VISI RAKSTI

Izdevniecība Lietiškās informācijas dienests spērusi drošus pirmos soļus ceturtajā gadu desmitā - maijā aprit 31 gads kopš izdevniecības dibināšanas. Pateicamies saviem lasītājiem par uzticību! Arī turpmāk mūsu izdotajos žurnālos Bilance, Bilances Juridiskie Padomi, portālā BilancePLZ, kā arī Bilances akadēmijas kursos, semināros un citos izdevniecības sagatavotajos materiālos varēsit izlasīt noderīgus ekspertu skaidrojumus un atrast risinājumus sarežģītām grāmatvedības un nodokļu uzskaites problēmām, kā arī sekot līdzi jaunākajam normatīvā regulējuma jomā un turēt roku uz izmaiņu pulsa.

Palīdzējām lūgt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzziņu par jautājumu, vai SIA dalībnieks, kas arī sniedz pakalpojumus uzņēmumam, drīkst saņemt tikai dividendes no šī SIA? Nu šī uzziņa atnākusi. Liriska atkāpe Pirmkārt, jāsāk domāt par jaunu biznesa līniju — tulkošanas birojs. Ja nopietni, tie ir bīstami signāli VID, ka ne tikai ierindas cilvēki, bet arī advokāti lūdz skaidrot, ko savās atbildēs ir domājis VID. Kāds žurnālists (žurnālisti gan diez vai uzskatāmi par nepietiekami izglītotiem) pēc atbildes (tā nebija uzziņa) saņemšanas Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) man rakstīja: «Godīgi! No viņu atbildes neko nesaprotu. Tautas valodā viņi nerunā. Tikai Ķīnas ābecē. Tā jau tā lieta viņiem, mācēt paskaidrot nezinātājam. Nevis no augšas runāt. Tieši tāpēc man palīdzēja Tava telefona zvans: «Turi uzņēmumā, cik gribi. Ja ņemšu ārā uz privāto kontu, tad nodokli samaksā». Vienkārši un saprotami. Paldies, Tev!» Atbilde ir: «Jā!» Un tā man šķiet jocīga, un padsmit lappušu uzziņu es varētu apkopot apmēram sekojoši....

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2024. gada 18. aprīlī lietā C605/21 Heureka Group a.s. pret Google LLC1 pieņēma tiesību normu piemērotājiem noderīgu spriedumu konkurences tiesībās, kurā ir izskatīts jautājums par noilguma termiņa sākumu un efektivitātes principu zaudējumu piedziņas lietās. 1 Sk. arī EST 2022. gada 22. jūnija spriedumu lietā Volvo un DAF Trucks (C267/20, EU:C:2022:494). Lietas ietvaros tika skatīts jautājums par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES (2014. gada 26. novembris) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem 10. pantu, 22. panta 1. punktu, kā arī par šīs tiesību normas piemērojamību laikā. Direktīvas 2014/104/ES 10. pantā „Noilguma termiņi” ir noteikts, ka dalībvalstis saskaņā ar šo pantu paredz noteikumus, kas piemērojami noilguma termiņiem zaudējumu atlīdzināšanas prasību celšanai. Tajos paredz, kad sāk skaitīt noilguma termiņu, kāds ir tā ilgums un kādos apstākļos tas tiek pārtraukts vai apturēts. Noilguma termiņus nesāk skaitīt,...

Latvijā 2023. gadā bija 57,4 tūkst. lauku saimniecību, par 11,6 tūkstošiem jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati. 2023. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni ha, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 ha lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās). 2023. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu par 8,2 tūkst. samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 ha palielinājies par 0,2 tūkst. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020. gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk...

