JAUNUMI

Eiropas Centrālā Banka (ECB) publicējusi ECB regulu par uzraudzības maksām. Regula nosaka kārtību, kādā ECB iekasēs gada uzraudzības maksu par izdevumiem, kas radušies saistībā ar tās jauno lomu kā Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) banku uzraugam. Regulā noteikta metodoloģija: 1. gada uzraudzības maksas kopējās summas noteikšanai3. gada uzraudzības maksas iekasēšanai. Regula atspoguļo sabiedriskās apspriešanas gaitā no ieinteresētajām personām saņemtos komentārus. Šie komentāri, kā arī pārskats par saņemtajām atbildēm un ECB regula par uzraudzības maksām publicēta arī ECB interneta vietnē:https://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2014/html/pr141030.lv.html Saskaņā ar ES regulu Par Vienoto uzraudzības mehānismu ECB no visām uzraudzītajām bankām jāiekasē gada uzraudzības maksa, lai atgūtu ar uzraudzību saistītos izdevumus. Iepriekš jau ziņots, ka sākotnējā analīze liecina, ka 2015. gadā ikvienai tieši uzraudzītai bankai būs jāmaksā ECB gada maksa 150 000 līdz 15 milj. euro apmērā. Vairums tiešai uzraudzībai pakļauto banku maksās no 0.7 līdz 2 milj. euro. Līdzīgā veidā apmēram 75% mazāko netieši uzraudzīto banku maksās no 2 000 līdz...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi virkni jaunu normatīvo noteikumu, kā arī vairākus grozījumus jau esošajos noteikumos. Apstiprināti jauni "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi", ar kuriem aizstāta 2009. gadā izstrādāto noteikumu versija. Tie papildina tirgus dalībnieku loku, kam noteikumi turpmāk būs saistoši ar tādām Latvijā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ievēro Regulā Nr.575/2013 noteiktas prudenciālas (regulējošas) prasības. Noteikumi arī nosaka jaunu prasību, ka iestāde kredītrisku vērtēšanā nepaļaujas tikai uz reitingu aģentūru sniegtajiem kredītreitingiem, kā arī neizmanto tos kā vienīgo kredītriska novērtēšanas kritēriju, bet ņem vērā visu pieejamo ārējo un iekšējo informāciju attiecībā uz kredītrisku. Tāpat noteikumos iestrādāta prasība ievērot diversifikācijas principu, veidojot kredītportfeli. Grozījumi "Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvajos noteikumos" izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības*, kas attiecas uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrību iekšējās kontroles sistēmu. Grozījumi stāsies spēkā š.g. 21.decembrī un nosaka, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrības aktīvu kredītriska vērtēšanā nedrīkst mehāniski paļauties uz reitingu aģentūru...

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Eiropas Savienības (ES) un ārējos sakaros Armands Krauze, pārstāvot Briselē lauksaimnieku organizācijas, izstrādāja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) atzinumu par tematu "Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu", kritizējot Eiropas Komisijas likumdošanas priekšlikumu un iesakot uzlabot tās sagatavoto sākotnējo. Pieņemtā EESK atzinuma redakcija ir būtiska, jo tā ir orientēta, lai saglabātu patērētāju un ražotāju uzticēšanos un atvieglotu lauksaimniekiem pāreju uz bioloģisko saimniekošanu. Mērķis ir panākt, ka bioloģiskā saimniekošana neattālinās no tās principiem un mērķiem, un tādējādi atbilst sabiedrības prasībām vides un kvalitātes jomā. Tā kā sabiedrības pieprasījums pēc bioloģiski ražotas produkcijas pieaug, arī mūsu zemnieki būs arvien vairāk ieinteresēti pārorientēties uz bioloģisko saimniekošanu, līdz ar to šis atzinums paredz virkni ieteikumu, piemēram, lai tiktu pastiprinātas importa kontroles un laicīgi konstatēti iespējamie riski, lai atvieglotu mazo lauksaimnieku pāreju uz bioloģisko saimniekošanu, palīdzot īstenot grupu sertificēšanas sistēmu. Izstrādātie...

