JAUNUMI

Vakar, 9.decembrī, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas sēdē deputāti apstiprināja grozījumus Rīgas domes noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā. Tie ir galvenie noteikumi, kuri regulē sociālās palīdzības saņemšanas kārtību Rīgas pilsētā, pašvaldībā noteikto kārtību, kādā tiek izvērtēta ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, sociālo pabalstu veidus, saņemšanas kārtību un personu loku, kurām ir tiesības pretendēt uz pašvaldības sociālo palīdzību. Ar šiem grozījumiem spēkā stāsies virkne izmaiņu, kas skars dažādas iedzīvotāju grupas. Līdz šim maznodrošinātā statuss bija piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai, un, ja tā valstī mainījās, tad varēja mainīties arī piešķirtais statuss. Jaunie grozījumi paredz, ka maznodrošinātā statuss galvaspilsētā nebūs atkarīgs no minimālas algas apmēra, bet tiks noteikts pēc konkrētas ieņēmumu summas. Ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona darbspējīgā vecumā būs atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim vai personai mēnesī...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) informē, ka speciālā kārtība attiecībā uz Rīgas pašvaldības teritorijā un Ventspils pašvaldības teritorijā reģistrēto nodokļu maksātāju iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieskaitīšanu valsts un pašvaldības budžetā ir spēkā vēl tikai līdz 2014.gada 31.decembrim. Savukārt, sākot ar 2015.gada 1.janvāri, tā mainīsies un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi par minēto pašvaldību teritorijā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem būs jāveic tikai Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā. Minētās izmaiņas nosaka Ministru kabineta 2014.gada 3.novembra noteikumi Nr.680 "Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"". Līdz 2014.gada beigām spēkā esošajā kārtībā noteikts, ka Rīgā vai Ventspilī dzīvojošiem nodokļu maksātājiem vai darba devējiem, kuri atrodas minēto pašvaldību administratīvajā teritorijā, iedzīvotāju ienākuma nodoklis no šo pašvaldību teritorijā dzīvojošo darba ņēmēju darba samaksas jāieskaita attiecīgās pašvaldības budžeta kontā, bet nodokļa summas no pārējo darba ņēmēju darba samaksas - attiecīgajā Valsts kases kontā. VID atgādina, ka darba devējam algas nodoklis jāietur un...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 9.decembrī, skatīs likumprojektu, kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmu, ieviešot tā dēvēto apbūves tiesību. Civillikuma izmaiņas regulēs personas tiesības uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi. "Pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Ir gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves," norāda par likumprojekta virzību atbaidīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Komisija otrdien sāks skatīt Civillikuma grozījumu otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Darbu pie šī likumprojekta uzsāka jau parlamenta iepriekšējais sasaukums, bet 12.Saeima nolēma turpināt šī likumprojekta izskatīšanu. Ar apbūves tiesības ieviešanu plānots nodrošināt regulējumu situācijās, kad uz citai personai piederošas...

Saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aprēķiniem, pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju nākamajā gadā pieaugs vidēji par 28 eiro, bet apmēram divām trešdaļām pašvaldību, summa, ko tās uz vienu iedzīvotāju varēs tērēt papildu, nepārsniegs 25 eiro gadā. Vismazākais pieaugums pēc Finanšu ministrijas piedāvājuma būs Aizkraukles novadā - par 3 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā vairāk nekā paredz 2014. gada sākotnējais plāns. Tālāk seko Jēkabpils ar 8 eiro pieaugumu, Cesvaines novads un Rugāju novads ar 9 eiro pieaugumu, kā arī Daugavpils un Pāvilostas novads, kur pieaugums būs tikai 12 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Savukārt lielākais ieņēmumu pieaugums uz vienu iedzīvotāju gadā aprēķināts Garkalnes novadam - 151 eiro, kam seko Babītes novads ar 112 eiro pieaugumu, Mārupes novads ar 85 eiro pieaugumu un Jūrmalas pilsēta, kur pieaugums būs 76 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Gatavojoties domes sēdei, LPS ir veikusi arī pašvaldību ekspresaptauju, par provizoriskajiem aprēķiniem saistībā ar papildus izdevumiem minimālās algas...

