VISI RAKSTI

Eiropas Parlaments 24. aprīlī apstiprināja jaunu “pienācīgas rūpības” direktīvu, par kuru jau ir panākta vienošanās ar Eiropas Savienības (ES) Padomi. Šajā direktīvā par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un atbildību par to uzņēmumiem un to piegādes, ražošanas un izplatīšanas ķēdē esošajiem partneriem ir noteikts pienākums izbeigt vai mazināt to negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Šāda ietekme var būt paverdzināšana, bērnu darbs, darbinieku ekspluatācija, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās vai dabas mantojuma iznīcināšana. Uz risku balstīta pieeja un pārejas plāns Noteikumi attieksies uz ES uzņēmumiem un mātesuzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku un kuru apgrozījums visā pasaulē ir vismaz 450 miljoni eiro, kā arī uz franšīzēm ar kopīgu korporatīvo identitāti, ja to apgrozījums būs vismaz 80 miljoni eiro. Tie attieksies arī uz ārpussavienības uzņēmumiem, mātesuzņēmumiem un franšīzēm, kuru apgrozījums ES sasniegs minētās summas. Lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu, šiem uzņēmumiem pienācīga rūpība būs jāievēro to darbības procesā, jāizdara attiecīgas investīcijas, jāpieprasa līgumiskas garantijas no partneriem,...

Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto iepriekš spēkā esošo, bet 2003. gadā spēku zaudējušo likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (tā dēvēto Ārvalstnieku likumu), būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To 24. aprīlī lēma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pirmajā lasījumā atbalstot grozījumus Imigrācijas likumā. Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992. gada 1. jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003. gada 1. maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. Kā norāda Ārlietu ministrija, daudzi no viņiem ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Savukārt Iekšlietu ministrija informējusi Saeimu, ka 3650 personas ir Krievijas Federācijas pilsoņi. Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū,...

Ar Senāta Civillietu departamenta 23. aprīļa lēmumu ir noslēgusies tiesvedība lietā (Nr.SKC-356/2024 (C30373022)), kurā zemes īpašnieks bija vērsies tiesā ar prasību pret vēja elektrostacijas īpašnieku par zemes nomas maksas noteikšanu. Zemes īpašnieks uzskatīja, ka līdzšinējā nomas maksa ir pārāk maza. Apgabaltiesa prasību noraidīja. Izvērtējot zemes īpašnieka kasācijas sūdzībā norādīto, Senāts atzina, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spēkā stājās apgabaltiesas spriedums. Atbilstoši lietas apstākļiem zemes nomas līgums tika noslēgts vairāk nekā pirms 20 gadiem. Nomas tiesības kā nekustamā īpašuma apgrūtinājums tika nostiprinātas zemesgrāmatā. Uz iznomātās zemes nomnieks uzbūvēja vēja elektrostaciju. Zemes īpašnieki vairākkārt mainījās. Pēdējais zemes īpašnieks, uzskatot, ka no iznomātā zemes īpašuma tiek gūta pārāk liela peļņa, nomniekam maksājot nesamērīgu mazu nomas maksu, vērsās tiesā, lai tiesa nosaka viņa ieskatā taisnīgu nomas maksu. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi materiālo tiesību normas. Senāts, atbildot uz kasācijas sūdzībā...

Valdības sēdē 23. aprīlī atbalstīti Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Komerclikumā, kas ļauj akciju sabiedrībām, pirmreizēji iesniedzot Uzņēmumu reģistrā (UR) akcionāru reģistru, tajos norādīt daļēju informāciju par to akcionāriem. Minētais izņēmums attiecas tikai uz pirmreizējo akcionāru reģistra iesniegšanu UR, kas notiek saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punktu. Ilgtermiņā akciju sabiedrībai būs iespēju robežās jāsniedz pilnīgas ziņas par akcionāriem, kā arī jāsakārto akciju īpašuma tiesības gadījumos, ja par akcionāru nav nekādu ziņu. Tādējādi grozījumi nodrošinās komercdarbībai draudzīgu, caurskatāmu un stabilu tiesisko vidi. Tieslietu ministrija virza šīs izmaiņas tiesiskajā regulējumā, jo praksē ir konstatētas situācijas, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo ziņu par akcionāru, piemēram, iztrūkst akcionāra adreses, nav pieejams akcionāra personas kods u.c. Šāda situācija var izveidoties no akciju sabiedrības neatkarīgu iemeslu dēļ. Ar jauno regulējumu plānots noteikt, ka, iesniedzot sākotnējo informāciju par akcionāriem, tajā varēs iztrūkt atsevišķas ziņas. Ziņu trūkums netraucēs akciju sabiedrībai...

