JAUNUMI

Ieviešot Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) vadlīnijās* noteiktās prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izstrādājusi "Ieteikumus iekšējo modeļu pirms-pieteikuma procesā". Ieteikumi izstrādāti apdrošināšanas sabiedrībām, kas plāno saņemt atļauju izmantot iekšējo modeli maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, stājoties spēkā Maksātspēja II prasībām. Iespēja iesaistīties pirms-pieteikuma procesā ir paredzēta, lai atvieglotu dokumentu izskatīšanu pēc tam, kad apdrošināšanas sabiedrība ir iesniegusi FKTK pieteikumu atļaujas saņemšanai. Ieteikumi sniedz norādījumus, kā sagatavot nepieciešamo informāciju, lai FKTK varētu spriest par apdrošināšanas sabiedrības sagatavotību iesniegt pieteikumu par iekšējā modeļa lietošanu. Katrā atsevišķā gadījumā apdrošināšanas sabiedrība vienojas ar FKTK par individuālu iekšējā modeļa pirms-pieteikuma procesa grafiku. * "Iekšējo modeļu pirms-pieteikuma procesa pamatnostādnes" (Guidelines on Pre Application of Internal Models)https://eiopa.europa.eu/Pages/Guidelines/Guidelines-on-pre-application-of-internal-models-.aspx. Par "Maksātspēja II" "Maksātspēja II"(Solvency II) ir jauna apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzības sistēma, kuras nosacījumi stāsies spējā 2016. gada 1. janvārī. Tās galvenais mērķis ir uzlabot apdrošināšanas nozares finanšu stabilitāti, stiprinot apdrošināšanas sektoru un paaugstinot apdrošināšanas ņēmēju aizsardzību. Gan apdrošināšanas sektors, gan...

Tieslietu padome aicina Augstākās tiesas Krimināllietu departamentu skaidrot Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu Ludmilas Poļakovas, Ervīna Kušķa un Jāņa Tiltiņa neiecelšanu departamenta tiesnešu amatos, savukārt Saeimas Juridiskajai komisijai rosina izvērtēt departamenta sniegto motivāciju un atkārtoti izskatīt priekšlikumu par apgabaltiesas tiesnešu skaita palielināšanu un šo tiesnešu pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā. Nepietiekams skaidrojums par izvērtēšanas procesu un Krimināllietu departamenta kopsapulces lēmuma motivāciju atturējis Saeimas Juridisko komisiju šo jautājumu virzīt Saeimas balsojumam. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, 5.janvāra Tieslietu padomes sēdē izskaidrojot tiesnešu izvērtēšanas procesu, norādīja - ja likumdevēja griba būtu tiesu reformas gaitā visus palātas tiesnešus no apelācijas instances pārcelt kasācijas instancē - departamentā, tad tā būtu rakstīts likuma pārejas noteikumos. Taču likumā ir dota kompetence departamentam izvērtēt kandidātu atbilstību darbam kasācijas instancē. Tieslietu padomes locekļi diskusijā pauda viedokli, ka nav apšaubāma likumā noteiktā kompetence departamentam lemt par tiesnešu atbilstību darbam kasācijas instancē, jo no sistēmas viedokļa ir pareizi, ka augstākās instances tiesnešu...

Labklājības ministrijai (LM) piešķirs papildu finansējumu Valsts bērnu tiesību aizsardzības (VBTAI) inspekcijas aktivitāšu īstenošanai 2015. un 2016.gadā. Tādējādi paredzēts nodrošināt bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116 111 konsultācijas un atbalsta sniegšanu par drošību internetā. Tāpat plānots sniegt psiholoģisku palīdzību, izmantojot e–konsultācijas. Projekta Net-Safe Latvia, kura izstrādātājs ir Latvijas Interneta asociācija, ietvaros notiks arī bērnu, jauniešu, skolotāju un vecāku informēšana un izglītošana par drošību internetā (konferences, semināri, sociālās kampaņas, konkursi, diskusijas, apmācības, izstrādāti dažādi izdales materiāli utt.). Paredzēts arī organizēt akciju Drošāka interneta diena Starptautiskās drošāka interneta dienas ietvaros, organizēt radošās darbnīcas bērniem un pusaudžiem (3.-9.klase) par interneta drošību, atbildību, iecietību un citām tēmām. Projekta galvenais mērķis ir izglītot sabiedrību par drošību internetā un radīt iespēju elektroniski un, zvanot uz VBTAI Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, ziņot par pārkāpumiem interneta vidē. Nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir 48 075 eiro, tai skaitā 40 062,5 eiro ir valsts budžeta līdzfinansējums un 8 012,5 eiro...

