JAUNUMI

Saeimas 2015.gada 19.februāra likums «Grozījums likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 1.martu.

Saeimas 2015.gada 19.februāra likums «Grozījumi Maksātnespējas likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 1.martu.

Saeimas 2015.gada 12.februāra likums «Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 10.martu.

Saeimas 2015.gada 19.februāra likums «Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 1.martu.

Saeimas 2015.gada 19.februāra likums «Grozījums likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 1.martu.

Šonedēļ, 4.martā un 5.martā, jau desmito gadu pēc kārtas Rīgā un Latvijas novados notiks Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotās Notāru dienas, kurās iedzīvotājiem būs iespēja bez maksas saņemt juridiskās konsultācijas. Šogad Notāru dienu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta tiesiskajai drošībai darījumos ar nekustamo īpašumu. Bezmaksas konsultācijas būs iespējams saņemt 111 notāru birojos 29 Latvijas pilsētās, turklāt pirmo reizi notāri iedzīvotājus konsultēs arī īpaši izveidotā Notāru dienu birojā tirdzniecības parkā Alfa, Rīgā. Nepilnīga darījuma līguma satura izpratne un zināšanu trūkums par tā radītajām juridiskajām sekām visbiežāk ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji joprojām nekustamo īpašumu darījumos lielākoties izvēlas slēgt privātos līgumus. Kā liecina statistika, patlaban notariāla akta formā tiek veikti vien 10% visu nekustamo īpašumu darījumu. "Redzam, ka Latvijas iedzīvotāju vidū nepelnītu popularitāti iemantojuši privātie līgumi. Pirmajā mirklī varētu domāt, ka tā ir visērtākā un izdevīgākā forma darījuma apliecināšanai, tomēr privātā līguma radītā juridiskās drošības sajūta ir tikai šķietama. Izvēloties privāto līgumu,...

Lai pēc iespējas efektīvāk īstenotu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkcijas, veicinot finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti, kā arī ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību, FKTK padome apstiprinājusi "Finanšu un kapitāla tirgus regulēšanas un pārraudzības stratēģiju 2015.–2017. gadam", izvirzot sešas stratēģiskās prioritātes, kurām nākamajos trīs gados tiks pievērsta īpaša uzmanība. FKTK stratēģiskās prioritātes 2015.-2017. gadam: Pilnveidot Latvijas finanšu sektora regulatīvo vidi ES vienotā tirgus kontekstā Finanšu sektora regulējuma pilnveidošana paredz Latvijas finanšu sektoram un uzraudzības mērķiem atbilstošas un samērīgas regulatīvās vides pilnveidošanu ES vienotā tirgus kontekstā. Radīt efektīvi funkcionējošu makrouzraudzības mehānismu sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju Makrouzraudzības būtiska stiprināšana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem uzraudzības ietvara stiprināšanas procesā, lai savlaicīgi identificētu sistēmiskos riskus un veiktu šo risku novēršanas vai mazināšanas pasākumus, piemērojot atbilstošos instrumentus. Attīstīt un padarīt efektīvākas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības metodes, instrumentus un praksi Līdz ar Latvijas iestāšanos eirozonā Latvija automātiski pievienojās vienotajam...

Baltijas valstu personas datu aizsardzības uzraudzības institūciju pārstāvji š.g. 26. un 27.februārī tikās Pērnavā, Igaunijā, kur norisinājās ceturtā ikgadējā Baltijas valstu personas datu aizsardzības uzraudzības institūciju sanāksme. Minēto institūciju sadarbības mērķis ir pieredzes apmaiņa, kā arī vēlme sekmēt augstāku personas datu aizsardzības līmeni Baltijas valstīs, nodrošinot vienotus spēles noteikumus uzņēmējdarbībā, kas atbilstu personas datu aizsardzības principiem, kas ir vienādi visās Eiropas Savienības valstīs. Visu trīs Baltijas valstu personas datu aizsardzību uzraugošās inspekcijas 2014.gadā sekmīgi īstenoja pārrobežu pārbaudi SPA, kas sniedz medicīniskos jeb ārstniecības pakalpojumus. Pārbaudes ietvaros tika konstatēts, ka šajā nozarē visās Baltijas valstīs nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu, kādi personas dati (to kategorijas) un kādam mērķim būtu apstrādājami. Tādēļ pastāv risks sensitīvo personas datu apstrādei medicīniskajos SPA. Pārbaudes ietvaros tika konstatēti vairāki aspekti, kurus no personas datu aizsardzības viedokļa medicīniskajiem SPA vajadzēs novērst vai pilnveidot (piemēram, samazināt apstrādāto sensitīvo personas datu apjomu, nosakot konkrētu mērķi to apstrādei; pārskatīt personas datu glabāšanas...

