JAUNUMI

Lai nodrošinātu iespējami lielāku atbalstu Latvijas zinātnisko institūtu izcilības un institucionālās attīstības veicināšanai, valdība šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas ļaus zinātniskajiem institūtiem pretendēt uz vēl papildu 1 957 788 eiro finansējumu tieši institūcijas izcilības attīstībai. Finansējums tika rasts, pārdalot naudas atlikumu no IZM koordinētajām Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātēm, kur projektu atlase jau noslēgusies. Līdz ar to ERAF 100% finansētajā aktivitātē "Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība" līdzšinējo 9,9 miljonu eiro vietā būs pieejams ERAF līdzfinansējums 11 869 433 eiro apmērā, ko veido plānotais zinātniskās izcilības attīstības atbalsta finansējums 4 457 788 eiro apmērā līdzšinējo 2, 5 milj. eiro vietā un zinātnisko institūciju konsolidācijas atbalsta finansējums 7 411 645 eiro apmērā. Noteikumi par minētās aktivitātes īstenošanu paredz, ka atbalsts tiks sniegts zinātnisko institūtu attīstības stratēģiju izstrādei, ietverot pētniecības programmu un cilvēkresursu attīstības plānu. Finansējumu varēs izmantot arī sadarbības pilnveidei starp zinātniskajām institūcijām, augstskolām un...

Ar mērķi uzlabot zāļu pieejamību pacientiem, Veselības ministrija izstrādājusi grozījumu projektu 2006.gada 31.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība", kas nosaka medikamentu un medicīnas ierīču kompensācijas kārtību. Vakar13.janvārī, par grozījumu projektu Veselības ministrijā norisinājās sabiedriskā apspriede. Lai veicinātu ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču pieejamību, ministrija izvirzījusi mērķi veicināt konkurenci farmaceitisko produktu tirgū un tā rezultātā panākt konsekventu zāļu cenu samazinājumu. Plānots noteikt atviegloto procedūru kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauto zāļu paralēlā importa un paralēlās izplatīšanas ceļā izplatāmo zāļu iekļaušanai kompensācijas kārtībā. Grozījumi paredz, kārtību kādā paralēlais izplatītājs vai paralēlais importētājs iesniedz pieteikumu konkrēto zāļu izplatīšanai kompensācijas kārtības ietvaros. Savukārt, lai uzlabotu kompensējamo zāļu A sarakstā iekļauto zāļu pieejamību, noteikumu projektā ir iekļauta norma, kas paredz, ka turpmāk vienas references grupas ietvaros references cena var tikt noteikta vairākām zālēm vai medicīniskajām ierīcēm un tām tiek noteikts references zāļu vai references medicīnisko ierīču...

Vakar, 13.janvārī, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi Krimināllikumā, lai novērstu Latvijas valstspiederīgo prettiesisku iesaistīšanos ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, ierobežotu tā finansēšanu un atbalstu personām, kas piedalās šādā konfliktā. Tieslietu ministrija uzsver, ka brīvprātīgo došanās karot uz valstīm vai reģioniem, kur norisinās karadarbība vai tai pielīdzināmi bruņoti konflikti, kļuvusi par vienu no pēdējā laika aktualitātēm starptautiskās drošības jomā visā pasaulē. Valstis, kuras ievēro apņemšanos neizmantot karu kā konfliktu risināšanas līdzekli, ir ieinteresētas nepieļaut savu valstspiederīgo iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs, pamatojot kontroles nepieciešamību ar ievērojamiem valsts un sabiedrības drošības apdraudējumiem, kas rodas pēc personu atgriešanās valstī. Latvijā tiesiskais regulējums šobrīd neparedz tiešu liegumu Latvijas valstspiederīgajiem iesaistīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, netiek regulēta algotņu darbība, kā arī nav noteikts aizliegums vervēt personas un tās apmācīt nosūtīšanai dalībai ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā, ja vien nodarījumā nav saskatāmas cilvēku tirdzniecības vai terorisma pazīmes. Atbilstoši valdības nolemtajam Krimināllikums tiks papildināts ar trim jauniem pantiem, paredzot...

