VISI RAKSTI

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. jūnija lēmums lietā Nr. SKC–887/2023 Finansiālas grūtībās var nonākt ne tikai fiziskā, bet arī juridiskā persona. Vai Civilprocesa likums paredz iespēju pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pienākuma samaksāt drošības naudu par kasācijas sūdzības vai citu Civilprocesa likuma 43.1 panta pirmajā daļā paredzēto sūdzību vai pieteikumu iesniegšanu juridisko personu? Drošības naudas mērķis Drošības nauda ir ar Civilprocesa likumu noteikts obligāts maksājums par tiesas spriešanu civillietās, un tās maksāšanas pienākums noteikts ar mērķi atturēt personas no nepamatotu sūdzību iesniegšanas, jo sūdzības noraidīšanas gadījumā drošības nauda netiek atmaksāta. Savukārt drošības nauda tiek atmaksāta pilnā apjomā tad, ja tiesa sūdzību apmierina vai apmierina kādā tās daļā (sk. Civilprocesa likuma...

Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā būvobjektiem, kuriem ir izsniegta būvatļauja un būvniecības ieceres realizācijas laiks ir pārsniedzis maksimālo termiņu. Lai izvairītos no paaugstinātās nodokļa likmes, pašvaldība aicina izvērtēt būvprojekta realizācijas pakāpi un iespēju nodot būvdarbus ekspluatācijā. Gadījumā, ja būvprojektā paredzētie būvdarbi nav pabeigti un vēl ir paredzēti - pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, savukārt, ja būvniecība nav sākusies un nav plānota - būvatļauja jāanulē. Rīgas pašvaldībā ir reģistrētas vairāk nekā 15 tūkstoši būvniecības lietu un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums no būvatļaujas izsniegšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi. Bet tām būvatļaujām, kurās maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš nebija norādīts, astoņu gadu termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, kad stājās spēkā “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas nozīmē, ka šīm būvatļaujām maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš beidzās 2022. gada 1. oktobrī. Ņemot vērā, ka dažādu apstākļu dēļ būvniecības darbi var tikt atcelti, apturēti,...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 8. maija pieņem pieteikumus inovāciju vaučeru atbalsta programmā, kas sadarbībā ar pētniecības organizācijām ļaus izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas, sniedzot atbalstu līdz pat 25 000 eiro produkta vai tehnoloģijas izstrādei. “Pētniecība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, vienlaikus veicinot inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un sekmējot komersantu un pētniecības organizāciju sadarbību. Turpinot atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, aicinām mikro, mazos un vidējos Latvijas uzņēmējus pieteikties inovāciju vaučeru atbalsta programmai un saņemt līdzfinansējumu līdz pat 100% apmērā savas inovatīvās idejas attīstīšanai. Kopējais pieejamais finansējums ir vairāk nekā 5,4 miljoni eiro,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Lai uzzinātu vairāk par inovāciju vaučeru atbalsta programmu jaunu produktu izstrādei, LIAA aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties tiešsaistes semināram, kas notiks 20. maijā plkst. 9.00 Pieteikšanās semināram būs līdz 17. maijam plkst. 15.00 šeit. Inovāciju vaučeru programmas ietvaros ir paredzēti trīs inovāciju vaučeru atbalsta...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājums, kuru, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, maksā neatkarīgi no tā, vai peļņu sadala dividendēs vai arī veidojas citi ar nodokli apliekamie objekti. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas apmērs ir 20 % no pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādītās peļņas, t. i., taksācijas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu maksā: kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (t. i., Latvijā reģistrētas kredītiestādes (izņemot finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras nav kredītiestādes), ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā un Latvijas licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Kā aprēķina UIN piemaksu? Taksācijas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tātad 2024. gadā piemaksu aprēķina par 2023. pārskata gada rezultātiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķins ir atrodams Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)...

