JAUNUMI

Jaunie kases aparāti ir drauds Latvijas vidējo un mazo uzņēmumu pastāvēšanai, konkurētspējai, rentabilitātei un attīstībai, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA). Vienlaikus paraugs tam, kā administratīvais aparāts nerēķinās ar reālās dzīves īstenību, tas ir kā valsts "uzbrukums" mazajiem un mikro uzņēmējiem. Jau iepriekš ļoti īsā laika posmā (2013./2014.gada mijā) komersanti bija spiesti uzņēmumos investēt un plānot papildus izmaksām ievērojamus līdzekļus - tas saistījās gan ar pāreju uz eiro, gan prasībām par obligātās videonovērošanas ieviešanu. Nākamajā gadā vēl komercdarbības izmaksas būtiski pieaugs saistībā ar minimālās algas palielināšanu un elektrības tarifu paaugstināšanu. Tam visam vēl klāt pēdējais piliens uzņēmēju iznīcināšanai - plānojamās investīcijas 2015.gadā kases aparātu nomaiņai un pilnveidošanai. Pie tam šīs izmaksas nav vēl skaidri aprēķināmas. Jaunie kases aparāti jāuzstāda visās tirdzniecības vietās, pat tik mazās, kur pircēju skaits stundā svārstās no viena (nepārtikas preces) līdz 10 (pārtikas preces). Kases aparātu iegādes izmaksas ir nesamērīgi augstas. Pat pēc Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) optimistiskajiem datiem...

12.Saeima varēs lemt, vai turpināt izskatīt 94 likumprojektus, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā. Saeimas kārtības rullis paredz - ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanu var rosināt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti. Saeima atsevišķi lemj par katru likumprojektu un, ja nolemj turpināt tā izskatīšanu, nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodots likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā. Esošais Saeimas sasaukums var lemt tikai par iepriekšējai Saeimai iesniegta likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Tādējādi 12.Saeimas darba kārtībā nevar būt likumprojekti, ko 11.Saeima pārņēmusi izskatīšanai no 10.Saeimas.

Numura intervija Pieaugs materiālā atbildība par grāmatvedības dokumentu sagrozīšanu. Saruna par Maksātnespējas likuma grozījumiem ar Gati Flinteru, zvērinātu advokātu, zvērinātu advokātu biroja Borenius partneri Jurista padoms Galvenie līgumi būvniecības procesa ietvaros jaunā būvniecības tiesiskā regulējuma kontekstā. Kristīne Zubkāne, juriste, M.G. tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās Darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība. Gita Oškāja, zvērinātu advokātu biroja A.Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte Eksperta padoms Faktorings un pievienotās vērtības nodoklis. Ina Spridzāne, AS DNB banka nodokļu riska vadītāja Uzņēmumu reģistrs Galvenie problēmjautājumi, veicot pamatkapitāla denomināciju. Jūlija Lukjanova, Uzņēmumu reģistra juridiskās nodaļas juriskonsulte Aktuāli Regulētajā tirgū iekļauto akciju sabiedrību pamatkapitāla denominācijai no latiem uz eiro. Finanšu un kapitāla tirgus informācija Komerctiesības Vai Latvijas tiesību sistēma spēj pasargāt no reiderisma? Ieskats ekonomikas konferencē „Reiderisms Latvijā - tā ietekme uz biznesa vidi un investīciju drošību. Kā pret reiderismu cīnīties?" Tiesu prakse Pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšana – neierobežojama tiesība. Jānis Jurkāns, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja...

Bilances TV sadaļā šonedēļ praktiskās grāmatvedības speciālistes un konsultantes, ilggadējas žurnāla Bilance rakstu autores un ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekles Maijas Grebenko skaidrojums par darba laika uzskaiti, ko eksperte sniedza 30. oktobrī notikušajā žurnāla "Bilances Juridiskie padomi" konferencē "Kādas problēmas risina jaunie Darba likuma grozījumi".

