JAUNUMI

Finanšu ministrija informē, ka 2015. gads sācies ar pārpalikumu konsolidētajā kopbudžetā. Tā ir raksturīga tendence pēdējos trīs gados. Pārpalikums šā gada janvārī saglabājies pērnā gada attiecīgā perioda līmenī, ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus par 89,1 miljonu eiro. Pārpalikums bija vērojams gan valsts konsolidētajā budžetā 70,4 miljonu eiro apmērā, gan pašvaldību budžetos 18,6 miljonu eiro apmērā. Ieņēmumu pieaugumu sekmēja lielāki nodokļu un ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī bija 739,9 miljoni eiro, pārsniedzot pagājušā gada ieņēmumus par 70,8 miljoniem eiro jeb 10,6%. Pieaugumu galvenokārt veidoja nodokļu ieņēmumu kāpums par 33,2 miljoniem eiro jeb 5,9%, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības pieaugums par 26,8 miljoniem eiro jeb 50,4%. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pieaugums janvārī skaidrojams ar Eiropas Komisijas veiktajām atmaksām par Eiropas Lauksaimniecības Garantiju fonda un Kohēzijas fonda īstenotajiem projektiem. Savukārt, pateicoties mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumam 2014. gada nogalē, lielākos kopbudžeta nodokļu ieņēmumus 195,9 miljonu eiro apmērā janvārī nodrošināja pievienotās vērtības nodoklis, kas salīdzinājumā...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka no 2015. gada 1.marta ticis slēgts Talsu muitas kontroles punkts un Liepājas ostas muitas kontroles punkta Saldus darba vieta. Turpmāk muitas pakalpojumus varēs saņemt citos muitas kontroles punktos Latvijas teritorijā. Importa muitas procedūru noformēšana tiks nodrošināta Muitas pārvaldes Importa muitas kontroles punktā attālināti, izmantojot Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS). Savukārt tranzīta un eksporta procedūru noformēšanai papildus parastai kārtībai, var izmantot normatīvajos aktos noteiktos preču muitošanas vienkāršojumus - saņemot vienkāršoto procedūru atļauju vietējai muitošanai un/vai atļauju atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusa izmantošanai, kas nodrošina komersantam iespēju piemērot muitas procedūras muitas iestāžu atzītās vietās bez muitas amatpersonu klātbūtnes.

"Grozījumi Profesionālās izglītības likumā nodrošinās ciešāku izglītības sistēmas un programmu sasaisti ar darba tirgus vajadzībām," ceturtdien, 26.februārī, Saeimas sēdē otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus likumā komentē Jānis Vucāns, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.Grozījumi paredz izveidot Nozaru ekspertu padomes, kuru mērķis ir sekmēt profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanu un atbilstību darba tirgus prasībām. Apvienojot valsts un pašvaldību, nozares darba devēju un arodbiedrību pārstāvjus, nozaru ekspertu padomes sniegs priekšlikumus par nepieciešamo izglītojamos skaitu, piedalīsies profesionālās izglītības programmu plānošanā un attīstībā, kā arī saskaņos profesiju standartus un profesionālās kvalifikācijas prasības.Likuma grozījumi paredz iespēju arī mākslas, mūzikas un dejas profesionālās izglītības iestādēm iegūt profesionālās izglītības kompetences centra statusu, tādējādi nodrošinot ne tikai profesionālās izglītības iegūšanu, bet arī nozares metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas un veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto kompetenču profesionālās kvalifikācijas novērtēšanu. Lai veicinātu valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu attīstību atbilstoši darba tirgus prasībām, katrā iestādē paredzēts arī izveidot koleģiālu padomdevēju...

Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem darījumiem cilvēka dzīvē, tomēr dažkārt gandarījumu par veiksmīgi noslēgtu vienošanos aizēno negaidīti sarežģījumi. Piemēram, iegādātais īpašums fiktīvi izīrēts vai iznomāts citai personai, vairākkārt pārdots, ieķīlāts vai ar komunālo maksājumu parādu. Šīs problēmsituācijas būtu iespējams novērst, privāta līguma vietā izvēloties slēgt darījuma līgumu notariālā akta formā, - skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Sandra Stīpniece. Nepilnīga darījuma līguma satura izpratne un nepietiekamās zināšanas par tā radītajām juridiskajām sekām visbiežāk ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji joprojām nekustamo īpašumu darījumos lielākoties izvēlas slēgt privātos līgumus, tādējādi palielinot krāpšanas risku. "Ja, slēdzot darījumu, rodas kaut nelielas šaubas vai moka neziņa, vislabāk ir uzticēt darījuma noformēšanu speciālistam un laikus apzināt iespējamos riskus, pārliecināties par informācijas patiesumu un darījuma līgumu sastādīt atbilstoši savām vēlmēm," skaidro S. Stīpniece. Visbiežāk cilvēki vēršas pie notāra, lai saņemtu nostiprinājumu privātajam līgumam, kas apliecina jau noslēgtu darījumu. "Lai gan šī darījuma forma ir visbiežāk izmantotā...