Viens no galvenajiem uzdevumiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā būs darbs pie tā sauktā Junkera plāna jeb Investīciju plāna Eiropai (An Investment Plan for Europe), kura mērķis ir stimulēt investīcijas izaugsmei un darba vietu radīšanai ES. Plāns paredz, ka ES ekonomikai laika posmā no 2015. līdz 2018.gadam tiktu piesaistītas investīcijas vismaz 315 miljardu eiro apmērā. "Šajā pusgadā Latvijai ir liels izaicinājums un atbildība strādāt pie tā, lai īstenotu vērienīgo Eiropas Komisijas prezidenta Junkera investīciju plānu. Lai tas izdotos, būs nepieciešama cieša visu iesaistīto pušu sadarbība un konstruktīvs dialogs ar visiem partneriem. Šis plāns būs viens no vissvarīgākajiem instrumentiem izaugsmes veicināšanai ES ekonomikā, un mērķis nodrošināt to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds var darboties jau šā gada vidū, ir augsts. Tāpēc esam apņēmušies pielikt visas pūles nepieciešamo tiesību aktu pieņemšanai, lai to īstenotu - tas būs viens no Latvijas prezidentūras galvenajiem uzdevumiem," skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs. Atšķirība Eiropas Komisijas (EK)...

Valsts kanceleja pārņēmusi Eiropas Savienības valsts pārvaldes foruma (EUPAN) vadību, lai Latvijas prezidentūras pusgadā sekmētu reformas un modernizāciju publiskajā sektorā visās ES dalībvalstīs. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka valsts pārvalde tieši tāpat kā privātais sektors un jebkura joma atrodas nākotnes izaicinājumu priekšā attiecībā uz ekonomiskajiem faktoriem, cilvēkresursiem, moderno tehnoloģiju attīstību u.c. "EUPAN platforma labās prakses apmaiņai jaunu rīku un pieeju izstrādē ir būtiska jebkurai valstij, neatkarīgi no tās mēroga. Latvijas izvirzītie mērķi pamatā saistīti ar risinājumiem kvalitatīvu cilvēkresursu piesaistei un noturēšanai valsts pārvaldē, digitālo tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldes modernizācijā atbilstoši laikmetīgām tendencēm, inovatīvas un atklātas valsts pārvaldes attīstību, stiprinot sabiedrības uzticēšanos un līdzdalību, kā arī stratēģiski izvērtēt EUPAN darbību saistībā ar Eiropa 2020," skaidro E.Dreimane. Viņa arī uzsver, ka būtiska uzmanība tiks pievērsta sadarbības sekmēšanai ar jaunākajām paaudzēm un paaudžu sadarbību kopumā, kā arī nākotnes vadītājiem nepieciešamajām kompetencēm, zināšanām un prasmēm. "Valsts pārvaldes attīstībai nepieciešams balanss starp pieredzi un profesionalitāti,...

Numura intervija Autoru darbi nav bezmaksas dāvanas. Saruna ar Ingrīdu Kariņu-Bērziņu, zvērinātu advokāti, zvērinātu advokātu biroja Raidla, Lejiņš & Norcous partneri Jurista padoms Risku vadība, korporatīvā krāpšana un korupcija privātajā sektorā. Ilze Znotiņa, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal partnere, zvērināta advokāte Sarunu procedūras iepirkuma metodes piemērošanas specifiskie nosacījumi. Kristīne Zubkāne, juriste, M.G. tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās Datorprogrammu izmantošana komercdarbībā. Ingrīda Veikša, Dr. iur., biznesa augstskolas Turība asociētā profesore, Juridiskās fakultātes dekāne, BSA | The Software Alliance pilnvarotā pārstāve Latvijā Nomas līgums: ko nevajadzētu aizmirst. Karīna Ozerska, Mg. iur., praktizējoša juriste Atbild jurists Skaidrojumi par darba tiesisko attiecību jautājumiem. Atbildes sagatavojusi Gita Oškāja, zvērinātu advokātu biroja A.Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte Uzņēmumu reģistrs Atbildes uz jautājumiem par dalībnieku reģistra nodalījumu. Indra Aužele, Mg.iur., Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja Aktuāli Līdz 1. martam atliek Maksātnespējas likuma izmaiņas, veiks grozījumus Civilprocesa likumā Tiesu prakse Būtiskākie nolēmumi, risinot darba strīdus. Kaspars Rācenājs,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2014.gada 17.decembrī Saeimā pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas regulē kapitālsabiedrību valdes locekļu ienākumu noteikšanu un to aplikšanu ar algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Minētie likumu grozījumi stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī. No 2015.gada 1.janvāra ir noteikts pienākums maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un algas nodokli no kapitālsabiedrības valdes locekļa domājamā ienākuma, kas atbilst minimālās mēneša darba algas – 360 eiro – apmēram, ja kārtējā taksācijas gada mēnesī kapitālsabiedrībā: 1) nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz 360 eiro apmērā; 2) attiecīgā mēneša apgrozījums ir lielāks par 1800 eiro. Uzskata, ka tajā mēnesī, kad izpildīti abi minētie kritēriji, kapitālsabiedrības valdes loceklis ir guvis ar algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām apliekamu ienākumu minimālās mēneša darba algas – 360 eiro – apmērā. Minētie nosacījumi nav piemērojami: 1)...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 320 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 31,06% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 320 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10.datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 320 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 320 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Piemēram, ja līgumā...