Rakstā uzmanība pievērsta problēmai, kas saistīta ar materiāla stāvokļa vērtējumu un nepilnībām tiesiskajā regulējumā. Civilprocesa likums neparedz kritērijus atbrīvošanai no tiesas izdevumu samaksas, kādi tiesai būtu jāvērtē. Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos. Civilprocesa likuma 43.1 panta otrajā daļā paredzēts, ka drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas, turklāt tiesa vai tiesnesis, ievērojot personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot to no drošības naudas samaksas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta otro daļu personai, kura lūdz atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas, jāsniedz pierādījumi par tās mantisko stāvokli, tajā skaitā par saviem ienākumiem un mantas piederību. Tiesa vai tiesnesis pārbauda puses mantisko stāvokli pēc tiem pierādījumiem, kas pievienoti lietas materiāliem. 1 Augstākās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanu nodrošina ar elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas palīdzību. Tāpēc, ja darbinieks ik mēnesi vēlas saņemt šos likumā paredzētos atvieglojumus un VID prognozēto neapliekamo minimumu, svarīgi, lai tas būtu informēts, ka nodokļa atvieglojumus piemēro, aprēķinot nodokli ienākuma gūšanas (izmaksas) vietā, kura grāmatiņā atzīmēta kā galvenā ienākuma gūšanas vieta. Savukārt, lai elektroniskās algas nodokļa grāmatiņā ierakstītu nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu, darbiniekam jāiesniedz paziņojumu VID par apgādībā esošām personām, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) vai iesniedzot dokumentus klātienē. Bet kā rīkoties darba devējam, ja darbinieks uzņēmumā nav bijis nodarbināts pilnu mēnesi? VID skaidro, ka darba devējam, aprēķinot nodokli, ja darba tiesiskās attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, atvieglojumu apmēru jānosaka pa dienām pēc formulas: Ad = Am : d Ad – nodokļa atvieglojumu apmērs kalendāra dienā; Am – nodokļa atvieglojumu summa mēnesī; D – mēneša kalendāra dienu skaits. Darba devējs, pamatojoties uz personas...

Eiropas Parlaments 24. aprīlī apstiprināja jaunus noteikumus - Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, lai uzlabot digitālo platformu darbinieku darba apstākļus. Jaunā direktīva nodrošinās platformu darbinieku nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu un novērsīs fiktīvu pašnodarbinātība. Noteikumi arī pirmoreiz regulēs algoritmu izmantošanu darba vietā. Nodarbinātības statuss Jaunie tiesību akti ievieš nodarbinātības prezumpciju (pretstatā pašnodarbinātībai), ja pastāv fakti, kas norāda uz to, ka darbinieki tiek kontrolēti un vadīti, atbilstoši katras valsts tiesību aktiem un koplīgumiem, kā arī, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) judikatūru. Direktīva uzliek par pienākumu ES dalībvalstīm ieviest atspēkojamu nodarbinātības juridisko prezumpciju, lai novērstu varas nelīdzsvarotību starp digitālajām darba platformām un personām, kas tajās strādā. Pierādīšanas pienākums gulstas uz platformu, proti, platformai būs jāpierāda, ka nepastāv darba attiecības. Regulēta algoritmu pārvaldība Jaunie noteikumi nodrošina, ka persona, kas veic platformas darbu, nevar tikt atlaista, pamatojoties uz algoritma datiem vai pēc automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Digitālajām darba platformām būs jānodrošina...

Valdības 23. aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi, kas paredz vairākas izmaiņas ziņu par darba ņēmējiem sniegšanā un saistītajos procesos (grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"). Ja patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem ziņas par darba ņēmēja statusu mainījušiem vai zaudējušajiem darbiniekiem tikai pēc šī statusa mainīšanas/zaudēšanas (trīs dienu laikā), grozījumi paredz, ka turpmāk šādas ziņas varēs iesniegt arī pirms statusa zaudēšanas - sākot ar mēnesi iepriekš. Regulējums attiecas gan uz darba attiecību izbeigšanas, gan bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanas/izbeigšanas, gan dīkstāves un citiem gadījumiem. Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, noteikumu projekts paredz automatizēt darba ņēmēja statusa zaudēšanas reģistrāciju darba ņēmēja nāves gadījumā. Turpmāk šādas ziņas darba devējam vairs nebūs jāsniedz, jo VID, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā iekļautajām ziņām par personas miršanu, reģistrēs...

