JAUNUMI

Otrdien, 3.martā, Ministru kabinetā ir apstiprināts Tieslietu ministrijas izstrādātais tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāns 2015.-2020.gadam. Plāns ietver četrus galvenos uzdevumus un veicamo pasākumu virzienus, lai stiprinātu tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku profesionālo kvalifikāciju, veicinātu stipru, kompetentu un neatkarīgu tiesu varu un tiesībaizsardzības iestāžu darbu. Tātad, ir nepieciešama plānveidīga tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku zināšanu, prasmju un iemaņu nodrošināšana. Lai to īstenotu, paredzēta apmācību satura pilnveidošana, e-apmācību modeļa izstrādāšana, prasmju un zināšanu novērtējuma individualizēšana, tāpat arī starpdisciplinārās pieejas ieviešana apmācību programmu plānošanā un īstenošanā starp tiesu varu un tiesībaizsardzības iestādēm. Plānots arī apkopot un publicēt vienotas tiesas prakses piemērus, lai nodrošinātu vienveidīgu tiesu praksi. Plānā uzsvērta arī nepieciešamība efektivizēt cilvēkresursu izmantošanu, proti, nodrošināt tiesneša un prokurora amata kandidātu apmācības, mācību programmas izstrādi un īstenošanu, mentora apmācīšanu, kā arī nodrošināt tiesnešu iesaisti sadarbības tīklā nacionālā un Eiropas līmenī. Paredzēts risināt tiesu noslodzes jautājumu, veicinot...

Saeimas Juridiskās komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 3.martā, pauda konceptuālu atbalstu pārejai uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā. Deputāti iepazinās ar ieceri digitalizēt lietu izmeklēšanas un tiesvedības procesu, tieslietu un iekšlietu nozarē ieviešot tā dēvēto e-lietas projektu. "Pāreja uz digitālu dokumentu izveidi un apriti viennozīmīgi ir revolucionārs solis, kas modernizētu un paātrinātu tiesībsargājošo iestāžu darbu un ļautu ietaupīt daudz resursu. Deputāti pauda konceptuālu atbalstu plānotajai pārejai un ir gatavi strādāt arī pie nepieciešamajām likumu izmaiņām, lai koncepcijā paustos mērķus iedzīvinātu praksē," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Kā deputātiem sēdē uzsvēra tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, pāreja uz elektronisku dokumentu sastādīšanu un apriti ļautu ievērojami samazināt tiesu noslodzi un paātrināt lietu izskatīšanu. Šāda projekta izmaksas lēšamas ap 70 miljoniem eiro, ko plānots piesaistīt no Eiropas fondu līdzekļiem. Taču finansējums patlaban nav garantēts, un projekts konkurē ar citām e-vides pilnveidošanas iniciatīvām. Patlaban izmeklēšanas un tiesu lietvedība notiek...

Fizisko personu identifikācijas prasības elektronisko pakalpojumu saņemšanai tiks noteiktas vienotā tiesiskā regulējumā. To paredz otrdien, 3.martā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstītais Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums. Likumprojekts nosaka personas identifikācijas procesu elektroniskajā vidē, kurš būtu pielīdzināms personas identitātes pārbaudei klātienē attiecībā uz konkrēto pakalpojumu, teikts likumprojekta anotācijā. Jaunais likuma projekts nepieciešams, lai ikviena persona vienkāršā veidā varētu saņemt e-pakalpojumus gan no valsts pārvaldes, gan privātā sektora, informē komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. "Līdz ar to samazināsies birokrātiskais slogs gan valsts pārvaldei, gan uzņēmējiem, kā arī uzlabosies elektronisko pakalpojumu pieejamība valstī kopumā." Patlaban e-pakalpojumu saņemšanas procedūra ir sarežģīta un rada nesamērīgu slogu elektronisko pakalpojumu sniedzējam un nereti būtisku administratīvo slogu arī potenciālajam pakalpojumu saņēmējam, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tāpat, lai nodrošinātu lietotājiem piekļuvi elektroniskajiem pakalpojumiem, pašlaik tiek izmantotas dažādas lietotāju identifikācijas metodes. Likumprojekts nosaka arī vienotas drošības prasības personas identitātes apliecināšanai, kuras izpildot elektroniskajā vidē...

Ministru kabineta sēdē 2015. gada 3. martā tika pieņemts lēmums par dabasgāzes tirgus reformas tālāko attīstību, precīzi atrunājot, kādas darbības tiks īstenotas, lai līdz 2017. gadam nodrošinātu dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā. Latvijas dabasgāzes tirgus reformas uzdevums ir vienlaikus ar dabasgāzes pārvades sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību, paaugstināt valsts enerģētisko drošību, tajā skaitā dabasgāzes apgādes drošību, kā arī nodrošināt efektīvu trešo pušu pieeju dabasgāzes sistēmai, palielinot konkurenci dabasgāzes tirgū. „Līdz ar šodien pieņemto lēmumu Ministru kabinets ir spēris lielu soli tuvāk brīvas konkurences nodrošināšanai dabasgāzes tirgū un līdz ar to dabasgāzes piegāžu drošības un enerģētiskās neatkarības stiprināšanai,” uzsver ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola. Pērn pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā iezīmē dabasgāzes tirgus reformas galvenos atskaites punktus. No 2014. gada 4. aprīļa jānodrošina trešās puses piekļuve Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmai. Savukārt līdz 2017. gada 3. aprīlim jānodrošina sadales sistēmas operatora un pārvades sistēma operatora nodalīšana no pašreizējās...