Pirmdien, 3.novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Valsts kancelejas sagatavotu rīkojuma projektu "Par atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu atzīšanu par spēku zaudējušiem", ar kuru par spēku zaudējušiem atzīti 65 Ministru kabineta rīkojumi par dažādu komisiju, padomju, darba grupu atzīšanu par spēku zaudējušām, tādējādi mazinot birokrātiju valsts pārvaldē. Administratīvā sloga mazināšanas ietvaros Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām veica rīkojumu analīzi par atsevišķu komisiju, padomju, darba grupu izveidi un secināja, ka daļa spēkā esošo Ministru kabineta rīkojumu ir zaudējuši savu aktualitāti vai tajos noteiktie uzdevumi ir izpildīti. Līdz ar to attiecīgās darba grupas tika atzītas par spēku zaudējušām. Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās I.Gailīte uzsver: "Valsts pārvaldes prioritāte nemainīgi ir birokrātijas un normatīvo plūdu mazināšana un sakārtošana, tādēļ turpināsies darbs pie sistēmiskiem risinājumiem, ierobežojot normatīvisma pieaugumu." Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta rīkojumi, kā, piemēram, par Pašvaldību reformu padomes izveidošanu, demogrāfiskās komisijas izveidošanu, Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisijas izveidošanu, Latvijas Muzeju padomi, Latvijas Bibliotēku...

11.Saeima kopš sanākšanas 2011.gada 17.oktobrī kopumā pieņēmusi 129 jaunus likumus un veikusi grozījumus 781 likumā. 11.Saeimas pilnvaru laikā notikusi 151 Saeimas sēde. No tām 118 bija kārtējās, bet 27 ārkārtas sēdes. Tāpat 11.Saeimā notikušas sešas svinīgās sēdes. Izskatīšanai 11.Saeimas komisijās kopumā tika nodoti 1158 likumprojekti, no tiem 855 bija iesniedzis Ministru kabinets, 173 – Saeimas komisijas, bet 123 – Saeimas deputāti. 11.Saeimā septiņas likumdošanas iniciatīvas bija iesniedzis Valsts prezidents. 11.Saeima otrreiz caurlūkoja septiņus likumus. 11.Saeimas sēdēs debatēs visvairāk runājuši Andrejs Elksniņš (SC) – 227 reizes, Ilma Čepāne (Vienotība) – 167 reizes, Ivars Zariņš (SC) – 160 reizes, Igors Pimenovs (SC) – 119 reizes un Kārlis Seržants (ZZS) - 117 reizes. Infografika „11.Saeima. Likumdošana”: http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/informativie-materiali-par-saeimu/infografika-11-saeima-likumdosana

Lai atvieglotu cūkgaļas un cūkgaļu saturošu produktu aprites nosacījumus mājdzīvnieku audzētājiem, kuru ganāmpulku novietnes atrodas Āfrikas cūku mēra (ĀCM) ārkārtējās situācijas zonā, valdība pirmdien, 3.novembrī, pieņēma divus Ministru kabineta noteikumus. Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumos Nr.621 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām" atceļ nepieciešamību turpmāk saskaņot ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) biodrošības pasākumu plānu, kas izstrādāts mājputnu novietnēm un vēršu apakšdzimtas, cūku, aitu un kazu savākšanas centriem, dzīvnieku tirgošanas telpām un dzīvnieku turēšanas vietām, kur dzīvniekus tur izolācijā līdz izvešanai uz trešajām valstīm, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Lai nodrošinātu ĀCM apkarošanu un ierobežošanu, noteikumos precizēts biodrošības pasākumu īstenošanas, kā arī cūku nokaušanas termiņš, ja pasākumi netiek īstenoti. Ja gadījumā dzīvnieku īpašnieks novietnē biodrošības pasākumus neievieš un cūkas nenokauj, PVD pieņem lēmumu par cūku nokaušanu vai nogalināšanu un dzīvnieku īpašniekam lēmums jāizpilda divu nedēļu laikā. Vēl noteikumi paredz, ka turpmāk būs atvieglota dzīvu cūku, cūkgaļas, cūkgaļas produktu, cūkgaļas izstrādājumu,...