Pirmdien, 5. janvārī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Konkurences likumā, kas paredz ieviest valsts nodevu par apvienošanās izvērtēšanu. Nodevas lielums un maksāšanas kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, 2012.gadā Konkurences padomē tika iesniegti 11 apvienošanās ziņojumi. Kopumā tika pieņemti desmit lēmumi, kā arī viens lēmums par pārkāpumu, kas izpaužas kā apvienošanās ziņojuma neiesniegšana. 2013.gada pirmajā pusē tika pieņemti astoņi lēmumi par apvienošanos. Ekonomikas ministrija norāda, ka ieviestā valsts nodeva varētu skart ļoti mazu tirgus dalībnieku loku. Nodevas apjomu plānots diferencēt atbilstoši apvienošanās iesaistīto tirgus dalībnieku apgrozījumam Latvijā. Attiecīgi, ja tiek iesniegts saīsinātais apvienošanās ziņojums, nodeva paredzēta 2000 eiro apmērā. Šāda summa paredzēta arī gadījumiem, kad apvienošanās neatbilst paziņošanas kritērijiem, tomēr ziņojums tiek iesniegts pēc Konkurences padomes pieprasījuma. Apvienošanās izvērtēšanas nodeva paredzēta 4000 eiro apmērā, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir starp 30 miljoniem eiro un 80 miljoniem eiro....

Lai uzlabotu amatu klasificēšanu valsts pārvaldes iestādēs, līdz 2017.gada 1.janvārim paredzēta pakāpeniska pāreja uz vienotu amata apraksta formu. To paredz otrdien, 6.janvārī, Ministru kabineta sēdē pieņemtie grozījumi MK 2010.gada 30.novembra noteikumos Nr. 1075 „Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs”. Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs ir viens no vienotās valsts iestāžu atlīdzības sistēmas pamatelementiem. Amatu kataloga lietošana tika uzsākta 2005.gadā. Lai izvērtētu amatu klasificēšanas rezultātus un amatu katalogu, 2013.gadā tika veikts pētījums, kurā izvērtēti vairāk nekā 20 000 amatu un sagatavoti ieteikumi amatu klasificēšanai. Pētījumā tika konstatēts, ka, lai uzlabotu amatu klasificēšanas precizitāti, ir skaidri jānosaka amata aprakstā atspoguļojamā informācija. Ņemot vērā pētījumā secināto, MK noteikumu grozījumi definē, kāda informācija ir jānorāda amata aprakstā, piemēram: amata nosaukums, struktūrvienības nosaukums, profesijas kods, amata klasifikācija (saime un līmenis), amata pakļautība, amata aizvietošana, sadarbība, amata mērķi, pienākumi, amatam nepieciešamās kompetences, izglītība, profesionālās prasmes un zināšanas, amata pienākumu veicēja atbildība un tiesības. Noteikumi nosaka, ka visiem...

Šā gada 1.janvārī stājās spēkā 2015. gada valsts budžets. Cik naudas šogad piešķirts ugunsdzēsējiem, policistiem? Cik līdzekļu tiks izlietoti, lai mūsu valsts būtu drošībā? Kāda nauda atvēlēta, lai mēs varētu pilnvērtīgi iegūt izglītību? Cik eiro šogad izlietos medicīnas jomā, lai mēs saņemtu veselības aprūpi? Cik daudz līdzekļu aizies tam, lai sakārtotu ielas un ceļus? Finanšu ministrija aicina iepazīties ar šā gada valsts budžeta izlietojumu, kas attēlots infografikā. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi 7,5 miljardu eiro apmērā. Konsolidētā kopbudžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015. gadā ir 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 9,2 miljardi eiro. Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai šogad ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. - 2017. gadam nepārsniegs pieļaujamo deficīta, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, apmēru: 2015. gadā 1% no IKP; 2016....