SIA A ir Latvijas PVN maksātājs, kas iepirka no Eiropas Savienības (ES) fiziskās personas īpašumā esošas lietas par 1000 EUR. Vai šajā gadījumā ir nepieciešams apliecinājums, ka fiziskajai personai šī lieta ir fiziskās personas personīgā manta, ja šī fiziskā persona dzīvo ES? Kādi nodokļi tiek aprēķināti? Kādi likuma panti jāņem vērā? Atbilde Nodokļu piemērošanas un deklarāciju iesniegšanas kārtība fiziskām personām ir noteikta likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». Nerezidenta ar nodokli apliekamie ienākumi noteikti šī likuma 3. panta 3. daļā. Ja tiek iepirktas fiziskajai personai piederošas lietas, un tas nenotiek saimnieciskās darbības ietvaros, tas ir ar nodokli neapliekams ienākums. Par darījumu tiek noslēgts līgums (vienošanās), sagatavots iepirkuma akts (vai cits dokuments), kā arī fiziskā persona iesniedz apliecinājumu, ka minēto lietu pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību. Veidlapu var atrast Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» 3. pielikumā. Par izmaksāto summu jāiesniedz «Iedzīvotāju...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 28. septembra spriedums lietā Nr. SKC–390/2023 Pirmās instances tiesas spriedums stājas spēkā daļā, ar kuru apmierināta prasība par parāda 50,82 eiro piedziņu un noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzības 39,93 eiro piedziņu. Savukārt ar apgabaltiesas spriedumu apmierināta prasību par zaudējumu atlīdzības 200,20 eiro piedziņu, bet noraida daļā par 11 996,88 eiro piedziņu. Senāts saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktu un ceturto daļu noteica, ka izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir atlīdzināmi 67,69 eiro (30% no 50,82 eiro / 2 + 30% no 200,20 eiro). Senāta sprieduma motivācija apskatīta turpmāk. Senāts norādījis, ka Civilprocesa likuma 44. panta otrā daļa ietver sevī principu, ka...

Trešdien, 15.maijā, Rīgas dome apstiprināja jaunus pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā. Lai veicinātu dzīvojamā fonda attīstību un dabai draudzīgu materiālu izvēli būvniecībā, pašvaldība būtiski samazina nodevu ēkām, kas nodrošina mājokli un sociālo funkciju, kā arī ēkām, kuras tiek būvētas no koka karkasa konstrukcijām. Ar saistošajiem noteikumiem tiek aizstāti Rīgas domes 2013. gada 19. februāra saistošie noteikumi Nr. 211 “Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā”. Jaunajos noteikumos konceptuāli saglabāts līdzšinējais regulējums, papildinot to ar dažām būtiskām izmaiņām. Jaunie noteikumi paredz izmaiņas nodevas formulā, no kuras izņemts zonas koeficiens (T). Līdz šim pilsēta saistošajos noteikumos tika sadalīta četrās zonās, katrai no tām piemērojot savu koeficientu, bet atbilstoši aktuālajiem pilsētas plānošanas dokumentiem ir mainījušās pilsētas prioritārās zonas, akcentēta sociāli atbildīga, ilgtspējīga, kompakta pilsētas attīstība. Jaunajā pilsētas stratēģijā prioritārās attīstības teritorijas ir koncentrētas ap pilsētas kodolu, līdz ar to jaunajos noteikumos nodeva vairs...

Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma valdība 14. maijā apstiprinājusi grozījumus kārtībā par valsts atbalsta programmu aizdevumu piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā un akvakultūrā, pārvirzot apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmai 1,5 miljonus eiro no citām sabiedrības “Altum” administrētajām programmām. Pārvirzītā papildu finansējuma izmantošana dos iespēju sabiedrībai “Altum” turpināt aizdevumu izsniegšanu apgrozāmajiem līdzekļiem ar iespējamo zemāko procentu likmi. Programmā noteiktā kredītprocentu likme ir no 3,5%, bet tā var tikt paaugstināta, ņemot vērā katra klienta risku, esošo situāciju saimniecībā un izmantoto de minimis apjomu. Šai programmai papildu administratīvo izmaksu pārcenojumu nepiemēro. Grozījumi paredz arī sabiedrības “Altum” valsts aizdevumu kredītlīnijas palielināšanu par 6,49 miljoniem eiro, tādejādi kopējais programmas finansējums būs 42,09 miljoni eiro. Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr. 582 “Kārtība, kādā īsteno valsts atbalsta programmu par aizdevumu piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē””

Aizvadītā gada nogalē žurnāla Bilance un Bilances Akadēmijas rīkotajā konferencē balvu «Par mūža ieguldījumu» grāmatvedības nozarē saņēma Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošā pētniece, Ekonomikas un finanšu institūta profesore Dr. oec. Inguna Leibus. Viņas darba lauks ir plašs — lekcijas studentiem, dažādi semināri par grāmatvedību un nodokļiem, ik pa laikam top kāda grāmata, kā arī raksti mūsu žurnālam. «Grāmatvedim ir jāmācās visa mūža garumā, nevienā brīdī nevar apstāties,» spriež I. Leibus. «Nepārtraukti ir jāseko likumu un noteikumu izmaiņām nodokļu un grāmatvedības jomā, tehnoloģiju attīstībai. Nedrīkst ieslīgt rutīnā, jābūt mūžīgi jauniem savā domāšanā!» Pasniedzot balvu «Par mūža ieguldījumu» grāmatvedības nozarē, par jums teica: «Tā ir balva nevis par darba mūža garumu, bet par līdzšinējo ieguldījumu grāmatvedības nozarē, kas vēl turpināsies arī pēc balvas saņemšanas!» Kādas ir jūsu ieceres? Jā, sveicēji ar humoru teica, ka bija noskaņojušies redzēt kundzi gados, bet kundze vēl nebūt nav tik sirma. Tāpēc...