Otrdien, 3. martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto jauno noteikumu projektu „Noteikumi par zvejas un akvakultūras produktu papildu marķējumā lietojamiem sugu tirdzniecības nosaukumiem”. Jaunais noteikumu projekts sagatavots, lai noteiktu izplatīšanai mazumtirdzniecībā paredzētajiem zivju produktiem marķējumā norādāmo sugu tirdzniecības nosaukumus latviešu valodā. Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, izplatot zvejas un akvakultūras produktus mazumtirdzniecībā, marķējumā jānorāda ne tikai zivju sugas komerciālais nosaukums, bet arī tās zinātniskais nosaukums. Noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulām par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, kā arī grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Vispārīgos principus, prasības un atbildību, kas reglamentē pārtikas produktu informāciju, jo īpaši pārtikas marķēšanu, nosaka regula (Nr. 1169/2011) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Saskaņā ar minētās regulas prasībām marķējumā obligāti jānorāda pārtikas produkta nosaukums, sastāvdaļu apraksts, pārtikas produkta neto daudzums, minimālais derīguma termiņš vai „izlietot līdz” datums, paziņojums par uzturvērtību u.c. informācija. Šīs regulas...

Otrdien, 3.martā, Ministru kabinets pieņēma Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2015. - 2020. gadam, kuru mērķis ir intelektuālā īpašuma tiesību jomas vispusīga attīstība valstī un sabiedrības izglītošana intelektuālā īpašuma jomā. Pamatnostādnēs norādītas galvenās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas problēmas - nepilnības un neprecizitātes nacionālajā regulējumā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pārvaldību, trūkumi sabiedrības un uzņēmēju informēšanas jomā, pētījumu trūkums šajā jomā, kā arī trūkumi cīņā ar pirātismu internetā. Lai risinātu minētās problēmas, pamatnostādnēs ir piedāvāti dažādi pasākumi un darbības virzieni turpmākajai rīcībai. Tā, piemēram, plānots veikt tiesībsargājošo institūciju darbinieku, t.sk., tiesnešu, prokuroru, muitas darbinieku, policijas darbinieku u.c apmācību intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā. Tāpat plānots organizēt informatīvus pasākumus Latvijas uzņēmējiem par intelektuālā īpašuma tiesību būtību un aizsardzību. Tiks sagatavots un publicēts internetā tiesas nolēmumu apkopojums intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Pamatnostādnēs paredzēts, ka internetā būs publicēta bezmaksas statistikas informācija par administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību...

Zemkopības ministrija sagatavojusi jaunus noteikumus par prasībām fasētas pārtikas marķējumam. Otrdien, 3.martā, valdība jaunos noteikumus "Prasības fasētas pārtikas marķējumam" apstiprināja, un tie, stājoties spēkā, aizstās līdzšinējos Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumus Nr.964 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi". Noteikumos iekļautas prasības par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju: kā to definēt, kā lietojamas un izvietojamas partijas norādes un kādiem produktiem vai kādās situācijās partija nav norādāma. Jaunā fasētās pārtikas marķēšanas kārtība ietver arī vispārējās prasības informācijas sniegšanai par pārtikas produktiem, kā arī nosaka uzturvērtības un veselīguma norāžu lietošanu. Noteikumi "Prasības fasētas pārtikas marķējumam" stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Labklājības ministrija (LM) nākamo četru gadu laikā veiks izmaiņas adoptētāju, aizbildņu un audžuģimeņu atbalsta sistēmā. Tās nepieciešamas, lai veicinātu bērnu augšanu ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē. Iepriekšminēto paredz otrdien, 3.martā, valdībā apstiprinātā Koncepcija par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu. Lai veicinātu bērnu uzaugšanu ģimenē un sekmētu bērnu ātrāku un veiksmīgāku iekļaušanos jaunajā ģimenē, LM no 2016.gada veiks vairākas izmaiņas adopcijas sistēmā: sniegs lielāku atbalstu potenciālajam vecākam pirmsadopcijas aprūpes laikā, kad adoptētājs dodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. To plānots noteikt 171 eiro apmērā mēnesī pašreizējo 49,80 eiro vietā (no 2017.gada nodarbinātiem vecākiem pabalsts būs atkarīgs no viņu sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, kā arī tiks pārtraukta uzturnaudas izmaksa);katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai — 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas jeb 216 eiro (360 eiro*30%*2). LM piedāvā bērna uzturam paredzētā pabalsta pārskatīšanu veikt pakāpeniski. Proti, no 2016.gada noteikt pabalstu bērna uzturam aizbildnim valstī noteiktā minimālo...