Ja darba devējs pretendenta piesaistei izmanto darba sludinājumu jeb paziņojumu par brīvajām darba vietām, darba devējam, veidojot darba sludinājumu saturu, obligāti jāievēro Darba likuma 32. panta noteikumi, norāda Valsts Darba inspekcija. Darba sludinājumā jānorāda: darba devēja - fiziskās personas - vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, vai tā personāla atlases uzņēmuma nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, kurš darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un veic atlasi; attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Ierobežojumi, kas jāņem vērā gatavojot darba sludinājumu: ● Darba sludinājums nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, izņemot gadījumu, kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums (32.panta 1.punkts); ● Darba sludinājumā aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar likumu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt attiecīgu darbu (32.panta 2.punkts); ● Darba sludinājumā...

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 9. oktobra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 670010923, SKA–931/2023 Vai strīdi par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar akadēmisko personālu skatāmi administratīvā procesa kārtībā vai tomēr Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējas ieskatā augstskola nebija ievērojusi Augstskolu likuma 35.1 panta pirmās daļas 3. punktā noteikto kārtību, kādā tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar asociēto profesoru, nebija pieņēmusi lēmumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un nebija informējusi pieteicēju par attiecīgā zinātniskā virziena turpināšanu, līdz ar to starp Ventspils Augstskolu un pieteicēju kā asociēto profesori noslēgtais darba līgums esot nepamatoti izbeigts ar termiņa izbeigšanos. Pirmās instances tiesas tiesnesis atteica pieņemt pieteikumu un lēmumā norādīja, ka administratīvo tiesu kontrolei ir pakļauts iestādes izdots administratīvais akts un faktiskā rīcība, nevis personu starpā radušies civiltiesiskie strīdi. Darba tiesiskās attiecības ir civiltiesiskas attiecības, un visi strīdi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir izskatāmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tā kā starp...

Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos, lai vienkāršotu un paātrinātu privātmāju kadastrālo uzmērīšanu un datu reģistrāciju Kadastrā. Grozījumi noteikumos paredz trīs būtiskas izmaiņas: privātmājas reģistrācijai informāciju Valsts zemes dienests (VZD) iegūs no būvniecības informācijas sistēmas (BIS); privātmājas reģistrācijas procesā nebūs nepieciešama ēkas apsekošana apvidū; VZD darbinieki veiks datu pārnesi no BIS uz Kadastru. Atslogojot privātmāju īpašniekus no būvju kadastrālās uzmērīšanas ar apsekošanu apvidū, klientiem būtiski tiks samazinātas pakalpojumu izmaksas. Izmaksu samazinājums ir atkarīgs no mājas platības, piemēram, 200 m2mājai pakalpojuma izmaksas var samazināties par 490 eiro. Būtiski samazināsies arī pakalpojuma izpildes termiņš – tiks ietaupītas 5 darba dienas privātmāju kadastrālās uzmērīšanas procesā. Tieslietu ministrija turpinās strādāt pie procesu uzlabojumiem, lai panāktu vēl īsāku būvju kadastrālās uzmērīšanas izpildes laiku. Grozījumi ir pirmais solis rīcības plāna īstenošanā par administratīvā sloga mazināšanu nekustamā īpašuma attīstīšanas nozarē. Izmantojot jau pieejamos datus no BIS, tiks efektivizēts...