Vakar, 13.janvārī, Ministru kabinets akceptēja grozījumus virknē likumu, kas paredz apcietinājuma, brīvības atņemšanas soda, kā arī sabiedriskā darba izpildes procedūras vienkāršošanu. Grozījumi akceptēti Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā un likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem". Kā teikts likumprojektu anotācijā, jau 2011.gadā tika uzsākta diskusija, lai uzlabotu ieslodzīto un probācijas klientu soda izpildes laikā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību. Jau tobrīd pastāvēja tādas problēmas kā tas, ka nav precīzi nodalīti iestādes iekšējie lēmumi, kas nebūtu pārsūdzami, un pārsūdzamie lēmumi. Tāpat ir konstatēti nesamērīgi ilgi pārsūdzēto lēmumu izskatīšanas termiņi tiesās un ārkārtīgi liels saņemto sūdzību skaits soda izpildes iestādēs. Līdz ar ko nepieciešams uzlabot apcietinājuma un kriminālsodu izpildes laikā pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtību. Tanī pat laikā jāņem vērā, ka ieslodzītajiem jānodrošina iespēja aizstāvēt savas tiesības tiesā, savukārt pieaugošā administratīvo tiesu noslogotība var izraisīt diskusijas par to, vai vēršanās administratīvajā tiesā ir efektīvs ieslodzīto tiesību aizsardzības mehānisms. Līdz ar...

No 2015. gada 1. janvāra Valsts zemes dienests (Dienests) neizsniedz kadastra izziņas. Tas ieviests, lai mazinātu administratīvo slogu valsts pārvaldē, atsakoties no dokumentiem papīra formā, saņemot valsts pakalpojumus. Izmaiņa stājusies spēkā, jo no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma un Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumiem Nr.46 „Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācija pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība” svītrotas normas, kas paredz kadastra izziņu sagatavošanu un izsniegšanu. Gadījumos, kad normatīvajos aktos joprojām ir minēta kadastra izziņas izsniegšana (tai skaitā kadastra izziņai pievienotas informācijas no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskajiem datiem izsniegšana), Dienests pasūtītājam sagatavos un izsniegs Kadastra informāciju par nekustamo īpašumu (piederība un sastāvs), nodrošinot iepriekš kadastra izziņā iekļautās informācijas apjomu. Likuma par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās 10. , 10.1 un 13.pantā minētās Dienesta kadastra izziņas vietā varēs saņemt „Kadastra informāciju par nekustamo īpašumu (piederība un sastāvs)”. Turklāt Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata kopš 2015. gada 1....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs izskata iespēju, kā arī izvērtē riskus un ieguvumus, ja nākotnē izlems pievērsties darījumiem ar virtuālo valūtu Latvijas Republikā. Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt uzziņu par to, vai darījumiem ar virtuālo valūtu ir piemērojams Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 21.apakšpunkts. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka Latvijas Republikā komercapgrozījumā jau sen ir plaši izmantojama Webmoney Transfer maksājumu sistēmas emitēta virtuālā valūta WMT, kas tiek denominēta ASV dolāros (WMZ), Krievijas rubļos (WMR), euro (WME). Operācijas ar virtuālo valūtu ir iespējams veikt, izmantojot, piemēram, interneta vietni https://nettransfer.eu/, http://www.wmz.lv, u.c. interneta vietņu piedāvātās iespējas. Iesniedzējs lūdz VID sniegt uzziņu par šādiem jautājumiem: 1) vai Latvijas Republikā tāds darījums ar virtuālo valūtu kā vienas virtuālās valūtas maiņa pret citu virtuālo valūtu ir uzskatāms par darījumu, kurš nav apliekams ar pievienotās vērtības nodokli; 2) vai Latvijas Republikā tāds darījums ar virtuālo valūtu kā virtuālās valūtas maiņa...

Līdz ar Latvijas integrāciju eirozonā un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.260/2012 prasībām, turpmāk iekšzemes tiešā debeta maksājumiem jāatbilst Vienotās Eiropas maksājumu telpas (SEPA - Single Euro Payments Area) prasībām. Bankas ir izstrādājušas un piedāvā jaunu pakalpojumu - E-rēķina regulāro apmaksu, kas aizstās līdzšinējo automātisko rēķinu apmaksas jeb tiešā debeta pakalpojumu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus pievērst īpašu uzmanību un pārliecināties savās bankās, vai līdz šim esošie pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvāja saviem klientiem rēķinu (par komunālajiem pakalpojumiem, telekomunikācijām u.c.) automātisko apmaksu, turpina to darīt arī pēc 2015.gada 1.janvāra. Šīs izmaiņas attieksies gan uz patērētājiem, kuri izmantoja automātiskā maksājuma jeb tiešā debeta pakalpojumu, gan patērētājiem, kuri pieteiksies e-rēķinu regulārajai apmaksai no šī gada 1.janvāra. PTAC paskaidro, ka turpmāk pakalpojumu sniedzējs (uzņēmums) nosūtīs maksājumu pakalpojumu sniedzējam (bankai) apmaksājamo rēķinu, uzticot bankai savā vārdā sagatavot un izpildīt maksājumu rēķina apmaksai. Patērētājs pats būs iniciators rēķina apmaksai un izmantojot interneta banku varēs: aplūkot...

Ar līdzekļiem, ko samaksājam nodokļos, mēs nodrošinām sev sociālās garantijas, valsts pabalstus, kā arī uzkrājam savai vecuma pensijai. Tāpat palīdzam, lai mūsu bērniem būtu pieejama kvalitatīva bezmaksas izglītība. Šie līdzekļi tiek ieguldīti arī valsts drošībā, vides aizsardzībā, satiksmes uzlabošanā, veselības aprūpē un citu nozaru dzīvotspējā un attīstībā. Lai rastu atbildi uz vienmēr aktuālo jautājumu "Kur paliek mūsu nodokļos samaksātā nauda?", Finanšu ministrija aicina aplūkot infografiku, kurā attēlots, cik tiek novirzīts nozarēm no viena nodokļos samaksātā eiro. Kā jau iepriekš tika ziņots, 2015. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi 7,5 miljardu eiro apmērā. Konsolidētā kopbudžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015.gadā ir 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 9,2 miljardi eiro. Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai šogad ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015.-2017.gadam nepārsniegs pieļaujamo deficīta, kas izriet...

Izsludinātajā konkursā uz Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatu Ekonomikas ministrijas (EM) konkursa komisija kā atbilstošāko kandidātu atzina un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šā gada 10.janvārī amatā iecēla Pēteri Druķi. Druķis ir atzinīgi vērtēts būvniecības nozares eksperts, aktīvi piedalījies jaunā Būvniecības likuma, tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu, kā arī būvnormatīvu un eirokodeksu izstrādē. Viņš arī guvis desmit gadu vadības pieredzi Ziemeļvalstu vadošā testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas uzņēmuma filiālē Latvijā AS "Inspecta Latvia". Vienlaikus konkursa komisija atzinīgi novērtēja Druķa sniegto redzējumu par Būvniecības valsts kontroles birojam uzticēto funkciju izpildi un biroja tālāko attīstību. Būvniecības valsts kontroles birojs ir būtisks jaunā būvniecības procesa elements - birojs īstenos uzraudzību pār ēku, kurās vienlaikus plānots uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, būvdarbu procesu un pieņems ekspluatācijā minētās ēkas. Tuvāko mēnešu laikā jaunā direktora būtiskākais uzdevums būs piesaistīt biroja darbā kvalificētus speciālistus, lai birojs spētu nodrošināt efektīvu un plānveidīgu būvju būvniecības un ekspluatācijas kontroli, kā arī neatkarīgu...

"Aplokšņu algas", izvairīšanās no nodokļu nomaksas, krāpniecības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riski, nekvalitatīvi sniegti pakalpojumi klientiem - šīs ir tikai dažas no problēmām, kuras sekmējis nekustamo īpašumu (NĪ) aģentu un starpnieku darbības vienota kontroles mehānisma trūkums, kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīcībā esošā informācija. Lai sakārtotu nekustamo īpašumu tirgu, veicinātu godīgu konkurenci un samazinātu ēnu ekonomiku nekustamā īpašuma nozarē, ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, nodrošinot, ka visas personas, kas sniedz pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, tiek reģistrētas un sertificētas. "Darījumos ar nekustamo īpašumu ir viegli manipulēt ar lielām skaidras naudas summām. Tādējādi rodas krāpniecības risks un iespēja legalizēt noziedzīgu darbību rezultātā iegūtus finanšu līdzekļus, vienlaikus izvairoties no nodokļu nomaksas lielā apmērā. NĪ nozares profesionāļu obligātā sertificēšana ne tikai veicinātu godīgu konkurenci un samazinātu ēnu ekonomiku nozarē, bet arī būtiski sekmētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu. Sertificējot NĪ aģentus un starpniekus, tiktu pastiprināta...

