JAUNUMI

Otrdien, 2. decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti grozījumi likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, kas paredz lielāku atbildību tām amatpersonām, kuras Latvijā vēlas reģistrēt savu komercsabiedrību vai ārvalstu filiāli un kuras tajā pašā laikā nav Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas pilsoņi. Grozījumi noteiks, ka turpmāk šīs amatpersonas komercsabiedrību vai ārvalstu filiāli Latvijā varēs reģistrēt, tikai ierodoties personīgi vismaz vienam valdes loceklim. Ar šiem grozījumiem tiks ierobežota iespēja Latvijā reģistrēt komersantu vai ārvalsts filiāli ar krāpnieciskām pazīmēm. Šobrīd, piemēram, tiek pieļauta tādu amatpersonu reģistrācija, kuras nekad nav bijušas Latvijā. Tai pat laikā komercreģistrā tiek iesniegti reģistrācijas dokumenti, kurus šīs personas Latvijā ir personīgi parakstījušas. Tādēļ nebūtu pieļaujams par amatpersonām reģistrēt tādas fiziskās personas, kuras nekad nav ieradušās Latvijā un par kuru identitāti nav pārliecinājušās atbildīgās iestādes. Grozījumi likumā paredz arī to, ka pieteikumu komercsabiedrības vai ārvalstu filiāles reģistrācijai nevar iesniegt elektroniski un nevar iesniegt arī pilnvarota persona pat gadījumā, ja...

Trešdien, 3. decembrī, Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) Padomes sēdē viesojās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kas sniedza plašu skaidrojumu gan par nodokļu iekasēšanu, gan ēnu ekonomikas apkarošanas aktualitātēm. VID ģenerāldirektore uzsvēra, ka jau 3 mēnešus nav izpildīts nodokļu iekasēšanas plāns. Lai gan PVN, IIN un VSSA iemaksas šajā kontekstā ir iekasētas ļoti labi, tomēr novembra mēnesī nav izpildīts plāns gan VSAA iemaksu, gan IIN jomā. VID vadītāja informēja, ka, analizējot dažādus pētījumus par ēnu ekonomiku, ES tā ir 18,5%, Latvijā - 24,7. I.Pētersone informēja, ka patlaban Latvijā ir 798 000 nodarbināto personu. Skaitļi rāda, ka bruto darba samaksa šogad ir pieaugusi par 8%, taču vidējā alga – par 6,9%. Aktīvie darba devēji – tie, kas maksā nodokļus – Latvijā ir 53 502. Taču dati rāda, ka pusē no šiem uzņēmumiem darbinieki saņem darba samaksu, kas ir zemāka par minimālo algu. I. Pētersone atzina, ka daudzi darba devēji modelē dažādas metodes,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) vērš uzmanību, ka Pasaules Bankas DoingBusiness 2015 pētījumā nodokļu saistību izpildes jomā Latvija ir 24.vietā, kas ir par četrām vietām augstāk nekā DoingBusiness 2014 pētījumā, ņemot vērā pētījuma metodoloģijas izmaiņu ietekmi. Ja Latvijas rezultātus ar iepriekšējo pētījumu salīdzina tieši, neņemot vērā metodoloģijas izmaiņas, Latvija ir pakāpusies pat par 25.vietām, jo DoingBusiness 2014 pētījumā nodokļu maksāšanas jomā Latvija bija 49.vietā. Ir uzlabojies Latvijas novērtējums rādītājā „Nodokļu maksāšanai nepieciešamais laiks”, proti, DoingBusiness 2015 pētījumā apskatāmo nodokļu veidu aprēķināšanai un nomaksai nodokļu maksātājam Latvijā ir nepieciešams par 71 stundu gadā mazāk nekā iepriekš, proti, 193 stundas gadā (iepriekšējā pētījumā norādīto 264 stundu vietā). Sociālās apdrošināšanas iemaksām nepieciešamais laiks ir samazinājies par 40 stundām, uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksai – par trim stundām, bet pievienotās vērtības nodoklim - par 28 stundām. DoingBusiness 2015 pētījumā Latvija ir minēta to valstu starpā, kuras veikušas ievērojamas reformas un uzlabojumus šādās ar nodokļu nomaksu saistītās...

Otrdien, 2. decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par Latvijas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Līgums veicinās komercdarbību un ārvalstu investīciju piesaistīšanu abās pusēs. Galvenie līguma uzdevumi ir nodrošināt katras līgumslēdzēja puses investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzēja pusē, kuru neietekmēs otras puses nodokļu normatīvo aktu grozījumi. Tāpat uzdevums ir radīt likumīgu pamatu abu pušu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai un novērst iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu. Abu pušu potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu aplikšanas režīms otrā līgumslēdzēja pusē gan attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākumu, gan arī uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzības, kas ir definētas līgumā un attiecībā uz kurām ir noteiktas maksimālās likmes, pēc kādām otra puse drīkst šos ienākumu veidus aplikt. Līgumā tiek noteikts, ka to izcelsmes...