Kā liecina Swedbank Privātpersonu institūta iedzīvotāju aptaujas rezultāti, pērn 41% Latvijas iedzīvotāju Valsts ieņēmumu dienestā (VID) brīvprātīgi ir iesnieguši ienākumu deklarāciju pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atgūšanai par attaisnotajiem izdevumiem 2013.gadā. Savukārt 56% aptaujāto atzinuši, ka šo iespēju nav izmantojuši. Visbiežāk deklarācijas iesniedz sievietes, respondenti ar augstāko izglītību un publiskajā sektorā strādājošie. Gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, ar mērķi atgūt pārmaksāto IIN par attaisnotajiem izdevumiem, iedzīvotāji aicināti iesniegt no 2.marta. Atgūt pārmaksāto IIN iespējams par ārstnieciskajiem pakalpojumiem un izglītības izdevumiem, iemaksām privātajos pensiju fondos, dzīvības un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kā arī par nepilnīgi izmantoto neapliekamo minimumu un ziedojumiem. "Redzam, ka iedzīvotāju ieradums daļu no līdzekļiem veltīt kādam labdarības mērķim kļūst arvien izplatītāks. To apliecina ne tikai plašs ziedošanas iespēju klāsts, bet arī gadu no gada augošais ziedoto summu apmērs. Piemēram, pērn labdarības akcijā "Eņģeļi pār Latviju" tika saziedoti 280 695 eiro. Tāpēc vērts atcerēties - ja esat ziedojuši naudu nodibinājumiem...

"Ceturtdienas žurnāla BILANCE seminārs bija īpašs – reizē arī kā svētki, jo atklājām mūsu uzticīgās autores un semināru vadītājas MAIJAS GREBENKO grāmatu Darba likums un grāmatvedība, kas iznākusi sērijā BILANCES bibliotēka un ko izdevusi mūsu izdevniecība – Lietišķās informācijas dienests", stāsta Guntis Rozenbergs, žurnāla Bilance galvenais redaktors. "Grāmatā atrodamas 150 lappuses vērtīgas un noderīgas informācijas grāmatvežiem un visiem citiem, kuri grib tikt skaidrībā ar neskaidrajiem jautājumiem par darba samaksu – kādu to un kā aprēķināt, kā maksāt, kā risināt jaunatnākušas situācijas. Maija Grebenko to ir operatīvi uzrakstījusi pēc jauno Darba likuma grozījumu spēkā stāšanās no 2015. gada 1. janvāra. Grāmata ir gan jauna, gan mūžīga. Jo cilvēks ir dzimis, lai strādātu, un, ja strādā, tad par to jāsaņem atlīdzība. Grāmata ir paredzēta visplašākajam lokam – grāmatvežiem, finansistiem, personāla vadītājiem un tā ir ar īnoderīga ikvienam darba ņēmējam, ļaujot kontrolēt, vai priekšnieki un grāmatveži viņam maksā pareizi, kā nākas. Grāmata uzrakstīta viegli lasāmā,...

Piektdien, 27.februārī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar Īrijas Eiropas lietu un datu aizsardzības valsts ministru Daru Mērfiju (Dara Murphy), lai apspriestu datu aizsardzības regulas projekta virzību, kas ļautu veiksmīgi turpināt datu aizsardzības jautājumu sakārtošanu ES līmenī. Tikšanās laikā tieslietu ministrs atzina, ka datu aizsardzības reforma ir izvirzīta par vienu no Latvijas prezidentūras galvenajām prioritātēm. "Latvija pieliks visas pūles, lai tās prezidentūras laikā panāktu kompromisu starp visām dalībvalstīm un vispārējo vienošanos par datu aizsardzības regulu", uzsvēra tieslietu ministrs. Abi ministri pārrunāja datu aizsardzības regulā paredzētos principus attiecībā uz datu apstrādi, datu subjektiem un vienas pieturas aģentūras mehānismu, kā arī to ieviešanu nacionālā līmenī. Rasnačs pozitīvi novērtēja Latvijas prezidentūras pirmajos mēnešos notikušās politiskā līmeņa un ekspertu diskusijas, paužot cerību, ka ES Padomes Tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē š.g. martā varēs panākt vienošanos par vairākām regulas nodaļām.

