JAUNUMI

Lai palīdzētu sagatavoties jaunajam mācību gadam, Rīgas pašvaldība izmaksā ikgadējo pabalstu trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību bērnu un jauniešu izglītības ieguves atbalstam. Tā apmērs ir 50 eiro katram skolēnam. Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim. Iespējams, ka darba kolektīvā ir vecāki, kuri būtu informējami par šāda atbalsta esamību. Pabalstu piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību. Pabalstu ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā un atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību (ienākumi ir līdz 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā). Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, kur: jāuzrāda personu apliecinošs dokuments; jāiesniedz rakstisks iesniegums; jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija (ja deklarācija jau ir iesniegta, tas atkārtoti nav...

No aprīļa līdz novembrim lauksaimnieki drīkst nodarbināt strādniekus, izmaksātajam ienākumam piemērojot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli (SLIN). SLIN režīms tika ieviests 2014. gada 1. jūnijā. Lai arī nodokļu režīmam nu jau desmit gadi apritējuši, būtiskākās lietas nenāk par ļaunu atgādināt, un, iespējams, kāds, kuram šis nodokļu režīms strādnieku nodarbināšanai noderīgs, par to nemaz nezina. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas mērķis bija: samazināt nelegālo nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū; samazināt darba devējiem (lauksaimniekiem) administratīvo slogu, kas saistīts ar lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. SLIN ir atļauts izmantot tiem lauksaimniekiem, kas audzē augļus un dārzeņus un strādniekus nodarbina augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Strādniekus atļauts nodarbināt arī akmeņu lasīšanā sējumu, stādījumu un zālāju platībās. SLIN režīmā drīkst nodarbināt gan rezidentus, gan nerezidentus. Lai varētu Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS) piereģistrēt nerezidentu, vispirms darba devējam Valsts ieņēmumu dienestā...

Senāta Administratīvo lietu departaments 9. jūlijā izskatīja lietu (Nr. SKA-138/2024 (A420263120)), kurā Latvijas nepilsonis vēlējās panākt uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Senāts atcēla pieteicējam labvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai. Senāta spriedumā norādīts, ka lietā nav pareizi interpretēta un piemērota Pilsonības likumā ietvertā prasība pēc pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā. Pieteicējs bija iesniedzis iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai tiktu uzņemts Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Iestāde iebilda, ka neizpildās likuma prasība pēc pastāvīgās dzīvesvietas ilguma Latvijā. Pieteicējs vērsās tiesā. Apgabaltiesa pieteikumu apmierināja, laiku, kad pieteicēja dzīvesvieta bija deklarēta ārpus Latvijas, neatzīstot par šķērsli pieteicēja uzņemšanai Latvijas pilsonībā. Tiesa ņēma vērā, ka pieteicējs ir dzimis, audzis un ieguvis izglītību Latvijā, kā arī šeit dzīvo viņa tuvinieki. PMLP nepiekrita, ka minētie apstākļi attaisnotu atkāpšanos no likuma prasībām, un apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja. Senāts norādīja, ka Pilsonības likumā ietvertie naturalizācijas noteikumi prasa, lai personai noteiktu laiku (ne mazāk kā piecus gadus)...

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2024. gada 4. jūlijā publicēta Komisijas 2024. gada 3. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2024/1866, ar ko nosaka pagaidu kompensācijas maksājumu tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes jaunu akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu importam, kas paredzēti cilvēku pārvadāšanai (turpmāk – Regula (ES) 2024/1866). Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka ar šo regulu noteikts pagaidu kompensācijas maksājums tādu jaunu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu importam, kuri galvenokārt paredzēti deviņu vai mazāk cilvēku (ieskaitot autovadītāju) pārvadāšanai, izņemot Regulā (ES) Nr. 168/2013 noteiktās L6 un L7 kategorijas transportlīdzekļus un motociklus, un kurus darbina (neatkarīgi no iekustināto riteņu skaita) tikai ar vienu vai vairākiem elektromotoriem, ieskaitot tos, kas aprīkoti ar iekšdedzes nobraucamā attāluma palielinātāju (palīgspēkiekārtu), un kurus patlaban klasificē ar Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu un Eiropas Savienības kopējā muitas tarifa (TARIC) papildkodu 8703 80 10 10. Regula (ES) 2024/1866 stājās spēkā 2024. gada 5. jūlijā (to piemēro četrus mēnešus, līdz stāsies spēkā galīgie...