"Viens no svarīgiem aspektiem, ieviešot pedagogu darba samaksas jauno modeli, ir atalgojumam pieejamā finansējuma efektīva pārvaldība un caurskatāmības nodrošināšana tā izlietojumā", akcentē izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, aicinot sadarbības partnerus kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju rast labāko risinājumu tā panākšanai. Lai nodrošinātu valsts budžeta mērķdotācijas valsts, pašvaldību un privātpersonu dibināto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai izlietojuma pārskatāmību, kontroli un sabiedrības informētību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi priekšlikumu, kas paredz pašvaldībām un ministrijām reizi mēnesī publicēt savās mājaslapās tās dibināto izglītības iestāžu pedagogiem izmaksātu atalgojumu. Savukārt privātajām izglītības iestādēm piešķirtā finansējuma apmērs tiktu publicēts IZM mājaslapā. "Nav šaubu, ka pedagogu atalgojums nav pietiekams un tas jāpalielina. Ministru prezidentes stingra prasība finansējuma piešķiršanai pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanai un pedagogu darba samaksas paaugstināšanai ir sistēmas sakārtošana un strukturālo reformu īstenošana, kā arī zemāko skolotāju algu palielināšana ar jauno modeli. Ar sagatavoto priekšlikumu vēlamies novērst dažādās spekulācijas par pedagogu darba samaksas apmēru...

Ceturtdien, 4.decembrī, Saeima lems, vai turpināt strādāt ar vēl 11 likumprojektiem, kuru izskatīšana nav pabeigta 11.Saeimā. Saeima lems, vai turpināt darbu pie likuma grozījumiem, lai pasargātu piegādātājus no negodīgas komercprakses mazumtirdzniecībā, un jauna Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma projekta. Deputāti arī lems, vai turpināt izskatīt Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kura mērķis ir regulēt šo dzērienu tirdzniecību un reklamēšanu, tostarp aizliegt tos pārdot jauniešiem, kas jaunāki par 18 gadiem. Tāpat plānots lemt, vai turpināt darbu pie likumprojektiem par izdienas pensijām neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītajam personālam un valsts drošības iestāžu amatpersonām. Atbildīgās komisijas rosina virzīt tālākai izskatīšanai arī Brīvprātīgā darba likumprojektu, statistikas nozares tiesiskā regulējuma projektu, kā arī izmaiņas Dzīvokļa īpašuma likumā par jauniem pienākumiem un tiesībām dzīvokļu īpašniekiem. Šodienas parlamenta sēdes darba kārtībā iekļauts arī lēmuma projekts par Saeimā iesniegtās kolektīvās iniciatīvas "Vēlēšanas internetā" noraidīšanu. Tāpat darba kārtībā ir deputātu iesniegtu divu likumprojektu nodošana izskatīšanai komisijās. Vienā no tiem rosināts arī 7.janvāri...

Administratīvā apgabaltiesa 26.novembrī par pareizu un pamatotu atzina Konkurences padomes (KP) 2013.gada 3.oktobra lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt SIA „Ocean Wind” un SIA „Jūras vējš”. Uzņēmumi bija saskaņojuši dalību publiskajā iepirkumā, tādējādi likvidējot savstarpējo konkurenci un maldinot iepirkuma rīkotāju. Pārkāpuma izmeklēšanu KP uzsāka pēc Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) iesnieguma par sakritībām divu pretendentu, SIA „Ocean Wind” un SIA „Jūras vējš”, piedāvājumos ūdenslīdēju aprīkojuma iepirkumam. KP konstatēja, ka abu uzņēmumu iesniegtie tehniskie piedāvājumi bija saturiski un vizuāli līdzīgi, turklāt tos bija iesniegusi viena persona, kas vienā uzņēmumā ir valdes loceklis, bet otrā – pilnvarota persona ar konkrēto iepirkumu saistītos jautājumos. Savā lēmumā KP īpaši uzsvēra, ka šādā situācijā, kad ar divu uzņēmumu komercinformāciju strādā viens cilvēks, viena uzņēmuma plāni kļūst neizbēgami zināmi otram, un attiecīgi pasūtītājs saņem nevis patiesi konkurējošus, bet gan tikai konkurenci imitējošus piedāvājumus. Lietas izpētes gaitā KP arī noskaidroja, ka abu uzņēmumu valdes locekļi ir radinieki, tomēr no...