Disciplinārtiesa 2.martā, izvērtējot pilsētas tiesas tiesneses pārsūdzēto divu Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskumu, abus lēmumus atstāja negrozītus, bet tiesneses sūdzības noraidīja. Līdz ar to tiesnesei abās lietās paliek spēkā disciplinārsods - rājiens. Vienā lietā tiesnese saukta pie disciplināratbildības par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā, otrā disciplinārlietā - par Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu. Disciplinārtiesas lēmumi nav pārsūdzami. Pilni Disciplinārtiesas lēmumi būs pieejami 24.martā un 31.martā, kad tie tiks arī publicēti Augstākās tiesas mājaslapā. Disciplinārtiesa tiek sasaukta Augstākajā tiesā pārsūdzēto Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskuma izvērtēšanai, pārsūdzēto Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto negatīvo atzinumu tiesiskuma pārbaudīšanai, kā arī pārsūdzēto ģenerālprokurora lēmumu par disciplinārsodu piemērošanu izskatīšanai. Disciplinārtiesas sastāvā ir seši Augstākās tiesas departamentu tiesneši. Savukārt 2015.gada 27.februārī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Latvijas Republikas Saeimai nosūtījis ierosinājumu par kriminālprocesuālās imunitātes atcelšanu un piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret tiesnesi par uzkūdīšanu viltot dokumentu, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākumiem, kā...

Lai paaugstinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nule publiskotajā ziņojumā par Latvijas ekonomiku rekomendē stiprināt Konkurences padomes (KP) neatkarību un konkurences politikas īstenošanu, nodrošinot lielāku finansiālo un administratīvo autonomiju. KP neatkarīga darbība Latvijā ir īpaši svarīga, jo valstī ir daudz uzņēmumu, kuru īpašnieks ir valsts vai pašvaldība. Lai nodrošinātu, ka šie nereti lielie un ietekmīgie uzņēmumi darbojas atbilstoši godīgas konkurences principiem, ir svarīgi, lai konkurences uzraudzības iestādes darbu un pieņemtos lēmumus nevar ietekmēt šo uzņēmumu īpašnieks – valsts vai pašvaldība. Spēcīgu konkurences politiku OECD min kā vienu no pamata risinājumiem, lai uzlabotu Latvijas salīdzinoši zemos inovāciju un produktivitātes rādītājus. Spēcīga un vienlīdzīga konkurence motivē uzņēmumus strādāt efektīvāk un meklēt jaunus risinājumus, tādējādi ceļot kopējo tautsaimniecības konkurētspēju. Attiecīgi valstij ir nepieciešami spēcīgi un neatkarīgi konkurences uzraugi, kas spēj ne vien novērst konkurences tiesību pārkāpumus uzņēmumu starpā, bet arī novērst nepamatotus uzņēmējdarbības ierobežojumus, kas tiek iestrādāti normatīvajos aktos, kā arī...

Mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu šā gada janvārī veicināja vairāki faktori - krītošās naftas cenas, pozitīvās tendences darba tirgū un salīdzinoši zemā bāze 2014. gada janvārī. Tādējādi mazumtirdzniecības apgrozījums janvārī pieauga par 6,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Arī mēneša griezumā vērojams kāpums 1,7% apmērā, salīdzinot ar 2014. gada decembri. Kopējo mazumtirdzniecības pieaugumu veicināja situācija darba tirgū. 2014. gadā kopumā vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 6,8%. Tas ir augstākais pieaugums pēckrīzes periodā. 2014. gada laikā iedzīvotāju pirktspēja augusi vēl straujāk - par 8%. Tas saistāms ar zemo inflāciju un darbaspēka nodokļu pazemināšanu. Arī šogad darba algas izmaiņas pozitīvi ietekmēs mazumtirdzniecības un privātā patēriņa dinamiku, taču darba samaksas kāpums 2015. gadā būs mērenāks. Janvārī visstraujāk auga degvielas mazumtirdzniecība (+11% gada griezumā), kas arī bija sagaidāms saistībā ar naftas cenu samazināšanos pasaules tirgos. Naftas cenas saglabājās zemas arī februārī, kas atspoguļosies nākamā mēneša statistikas datos. Mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas veikalos, kā arī nepārtikas preču mazumtirdzniecība,...

Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča norāda, ka šobrīd pat ne desmitā daļa no visiem Zemesgrāmatā reģistrētajiem darījumiem ir notariāli apliecināti. Savukārt zemā notāru līdzdalība nekustamo īpašumu darījumos un vienota mehānisma trūkums nekustamo īpašumu aģentu darbības regulēšanai, veicina krāpnieciskās darbības, ēnu ekonomiku un palielina fiktīvo darījumu skaitu. Lai sakārtotu Latvijas nekustamo īpašumu (NĪ) tirgu, nepieciešams strikti nošķirt NĪ aģentu un notāru kompetences, kā arī jāveic NĪ aģentu sertificēšana. Šobrīd likums nosaka, ka, veicot darījumu, notariāli jāapstiprina tikai īpašuma nostiprinājuma lūgums, nevis darījuma līgums. Vija Piziča uzskata: "Tādēļ var rasties situācija, ka kāda no darījuma pusēm īsti neizprot tā saturu. Nepilnīga vai nepatiesa informācija, kas sniegta par īpašuma tiesisko stāvokli, īpašuma cenas sagrozīšana, krāpšanās, iesniedzot Zemesgrāmatā citus darījuma līgumus, kā arī vairākkārtīgi pārdoti īpašumi - tās ir tikai dažas no problēmām, ko rada informācijas trūkums par iespējamām darījuma juridiskajām sekām." Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore norāda, ka vienlīdz svarīgi ir sertificēt NĪ...