Jau pavisam drīz gandrīz visus darba devējus ietekmēs jaunas Eiropas Savienības direktīvas1 ieviešana nacionālajos tiesību aktos. Minētā direktīva paredz novērst nevienlīdzīgu darba samaksu starp vīriešiem un sievietēm, kuri veic vienādu vai vienādas vērtības darbu. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu Ar direktīvas pamatprincipiem un darba devējiem ieteicamo rīcību personālvadības speciālistus iepazīstināja Viktorija Lavrova, PwC nodokļu nodaļas vadītāja, un Edgars Riņķis, PwC Legal jurists. Nevienlīdzīgas attieksmes problēmu darba tirgū raksturo Pasaules Bankas pētījumā „Sievietes, bizness un likums 2024” konstatētie dati. Tie liecina, ka vidēji uz katru vīrieša nopelnīto vienu ASV dolāru sievietes saņem tikai 77 centus. Samaksas plaisas novēršanai starp dzimumiem līdz šim tikai 35 pasaules valstīs izstrādāts normatīvais regulējums. Pētījums atklāj, ka kopumā sievietēm esot nodrošinātas tikai...

Lai veicinātu darbaspēka piesaisti Latvijas reģioniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām īsteno atbalsta pasākumus remigrantiem. Valsts un pašvaldību atbalsts paredzēts jaunu darba vietu veidošanai remigrantiem un jaunu remigrantu uzņēmumu dibināšanai. 2023. gada jūnijā valdība apstiprināja VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par remigrācijas atbalsta pasākumu – uzņēmējdarbības atbalstu”, kas paredz risinājumus remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai 2024. gadā un turpmāk, veicinot uzņēmējdarbību reģionos. Ar remigrāciju saistīti pētījumi1 rāda, ka tieši nodarbinātība un uzņēmējdarbības iespējas ir būtiskākais faktors, kas ietekmē emigrantu lēmumu atgriezties dzimtenē. VARAM atvēlējusi 1,2 miljonus eiro lielu atbalstu tautiešiem, kuri jau ir atgriezušies Latvijā un vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, vai vietējiem darba devējiem, kuri ir gatavi veidot jaunas darbavietas remigrantiem. Finansējums paredzēts trīs gadu periodam, katru gadu šim mērķim atvēlot 400 000 eiro, kas iedalīts katram no pieciem Latvijas reģioniem. Pērn plānošanas reģioni pēc VARAM izstrādātajiem kritērijiem veica pašvaldību atlasi uzņēmējdarbības atbalsta saņemšanai, lielākajā...

Lai veicinātu Eiropas Savienības (ES) klimata pārmaiņu samazināšanas mērķu sasniegšanu, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas banku asociācijas un kredītiestādes piedāvā izmantot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju kalkulatoru, kas ir izstrādāts sadarbībā ar Deloitte. Jaunizveidotais rīks ļauj izvērtēt uzņēmuma darbības ietekmi uz 1. tvēruma un 2. tvēruma emisijām, ieskaitot uzņēmuma elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņa rezultātā radīto SEG emisijas apjomu. “Emisiju apjoma aprēķini ir viens no pirmajiem soļiem uzņēmuma darbības radītās vides ietekmes mērīšanai. Izstrādātais rīks būs īpaši noderīgs maziem un vidējiem uzņēmumiem un citām organizācijām, kas vēlas izmērīt reālus SEG emisiju datus, bet nezina, ar ko sākt. Lielie uzņēmumi veic SEG emisiju aprēķinus, piesaistot ārējos ekspertus vai algojot darbiniekus šādu aprēķinu veikšanai, kas ir pārāk dārgs risinājums mazajiem uzņēmumiem. Tieši šī iemesla dēļ mēs arī realizējām projektu vienkārša, bezmaksas rīka izstrādei, kas palīdzēs uzņēmumiem izvērtēt to radīto SEG emisiju apjomu”, skaidro Irina Kuzmina, Finanšu nozares asociācijas Ilgtspējīgas finansēšanas darba grupas vadītāja. Kalkulatora darbības pamatā ir...