Sākot ar 2015. gada 5. janvāri, Patentu valdes tīmekļa vietnē tiek nodrošināta iespēja iesniegt dizainparauga pieteikumu tiešsaistē. Pieteikumu iespējams aizpildīt un iesniegt 24 stundas diennaktī. Lai uzsāktu pieteikuma iesniegšanu, iesniedzējam vispirms ir jāidentificējas, lietojot portāla latvija.lv autentifikācijas līdzekļus. Šī identificēšanās saskaņā ar Dizainparaugu likuma 15. panta 8.1 daļu aizstāj pieteicēja vai, attiecīgi, viņa pilnvarotā pārstāvja parakstu. Tūlīt pēc autentificēšanās tiks atvērta pieteikuma iesniegšanas forma. Pieteikuma aizpildīšanas procesā ir pieejamas norādes un skaidrojumi. Pieteikuma aizpildīšanas gaitā ir iespējams ne tikai ievadīt datus no jauna, bet arī automātiski tos iesaukt no jau agrāk reģistrētiem vai pieteiktiem dizainparaugiem. Pieteikums nav jāaizpilda vienā piegājienā. Nepieciešamības gadījumā datus var saglabāt un pieteikuma iesniegšanu pabeigt vēlāk. Valsts nodevu par dizainparauga pieteikuma iesniegšanu var samaksāt tiešsaistes režīmā uzreiz vai arī atlikt uz vēlāku laiku. Šis rīks izveidots Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) Sadarbības fonda ietvaros.

Pieaugot minimālajai mēneša darba algai līdz 360 eiro, palielinās izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs personām, kuras atzītas par cietušajiem pēc 2015.gada 1.janvāra. Valsts kompensāciju izmaksā cietušajiem, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve, cietušajam nodarīti vidēja smaguma, smagi miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris, vai inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem” noteiktais maksimālais izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs ir piecas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamo valsts kompensāciju aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo. Par valsts kompensācijas izmaksāšanu atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija.

Latvija veiksmīgi novērsusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma zaudējuma riskus 2007-2013.gada plānošanas perioda darbības programmā "Uzņēmējdarbība un inovācijas", iesniedzot Eiropas Komisijā (EK) maksājuma pieteikumu nepieciešamajā apjomā līdz 2014.gada beigām. "Darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" ietvaros risks Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma daļējai zaudēšanai tika identificēts jau 2013.gada vasarā. Atbildīgo iestāžu operatīvas, efektīvas un konstruktīvas sadarbības rezultātā šobrīd risks ir novērsts, un var droši paredzēt, ka ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā pieejamo ES fondu finansējumu Latvija spēs ieguldīt izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanai pilnā apmērā," norāda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Līdz 2014.gada beigām darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" ietvaros Latvijai bija jāiesniedz EK maksājumu pieprasījumi par vismaz 591,4 miljoniem eiro. Līdz ar pēdējo 2014.gadā iesniegto izdevumu deklarāciju Latvija kopumā EK ir pieprasījusi 612,8 miljonus eiro, tādējādi izvairoties no neto zaudējumiem un pārsniedzot minimālo mērķi par 21,4 miljoniem eiro. Kā jau iepriekš skaidrots, valdības lēmums...

2015. gadā pakāpeniski tiks uzsākta Valsts un pašvaldību vienoto klientu centru izveide 89 novadu nozīmes un 21 reģionālās nozīmes centros, un līdz 2020.gadam arī 9 nacionālās nozīmes attīstības centros. To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) sagatavotie un otrdien, 2015. gada 6.janvārī, valdībā apstiprinātie grozījumi Koncepcijā par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi (turpmāk – koncepcija). Saskaņā ar koncepciju, 2014. gada pirmajā pusgadā Valmierā, Daugavpilī, Rojā un Aucē tika īstenots Valsts un pašvaldību vienoto klientu centru izveides pilotprojekts. Izvērtējot sasniegtos rezultātus, kas apliecināja šādas pieejas dzīvotspēju, kā arī ieguvumus iedzīvotājiem – iespēju taupīt laiku un naudu, apmeklējot vienu klientu apkalpošanas centru, tā vietā, lai saņemtu sev nepieciešamos pakalpojumus atsevišķi katru savā valsts vai pašvaldības iestādē, VARAM sagatavoja grozījumus koncepcijā. VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis uzsver: „Pilotprojekts ļāva pārliecināties par to, ka valsts iestādes un pašvaldības var strādāt kopā un ir gatavas sadarboties, lai to pakalpojumi kļūtu ērtāki...