12.Saeima otrdien, 4.novembrī, savā pirmajā sēdē apstiprināja pilnvaras 100 parlamenta deputātiem. Jaunajā sasaukumā ievēlēti 69 deputāti ar parlamentārā darba pieredzi un 31 jauns deputāts. Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 12.Saeimas deputāta pilnvaras 24 deputātiem, kuri ievēlēti no partijas „Saskaņa”. 12.Saeimā no šīs partijas strādās trīs jauni deputāti – Regīna Ločmele-Luņova, Jūlija Stepaņenko un Zenta Tretjaka. Tāpat no „Saskaņas” deputāta mandātu ieguva 21 iepriekšējā sasaukuma deputāts – Valērijs Agešins, Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Elksniņš, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Sergejs Potapkins, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš un Mihails Zemļinskis. 12.Saeimas deputāta pilnvaras apstiprinātas 23 deputātiem, kuri ievēlēti no partijas „Vienotība”. Mandātus ieguva septiņi deputāti, kuri parlamentā ievēlēti pirmo reizi - Aldis Adamovičs, Inesis Boķis, Rihards Kozlovskis, Anrijs Matīss, Edgars Rinkēvičs, Laimdota Straujuma un Juris Šulcs. Savukārt 14 deputāti ir ar darba...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi tirgus uzraudzību, kuras ietvaros pārbaudīja, kā naudas sodu nomaksu veic uzņēmumi, kas 2009. gadā tika sodīti par iesaistīšanos sadzīves elektropreču cenu kartelī. Uzraudzībā gūtās atziņas, kā arī saistītā tiesu prakse ļauj secināt, ka pārkāpēji nevar izvairīties no naudas soda nomaksas, likvidējoties un turpinot to pašu komercdarbību jaunu uzņēmumu veidolā. Uzraudzības gaitas un secinājumu apraksts (.pdf) Vairumā gadījumu pēc KP lēmuma stāšanās galīgā spēkā (parasti – pēc tiesvedības) uzņēmumi naudas sodu nomaksā. Ja uzņēmums tiek atzīts par maksātnespējīgu, KP piesaka kreditora prasījumu. Savukārt, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka uzņēmuma aktīvi nodoti citām juridiskām personām, lai izvairītos no naudas soda nomaksas, KP vēršas ar soda piedziņas prasību pret to uzņēmumu, kas šos aktīvus un saistības ir pārņēmis. Tas jo īpaši jāņem vērā uzņēmumiem, kas plāno citu uzņēmumu iegādi. Pircēja pienākums ir pārbaudīt, vai pārņemamais uzņēmums nav bijis iesaistīts konkurences tiesību pārkāpumā. Pārņemot uzņēmumu vai tā aktīvus un pastāvot ekonomiskai...

Trešdien, 5.novembrī, Saeima ārkārtas sēdē lems par uzticības izteikšanu jaunizveidotajam Ministru kabinetam, kuru vadīs premjerministre Laimdota Straujuma. Pozitīva Saeimas lēmuma gadījumā jaunā valdībā strādās šādā sastāvā: aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola, finanšu ministrs Jānis Reirs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, kultūras ministre Dace Melbārde, labklājības ministrs Uldis Augulis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, veselības ministrs Guntis Belēvičs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Valdībā strādās septiņi ministri no iepriekšējas valdības. Pirmā jaunās valdības svinīgā sēde paredzēta trešdien, 5.novembrī. Tajā piedalīsies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Svinīgo sēdi varēs vērot arī tiešsaistē: http://www.mk.gov.lv/lv/tiesraide

Otrdien, 4.novembrī, stājās spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu. Tas nozīmē, ka 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem ECB un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver: "Krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai." Latvijas gadījumā ECB ciešā sadarbībā ar FKTK uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas - AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "ABLV Bank". Šo banku uzraudzībai ir izveidotas atsevišķas uzraugu komandas, kurās darbosies arī FKTK eksperti, apkopojot un iesniedzot uzraudzībai nepieciešamo informāciju, gatavojot lēmumu projektus, sniedzot atbalstu lēmumu piemērošanā....