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, nodokļu maksātājs var izmantot savas tiesības nereģistrēties pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja statusā uzreiz, uzsākot saimniecisko darbību, bet to atliekot līdz brīdim, kamēr izpildās likumā noteiktie kritēriji. Ja esam izlēmuši pagaidām nereģistrēties, jāņem vērā, ka būtu vēlams, pat nepieciešams, iekārtot papildu uzskaites reģistru, lai nenokavētu reģistrācijas brīdi. Viens no noteikumiem obligātai PVN maksātāju reģistrācijai ir apliekamo darījumu summa 50 000 eiro apmērā iepriekšējos divpadsmit mēnešos. Tas nav kalendārais gads, bet jebkuri iepriekšējie divpadsmit mēneši. Tātad, mūsu uzskaites reģistru jākārto/jāpapildina katru mēnesi. Šajā reģistrā uzskaitām tikai ar PVN apliekamos darījumus, jo nebūt ne visi mūsu saimnieciskās darbības ietvaros veiktie darījumi ir apliekami ar PVN. Tāpēc ir jāizvērtē, vai tiek veikti apliekami darījumi, t.i. — sniegti pakalpojumi vai veikta preču piegāde piegāde par atlīdzību. Ja darījumi pēc ekonomiskās būtības nav uzskatāmi par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, tad tiem likuma normas nav piemērojamas. Piemēram, likuma...

Latvijā 21. jūnijā stājās spēkā 23. maijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Ar grozījumiem tiek ieviestas Digitālo pakalpojumu akta1 (DPA) prasības, kuru mērķis ir padarīt tiešsaistes (interneta) vidi drošāku, paredzamāku un uzticamāku visiem tās lietotājiem. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK. Likuma grozījumi noteic jaunus pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā. Paredzams, ka tie mazinās nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, kā arī dažādus sociālos riskus, ko rada tiešsaistes platformas, jo īpaši ļoti lielas tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas, piemēram, Amazon, Meta, AliExpress, Google u.c. Ar nelikumīgu saturu DPA tiek saprasta jebkura informācija, kas neatbilst Eiropas Savienības (ES) vai dalībvalstu tiesību aktiem. Digitālo pakalpojumu koordinators Latvijā būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas kopā ar citām kompetentajām iestādēm Latvijā pildīs visus DPA kompetentajām iestādēm noteiktos uzdevumus, tostarp, uzraudzīs, kā starpniecības pakalpojumu...

Jaunākā tiesībsarga pasūtījumā gatavotā aptauja liecina, ka mazāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kas ir aprūpes atvaļinājums, turklāt vien retais pēdējā gada laikā to ir izmantojis. Kas ir aprūpētāja atvaļinājums? Kopš 2022. gada augusta darba ņēmējiem ir pieejams jauns atvaļinājuma veids – aprūpētāja atvaļinājums. To noteic Darba likums. Praksē tas nozīmē to, ka darba devējs piešķir bezalgas atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, vai citu tuvu ģimenes locekli, vai cilvēku, kurš dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kuram nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā. Darbiniekam ir tiesības izmantot šādu atvaļinājumu pa daļām. Ko rāda aptauja? Aptauja spilgti apliecina iedzīvotāju zemo informētību par jauno atvaļinājuma veidu. Tikai 29% iedzīvotāju ir informēti par aprūpētāja atvaļinājumu, savukārt 71% par to nav dzirdējuši. Vislabāk informētie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29...

Satversmes tiesā ierosināta lieta par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja ir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja (saistītā lieta Nr. 2024-19-01). Tā ietilpst uzņēmumu grupā, un tai ir vairāki ārvalstu meitas uzņēmumi, kā arī mātes uzņēmums. No saviem meitas uzņēmumiem pieteikuma iesniedzēja saņem caurplūstošās dividendes, kas citstarp tiek sadalītas ar mātes uzņēmumu. Šādas caurplūstošās dividendes saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6. panta pirmo daļu neesot apliekamas ar UIN. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka savukārt apstrīdētās normas noteic pienākumu veikt UIN piemaksu, no piemaksas aprēķina bāzes neatņemot iepriekšējos taksācijas gados uzkrāto caurplūstošo dividenžu summas, kas tikušas sadalītas pirmstaksācijas gadā. Vienlaikus apstrīdētās normas liedz samazināt maksājamā UIN apmēru par iepriekšējos taksācijas gados uzkrāto caurplūstošo dividenžu summām. Tādējādi, lai gan viens no apstrīdēto normu ieviešanas mērķiem esot bijis...

