Personas datu apstrāde parādu ārpustiesas atgūšanas datubāzēs

Datu apstrādi veic arī parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, izveidojot parādvēstures datubāzes. Šādas datubāzes satur informāciju par parādniekiem un viņu parādiem, kurus kreditora vārdā atgūst parādu piedziņas uzņēmumi. Tās tiek uzturētas tostarp arī ar mērķi informēt trešās personas, lai tās varētu novērtēt, vai cilvēks var izpildīt maksājumu saistības, informē Datu Valsts inspekcija.

Kādi ir nosacījumi datu iekļaušanai parādvēstures datubāzēs?

Tiesības izveidot un uzturēt šādas datubāzes ir noteiktas likumā. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, vispirms par to informējot parādnieku, ir tiesīgs iekļaut datubāzē informāciju par parādnieku un tā parādu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

• parādnieks nav rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru;
• parādnieks ir šādus iebildumus izteicis, bet tiesa ir atzinusi par pamatotu kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja prasību par parāda saistību izpildi;
• parādnieks ir izteicis iebildumus, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir rakstveidā pamatojis parāda esamību un tā apmēru un izsniedzis to apliecinošu dokumentu kopijas.

Papildus, lai šādu informāciju ietvertu datubāzē, jābūt ievērotiem abiem šādiem nosacījumiem:

• maksājuma kavējums ir ilgāks par 60 dienām;
• ir iestājies parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja paziņojumā noteiktais parādnieka iebildumu izteikšanas termiņš un parādnieks šajā termiņā nav samaksājis parādu.

Datubāzēs iekļaujamā informācija un datu subjektu tiesības

Ja ievēroti visi minētie nosacījumi, parādvēstures datubāzē iekļauj identificējošu informāciju par parādnieku (vārds, uzvārds, personas kods), kā arī ziņas par parādu, piemēram, tā apmēru, procentu, līgumsoda apmēru, informāciju par samaksāto parāda daļu, kā arī parāda atgūšanas statusu.

Gadījumā, ja informācija par personu iekļauta šādā datubāzē, cilvēks, izmantojot Datu regulā noteiktās tiesības, var vērsties pie datubāzes izveidotāja, lai noskaidrotu, kāda tieši informācija datubāzē iekļauta, tādējādi pārliecinoties par apstrādāto datu pareizību.

Ja tiek konstatēts, ka parādnieku datubāzē iekļauta neprecīza, nepilnīga vai nepatiesa informācija, datubāzes turētājam ir nekavējoties trūkumi jānovērš un par to jāpaziņo tiem, kas šādu informāciju saņēmuši. Ja parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējs atsakās labot kļūdainos datus, šādu rīcību var apstrīdēt Inspekcijā.

Lai arī parādvēstures datubāžu uzturēšanas mērķis ir vērsts arī uz trešo personu informēšanu, normatīvie akti nosaka, ka citi saņemt informāciju par parādnieku un parādu ir tiesīgi tikai tad, ja ir noslēgts līgums ar datubāzes turētāju un ja parādnieks tam piekritis.

Parādnieka piekrišanai jāatbilst Datu regulas prasībām, kas nozīmē, ka tai jābūt brīvi sniegtai, konkrētai un apzinātai. Ja parādnieks apgalvo, ka nav piekritis informācijas nodošanai trešajām personām, tad pienākums pierādīt šo piekrišanu ir tam, kurš apgalvo, ka tā ir dota.

Personas datu glabāšanas termiņš

Informācijas par parādsaistībām glabāšanas termiņi noteikti likumā, un tie ir:

• trīs gadi no parāda samaksas dienas vai saistību izpildes dzēšanas dienas;
• līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai, ja parāds netiek samaksāts.