Oktobrī Rīgā, piedaloties Beļģijas, Francijas, Somijas un Latvijas valsts darba inspekciju pārstāvjiem, norisinājās Valsts Darba Inspekcijas (turpmāk Darba inspekcija) rīkotā konference “Efektīvas inspicēšanas metodes”. Konferenci iesāka Darba inspekcijas pārstāvju informatīvais ziņojums par inspekcijas darbību, kā arī tās sadarbības partneriem. “Sadarbība, tas ir pareizais ceļš uz attīstību, radot pievienoto vērtību visam, ko darām,”atzina Rīgas reģionālās Darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne. Jebkura veida sadarbība starp valsts un pašvaldību iestādēm ir vērtējama pozitīvi, taču, lai nodrošinātu efektīvāku iestādes funkciju nodrošināšanu, kā arī informācijas apmaiņu un Darba inspekcijas amatpersonu drošību un aizsardzību apsekojumu laikā, ir nepieciešams veicināt sadarbības iespējas. Līdzīgi kā Latvijā, arī Beļģijā liela nozīme ir sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām. “Nevalstiskās organizācijas sniedz plašas atbalsta funkcijas, sākot no dažādu monitoringu veikšanas līdz pat palīdzībai veicot izmeklējumus par darba tiesību pārkāpumiem," tā par nevalstisko organizāciju lomu Beļģijas Darba inspekcijas darbā izteicās tās konsultants Philippe Vanden Broeck. Konferencē liela uzmanība tika vērsta inspektoru drošībai apsekojumu laikā Latvijas...

Lai arī pēdējo gadu laikā nekustamo īpašumu tirgus aktivitāte ir nedaudz samazinājusies, tomēr joprojām krāpniecības gadījumi darījumos ar nekustamo īpašumu nav retums. "Šī gada 10 mēnešos Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde ir arestējusi īpašumus kopumā 4 miljonu eiro vērtībā, kas izmantoti kā instruments noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Ja valsts noteiktu obligātu nekustamo īpašumu aģentu sertificēšanu, vismaz daļai negodīgu darījumu starpnieku tas liktu darboties likuma ietvaros. Tāpat tiktu būtiski atvieglots uzraugošo institūciju darbs, ļaujot savlaicīgi identificēt un novērst krāpniecības gadījumus," skaidro Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis. Krāpniecības gadījumi nekustamo īpašumu nozarē, kas nonāk Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes redzeslokā, ir cieši saistīti ar tirgus aktivitāti: "Visbiežāk saņemam iesniegumus, kas saistīti ar nenokārtotām parādsaistībām un darījumiem, kas veikti ar nekustamo īpašumu uz pilnvaru pamata. Tāpat ir gadījumi, kad, uzticoties negodīgiem nekustamo īpašumu darījumu starpniekiem, cilvēki zaudē savu īpašumu vai saņem par to mazāku summu nekā bija vienojušies pirms darījuma veikšanas....

Trešdien, 5.novembrī Labklājības ministrijā notiks Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (Fonds) darbības programmas atklāšana. Tajā piedalīsies pārstāvji no Eiropas Komisijas (EK) Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta un EK pārstāvniecības. 2014.gada 30.oktobrī EK apstiprināja Latvijas izstrādāto Darbības programmu pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Darbības programmas apstiprināšana dod tiesības Latvijai uzsākt Fonda finansējuma apguvi. Tomēr pirms tam Latvijai jāveic vēl būtiski priekšdarbi, tai skaitā, valdībā 2014.gadā jāapstiprina Ministru kabineta noteikumi par darbības programmas ieviešanu un uzraudzību Latvijā. Savukārt Sabiedrības integrācijas fondam 2014.gadā jānodrošina pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektu iepirkšana, kā arī partnerorganizāciju (t.sk. biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas, pašvaldības vai pašvaldību iestādes) atlase, kas turpmāk nodrošinās komplektu izdali vistrūcīgākajām personām. Darbības programma paredz mazināt nenodrošinātību ar pārtiku un mājsaimniecību ar bērniem materiālo nenodrošinātību, kā arī identificē vistrūcīgākās personas, kam ir tiesības saņemt Fonda finansēto palīdzību, nosaka Fonda vadībā iesaistītās iestādes un ietver Fonda finansēšanas plāns pa gadiem...

Ekonomikas ministrija atgādina, ka atbalsts saistībā ar elektroenerģijas kopējās cenas kāpumu no 2015. gada 1.janvāra tiks sniegts aizsargātajiem lietotājiem, kas ir trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona) vai daudzbērnu ģimene, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam). 2015.gadā atbalstu aizsargātajiem lietotājiem sniegs AS "Latvenergo". Lai esošajā mēnesī trūcīgā vai maznodrošinātā ģimene (persona) saņemtu aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, tai iepriekšējā mēnesī ir jābūt piešķirtam trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam. Pašvaldībām būs pienākums informēt AS "Latvenergo" un nākošos aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējus par ģimenēm (personām), kurām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss. Ja daudzbērnu ģimene vēlēsies saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, tai jāvēršas pie AS "Latvenergo", apliecinot atbilstību daudzbērnu ģimenes statusam. Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums šādai daudzbērnu ģimenei tiek sniegts visa 2015. gada ietvaros. Atbalstu varēs saņemt arī tad, ja ģimene dzīvo īrētā īpašumā vai par elektroenerģiju norēķinās ar apsaimniekotāju. Šajā gadījumā, klientam būs jānorāda līguma numurs, uz kuru atbalstu...