Viens no darba devējiem interesējošiem jautājumiem par personas datu apstrādi personāla atlases un darba līguma sagatavošanas procesā ir par to, kā veicamas personas datu apstrādes darbības, lai iegūtu informāciju par pretendentu un pārbaudītu sniegto ziņu atbilstību, informē Datu Valsts inspekcija. Pretendenta kvalifikāciju apliecinoši dokumenti Ja darba pienākumu veikšanai nepieciešamas kādas speciālas zināšanas vai prasmes, darba devējs, sagatavojot darba līgumu, var pieprasīt pretendentam uzrādīt dokumentus, kas apliecina viņa izglītību vai profesionālo sagatavotību. Šādu datu apstrādes tiesiskais pamats var būt: darba devēja leģitīmās intereses (lai pārliecinātos, ka darbiniekam ir nepieciešamās zināšanas); juridisks pienākums (ja normatīvajos aktos noteikts, ka obligāti nepieciešamas speciālas zināšanas). Apliecinošu dokumentu pieprasīšana būtu jāveic tikai tad, kad jau pieņemts lēmums par līguma noslēgšanu ar pretendentu, savukārt vērtēšanas posmā darba devējam būtu jāuzticas pretendenta sniegtajai informācijai. Gadījumos, kad tas ir noteikts ar likumu vai pastāv konkrētas darba devēja leģitīmas intereses, noslēdzot darba līgumu, var būt pieļaujama arī šādu dokumentu kopēšana. Piemēram, lai...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 6. septembra spriedums lietā Nr. SKC–565/2023 Vai prasītājs tiesvedībā kā pierādījumus drīkst izmantot izdrukas no atbildētājas profila Facebook, kā arī ekrānšāviņus un izdrukas no atbildētājas tīmekļvietnes? Vai ar šādiem pierādījumiem var fiksēt brīdi, kad izdarīts kāds pārkāpums? Vai pietiek ar to, ka uz tiem redzams laiks un datums, kad tie izdarīti, vai tomēr šim faktam jābūt zvērināta tiesu izpildītāja fiksētam? Pirmās instances tiesa norādījusi, ka prasītājas iesniegtās izdrukas un ekrānšāviņi neatbilst Civilprocesa likuma 95. panta pirmajai daļai un nav uzskatāmi par fakta fiksēšanu. Apgabaltiesa papildus uzsvērusi Civilprocesa likuma 95. panta otrās daļas normu un turpmāk atzinusi, ka pārkāpuma faktu var pierādīt ar Tiesu izpildītāju likuma 74....

Šajā numurā kā parasti ir daudz interesantu un aktuālu rakstu no mūsu ekspertiem. Bet vispirms es gribu jums ieteikt izlasīt interviju ar Ingunu Leibus. Ingunu noteikti pazīst visi žurnāla regulārie lasītāji un semināru apmeklētāji. Ne jau velti Inguna saņēma balvu «Par mūža ieguldījumu» žurnāla Bilance ikgadējā konferencē. Ingunas ieguldījums grāmatvedības nozarē tiešām ir iespaidīgs: viņa strādā ar studentiem, lasa lekcijas, skaidro semināros dažādus ar grāmatvedību un nodokļiem saistītus jautājumus jebkuram interesentam, raksta un regulāri atjauno grāmatas, papildina ar dzīves ieviestajām izmaiņām. Inguna uzsver grāmatveža lomu sabiedrībā: «Pirms dažiem gadiem izskanēja no amatpersonām, valdības puses, ka grāmatveži būs pirmie, kas zaudēs darbu, jo viņus vairs nevajadzēs, viņu darbu padarīs mākslīgais intelekts. Manuprāt, tā nav taisnība. Uzņēmumiem vajadzēs profesionālu grāmatvedības pakalpojumu. Arvien biežāk grāmatvedis nestrādās pašā uzņēmumā, bet sniegs ārpakalpojumu, taču profesija kā tāda noteikti nepazudīs.» Es noteikti piekrītu šim viedoklim: programmas un mākslīgais intelekts var izdarīt daudz, bet ļoti ceru, ka nekad nevarēs...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Grāmatvedība — darbs vai aicinājums? Šajā numurā kā parasti ir daudz interesantu un aktuālu rakstu no mūsu ekspertiem. Bet vispirms es gribu jums ieteikt izlasīt interviju ar Ingunu Leibus. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai Baltijas ekonomiku sacensībā izšķirošā loma pieder galvaspilsētām? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ekonomikas teorija vēsta, ka pilsētām ir vadošā loma valsts saimnieciskajā izaugsmē — pilsētas ir tās, kurās līdz ar iedzīvotājiem koncentrējas resursi un attīstās arvien augstākas pievienotās vērtības ekonomiskā darbība. Līdz ar to pastāv ļoti ticama iespēja, ka viens no galvenajiem straujākas Lietuvas un Igaunijas ekonomiku izaugsmes faktoriem ir sekmīgāka to lielāko pilsētu (pirmkārt, galvaspilsētu) attīstība. Aiga Pelane: Latvijā kreditē kūtrāk nekā kaimiņos RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Diskusijas un pārmetumi par to, ka Latvijā bankas biznesu un iedzīvotājus kreditē daudz kūtrāk nekā kaimiņvalstīs, griežas pa riņķi ne pirmo gadu. Tiek piesaukti dažādi argumenti, analizēti dažādi rādītāji, bet skaitļi ir un paliek nepielūdzami — Latvija, ja uz to...