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus Augstskolu likumā. Plānotie grozījumi skar studiju virzienu atvēršanas un studiju virzienu licencēšanas organizēšanu un zinātnisko grādu un profesionālās kvalifikācijas pielīdzināšanas procedūras. Par grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai Pašlaik augstskolu un koledžu studiju virzienu atvēršanu un studiju programmu licencēšanu organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Ar jaunajiem grozījumiem likumā šī funkcija tiek nodota Akadēmiskās informācijas centram. Kā iepriekš, šie pakalpojumi augstākās izglītības iestādēm būs par maksu. Vienlaikus studiju virzienu atvēršanas un studiju programmu akreditācijas process tiks sakārtots, nodalot studiju virziena atvēršanas procedūras organizāciju no studiju programmas licencēšanas. Proti, tiks novērsta līdz šim pastāvošā "dubultā lēmuma" kārtība, pēc kuras augstskolai, gatavojot dokumentus jauna studiju virziena atvēršanai, vēl nezinot Ministru kabineta lēmumu, bija jāsagatavo un jāiesniedz arī iesniegums par studiju programmas licencēšanu. Jaunie noteikumi paredz, ka šo iesniegumu varēs iesniegt pēc tam, kad jaunais studiju virziens ticis apstiprināts Ministru kabinetā. Akadēmiskās Informācijas centra uzdevumos ietilpst arī pirms šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma...

Vakar, 8.decembrī, Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija ziņoja Valsts prezidentam Andrim Bērziņam kā Satversmes ievada izpildes garantam par komisijas darbu, izaicinājumiem un risinājumiem. Komisija informēja Valsts prezidentu par nepieciešamību vērtēt valsts noslēpuma statusa saglabāšanas nepieciešamību VDK bibliotēkai, instrukcijām, kā arī pielīdzināmiem tiesību aktiem, lai atklāti uzsāktu diskusiju par šo materiālu derīgumu mācībām, studijām un tiesību aizsardzības iestāžu darbam. VDK izpētes komisija vērsa uzmanību uz valdības rīcību, pārvēršot VDK izpētes komisiju no sākotnēji iecerētās zinātniskas struktūras. Komisijas ieskatā nav pieļaujama zinātnei domātā finansējuma sašķelšana vai fragmentācija. Komisijas locekļi, kuri piecus mēnešus strādā bez atlīdzības, pauž izbrīnu, vai zinātniekiem, kuri ir privātpersonas, drīkst noteikt valsts amatpersonas statusu un iekļaut iestādes sastāvā bez to piekrišanas. Sarunā komisijas pārstāvji uzsvēra, ka komisijas izveidošana bija politisks lēmums - 2014.gada maijā Saeima veica grozījumus likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, par vēl 30 gadiem pagarinot termiņu,...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulators) padome apstiprināja "Noteikumus par informāciju elektroenerģijas un dabasgāzes galalietotājiem". Noteikumi noteic, kāda informācija un kādā apjomā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājam jāietver galalietotājiem izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos, kā arī paredz, ka elektroenerģijas un dabasgāzes galalietotājiem ir pieejama informācija par enerģijas faktisko patēriņu pēdējos divos gados. Noteikumi pieņemti, ievērojot grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz šādu prasību noteikšanu dabasgāzes tirgotājiem, kā arī izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā attiecībā uz elektroenerģijas lietotāju - mājsaimniecību apgādi. Noteikumi paredz, ka elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāju rēķinos jānorāda norēķinu periodā piegādātās enerģijas apjoms, maksa par enerģiju un vidējā enerģijas cena, maksa par sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm. Rēķinos jāietver arī informācija, kur galalietotājs var iepazīties ar savu enerģijas patēriņu pēdējos divos gados, enerģijas izcelsmi un elektroenerģijas ražošanas ietekmi uz vidi. Līdztekus rēķinos jānorāda galalietotāja tiesības attiecībā uz domstarpību izšķiršanas līdzekļiem. Atbilstoši noteikumiem elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājiem jānodrošina, ka informatīvie materiāli par enerģijas izcelsmi, galalietotājiem...