Pirmdien, 1.decembrī Ministru kabinetā notika Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā tikās valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. Darba kārtībā bija ar vispārējās valdības budžeta plānu 2015.gadam saistīto jautājumu apspriešana. Jau ir pieņemts lēmums no nākamā gada 1. janvāra palielināt minimālo algu no esošajiem 320 eiro uz 360 eiro. Savukārt no 2016. gada paredzēts ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Vērtējot nākamā gada budžeta projektu, LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pauda vilšanos, ka tas neatbilst solījumiem par ekonomisko izrāvienu: „Uz kopējā optimisma fona un solījumiem par dinamisku izaugsmi, mēs redzam, ka budžets neatbilst iepriekš solītajam. Nākamā gada budžets skaidri demonstrē, ka liela attīstība nav gaidāma un labi būs, ja izdosies izpildīt pat tos solījumus, kas iekļauti budžetā.” LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns norāda: „Minimālās algas paaugstinājums uz 360 eiro pamazām izkustinās visu algas skalu. Protams, pareizāk būtu vienlaikus celt arī kvalificētāko darbinieku darba samaksu, kā arī paaugstināt...

Trešdien, 3.decembrī, Briselē divpusējās tikšanās laikā Ministru prezidente Laimdota Straujuma un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pārrunāja prezidentūras prioritātes, kā arī nepieciešamo rīcību, lai prezidentūras laikā nodrošinātu sekmīgu jaunā Investīciju plāna Eiropai ieviešanu un lai ES valstu ekonomikas un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sajustu reālus ieguvumus. Abas puses vienojās darīt visu iespējamo, lai jaunais fonds sāktu savu darbību pēc iespējas ātrāk. L.Straujuma norāda, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā jānodrošina konstruktīva diskusija ar ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, lai vienotos par nepieciešamajiem tiesību aktiem Investīciju plāna iedzīvināšanai. Ž.K.Junkers arī uzsvēra, ka Investīciju plāns ir stratēģisks mehānisms līdzās ES Kohēzijas politikai. "Investīciju plāna īstenošana paredz Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda (EFSI) izveidi, kas tiks garantēts ar publiskā sektora līdzekļiem, lai mobilizētu vismaz 315 miljardus eiro papildu investīcijas nākamajiem trim gadiem. Tāpat tiks nodrošināta īstenojamo projektu uzskaite, novirzot investīcijas jomās, kur tas visvairāk vajadzīgas. Virsmērķis ir ES konkurētspējas stiprināšana globālā mērogā, t.sk., nodrošinot pēc...

Šā gada 4.decembrī un 5.decembrī Briselē (Beļģijā) notiks Itālijas prezidentūras laikā pēdējā Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme. Tās darba kārtībā iekļauti paši svarīgākie izstrādes stadijā esoši tieslietu jomas jautājumi, tostarp Datu aizsardzības regula, diskusija par Eiropas Prokuratūru, procesuālajām tiesībām kriminālprocesa ietvaros, dokumentus legalizācijas prasību atcelšanu un citi jautājumi. Sanāksmes noslēgumā plānota Latvijas prezidentūras prioritāšu prezentācija tieslietu jomā. Šodien, 4.decembrī, runājot par datu aizsardzības regulējuma izstrādi, Padomē plānots spert vēl vienu soli pretī iespējai panākt dalībvalstu vienošanās Latvijas prezidentūras laikā. Ministri diskutēs par regulējuma attiecināšanu uz publisko sektoru, specifisko kategoriju datu apstrādi Datu aizsardzības regulā un vienas pieturas aģentūru, kas ļautu veiksmīgi turpināt datu aizsardzības jautājumu sakārtošanu Eiropā. Itālija aicinājusi arī visus ministrus iesaistīties diskusijā par Eiropas galvenā prokurora, kas vadīs Eiropas Prokuratūras biroju, un Eiropas Prokuroru, kas būtu nodarbināti birojā, iecelšanu. Tas ir būtisks solis, lai uzsāktu jau praktisku darbu pie Eiropas prokuratūras izveidošanas. Tāpat notiks diskusija par...