Par uzņēmējdarbības formas izvēli ir pieejami neskaitāmi daudz rakstu. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) ir izstrādājuši materiālus, kas topošajiem uzņēmējiem var ne vien palīdzēt pieņemt lēmumu, bet arī sniedz padomus par pirmajiem soļiem uzņēmējdarbībā. Taču, neskatoties uz to, ka informācijas ir daudz, ikdienā saņemu gana daudz jautājumu par to, kāda uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā un ar ko viena uzņēmējdarbības forma atšķiras no otras. Visbiežāk jautājumi ir par saimnieciskās darbības veicēju (vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība) jeb pašnodarbināto, mikrouzņēmumu (mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju) un pilnakapitāla un mazkapitāla sabiedrību ar ierobežotu atbildība (SIA), tādēļ šīs formas uzskatu par populārākajām uzņēmējdarbības formām. Visbiežāk jautājot, kura uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā, topošie uzņēmēji ar to saprot formu, ar kuru potenciāli ir vismazākais nodokļu slogs, taču jautājumu jāvērtē plašāk — jāpēta arī riski, prasības uzņēmējam, iespējas attīstīties un peļņas sadale. Turpmāk rakstā apskatītas populārākās uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības un trūkumi. Uzņēmējdarbība nav iespējama bez...

Virtuālās valūtas pārdošana (atsavināšana) ir maiņas darījums, kā rezultātā tiek iegūta oficiāla valūta, lieta (samaksa naturālā izteiksmē) vai citi pakalpojumi. Tiek izšķirti divi dažādi ienākumu veidi, kas saistīti ar virtuālās valūtas pārdošanu, tāpēc tiem piemērojami dažādi nodokļu režīmi: ienākums no kapitāla pieauguma, kad tiek pārdota virtuālā valūta, kuras iegūšana nav saistīta ar saimniecisko darbību, un ienākums no saimnieciskās darbības, kad virtuālo valūtu pārdod saimnieciskās darbības ietvaros – to ģenerē vai saņem kā atlīdzību. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro, kā piemēro nodokļus virtuālās valūtas ienākumam no kapitāla pieauguma. Ienākums no kapitāla pieauguma Kapitāla pieaugums = virtuālās valūtas atsavināšanas cena – iegādes vērtība Virtuālās valūtas iegādes vērtībā – tāpat kā attiecībā uz citiem kapitāla aktīviem – tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu: valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. Virtuālās valūtas...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 24. februārī skatītās lietas C-715/20 spriedumā atzinusi, ka darba ņēmējs, kas pieņemts darbā uz noteiktu laiku, ir jāinformē par viņa darba līguma uzteikšanas iemesliem, ja pastāvīgā darba ņēmēja gadījumā ir paredzēts pienākums sniegt šādu informāciju. Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram par šiem līguma uzteikšanas iemesliem ir jāpaziņo tikai pastāvīgajiem darba ņēmējiem, apdraud noteikta laika darba ņēmēja pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. EST norāda, ka Savienības tiesības nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā darba devējam ir ļauts nepamatot uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma uzteikšanu, lai gan viņam ir pienākums norādīt šādu pamatojumu gadījumā, kad tiek izbeigts uz nenoteiktu laiku noslēgts darba līgums. Šādā situācijā darba ņēmējam, kas pieņemts darbā uz noteiktu laiku, netiek sniegta informācija, kas ir svarīga, lai varētu izvērtēt viņa atlaišanas iespējami nepamatoto raksturu un attiecīgā gadījumā izmantot iespēju vērsties tiesā. Tā kā šī atšķirīgā attieksme apdraud pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, valsts tiesai,...

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir publicējusi vairākus ziņojumus un vadlīnijas attiecībā uz ilgtspējas un pārvaldības jautājumiem, kas attiecināmi uz starptautiskām uzņēmumu grupām. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir izstrādājusi «Transfertcenu vadlīnijas starptautiskajiem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām». Šajā publikācijā tiek skaidrota ilgtspējības sazobe ar biznesa stratēģiju, riskiem un zaudējumiem, liekot uzsvaru uz Latvijas transfertcenu tiesu praksi. Biznesa ilgtspēju raksturo ESG (Environment, Social, Governance) jeb uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības prakses, caur kurām īstenojas uzņēmuma atbildība pret vidi, darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, investoriem un plašāku sabiedrību kopumā. ESG vēsturiski izriet no ekonomiskā ieguldījuma koncepta, ņemot vērā, ka ir jāpārveido organizācija, lai tā varētu virzīties uz ilgtspējīgu attīstību, vebinārā «ESG sarunas 11: ESG un nodokļi» klāstīja zvērinātu advokātu biroja ZAB Sorainen vecākais jurists Edgars Hercenbergs. Jāpiezīmē, ka transfertcena ir aprēķina cena, par kādu notiek preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana saistītu uzņēmumu starpā ar mērķi pārvirzīt peļņu no viena uzņēmuma uz otru, ideāli, ja...