē šodien, 22.aprīlī, diskutēs un vienosies par oficiālo viedokli par jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas jau ir iesniegts izskatīšanai Saeimā. LPS eksperti veikuši rūpīgus aprēķinus, salīdzinot pašvaldību finansējumu pie esošā modeļa un iespējamām izmaiņām, ja tiks pieņemta jaunā kārtība. Finanšu ministrijas izstrādātais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis paredz no esošā atšķirīgus izlīdzināšanas principus, tādēļ modeļa maiņa radīs lielākas vai mazākas izmaiņas pašvaldību ieņēmumos. Salīdzinot Finanšu ministrijas pašvaldībām izsūtīto provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2016. gadam (bez pārejas perioda) ar 2015. gada aprēķinu (spēkā esošo), lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums vērojams: Garkalnes novadam - par 967 tūkst. euro (par 12%), Viļānu novadam - par 334 tūkst. euro (par 9,1%), Babītes novadam - par 721 tūkst. euro (par 8,1%), Aglonas novadam - par 179 tūkst. euro (par 8%), Zilupes novadam - par 151 tūkst. euro (par 7,9%), Krāslavas novadam - par 763 tūkst. euro (par 7,7%), Vārkavas novadam...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrai krimināllietas materiālus par privātpersonas iespējamu kukuļa došanu Rīgas reģiona Valsts darba inspekcijas amatpersonai par lēmuma pieņemšanu uzņēmuma interesēs. KNAB izmeklētājs ierosina uzsākt kriminālvajāšanu attiecībā pret privātpersonu par kukuļdošanu un uzsākt kriminālvajāšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu attiecībā pret juridisku personu. KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Knab norāda uz Krimināllikuma 323.pantu, kurā noteikts: (1) Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, nodošanu vai piedāvāšanu personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, neatkarīgi no tā, vai nodotais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar...

Veselības inspekcija vērš uzmanību, ka Ministru kabinetā 2015. gada 14. aprīlī ir pieņemti un no 2016. gada 1. janvāra spēkā stāsies "Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem". Noteikumi tiks ieviesti, lai pasargātu pakalpojumu saņēmējus no veselības riskiem, kas var rasties, ja pakalpojuma sniegšanas laikā netiek ievērotas higiēnas, t.i., tīrīšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas prasības, piemēram, tiek lietoti nesterili darba instrumenti vai vienreizlietojamie instrumenti tiek izmantoti atkārtoti. Tā kā tetovēšana un pīrsings ir augsta riska pakalpojumi, kuru laikā tiek traumēta āda un veidojas sīkas ādas brūcītes, higiēnas prasību neievērošana pakalpojuma saņēmējam var izraisīt inficēšanos ar dažādām slimībām, tostarp B un C vīrushepatītu vai cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV). Tiks noteiktas prasības arī pakalpojuma sniedzēju izglītībai, ierobežojumi attiecībā uz personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, un prasības informācijas sniegšanai klientam, kā arī prasības tetovēšanā izmantoto krāsu marķēšanai un pīrsinga rotaslietām. Veselības inspekcija 2013.gadā veica aptauju, lai noskaidrotu...

SEB banka informē, ka ir aprīkojusi bankomātus ar jaunu drošības elementu - nenomazgājamās tintes kasetēm. Tās iedarbojas gadījumos, ja prettiesiskā veidā tiek mēģināts piekļūt bankomāta seifā esošajai naudai. Tā tiks neatgriezeniski sabojāta, banknotes iekrāsojot ar nenomazgājamo tinti un padarot tās nederīgas lietošanai. Nenomazgājamās tintes kasetes sevi pierādījušas kā viens no efektīvākajiem mehānismiem bankomātu aizsardzībai pret uzlaušanas vai zādzības mēģinājumiem. Turpmāk uz SEB bankomātiem būs atrodamas īpašas uzlīmes, kas klientus informēs, ka attiecīgajā bankomātā papildus citiem drošības mehānismiem ir uzstādītas nenomazgājamās tintes kasetes un šis bankomāts ir pasargāts no uzlaušanas mēģinājumiem. SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: "Iekrāsotās banknotes nav iespējams laist apgrozībā, jo tās nepieņems nevienā tirdzniecības vietā. Tādēļ zūd jebkura motivācija mēģināt uzlauzt SEB bankomātus, jo tas noziedzniekiem nenesīs nekādus finansiālos ieguvumus - tikai nepatikšanas. Savukārt mēs sagaidām, ka jaunā drošības elementa ieviešana palīdzēs uzlabot bankomātu tīkla stabilitāti un pieejamību, jo līdz šim ik gadus esam saskārušies ar vairākiem bankomātu uzlaušanas...

Ik gadu nodokļu atvieglojumu apmērs sastāda ievērojamu summu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā. 2013.gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bijis aptuveni 2,1 miljardi eiro jeb 32% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem un 9,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Finanšu ministrija. "Nodokļu atvieglojumi ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam. Šis ir viens no veidiem, kā varam uzturēt un radīt investīcijām un uzņēmējdarbības attīstībai pievilcīgu vidi, vienlaikus ir nepieciešams veikt regulāru nodokļu atvieglojumu izvērtējumu, lai nodrošinātu to efektīvu izmantošanu," norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Lielākie nodokļu atvieglojumi bijuši pievienotās vērtības nodoklim (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN). Vislielākie atvieglojumi 832,9 miljonu eiro apmērā bijuši PVN. Tas ir aptuveni 50% no kopējiem PVN ieņēmumiem un 3,6% no IKP. Otri lielākie bija IIN atvieglojumi - 771,2 miljonu eiro jeb 58% apmērā no kopējiem IIN ieņēmumiem. Tas, savukārt, sastāda 3,3% no IKP. UIN atvieglojumi...

Satiksmes ministrija kopā ar iesaistītajām institūcijām un partneriem izstrādājusi jaunu Ceļu satiksmes noteikumu projektu, kas iesniegts izskatīšanai un apstiprināšanai valdībā. Noteikumu mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, jo īpaši mazaizsargāto satiksmes dalībnieku (gājēji, velosipēdisti) drošību, kā arī veicināt dažādu satiksmes dalībnieku savstarpēju līdzāspastāvēšanu. Jaunais noteikumu projekts precizē vairākas jau esošās ceļu satiksmes drošības normas, kā arī paredz jaunas. Piemēram: iespējas uzstādīt maināmās ceļazīmes; ieviest jaunus horizontālos apzīmējumus uz ceļiem; nodalīt uz velosipēdistiem un mopēdistiem attiecināmās prasības; atļaut elektromobiļiem pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām. Īpaša uzmanība pievērsta ar velojomu saistītajiem jautājumiem. Proti, jauninājumi paredz, ka ietves arvien vairāk tiek atvēlētas gājējiem, bet velobraucēji tiek rosināti izvēlēties velo infrastruktūru, divriteņu kustībai drošas ielas un tikai nepieciešamības gadījumā atrasties uz ietves. Tādejādi riteņbraucēji tiek aicināti būt aizvien atbildīgāki ceļu satiksmē - plānot savus maršrutus un pieņemt katrai situācijai atbilstošāko lēmumu. Galvenās izmaiņas, kuras saistītas ar velojomu: veicināt velobraucēju braukšanu pa velo infrastruktūru un ielas braucamo...