Otrdien, 3. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīts rīkojuma projekts par vidēja termiņa budžeta ietvara 2016., 2017. un 2018. gadam un valsts budžeta 2016. gadam sagatavošanas grafiku. “2015. gada budžets, kā jau vēlēšanu gadā, tika pieņemts saspringtos termiņos. Sagatavojot 2016. gada budžetu, pieturēsimies pie līdzsvarota grafika. Tas ļaus valdībai savlaicīgi uzsākt sarunas ar sociālajiem partneriem,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Saeimā abus likumprojektus paredzēts iesniegt šā gada 30. septembrī. Lai noteiktos termiņus varētu ievērot, nepieciešams savlaicīgi uzsākt darbu pie abu likumprojektu sagatavošanas, nodrošinot vispusīgu analīzi un diskusijas pirms galīgo lēmumu pieņemšanas. “Ņemot vērā esošo pieredzi, īpaši gribu aicināt ministrijas un citas centrālās valsts pārvaldes iestādes rūpīgi pārdomāt savus budžeta pieprasījumus nākamajam gadam. Nav pieļaujams, ka vien pāris mēnešus pēc budžeta apstiprināšanas saņemam pieprasījumus par dažāda veida papildu finansējuma nepieciešamību. Tāpat īpaši jāņem vērā būs ārējo faktoru ietekme uz ekonomisko situāciju valstī nākamgad un vidējā termiņā,” uzsver finanšu ministrs. Tāpat rīkojuma projekts...

Valsts kanceleja noraida Korupcijas Novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu un darbinieku arodbiedrības iebildumus saistībā ar izstrādāto likumprojektu KNAB darbības un pārraudzības modelim, kas paredz iestādes nedalāmību, neatkarības un atbildības stiprināšanu. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka arodbiedrības paustās bažas par premjera ietekmes mazināšanu uz KNAB darbību esot nepamatotas, jo izstrādātais likumprojekts paredzot tieši pretējo - atbilstoši starptautisko organizāciju vadlīnijām iestādes uzraudzība tiks stiprināta. Turklāt uzraudzība pieaugs nevis vienas politiskas amatpersonas līmenī, bet gan tiks paplašināta un līdzsvarota, galvenokārt, Saeimas līmenī, kura ieceļ KNAB priekšnieku, Ministru kabineta līmenī un ekspertu padomes līmenī. Tāpat E.Dreimane norāda, ka atbilstoši Pretkorupcijas valstu grupai (Group of States Against Corruption - GRECO) rekomendācijām jānovērš politisko amatpersonu iespējas iejaukties KNAB administratīvajā darbā, jo par jebkuru KNAB iekšējo normatīvo regulējumu ir atbildīgs iestādes priekšnieks. "Aicinu likumprojektu nesaistīt ar KNAB personāliju ilgstošajiem strīdiem un iekšējo grupējumu cīņām. Būtiski ņemt vērā, ka likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā 12 gadu sadarbības praksi,...

Pirmdien, 2.martā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma gadskārtējā biedrības "Zemnieku Saeima" kongresā aicināja lauksaimnieku organizācijas kopā ar Zemkopības ministriju jau šogad sniegt savus priekšlikumus Eiropas Komisijai par Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada. "Aicinu jūs jau tagad aktīvi sniegt priekšlikumus, jo tad, kad Eiropas Komisija jau nāk ar saviem priekšlikumiem, tad kaut ko mainīt ir grūti," mudināja L.Straujuma. Viņa atzīmēja, ka pašreizējos apstākļos, kad raugoties uz notikumiem Krievijā, Ukrainā, lauksaimniekus dara bažīgus drošības situācija, produktu noiets, ir jāmeklē jaunas attīstības iespējas, jauni tirgi un jādara jauni produkti, ko tirgos piedāvāt. "Ir gandarījums, ka ir jau izdevies atvērt vārdus Latvijas piensaimniekiem uz Ķīnas tirgus, ir jāturpina darbs pie citiem tirgiem, t.sk. Arābu Emirātos u.c. valstīs. Inovatīva pieeja ir svarīga, nevaram tikai iet uz priekšu ar krējuma vai citu tradicionālu lauksaimniecības produktu piedāvāšanu," sacīja Ministru prezidente. Runājot par vietējo ražotāju sadarbību ar lielo veikalu ķēdēm, L.Straujuma atzīmēja, ka pieprasījums pēc Latvijas produktiem no iedzīvotāju puses...