Lai segtu piensaimniekiem radītos zaudējumus un ļautu saglabāt ražošanas apmēru, ko izraisījusi piena iepirkuma cenas krasa pazemināšanās, vienlaikus novērstu augstvērtīgu piena šķirņu slaucamo govju izkaušanu ganāmpulka ciltskodolā, pirmdien, 3.novembrī Ministru kabinets pieņēma zināšanai Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par zaudējumiem piena nozarē”. Vienlaikus valdība apstiprināja MK noteikumus „Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 26.augusta noteikumos Nr.511 „Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanai””. Noteikumi nosaka 7,9 miljoni eiro lielu ciltsdarba avansa maksājumu, lai nodrošinātu piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanas un izvērtēšanas pakalpojumu. Atbalsts segs līdz 70 procentiem no izmaksām, kas saistītas ar piena šķirnes slaucamās govs produktivitātes kontroles testiem.

Pirmdien, 3.novembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto jauno noteikumu projektu "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus"" , kas nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākumam "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus". Pasākumam paredzētais kopējais publiskais finansējums ir 8,67 miljoni eiro. Noteikumu projekts nosaka pasākuma atbalsta pretendentus, atbalsta saņemšanas nosacījumus, atbalsta apmēru un iesniedzamos dokumentus. Pasākumā atbalstu varēs saņemt Pārtikas un veterinārajā dienestā atzīti akvakultūras nozares uzņēmumi - dīķsaimniecības, kuras saimniekojot izmanto tādas metodes, kas samazina uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi. Uz atbalstu varēs pretendēt tikai tirgum ražojoši uzņēmumi, kas atbalstam pieteiks ne mazāk kā 3 hektārus dīķu platību un no viena hektāra dīķu platības gada laikā būs realizējuši produkciju vismaz 250 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka dīķi ir nozīmīga ekosistēmas sastāvdaļa, kura veido bāzi dažādu augu un putnu sugu dzīvotnēm un biotopiem, vidi saudzējošu saimniekošanas metožu lietošana samazinās ietekmi uz virszemes un...

Ceturtdien, 30. oktobrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā preses konferencē par galvenajiem darbības rezultātiem šī gada deviņos mēnešos, secināts, ka VID administrētie nodokļu ieņēmumi 2014.gada deviņos mēnešos ir 5,3 miljardi eiro. VID administrēto budžeta ieņēmumu plāns šā gada deviņos mēnešos ir izpildīts par 100%. Kopumā šā gada kopbudžeta ieņēmumi 2014.gadā plānoti 7,09 miljardu eiro apmērā. Vislabāk plāns pildīts attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un muitas nodokļa iekasēšanu, attiecīgi pārsniedzot plānoto par 102,7% un 120,1%. PVN iekasēti 1,36 miljardi eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Šā gada deviņos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 1,64 miljardi eiro jeb par 3,5% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Būtisku budžeta ieņēmumu daļu veidoja arī iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - 1,01 miljards eiro jeb par 3,5 % vairāk nekā 2013.gada deviņos mēnešos. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos būtiski - par 10% - auguši ieņēmumi no akcīzes nodokļa par...

Piektdien, 31. oktobrī, pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un politisko partiju pārstāvjiem, kuri patlaban strādā pie jaunveidojamās valdības deklarācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzina: "Deklarācijas pamatmērķis "strauja, bet ilgtspējīga ekonomikas izaugsme” atbilst gan stratēģiskajos valsts plānošanas dokumentos (Nacionālajā attīstības plānā) paredzētajiem mērķiem, gan reālajām dzīves vajadzībām, tomēr deklarācijai kopumā vajadzētu iedot precīzāku ceļa karti, kurā ikviens paredzētais darbs ved šī mērķa virzienā.” