JAUNUMI

"Ekonomikas izaugsmei Latvijā sabremzējoties, ir ārkārtīgi būtiski pieņemt vairāk tādu lēmumu, kas sekmētu jaunu uzņēmumu un darbavietu veidošanu, tādejādi radot arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā," Saeimas 5.februāra lēmumu 1.lasījumā atbalstīt mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšanu 9% apmērā komentē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Jau ziņots, ka LTRK aizvadītā gada decembrī pauda atbalstu Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajam likumprojektam "Grozījumi Mikrouzņēmumu likumā", kurā paredzēts saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā no apgrozījuma visiem šī nodokļa maksātājiem to pirmajos trīs darbības gados, savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 7 000 eiro, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, likumprojektā paredzēts noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 12% apmērā. Tāpat EM priekšlikums paredz 9% mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšanu visiem šī nodokļa maksātājiem arī pārejas periodā - t.i. nākamos 3 gadus. Arī sabiedrība neatbalsta mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu no 9% uz 11%, kas stājusies spēkā ar š.g. 1.janvāri. Pētījumu centra SKDS 2014.gada...

Eiropas Parlamenta Pilsoņu Brīvību komitejā ceturtdien apstiprināja noteikumus, kas uzliek visām ES dalībvalstīm nepilngadīgiem aizdomās turētajiem nodrošināt advokāta palīdzību visos kriminālprocesa posmos. EP pieprasa arī veikt individuālu un kvalificētu izvērtējumu ikvienam aizturētajam bērnam, kā arī nosaka pienākumu viņus uzklausīt, ļaut paust viedokli tiesā, kā arī nodrošināt brīvības atņemšanu atsevišķi no pieaugušajiem, arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Aptuveni miljons bērnu un jauniešu Eiropas Savienībā ik gadu nonāk saskarē ar policiju un tiesu iestādēm - tas ir, 12% no kopējā kriminālprocesam pakļautā ES iedzīvotāju skaita. Tomēr tiesiskās aizsardzības standarti nepilngadīgajiem ES dalībvalstīs ir atšķirīgi. Praksē daudziem nepilngadīgajiem Eiropas Savienībā nav pieejami aizstāvja pakalpojumi. "Galvenais šīs direktīvas mērķis ir vienlīdzīgi aizsargāt nepilngadīgo tiesības visās dalībvalstīs, vienlaikus ievērojot tiesu procesa principus un mērķus. Ar šo direktīvu mēs izveidojam nepilngadīgajiem aizdomās turētajiem un ieslodzītajiem pieejamu „tiesību katalogu", kas būs spēkā ikvienā ES dalībvalstī. Tas ir liels solis ceļā uz taisnīgu tiesu sistēmu nepilngadīgajiem", komitejas debatēs pirms...

Satversmes tiesa 2015. gada 4.februārī rīcības sēdē skatīja Madaras Volksones, Dāvja Volksona, Leldes Švāģeres, Ivo Švāģera, Evijas Novicānes, Kaspara Novicāna un Vijas Ritenbergas lūgumu par 2014. gada 25. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. panta un 2014. gada 30.oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" (turpmāk - apstrīdētās normas) darbības apturēšanu. 2015. gada 16.janvārī Satversmes tiesā pēc minēto personu pieteikuma ierosināta lieta par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam. Pieteikumā bija arī ietverts lūgums apturēt apstrīdēto normu darbību līdz dienai, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas spriedums ierosinātajā lietā. Apstrīdētā Maksātnespējas likuma norma noteic, ka amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Norma stāsies spēkā šā gada 1.martā. Savukārt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pieteikuma iesniedzēji apstrīd normu, kas paredz to, ka maksātnespējas administrators ir valsts amatpersona. Šī norma stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Lūgumā pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada 3.ceturkšņa līdz 2021.gadam īstenos pasākumus, kuru galvenais mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības riskus. Ilgstošajiem bezdarbniekiem plānots nodrošināt: individuālas speciālistu un grupu konsultācijas (t.sk. karjeras konsultantu, psihologu, psihoterapeitu), kas veicina bezdarbnieka pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū; veselības pārbaudes, nosakot piemērotību piedāvātajam darbam, kā arī individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem; profesionālās piemērotības noteikšanu, noskaidrojot viņu intereses un motivāciju mācīties, novērtējot viņu veselības stāvokļa, kā arī iemaņu atbilstību konkrētai profesijai un (vai) apmācību programmai; motivācijas programmas darba meklēšanai; atbalsta pasākumus bezdarbniekiem ar atkarības problēmām. Plānots, ka aktivitātes īstenos Nodarbinātības valsts aģentūra kopīgi ar Latvijas pašvaldībām, piesaistot arī nepieciešamos pakalpojumu sniedzējus. Savukārt Sociālās integrācijas valsts aģentūra nodrošinās bezdarbniekiem ar invaliditāti vai prognozējamo invaliditāti profesionālās piemērotības noteikšanu, novērtējot bezdarbnieka veselības stāvokli, noskaidrojot bezdarbnieka intereses par profesionālās darbības...

Domājot par Latvijas izaugsmi un Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam īstenošanu, vislielākā uzmanība jāvelta tautsaimniecības veicināšanu un ieguldījumiem tās sekmēšanā, - tā ceturtdien, pēc dalības Ministru prezidentes vadītajā Nacionālās attīstības padomes sanāksmē uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. "Tas, ka Pārresoru koordinācijas centrs ir veltījis lielu darbu un resursus, lai aprēķinātu pašreizējo situāciju, piemēram, demogrāfijas jomā, ir apsveicami, tomēr es vēlos akcentēt, ka jebkurai jomai - sociālajiem jautājumiem, demogrāfijas risinājumiem, reemigrācijai, reģionālajai attīstībai un daudzām citām - pamatā ir uzņēmējdarbības veicināšana un izaugsme. Nevaru piekrist, ka Nacionālā attīstības plāna izpildi un efektivitāti sākam vērtēt ar citām jomām, un datu savlaicīga nepieejamība nav attaisnojums. Nacionālā attīstības plāna vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, un par šī mērķa sasniegšanu un veidiem, kā veicināt investīciju piesaisti, nodrošināt kvalificētu darbaspēku, mazināt administratīvo slogu, nodrošināt paredzamu nodokļu politiku u.c., arī primāri ir jārunā un tie jārisina. Ja uzņēmīgi cilvēki vēlēsies strādāt un veidot uzņēmumus Latvijā, ja viņi...

Lai nodrošinātu Iekšējās drošības birojā kvalificēta personāla piesaisti, Saeima ceturtdien, 5.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas vairākos likumos. Tās saistītas ar pērn Saeimā pieņemto likumu, kas nosaka šī biroja kompetenci. Likumprojekti paredz, ka Iekšējās drošības birojā pieņemtajām amatpersonām piešķir speciālās dienesta pakāpes. Piemēram, virsleitnanta pakāpi varēs iegūt persona, kurai būs divu vai vairāk gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā, savukārt pulkvežleitnanta - ja personai būs 14 vai vairāk gadu pieredze. Paredzēts, ka šajā birojā varēs arī pieņemt personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kurai ir vismaz divu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā. Tas saistīts ar to, lai birojā varētu strādāt, piemēram, personas, kurām ir bijusi pieredze prokuratūrā, tiesā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un kuri pašlaik nedien iekšlietu sistēmas iestādēs. Iekšējās drošības birojā strādās kopumā 121 darbinieks, un plānots, ka birojs ar kvalificētiem speciālistiem pilnībā būs nokomplektēts līdz 2019.gada 31.decembrim. Grozījumi...

Saeima ceturtdien, 5.februārī, pirmajā lasījumā skatīs grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa likmē. Deputātu rosinātie grozījumi paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma. Parlamenta deputāti konceptuāli arī skatīs likumprojektu paketi, lai normatīvajā regulējumā ieviestu direktīvas prasības par noguldījumu garantiju sistēmām. Lai nodrošinātu Iekšējās drošības birojā kvalificēta personāla piesaisti, Saeima pirmajā lasījumā lems par izmaiņām vairākos likumos. Izmaiņas saistītas ar pērn parlamentā pieņemto likumu, kas nosaka šī biroja kompetenci, un tā uzdevums ir atklāt, izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījušas Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonas un darbinieki, Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, ostas policijas un pašvaldības policijas darbinieki. Šodienas darba kārtībā galīgajā lasījumā kā steidzami ir likuma grozījumi, kas paredz noteikt, ka ne tikai Āfrikas...

Trešdien, 4.februārī, notika Tautsaimniecības padomes (TSP) Mikro un mazo uzņēmumu komitejas (Komiteja) sēde, kurā tika skatīts jautājums par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem, kas 2014. gada 11.decembrī tika iesniegti izskatīšanai Saeimā, un jau šodien tiks skatīti Saeimas pirmajā lasījumā. Saeimā iesniegtais likumprojekts balstīts uz Ekonomikas ministrijas sākotnēji pausto priekšlikumu, kas paredz saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā pirmajos trīs darbības gados mikrouzņēmumu nodokļa režīmā un no ceturtā darbības gada mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šī likme tiek noteikta 12% apmērā. Komiteja atbalsta minēto priekšlikumu, uzskatot, ka ir būtiski saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti stimulējošu instrumentu. Vienlaikus komitejas dalībnieki norādīja, ka minētais priekšlikums ir solis uz priekšu mikrouzņēmumu nodokļu maksātājos esošo darbinieku sociālo garantiju celšanai. Vienlaikus Komitejas sēdē tika pārrunāti arī citi priekšlikumi, kas pēdējā laikā izskanējuši sakarā ar mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma pilnveidošanu. Komitejas dalībnieki neatbalsta ierobežot laikā personas tiesības maksāt mikrouzņēmumu nodokli (piemēram, ļaut nodokli maksāt tikai 5 gadus), argumentējot, ka mazajiem nodokļu maksātājiem nav alternatīvu...

Kopš 2014.gada 17.februāra spēkā stājušies normatīvo aktu grozījumi, kas nosaka, ka, reģistrējot komersantu vai citu subjektu, reģistrācijas apliecības vairs netiek izsniegtas. Taču nereti valsts un pašvaldības institūcijas, piemēram, iepirkuma dokumentācijā nosaka prasību attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem iesniegt subjekta reģistrācijas apliecību, informē Tieslietu ministrija. Šāda prasība vairs nav likumīga. Ko šādā situācijā uzņēmējam darīt, atbildi skatiet Uzņēmumu reģistra sagatavotajā infografikā „Reģistrācijas apliecība”.

Tirgotājiem sakrājušies būtiski jautājumi administratīvo izmaksu samazināšanai, pēdējos gados bija jāveic vairāki ieguldījumi - pāreja uz eiro, obligātās videonovērošanas ieviešana u.c., kas neļāva samazināt cenas. Šobrīd paredzams jauns izmaksu slogs, par kura novēršanu tirgotāji (Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) padomes priekšsēdētājs Dainis Domiņš, prezidents Henriks Danusēvičs, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis) tiekoties runāja ar Finanšu ministrijas vadību (Parlamentāro sekretāru Arvilu Ašeradenu, Valsts sekretāri Baibu Bāni, Ministra biroja vadītāju Signi Jantoni, Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni, Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktori Intu Vasaraudzi). LTA prezidents vēlreiz uzsvēra nozarei svarīgi jautājumu par daudzkārt apspriesto kases aparātu nomaiņu - to, ka nepieciešams atgriezties pie prakses, ka nevis masveidīgi ar 1.janvāri uzreiz jānomaina visi kases aparāti 20 000 uzņēmumos, bet paredzēt pārejas laiku un veikt to pamazām, līdzīgi kā bijis iepriekšējos gados, jo tas palīdzētu sadalīt izmaksas. Ierēdņi piekrita, ka nepieciešams atrast kompromisu ieviešanas procesa ilgumam, kas būtu pieņemams gan uzņēmējiem,...

Saeimā šobrīd dienas kārtībā ir likumprojekts Valsts dienesta likums. Seima pirmajā lasījumā to ir atbalstījusi, ir noteikts termiņš priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā janvāra beigās notika pārrunas ar Valsts Kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāju - Evu Upīti, kas bija atbildīgā par likumprojekta sagatavošanu un iesniegšanu Saeimā. Tikšanās laikā arodbiedrībām radies iespaids, ka Valsts Kanceleja arodbiedrību priekšlikumus nav ņēmusi vērā un arī nedomā to darīt turpmāk, tādēļ Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija nolēma likumā noteiktajā kārtībā pati vērsties ar saviem priekšlikumiem gan pie Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, gan pie frakciju deputātiem, iesniedzot priekšlikumus. Vēstule: Priekšlikumi likumprojektam Valsts dienesta likums "Saeimā šobrīd dienas kārtībā ir likumprojekts Valsts dienesta likums. Seima pirmajā lasījumā to ir atbalstījusi, ir noteikts termiņš priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu. Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija (LKDAF) iebilst pret valsts iestāžu darbinieku iekļaušanu valsts dienestā un uzskata, ka darbiniekiem ir jāsaglabā darba tiesiskās attiecības. Valsts...

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti vienojās par darba grupas izveidošanu, lai diskutētu par Valsts prezidenta ievēlēšanas un pilnvaru jautājumiem, trešdien, 4.februārī, pēc Saeimas Juridiskās komisijas sēdes informēja tās priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lai arī sēdē izskanēja ļoti atšķirīgi deputātu viedokļi par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un amata pilnvarām, komisija bija vienisprātis, ka šis jautājums ir aktuāls visai sabiedrībai un par to ir nepieciešama diskusija, kurā tiek apspriesti jautājumi par prezidenta kandidāta izvirzīšanas kārtību, prezidenta pilnvarām, prezidenta vēlēšanu kampaņu un citiem saistītiem jautājumiem, darba grupas izveides nepieciešamību skaidro G.Bērziņš, papildinot, ka jautājums par darba grupas sastāvu un darba kārtību Juridiskajā komisijā tiks lemts jau tuvākajās nedēļās. Trešdien pieņemtais Juridiskās komisijas lēmums neatbalstīt iesniegtos Satversmes grozījumus, kas paredzēja, ka Valsts prezidentu ievēl tauta, neesot lēmums "par" vai "pret" šo ideju, skaidro komisijas priekšsēdētājs. Likumprojekts netika atbalstīts, jo pēc Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas pārstāvju norādījumiem tas bija nepilnīgs, ignorējot nepieciešamos vairāku saistīto pantu grozījumus. Atšķirībā...