Datu apstrādātājs ir vēl viena loma datu apstrādes procesā - tas ir sadarbības partneris datu pārzinim. Datu Valsts inspekcija skaidro, kas būtu jāņem vērā pārzinim, izvēloties sev šādu “palīgu”. Apstrādātājs ir pārziņa (organizācijas, uzņēmuma) norīkota persona, kas nav darbinieks, vai uzņēmums, kas pārziņa uzdevumā veic datu apstrādi, pamatojoties uz pārziņa noteiktajiem datu apstrādes mērķiem. Lai organizāciju varētu uzskatīt par apstrādātāju, tai jāatbilst diviem pamatnosacījumiem — tai jābūt atsevišķai un neatkarīgai organizācijai un jāapstrādā personas dati pārziņa uzdevumā. Organizācijas darbinieks nav uzskatāms par apstrādātāju, kamēr tam ir darba tiesiskās attiecības ar organizāciju. Respektīvi - konkrētās organizācijas darbinieks nevar būt apstrādātājs. Pārzinis parasti norīko apstrādātāju, kad saprot, ka organizācijā ir jāveic ar datu apstrādi saistīti uzdevumi, bet tai trūkst nepieciešamo zināšanu, resursu vai arī kādu citu iemeslu dēļ uzdevumus nevar izpildīt. Tādējādi organizācija izvēlas apstrādātāju, kura rīcībā savukārt ir šie trūkstošie resursi. Piemērs. Uzņēmums noslēdz līgumu ar ārpakalpojumu grāmatvedības speciālistu darbam...

Grāmatvedības kārtošanas prasības nosaka vairāki normatīvie akti, kuri vienādi attiecas uz visu nozaru uzņēmumiem. Attiecībā tieši uz kokapstrādes nozari, papildus jāņem vērā divi normatīvie akti, t.i., 16.12.2004. likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos» un Ministru kabineta (MK) 06.11.2007. noteikumi Nr. 744 «Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti». Rakstā apskatīšu vairākus jautājumus, kas, manuprāt, varētu būt aktuāli kokapstrādes nozarē strādājošiem grāmatvežiem. Kokmateriālu definīciju nosaka likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos», proti, apaļie kokmateriāli — mizoti vai nemizoti koka stumbra nogriežņi, kuru garums pārsniedz vienu metru un tievgaļa caurmērs — trīs centimetrus; koki — koki, par kuriem saņemts ciršanas apliecinājums. Pievienotās vērtības nodokļa likums vēl sīkāk definē kokmateriālu sadalījumu un ar tiem saistītos pakalpojumus, bet par to raksta turpinājumā. Attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti un nodokļu piemērošanas niansēm, svarīgi zināt attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtību, kā arī piemērojamos nodokļus atkarībā no darījuma dalībnieka statusa. Preču piegādes dokuments Kokmateriālu kustības procesā viena...

Kopš jūlija visām valsts amatpersonām jāņem vērā vairākas izmaiņas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā,” ar ko tostarp paplašināts radinieku tvērums, to attiecinot arī uz personu, ar kuru valsts amatpersonai noslēgta partnerība. Tāpat ieviesti papildu ierobežojumi attiecībā uz komercsabiedrībām, kurās valsts amatpersonas ir patiesā labuma guvēji. Likumdevējs ir noteicis, ka valsts amatpersonas turpmāk nedrīkst realizēt savas pilnvaras, piemēram, izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzību vai pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar personu, ar kuru noslēgta partnerība. Tāpat izmaiņas paredz tā saucamo atdzišanas periodu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, kas skar valsts amatpersonas bijušo laulāto un partneri. Tas nozīmē, ka valsts amatpersonām ir aizliegts pieņemt lēmumus vai veikt kādas citas darbības pret laulāto vai partneri ne tikai kopdzīves laikā, bet arī divus gadus pēc tiesisko attiecību izbeigšanās. Regulējumā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamajās valsts amatpersonu deklarācijās turpmāk jānorāda informācija arī par savu reģistrēto partneri. Vienlaikus izmaiņas interešu konflikta novēršanas regulējumā paredz, ka valsts...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija numurā iesāktajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Samaksas noteikumi publiskā iepirkuma līgumā Senāta 2023. gada 5. septembra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–490/2023 ir apskatīti jautājumi par nolikuma prasībām attiecībā uz finanšu piedāvājuma formu un paredzēto samaksas kārtību. Šajā lietā strīds bija par pasūtītāja noteikto samaksas kārtību attiecībā uz kokmateriālu kravu pārvadāšanu. Saskaņā ar konkursa nolikumā noteikto finanšu piedāvājumu vērtēšanas formulu samaksa par kokmateriālu pārvadājumiem tiek aprēķināta, ņemot vērā krautuvju, no kurām tiek nokomplektēta pilna krava, skaitu, un atbilstoši formulai maksimālais krautuvju skaits, kas ir ietverams finanšu piedāvājuma un samaksas aprēķinā, ir piecas krautuves. Pieteicējas ieskatā minētā samaksas aprēķina formula un kārtība ir prettiesiska, jo gadījumā, ja pilna krava tiek nokomplektēta no vairāk nekā piecām krautuvēm, samaksa par šādas kravas pārvadāšanu ir tāda pati kā samaksa par kravas, kura ir nokomplektēta no piecām krautuvēm, pārvadāšanu. Pieteicējas ieskatā...