Izstrādāts noteikumu projekts, kas nosaka kārtību, kādā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukam var tikt uzliktas sabiedriskas nozīmes pakalpojumu saistības sabiedriski svarīgu funkciju izpildei un kā kompensēs šos veiktos pakalpojumus. Saeima 2014.gadā pieņēma grozījumus likumā "Par aviāciju", paredzot, ka valsts un pašvaldība valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem var uzlikt nodrošināt tādu sabiedriski svarīgu funkciju izpildi kā meklēšana un glābšana, civilmilitārās sadarbības atbalsta sniegšana un citu funkciju izpildi. Kā arī noteikt kārtību, kādā nosakāma un sedzama kompensācija par izmaksām, kuras lidlaukam rodas, izpildot uzliktās sabiedriski svarīgās funkcijas. Tagad izstrādāts Noteikumu projekts "Noteikumi par valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukam uzliekamām sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistībām sabiedriski svarīgu funkciju izpildei", kurš izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 26.februārī. Minētos noteikumus piemēro lidlaukiem, kuru vidējais gada satiksmes apjoms divu finanšu gadu laikā pirms pakalpojumu sniegšanas saistību uzlikšanas un arī uzlikto pakalpojumu sniegšanas saistību laikā nepārsniedz 200 000 pasažieru. Noteikumu projektā minētajiem kritērijiem atbilst Liepājas un Ventspils lidlauki. Sabiedriski svarīgu...

Ceturtdien, 26.februārī, finanšu ministrs Jānis Reirs sveica Valsts kases (VK) pārvaldnieku Kasparu Āboliņu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni par sasniegto aptaujā "TOP darba devējs 2014". VK kategorijā "Biznesa sektors/ finanses" ieguvusi godpilno 3. vietu, savukārt VID kopējā topā ieņem 49. pozīciju. "Kolēģu sasniegums darba devēju novērtējumā liecina, ka Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests ir prestiža darbavieta, kur cilvēki vēlas strādāt. Esmu patiesi lepns un pateicīgs, ka kolēģi veiksmīgi tiek galā ar mūsdienās tik lielo izaicinājumu piesaistīt kompetentus darbiniekus un tos noturēt. Novēlu gan Valsts kasei, gan Valsts ieņēmumu dienestam šo sasniegumu uztvert kā iedvesmu un enerģiju jauniem izaicinājumiem," gandarīts finanšu ministrs Jānis Reirs. Finanšu ministrs Jānis Reirs Kasparam Āboliņam un Inārai Pētersonei pasniedza Finanšu ministrijas Pateicības rakstus par ieguldījumu VK un VID kā laba darba devēja prestiža celšanā. "Strādāt Finanšu ministrijas resorā ir patiešām liels izaicinājums. Mēs esam atbildīgi ne tikai par sevi, bet par visu valsti. Tas...

Zemkopības ministrija sagatavojusi un ceturtdien, 26.februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma "Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā" , kas nosaka Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma "Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā" atbalsta saņemšanas un piešķiršanas kārtību, sākot no 2015. gada. Jaunais noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu šādiem pasākuma "Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā" apakšpasākumiem: "Meža ieaudzēšana", "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana" un "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai". Apakšpasākumā "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai" ietvertas šādas aktivitātes: "Jaunaudžu retināšana un jaunaudžu retināšana ar atzarošanu", "Neproduktīvu mežaudžu nomaiņa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā" un "Valdošās koku sugas nomaiņa baltalkšņa sugu mežaudzēs no 30 gadu vecuma vai blīgznas sugu mežaudzēs". Uz atbalstu var...

Numura intervija Juristi laukumu pārredz labāk. Saruna ar Jāni Muižnieku, pieredzes bagātu zvērinātu advokātu Jurista padoms Grozījumi Maksātnespējas likumā. Edvīns Draba, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN jurists Valdes locekļa atbildība par juridiskās personas nodokļu parādiem. Mārtiņš Puķe, SIA Deloitte Latvia vecākais jurists Datorprogrammu izmantošana komercdarbībā. 3. daļa. Ingrīda Veikša, Dr. iur., Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore, BSA/The Software Alliance pilnvarotā pārstāve Latvijā Vienošanās - lai šķirtos kā labi draugi. Rihards Plotka, Mg. iur. cand., SIA Darbinieku pārstāvis juriskonsults Tiesas ieteikta mediācija Latvijas tiesās. Baiba Orbidāne, zvērinātu advokātu biroja LAWIN jaunākā juriste Vienošanās par profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem, problēmas un risinājumi. Iveta Zelča, Mg.iur., zvērināta advokāte Zaudējumu kompensācija par Konkurences likuma pārkāpumu. Ivo Maskalāns, zvērinātu advokātu biroja Borenius zvērināts advokāts Būtiski aspekti iepirkuma priekšmeta noteikšanā. Kristīne Zubkāne, juriste, M.G. tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās Pēc publicētā VID precizējumi saistībā ar komersanta darbības izbeigšanu Uzņēmumu reģistrs Šķīrējtiesas kļūs pieejamākas, to...

Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumi №88 «Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumi №92 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos №1003 «Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumi №93 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos №1001 «Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumi №89 «Kārtība, kādā deponējami un izmaksājami naudas līdzekļi, ja maksātnespējas procesā pārdota parādnieka manta, kas kalpojusi par nodrošinājumu tāda nodrošinātā kreditora prasījumam, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.martu.