Primārie lauksaimniecības produktu ražotāji, atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti savas darbības finansēšanai aktīvi izmanto banku kredītus un lielus līdzekļus, ko varētu izmantot investīcijām efektivitātes palielināšanai un jaunu darbavietu radīšanai, novirza aizdevuma procentu maksājumiem. Lai veicinātu investīciju ieplūšanu šajos sektoros un vienlaikus arī sekmētu uzņēmēju efektivitāti, valdība otrdien, 3.februārī, apstiprināja jaunus Ministru kabineta noteikumus „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā”. Noteikumi noteic: ja uzņēmumā ir veiktas investīcijas (ņemts aizdevums vai līzings), tad primārie lauksaimniecības produktu ražotāji, atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti varēs saņemt kredītprocentu atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentu gada summai par ilgtermiņa aizdevuma (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) faktiski samaksātajiem kredītprocentiem. Kā arī īstermiņa aizdevuma un faktoringa kredītprocentu daļējai dzēšanai par apgrozāmajiem līdzekļiem. Noteikumi paredz, ka tiks kompensēts līdz 4 procentiem par īstermiņa vai ilgtermiņa kredītiem - par samaksātajiem kredītprocentiem laikā no 2014.gada...

Pēc Ministru prezidentes parlamentārā sekretāra Riharda Kola iniciatīvas 2.februārī tika aizvadīta ministriju parlamentāro sekretāru pirmā sanāksme ar mērķi stiprināt sadarbību starp Ministru kabinetu (MK) un Saeimu. Lai veicinātu kvalitatīvu ministriju starpinstitucionālo sadarbību un sekmētu Valdības rīcības plānā izvirzīto mērķu sasniegšanu, kā arī īstenotu valsts stratēģijas dokumentos (NAP 2020, Latvija2030) noteikto un izvirzīto mērķu sasniegšanu, šādas tikšanās turpmāk reizi mēnesī notiks regulāri. Rihards Kols: “Parlamentāro sekretāru regulāru sanāksmju ieviešana ir svarīga, lai, pirmkārt, stiprinātu parlamentāro sekretāru institūtu. Lai tas savas kompetences ietvaros nodrošina efektīvu valdības un Saeimas sadarbību, sadarbojoties gan starpinstitūciju līmenī, gan ar sociālajiem partneriem. Viens no piemēriem ir Ministru kabineta iesniegto likumprojektu virzība Saeimā. Šobrīd Saeimā tiek izskatīti 119 likumprojekti, no kuriem 48 ir iesniedzis Ministru kabinets. Parlamentāro sekretāru uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu, gadījumos, kad ministriju viedokļi ir atšķirīgi par likumprojekta saturu, vēl pirms likumprojekts tiek izskatīts Saeimas komisijas sēdē, tā ievērojami uzlabojot likumprojektu virzību un pieņemšanu.” Sanāksmē tika arī...

Trešdien, 4.februārī, finanšu ministrs Jānis Reirs Briselē uzrunāja "Parlamentārās konferences par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā" dalībniekus. Ministrs norādīja, ka tikai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu gatavība strukturālām reformām kopā ar citiem atbalsta instrumentiem būs pamats ilgtspējīgai ES izaugsmei. Finanšu ministrs Jānis Reirs piedalījās konferences sesijā par fiskālo konsolidāciju un strukturālajām reformām. Uzrunājot konferences dalībniekus, ministrs norādīja, ka ES ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai divi līdzšinējie rīcības virzieni Eiropas politiskajā dienaskārtībā ir izaugsmei draudzīga fiskālā konsolidācija un strukturālo reformu īstenošana. "Atšķirības ES dalībvalstu ekonomiku struktūrās, atšķirīga vēsturiskā pieredze, kā arī izpratne par ekonomiskās un fiskālās politikas īstenošanu norāda uz to, ka mums nepieciešams vienots regulējums ekonomiskās politikas īstenošanai. Tikai tā mēs varēsim savlaicīgi identificēt ekonomiskas izaugsmi kavējošos faktorus," norādīja J. Reirs. ES līmenī jau ir veiktas reformas, stiprinot Stabilitātes un izaugsmes paktu, paplašinot uzraudzības un identificēšanas mehānismu klāstu. Tas ir būtisks elements efektīvai reformu īstenošanai. Otrs elements - identificēto nesabalansētību...