Tādi pamatīgi «smagsvari» virsrakstā. Kad runājam par produktivitāti, tad bez motivācijas neiztikt. Kad runājam par motivāciju, tad loģisks rezultāts būtu produktīvs darbs. Pieminot produktivitāti, pirmā asociācija ir ekonomiskā produktivitāte. Produktivitāte, kuru mēdz saukt arī par ražīgumu, ir attiecība starp saražoto produktu un šim mērķim patērētajiem resursiem. Šoreiz vēlos runāt par personas — cilvēka — produktivitāti, tās trūkumu un iespējām to uzlabot. Produktivitāte kā personai ir mūsu spēja paveikt kādu uzdevumu ar mums piešķirtajiem resursiem. Izklausās vienkārši, vai ne? Regulāri tiek veikti aprēķini gan visas Eiropas Savienības, gan tikai Latvijas līmenī — kāda ir darbinieku produktivitāte. Latvijā produktivitāte tiek novērtēta zem vidējā Eiropas līmeņa. Bet atceramies — statistika ir matemātiski aprēķini! Kā uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, «produktivitātes līmenis Latvijā ir apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa.[..] Kāpēc izskatāmies tik slikti?[..] Valsts produktivitāti aprēķina, tajā radīto pievienoto vērtību (autore: IKP) dalot ar valstī...

Personai nomirstot, atklājas tās mantojums. Līdz brīdim, kad tas netiks sadalīts starp mantiniekiem, mantojums jeb kā to apzīmē Civillikumā – mantojuma masa – pastāv kā juridiskā persona, kura līdzīgi kā citi tiesību subjekti var iegūt tiesības un uzņemties pienākumus. Lai mantojuma vārdā būtu iespējams veidot jaunas tiesiskās attiecības, mantojuma masai ir nepieciešams aizgādnis, kuru ieceļ bāriņtiesa. Saeima 2024. gada 21. martā pieņēma vērienīgus grozījumus Civillikuma mantojuma tiesību sadaļā. Tie tostarp ievieš būtiskas izmaiņas mantinieku un mantojuma masas aizgādņa savstarpējās attiecībās ar mantojuma atstājēja kreditoriem. Minētie Civillikuma grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, un tie aizgādnim paredzēs pilnu civiltiesisku atbildību par savu rīcību un tās rezultātā radītajiem zaudējumiem mantojuma masai. Aizgādņa civiltiesiskās atbildības paplašināšana Pieņemtie grozījumi mantojuma masas aizgādņa civiltiesisko atbildību pielīdzinās valdes locekļu atbildības regulējumam, t.i., Civillikums tiks papildināts ar 665.1 pantu, kurš noteiks, ka mantojuma masas aizgādnis neatbild par mantojumam nodarītajiem zaudējumiem tikai tādā gadījumā, ja tas spēj pierādīt, ka...

Budžeta iestādes ir nodevušas savus atsevišķos gada pārskatus konsolidējošajām iestādēm (piemēram, pašvaldībai vai ministrijai) un konsolidējošās iestādes jau ir iesniegušas konsolidētos gada pārskatus Valsts kasē. Šajā periodā Valsts kase veic datu apkopojumu, izvērtējumu un gatavo valsts konsolidēto gada pārskatu jeb Latvijas Republikas gada pārskatu. Tomēr, līdz ar budžeta iestāžu gada pārskatu iesniegšanu Valsts kasē, darbs pilnībā pie tiem nav apstājies, jo budžeta iestādēm jāturpina vērtēt notikumus pēc bilances datuma līdz 30. jūnijam, lai līdz 10. jūlijam par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma informētu Valsts kasi. Budžeta iestādēm ir: atsevišķais budžeta iestādes gada pārskats, t.i., gada pārskats, ko sagatavo katra budžeta iestāde par sevi kā vienu vienību; ministrijas konsolidētais gada pārskats vai pašvaldības konsolidētais gada pārskats. Piemēram, pašvaldības konsolidētais gada pārskats, kurā ietilpst visi atsevišķie to budžetu iestāžu gada pārskati, ka ietilpst konkrētajā pašvaldībā. Tāpat tas attiecas arī uz ministrijām. Pēc būtības konsolidētas gada pārskats (attiecīgi pašvaldības vai ministrijas) apvieno vairāku iestāžu gada...