Bilances 2015. gada 5. (353.) numurā (marta pirmajā) lasiet: FINANSES Finanšu vadība ražošanas uzņēmumā Kā jāpārvalda uzņēmuma aktīvi un kapitāls, lai palielinātu tā vērtību Jebkurš īpašnieks, investējot naudu uzņēmumā, cer, ka ieguldījumi biznesā dos ienākumus, turklāt lielākus, nekā investējot zema riska ieguldījumā, piemēram, termiņdepozītā bankā. Īpašnieku īstermiņa mērķis ir peļņas gūšana no uzņēmuma saimnieciskās darbības, bet ilgtermiņā katra uzņēmuma pastāvēšanas būtība ir uzņēmuma vērtības palielināšana. To iespējams panākt ar mērķtiecīgu finanšu vadību. Lai nodrošinātu ikviena uzņēmuma, tostarp ražošanas uzņēmuma, vērtības palielināšanu, būtiskākie finanšu vadības uzdevumi ir aktīvu un kapitāla pārvaldība, kā arī investīciju projektu efektivitātes novērtēšana. SIA Baltrotors valdes priekšsēdētāja, SIA Meijas finanšu konsultācijas valdes locekle INGA MEIJA rakstā BILANCĒ apskata un analizē aktīvu pārvaldības metodes un to pielietošana ražošanas uzņēmumā, ilggadīgā finanšu direktore dažādās organizācijās dalās savos praktiķes apsvērumos, ar piemēriem. GRĀMATVEDĪBA Darba likuma grozījumi pieņemti, bet jautājumi palikuši... Par neizmantotajiem atvaļinājumiem, papildatvaļinājumiem, donoru dienām un to apmaksu Grozījumi Darba likumā...

Valdība otrdien, 3.martā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”” , kas veicinās vispārējās izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Skolām labvēlīgākie kritēriji ļaus valsts ģimnāzijām arī elastīgāk reaģēt uz demogrāfisko faktoru radīto ietekmi, kā arī nostiprinās valsts ģimnāziju vadošo lomu pedagogu kompetenču profesionālajā pilnveidē un metodiskajā darbā plānošanas reģiona ietvaros. Turpmāk valsts ģimnāzijas statusu varēs iegūt tā izglītības iestāde, kurā iepriekšējos divus mācību gadus skolēnu mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis vismaz par 10% augstāks nekā valsts vidējais centralizēto eksāmenu procentuālais novērtējums un vismaz par 5% augstāks nekā attiecīgā plānošanas reģiona centralizēto eksāmenu vidējais procentuālais novērtējums. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī, kad vidusskolas posmā samazinās skolēnu skaits, noteikts, ka uz valsts ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kuras 10. līdz 12.klasē mācās ne mazāk par 250 skolēniem Rīgā, ne mazāk par 180 skolēniem republikas...

Otrdien, 3.martā, Ministru kabinets izdeva noteikumus "Kārtība, kādā ziņo par sprāgstvielu prekursoriem", kuri nosaka kārtību, kādā tirgus dalībniekiem jāziņo par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem*. Latvijā par kontaktpunktu ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem, to pazušanas gadījumiem un zādzībām noteikta Drošības policija. Noteikumi izdoti, lai novērstu un atklātu sprāgstvielu prekursoru iespējamu nelikumīgu izmantošanu. Līdz ar to paaugstināsies aizsardzības līmenis pret nelikumīgu sprāgstvielu izgatavošanu un izplatīšanu, un tiks izveidots aizsardzības mehānisms sprāgstvielu prekursoru apritei. Noteikumi izstrādāti, arī nodrošinot ES tiesību akta prasību par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu īstenošanu, kas paredz, ka katra ES dalībvalsts izveido vienu vai vairākus valsts kontaktpunktus ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem, to pazušanas gadījumiem un zādzībām. Par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem, to pazušanas gadījumiem un zādzībām, tirgus dalībniekiem nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc attiecīgā fakta konstatēšanas, jāziņo Drošības policijai pa tālruni 67208999 vai elektroniski - [email protected]. *Noteiktas vielas un maisījumi...

Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumi №104 «Kārtība, kādā atsevišķām muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām šķidrajām precēm piemēro dabisko zudumu apmērus»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 3.martu.

Jūrmalas pilsētas domes 2015.gada 22.janvāra saistošie noteikumi №2 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 4.februāra saistošajos noteikumos №6 «Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikums»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 2.februāri.

Saeimas 2015.gada 19.februāra likums «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 15.martu.

Saeimas 2015.gada 19.februāra likums «Grozījums likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 1.martu.