Valdība šodien plānojusi skatīt Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par prasībām apsardzes nozares uzņēmumu licencēšanai. Nozares organizācijas un darba devēji ir iesnieguši virkni ierosinājumu - tai skaitā, paaugstināt valsts nodevas apmēru licencei fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ieviest maksu par ikgadējo licences pārreģistrāciju un noteikt minimālo darbinieku skaitu uzņēmumam, kas vēlas sniegt fiziskās apsardzes pakalpojumus. Nozares organizācijas uzskata, ka minētie priekšlikumi nodrošinātu papildus ieņēmumus valsts budžetā un ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos nozarē, taču Iekšlietu ministrija priekšlikumiem nepiekrīt, norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Marcinkēvičs. "2014.gada 20.martā stājās spēkā Apsardzes darbības likums, kurā noteikts, ka MK jānosaka prasības apsardzes komersantu licenču saņemšanai. Iekšlietu ministrija, strādājot pie noteikumiem aicināja nozares pārstāvjus sniegt priekšlikumus, kas sekmētu taisnīgas konkurences pastāvēšanu nozarē. Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) un Latvijas Darba devēju konfederācija nāca klajā ar vairākiem būtiskiem ierosinājumiem, kurus Iekšlietu ministrija nav ņēmusi vērā. Pašreiz tiek skatīti priekšlikumi par fiziskās apsardzes licences maksas apmēru, ikgadējo valsts...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2014.gada 1.pusgadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojams no jauna izsniegto kredītu samazinājums, kuru visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu (ātro kredītu) samazināšanās, kas izskaidrojams ar stingrāku prasību ieviešanu attiecībā uz patērētāju maksātspējas izvērtēšanu. Dati liecina, ka ir samazinājies arī kavēto kredītmaksājumu īpatsvars, tomēr saglabājas augsts īpatsvars tiem kredītiem, kuriem tiek pagarināti atmaksas termiņi. PTAC sagatavotai pārskats pār Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada 1.pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji no jauna izsniedza kredītus 185,28 milj.EUR apmērā, kas ir par 11,50% (24,08 milj. EUR) mazāk nekā 2013.gada 1.pusgadā. Izsniegto kredīta apjoma samazinājumu visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto Distances kredītu (tā saukto „ātro kredītu”) samazinājums, kas, salīdzinot ar 2013.gada 1.pusgadu, samazinājās līdz 68,19 milj.EUR (samazinājums par 29,56%). Arī izsniegto Hipotekāro kredītu un Kredītu pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītu) apjoms ir samazinājies par 33,83% un 12,2%...

Iznācis žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2014. gada DECEMBRA numurs. Ieskats numura tematikā: Numura intervija Uzņēmējdarbības temps Igaunijā bija straujāks. Saruna ar Paulu Varulu, Igaunijas zvērinātu advokātu biroja Varul partneri, zvērinātu advokātu Jurista padoms Svarīgi jaunumi komercķīlas regulējumā. Anna Mišņeva, zvērinātu advokātu biroja LAWIN zvērināta advokāte Ierobežojumi darījumiem ar saistītām personām. Jānis Miltuzis, zvērināts advokāts, sadarbībā ar SIA Grant Thornton Rimess Darbinieku profesionālā apmācība – cik izdevīgi? Elīna Girne, zvērinātu advokātu biroja AmberLaw zvērināta advokāte Būvniecības procesa kārtība jaunajā Būvniecības likumā. Kristīne Zubkāne, juriste, M.G. tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās Nomas līgums: ko nevajadzētu aizmirst. Karīna Ozerska, Mg. iur., praktizējoša juriste „Iecietības programma” sāk darboties arī Latvijā. Ivo Maskalāns, zvērinātu advokātu biroja Borenius zvērināts advokāts Iepirkumi ārkārtas situācijā: kā nekļūt par aizsegu korupcijai. Jānis Jurkāns, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja O. Cers un J. Jurkāns partneris Uzņēmumu reģistrs Par savlaicīgu ziņu nesniegšanu Uzņēmumu reģistram var nākties maksāt bargu soda naudu....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka kopš 2014.gada 2.oktobra ir spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredz, ka no 2015.gada 1.augusta visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem būs jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundas tarifa likme nav zemāka par 80 % no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. Savukārt, ja tiek konstatēti kandidāta vai pretendenta nodokļu parādi iepirkuma izsludināšanas dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iepirkuma uzsākšanu (ja iepirkums nav jāizsludina), vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kandidāts vai pretendents tiek izslēgts no dalības iepirkumā. Minētie grozījumi Publisko iepirkumu likumā tika pieņemti ar mērķi mazināt situācijas, kad valsts un pašvaldību iepirkumos piesakās un arī uzvar ģenerāluzņēmēji, kuri paši atbilst Publisko iepirkumu likumā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz darbinieku vidējām algām un nodokļu nomaksas saistību izpildi, savukārt viņu apakšuzņēmēju atbilstība šiem kritērijiem netiek ņemta vērā. Tādējādi tiek kropļota godīga konkurence un...