Šā gada 1. maijā apritēja pieci gadi, kopš spēkā stājies Trauksmes celšanas likums – iespēja nodarbinātajiem celt trauksmi par darbavietā novērotiem iespējamiem pārkāpumiem, kas varētu ietekmēt plašākas sabiedrības intereses. Šo gadu laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir viena no tām starp tām 44 trauksmes celšanas kompetentajām iestādēm, kuras visbiežāk saņem ziņojumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. KNAB no 2019. gada 1. maija līdz 2024. gada pirmajam ceturksnim saņēmis 297 ziņojumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, un 94 no tiem atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. KNAB aizvien biežāk saņem saturiski kvalitatīvus ziņojumus, kuros iedzīvotāji informē par iespējamām darba vietās novērotajām pretlikumībām. Tas norāda uz iedzīvotāju izpratnes palielināšanos gan par Trauksmes celšanas likuma mērķi, gan arī par trauksmes cēlēja ziņojuma būtību. Visbiežāk trauksmes cēlēji KNAB ziņo par valsts amatpersonu iespējamu atrašanos interešu konfliktā. Trauksmes cēlēju aizsardzības regulējums paredz vairākus trauksmes celšanas veidus. Iedzīvotāji var celt trauksmi, izmantojot darbavietas iekšējos...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. decembra lēmums lietā Nr. SKC–1203/2023 Vai atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājam tiesāšanās izdevumus, ja tiesvedība lietā izbeigta sakarā ar prasītāja atteikšanos no prasības? Senāts skaidro, ka Civil­procesa likuma 33. pantā dots pilnīgs tiesāšanās izdevumu veidu uzskaitījums un to iedalījums. Risinot jautājumus par maksājamām nodevām, citiem izdevumiem un to vēlāku atprasīšanu no lietā zaudējušās puses, svarīgi ir ievērot minētajā pantā doto tiesāšanās izdevumu iedalījumu: tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesāšanās izdevumu maksāšanas mērķis ir: daļēji kompensēt valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai; atlīdzināt tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums; mudināt parādniekus labprātīgi izpildīt saistības; atturēt personas vērsties tiesā ar...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. septembra lēmums lietā Nr. SKC–626/2023 Prasītājs ceļ prasību tiesā par parāda piedziņu, bet atbildētājs ceļ pretprasību, lūdzot atzīt līgumu par spēkā neesošu, jo tas esot parakstīts spaidu ietekmē. Papildus pēc atbildētāja iesnieguma Valsts policijā uzsākts kriminālprocess par izspiešanu. Senāts spriedumā skaidro, vai tiesai ir pamats apturēt tiesvedību. Tiesvedības apturēšanas jēdziens Tiesību doktrīnā, komentējot Civilprocesa likuma 214. pantu, norādīts, ka „[..] tiesvedības apturēšana ir procesuālo darbību pārtraukšana sakarā ar tādu apstākļu iestāšanos, kuri izslēdz iespēju izspriest lietu pēc būtības, kamēr tie pastāv. [..] šiem apstākļiem ir objektīvs raksturs, tie nav atkarīgi no tiesas un lietas dalībnieku brīvas gribas”.1 1 Sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28....