Žurnāla Bilance iepriekšējā analītisko rakstu sērijā par Latvijas ekonomikas vietu Baltijas valstu konkurencē kā viens no galvenajiem mūsu valsts atpalicības faktoriem iezīmējās tieši Rīgas vājākais sniegums galvaspilsētu konkurencē. Pasaules mērogā neskaitāmos pētījumos konstatēta lielāko pilsētu — urbāno attīstības centru — izšķirošā loma valsts, kā arī tās atsevišķo reģionu kopējā ekonomiskajā attīstībā. Šajā žurnāla numurā uzsākam jaunu publikāciju ciklu, kurā apkoposim datus un analizēsim, cik sekmīgi attīstās Latvijas ekonomikas motori — 10 lielākās pilsētas jeb valstspilsētas (termins, kas ieviests pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un ietver Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Jelgavu, Jūrmalu, Ventspili, Rēzekni, Ogri, Valmieru un Jēkabpili). Ievadrakstā pētām, kā centrālās valdības īstenotā reģionālā un ekonomiskā politika palīdz vai traucē šiem motoriem uzņemt pēc iespējas lielākus apgriezienus. Ekonomikas teorijā pilsētu priekšrocības pār mazāk apdzīvotiem reģioniem parasti tiek pamatotas ar «mērogu ekonomikas» argumentu. Proti, blīva resursu (darbaspēka, uzņēmumu, finanšu u.c.) koncentrācija ģeogrāfiski mazākā apvidū veicina augstāku saimniecības efektivitāti, jo tajā ir daudz lielāka...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada maija beigās un jūnija sākumā ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi par zaudējumu atlīdzināšanu pretendentam, kas prettiesiski izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras, kā arī patērētāju aizsardzībā par tirgotāja pienākumu, noslēdzot distances līgumu, sniegt informāciju, ja pasūtījums ietver pienākumu maksāt. Par zaudējumu atlīdzināšanu iepirkumu pretendentam EST 2024. gada 6. jūnija spriedums lietā C–547/22 INGSTEEL spol. s r. o. pret Úrad pre verejné obstarávanie 1 Padomes direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām. Vēršoties EST, Slovākijas nacionālā tiesa vēlējās noskaidrot, vai Direktīvas 89/665/EEK1 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums vai prakse, ar kuru tiek liegta iespēja pretendentam, kas izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes prettiesiska lēmuma dēļ, saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kuri radušies, zaudējot iespēju piedalīties šajā...

Šāgada 20. jūnijā pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. oktobrī. Ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk – Likums) noteikts, ka turpmāk par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt, bet kurš tika reģenerēts, arī ir maksājams nodoklis, lai sasniegtu mērķi – maksimāli veicinātu plastmasas iepakojuma pārstrādi un visi iesaistītie dalībnieki izvēlētos tādu plastmasas iepakojumu, kas ir pārstrādājams, informē Valsts ieņēmumu dienests. Līdz grozījumiem Likumā bija noteikts, ka par reģenerētu nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu nav jāmaksā nodoklis. Ar minētajiem grozījumiem turpmāk skaidri noteikts, ka arī par reģenerētu plastmasas iepakojumu ir jāmaksā tāda summa, kādu valsts maksā Eiropas Savienībā, – 0,80 eiro par vienu kilogramu. Likumā papildus veikti šādi grozījumi: 1) 3. panta 1. 3 daļā, jo spēkā esošā redakcija paredz regulējumu attiecībā uz iepakojumu, kas nav pārstrādāts vai reģenerēts (tiesību normas 1. teikums), un nodokli par minēto iepakojumu (tātad, kas nav pārstrādāts un reģenerēts,...