GRĀMATVEDĪBA Nekustamais īpašums – krājumi, pamatlīdzekļi vai ieguldījuma īpašumi? Kopīgais un atšķirīgais nekustamo īpašumu atzīšanā, uzskaitē, novērtēšanā un informācijas atklāšanā Grāmatvedības uzskaitē nākas saskarties ar jautājumu, kā pareizi atzīt, uzskaitīt un novērtēt uzņēmumā iegādātu nekustamo īpašumu, kas varētu būt zeme, ēka, būve vai to daļas. Bieži publiski pieejamos gada pārskatos ir vērojamas kļūdas atklātajā informācijā, kas būtiski maldina pārskata lietotājus. Zvērināta revidente, SIA Sandra Dzerele un Partneris partnere SANDRA DZERELE žurnālā BILANCE izskaidro viena nekustamā īpašuma uzskaites prasības, kas ir dažādas atkarībā no nekustamā īpašuma izmantošanas mērķiem. Pastāv kļūdains uzskats, ka pamatlīdzekļu pārvērtēšana jāveic obligāti, ja to patiesās vērtības būtiski atšķiras no uzskaites vērtībām. Ja ir šāda situācija, bet vadība vēlas piemērot izmaksu modeli, tā var finanšu pārskata pielikumos atklāt papildu informāciju lietotājiem par noteiktu pamatlīdzekļu patieso vērtību vai to diapozonu. GRĀMATVEDĪBA Valdes locekļu domājamās atlīdzības minimālās algas apmērā un nodokļu aprēķināšana no tās Kad jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un obligātās iemaksas...

Pirmdien, 3. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts rīkojuma projekts, kas paredz grozījumus likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2015. gadam” sagatavošanas grafikā, nosakot tādu grafiku, kas jaunievēlētajai Saeimai un MK ļautu nākamā gada valsts budžetu pieņemt līdz 2015. gada 1. janvārim. Lai nodrošinātu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm saimnieciskajā gadā pieejamā finansējuma apjomu, jo ministrijas valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt tikai ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju, likumprojektu “Par valsts budžetu 2015. gadam” īpaši svarīgi pieņemt savlaicīgi. Ja likumprojekts “Par valsts budžetu 2015. gadam” netiek pieņemts līdz 2015. gada 1.janvārim, nebūs iespējams finansēt tos izdevumus, kurus nosaka normatīvie akti, kas stājas spēkā ar 2015. gada 1. janvāri. Jāņem vērā, ka 2015. gada 1.janvārī 2014. gada valsts budžeta likums būs zaudējis spēku un, nepieņemot nākamā gada valsts budžetu līdz 2015. gada 1. janvārim, nebūs regulējuma iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa...

Valdība pirmdien, 4. novembrī apstiprināja grozījumu Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"", kas paredz likvidēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašo iekasēšanas kārtību no Rīgas un Ventspils pašvaldībām. Īpašās IIN iekasēšanas kārtības likvidēšana attiecībā uz šīm pašvaldībām nozīmē, ka, sākot ar 2015. gada 1. janvāri ienākuma izmaksātājs – komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība vai fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicēja, izmaksājot ienākumu fiziskai personai, kuras dzīvesvieta taksācijas gada sākumā atrodas Rīgas vai Ventspils pašvaldības teritorijā, no nodokļu maksātāja ieturēto nodokli un ar nodokli saistītos maksājumus (nokavējuma naudu un soda naudu) ieskaitīs Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā. Grozījumu autori uzskata, ka tādējādi ienākuma izmaksātājiem samazināsies administratīvais slogs, jo turpmāk visi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saistīti maksājumi (nokavējuma naudu un soda naudu) tiks ieskatīti Valsts kases sadales kontā.