Datu valsts inspekcijas mājaslapā ir pieejama rekomendācijas “Personas datu apstrādes drošība” atjaunota versija, kurā veikta virkne izmaiņu saistībā ar nesenajiem grozījumiem likumdošanā. Rekomendācija pamatā paredzēta nelielām organizācijām un uzņēmumiem kā praktisku padomu kopums IT drošības jautājumos no personas datu aizsardzības viedokļa. Drošu un likumdošanai atbilstošu informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšana organizācijām var būt komplicēts uzdevums, kura veikšanai nepieciešams gan laiks, gan līdzekļi, gan arī speciālas zināšanas. Ja IT sistēmās tiek apstrādāti personas dati, tas rada papildu riskus. Lai panāktu, ka datu apstrāde ir droša un uzticama, jāievieš tehniski pasākumi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī katras organizācijas iespējām un vajadzībām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs norāda, ka starp Iesniedzēju kā pārdevēju un fizisko personu, kā pircēju tika noslēgts līgums par sašķidrinātās naftas gāzes (autodegviela) pārdošanu gāzes uzpildes stacijās. Iesniedzējs kases čekā norādījis pircēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un transportlīdzekļa numuru. Iesniedzējs norāda, ka pircēja ieskatā Iesniedzējam nebija tiesību kases čekā norādīt personas kodu. Iesniegumā Iesniedzējs lūdz atbildēt uz jautājumu, vai kases čekā jānorāda pircēja personas kods? VID uzziņā norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra noteikumu Nr.133 „Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” 20.punktu, kases aparāta un kases sistēmas konstrukcija nodrošina šādu rekvizītu norādīšanu kases čekā: 20.1. kases aparāta vai kases sistēmas lietotāja nosaukums (fiziskai personai – vārds, uzvārds), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai – VID piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas numurs) un juridiskā adrese (fiziskai personai – deklarētā dzīvesvieta); 20.2....

Valdība otrdien, 2. decembrī, izskatīja apjomīgus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz ieviest dažādas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā gan attiecībā uz kapitālsabiedrību valžu locekļiem, gan laukstrādniekiem, gan morālā kaitējuma atlīdzības saņēmējiem un citām personu grupām. Grozījumi paredz mainīt līdzšinējo kārtību, pēc kuras nosaka, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu. Tie paredz atteikties no sasaistes ar uzņēmuma pirmstaksācijas gada apgrozījumu, kā vienīgos kritērijus nosakot taksācijas gada kārtējā mēneša apgrozījumu, kas pārsniedz piecas minimālās mēneša darba algas un faktu, ka kapitālsabiedrībai taksācijas gada attiecīgajā mēnesī nav neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst ne mazāku atlīdzību kā minimālā mēneša darba alga. Piecas minimālās darba algas mēneša apgrozījumā ir krietni augstāks slieksnis nekā iepriekš piemērotais pirmstaksācijas gada 12 minimālo mēneša darba algu apmēra reizinājums ar koeficientu 3,3. Likumprojekta autori sliekšņa paaugstināšanu pamato ar to, lai "neradītu papildu slogu mazajām kapitālsabiedrībām, kā arī, lai novērstu nodokļu plānošanu, maksājot...

Otrdien, 2. decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība pieņēma grozījumus noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, tādējādi atbalstot lēmumu no nākamā gada 1. janvāra palielināt minimālo algu no esošajiem 320 eiro līdz 360 eiro mēnesī. Tāpat ienākumu nevienlīdzības risināšanai ar 2016. gadu plānots ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu, paaugstinot to mazo algu saņēmējiem, vidējo algu saņēmējiem saglabājot tuvu esošajam apmēram, savukārt algām, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī, to nepiemērojot. Vienlaikus plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu, izvērtējot iespēju piemērot lielākus atvieglojumus par otro un katru nākamo bērnu ģimenē. Plānots, ka minimālā alga no 2015. gada tiks palielināta visās trijās Baltijas valstīs. Latvijā no 320 eiro tā tiks palielināta uz 360, Lietuvā no 290 eiro uz 300, savukārt Igaunijā minimālā alga mēnesī tiks palielināta no 355 uz 390 eiro. Lai turpinātu darbu pie ienākumu nevienlīdzības mazināšanas, Finanšu ministrija saskaņā ar valdības...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un 15 dienu laikā elektroniskā veidā VID iesniegti valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi. Lai padarītu šī pienākuma izpildi ērtāku, ātrāku un vienkāršāku, VID ir pilnveidojis valsts amatpersonu saraksta iesniegšanas formu un izstrādājis vizuālu palīgmateriālu, kurā secīgi un uzskatāmi paskaidrota valsts amatpersonu saraksta iesniegšana. VID atgādina, ka valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona, pirmoreiz iesniedzot valsts amatpersonu sarakstu, tajā norāda visas minētajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas, kuras par tādām uzskatāmas saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. pantu. Turpmāk institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona veic grozījumus valsts amatpersonu sarakstā. Par grozījumiem sarakstā uzskatāma valsts amatpersonas amata vai darba vietas maiņa. Valsts amatpersonu sarakstu un tajos izdarīto grozījumu iesniegšanu VID attiecībā uz...