Piektdien, 5. decembrī, valdība izskatīja un atbalstīja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Izmaiņas nosaka negodprātīgu nodokļu maksātāju valdes locekļa atbildību par nodokļu parādiem, kā arī citas būtiskas izmaiņas, paaugstinot nodokļu iekasēšanas un administrēšanas efektivitāti. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā. Grozījumi paaugstinās juridisko personu esošo vai bijušo valdes locekļu atbildības līmeni attiecībā uz juridiskās personas nodokļu un citu obligāto maksājumu samaksu valsts vai pašvaldību budžetā un citu tai normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi. Ieviešot šīs izmaiņas, tiks radīts mehānisms, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests (VID) būs tiesīgs pieprasīt valdes loceklim segt juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu saistības. Valdes loceklim noteiktos gadījumos tiek noteikta personiskā atbildība par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem. VID varēs izvērtēt valdes locekļa pienākumu atlīdzināt juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus tikai gadījumā, ja juridiskai personai nebūs pasludināts maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Lai uzsāktu procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no valdes...

Piektdien, 5.decembrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izskatīti un atbalstīti grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz vairākas jaunas nodokļa normas. Lai novērstu nodokļu nevienlīdzību starp personām, kas saņem pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, un personām, kas saņem pensiju atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, turpmāk likumā paredzēts noteikt, ka vispārējais neapliekamais minimums 75 eiro apmērā tiks piemērots līdz brīdim, kad pensijas saņēmējs būs sasniedzis Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu. Tāpat, lai mazinātu administratīvo slogu ģimenēm ar bērniem un radītu stimulu bērniem - skolēniem vasaras brīvlaikā strādāt, likumā paredzētas vairākas izmaiņas. Pirmkārt, jaunais atvieglojums taupīs vecāku laiku, jo turpmāk, ja apgādībā esošs bērns vēlēsies vasaras brīvlaikā (no 1.jūnija līdz 31.augustam) strādāt, bērns vecākam nebūs algas nodokļa grāmatiņā jāņem nost no apgādībā esošām personām (darbu beidzot, atbilstoši nebūs algas nodokļa grāmatiņā jāuzliek kā apgādībā esoša persona). Otrkārt, grozījumi ļaus vasaras brīvlaikā par bērnu (skolēnu - līdz 19 gadu vecumam), kas strādā, piemērot divus...

Piektdien, 5.decembrī, Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē tika izskatīti un apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Izmaiņas veiktas, ņemot vērā valdības pieņemto lēmumu paaugstināt minimālo mēneša darba algu ar 2015. gada 1.janvāri. Likumprojekts paredz precizēt atlīdzības likumā noteikto 1.-4.mēnešalgu grupai atbilstošo maksimālo mēnešalgu, sabalansējot tās ar minimālas darba algas pieaugumu. Saeimā 2014. gada 23.oktobrī tika pieņemti grozījumi Darba likumā, kas precizē vidējās izpeļņas aprēķinu gadījumos, kad pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus, vai ir bijusi nodarbināta institūcijā mazāk par sešiem mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes. Likumprojekts paredz, ka šādās situācijās vidējā izpeļņa tiks aprēķināta no darba samaksas par to periodu, kurā darbinieks ir strādājis. Tādējādi tiks novērsta situācija, kad amatpersonai (darbiniekam), kura atgriezusies no ilgstošas prombūtnes, kuras laikā tai nav aprēķināta darba samaksa, mēneša vidējā izpeļņa tika pielīdzināta spēkā esošajai minimālajai mēneša darba...

Piektdien, 5.decembrī, Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklāja informatīvi sociālo kampaņu "Dots devējam atdodas". Kampaņas izaicinājums ir veicināt vienu no Latvijas iedzīvotāju pamatpienākumiem - godprātīgu nodokļu nomaksu, mainot sabiedrības domāšanas veidu un attieksmi un paaugstinot iedzīvotāju izpratni par godprātīgas nodokļu nomaksas nozīmīgumu valsts ilgtermiņa attīstībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai. "Esam nonākuši pie apziņas, ka sabiedrībai nepietiekami tiek skaidrots, kur tiek tērēti nodokļi. Mums nepieciešams mainīt sabiedrības domāšanu un skaidrot, kādēļ ir tik svarīgi maksāt nodokļus, jo pretējā gadījumā mēs nevis attīstīsimies un dzīvosim labāk, bet tieši pretēji - dzīvosim sliktāk, ko nevēlas neviens", uzsver VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Rīgas Ekonomikas augstskolas docētājs Arnis Sauka atklāj, ka "ēnu ekonomika ir dinamiska parādība - vienu gadu rādītāji ir augstāki, citu tie ir zemāki. Taču mums jāatceras, ka mēs nevaram prasīt no valsts kaut ko, ja paši tai pretī neko nedodam." Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone lika aizdomāties un...