Lai veicināt izpratni par dažādības un iekļaušanas nozīmi darba vidē un sabiedrībā, Eiropas Komisija ir pasludinājusi maiju par Dažādības mēnesi. Tā laikā uzņēmumi un organizācijas visā Eiropā tiek aicinātas apvienot spēkus, lai pievērstu uzmanību dažādības un iekļaušanas nozīmei darba vidē un sabiedrībā. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) aicina Latvijas darba devējus paust savu nostāju un atbalstu atvērtai un iekļaujošai sabiedrībai, iesaistoties Eiropas Dažādības mēneša iniciatīvā. Tas iespējams, gan organizējot aktivitātes darbiniekiem, gan plašākai sabiedrībai pieejamus pasākumus, lai veicinātu sabiedrībā izpratni par dažādību. Tās var būt izglītojošas lekcijas, tiešsaistes tikšanās un darbnīcas, ekspertu diskusijas, pasākumi un aktivitātes sadarbībā ar nevaldības organizācijām vai pieredzes apmaiņas pasākumi, kuros darba devēji dalās savā pieredzē, kā organizācijā ikdienā veicināt iekļaušanu un dažādību. Šogad Eiropas Dažādības mēneša vadmotīvs ir nākotnes sniegtās iespējas nodarbinātībā un darba devēju spēja pielāgoties pārmaiņām. Būtiskākie šo pārmaiņu virzītājspēki ir digitalizācija un automatizācija, mākslīgā intelekta lomas pieaugums, sabiedrības novecošanās, darbaspēka...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–555/2023 Vai pienākumu atdot no prasītājas saņemtos naudas līdzekļus var pamatot arī ar izvilkumiem no sarakstes Telegram lietotnē, kur atbildētājs apņēmās atdot visus no prasītājas saņemtos naudas līdzekļus? Sarakstē lietoto vārdu „aizdevums”, „pabalsts”, „mazais bezprocentu kredīts”, „visu Tev atdošu”, ko lietojis atbildētājs, nozīme nav dažādi saprotama nedz kā juridiski termini, nedz kā sarunvalodā lietoti vārdi (piemēram, sarunvalodā ar vārdu „aizdevums” tiek apzīmēta „nauda vai cita vērtība, ko kādam aizdod” vai „darījums, ko noslēdz aizdevējs un aizņēmējs”, sk. https://tezaurs.lv/aizdevums). Tad kāpēc tiesa nav noskaidrojusi līdzēju faktisko kopīgo nodomu un patieso gribu, ņemot vērā visus apstākļus? 1 Sk. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.–2400.p.)....

Pirmdien, 29. aprīlī, Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja divas regulas un vienu direktīvu, kas veido pamatu jaunajam ES ekonomikas pārvaldības ietvaram. Savukārt, otrdien, 30. aprīlī, tiesību akti ir publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī un ir stājušies spēkā. ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi nosaka to, kā ES dalībvalstis veido savu fiskālo politiku, tostarp to, cik lielu vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu ES dalībvalstis drīkst atļauties, vēstī Finanšu ministrija. Jaunie ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi reglamentē plašu jautājumu loku, piemēram, kas ES dalībvalstīm ir jāiekļauj savos Fiskāli strukturālajos plānos un kā tiek uzsākta Pārmērīga budžeta procedūra. Taču sabiedrībai svarīgākie jautājumi, kas skar ikvienu, bieži ir atkarīgi no tā, cik liela ir pieejamā fiskālā telpa jeb cik daudz naudas līdzekļu ir pieejami jaunu valsts izdevumu finansēšanai. Tas, kā tiek noteikta fiskālā telpa, ir tiešā veidā atkarīgs gan no jaunajiem ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumiem, gan no spēkā esošā Fiskālās disciplīnas likuma. Jaunajā ES ekonomikas pārvaldības...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 28. decembra spriedumā lietā SKA-169/2023 uzsvērta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadlīniju izstrādes mērķis un nozīme Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) normu piemērošanā, kā arī atzīts, ka biedrības patiesā labuma guvēja noskaidrošanai ir piemērojamas NILLTPFN likuma normas. Konkrētajā lietā VID veica NILLTPFN likuma prasību izpildes pārbaudi grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējai. Pārbaudes rezultātā VID konstatēja vairākus NILLTPFN likuma pārkāpumus, proti, pieteicēja NILLTPFN likumā noteiktajā termiņā nebija izvērtējusi savas iekšējās kontroles sistēmas aktualitāti, nebija to aktualizējusi, kā arī nebija identificējusi un izpētījusi sešus klientus. VID kā galīgo administratīvo aktu pieteicējai piemēroja soda nauda 1000 eiro. Kā savu lēmumu pamatojis VID, no NILLTPFN likuma 11.1 panta pirmās un sestās daļas, 18. panta pirmās daļas, 37.2 panta un 25. panta pirmās daļas izriet, ka likuma subjektam jāizpēta klients, tostarp klients jāidentificē, jāpārbauda iegūtie dati un jānoskaidro...