AS „Rīgas siltums” informē, ka siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.janvāra, salīdzinājumā ar 2014.gada decembri, samazinās par 1,6% un būs 56,47 EUR/MWh bez PVN. Ņemot vērā AS „Latvijas Gāze” prognozētās dabasgāzes tirdzniecības cenas februārī un martā, sagaidāms, ka siltumenerģijas tarifs februārī, salīdzinājumā ar janvāri, saruks par 1,6% un būs 55,55 EUR/MWh bez PVN, bet martā tas būs 53,68 EUR/MWh, kas ir par 4,9% mazāks nekā janvārī. Siltumenerģijas tarifs janvārī Rīgā ir stabili zemākais arī Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Tas ir par 13% mazāks nekā Viļņā un par 10% mazāks, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu Tallinā. Siltumenerģijas tarifs janvārī, prognozes februārim un martam noteiktas, pamatojoties uz akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” šī gada 10.janvārī publicēto paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” - par dabasgāzes tirdzniecības cenu janvārī - 277,46 EUR/tūkst.nm3 un prognozēm februārī - 270,35 EUR/tūkst.nm3, bet martā - 256,12 EUR/tūkst.nm3. Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 29.maija lēmumam Nr.89 „Par akciju sabiedrības...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments decembrī, izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību lietā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tai tiktu piešķirtas tiesības pārdot hidroelektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, apturēja tiesvedību lietā un pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 100.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64.pantam. Elektroenerģijas tirgus likuma 29.panta pirmā daļa noteic, ka ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. Savukārt saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29.panta ceturto daļu nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju kvalifikācijai šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību saņemšanai un kārtību, kādā var atteikties no tām, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunojamo energoresursu veida, obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai veicinātu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2014.gada decembrī. Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" Likumā precizēts termins “pētniecība un attīstība”, nosakot, ka likuma 6.6panta normas ir attiecināmas arī uz veiktajiem pētniecības un attīstības darbiem pakalpojumu jomā. Redakcionāli precizēts kas ietverams pētniecības un attīstības izdevumos, t.sk. arī atlīdzības summu par pētniecības, testēšanas, sertificēšanas un kalibrēšanas pakalpojumiem, kas saņemti no likuma 6.6pantā minētajām institūcijām. Noteikts, ka koeficientu 1,5 nepiemēro invalīdu biedrību kapitālsabiedrību, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu kapitālsabiedrību veiktajiem maksājumiem, ja par šiem maksājumiem piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar likuma 21.pantu.Grozījumi veikti attiecībā uz likuma 17.2pantā noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Pieņemšanas datums: 04.12.2014. Spēkā stāšanās datums: 25.12.2014. Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Palielināts ar nodokli neapliekamā ienākuma slieksnis ienākumiem, kas gūti no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā...

Datu aizsardzības direktīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti) ir noteikti tiesiskie pamati, kad ir pieļaujama personas datu apstrāde. Tomēr Datu aizsardzības direktīva neattiecas uz personas datu apstrādi, ko veic fiziska persona tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām. Eiropas Savienības tiesa savā spriedumā noteica, ka pirmkārt, termins “personas dati” ietver jebkādu informāciju, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Identificējama persona ir jebkurš, kas var tikt identificēts tieši vai netieši, saistībā ar vienu vai vairākiem savas fiziskās identitātes faktoriem. Līdz ar to personas attēls, ko ir ierakstījusi videonovērošanas kamera, ir personas dati, jo padara iespējamu personu identifikāciju. Ņemot vērā minēto, videonovērošanai, kas ietver personas datu vākšanu (ierakstīšanu) un saglabāšanu, jāpiemēro Datu aizsardzības direktīvā noteiktais, jo tā ir automātiska datu apstrāde. Otrkārt, tiesa norādīja, ka direktīvā noteiktais izņēmums, ja fiziskā persona veic personas datu apstrādi tikai...

Konkurences padome (KP) 11. decembrī pieņēma lēmumu atļaut Orkla ASA un AS „Gutta”, SIA „NP Foods”, AS „Staburadze”, UAB „Margiris”, SIA „Detente”, AS „Laima” un to meitas sabiedrību apvienošanos. KP secina, ka darījuma rezultātā ietekmētajos tirgos netiks nodarīts kaitējums konkurencei. KP lēmumā secina, ka tirgos, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, – sulu, sulu dzērienu un nektāru tirgū, šokolādes konditorejas tirgū, cukura konditorejas izstrādājumu tirgū, cepumu, biskvītu un vafeļu tirgū, kā arī galda mērču tirgū un gatavo zupu tirgū – Latvijā un Baltijas teritorijā konkurence netiks būtiski samazināta. Darījuma rezultātā minētajos tirgos apvienošanās dalībnieku tirgus daļas pieaugums vērtējams kā neliels, savukārt jaunu konkurentu ienākšanai attiecīgajos preču tirgos būtisku barjeru nav. Vienlaikus mazumtirgotājiem saglabājas iespējas iegādāties arī citu ražotāju produkciju gan Latvijā, gan arī ārpus Latvijas teritorijas. Apvienošanās rezultātā Orkla ASA iegūs vienpersonisku izšķirošo ietekmi NP Foods koncernā, tādējādi iegūstot 100% AS „Gutta” akciju, kā arī 100% SIA „NP Foods”, AS „Staburadze”, Lietuvas sabiedrības UAB...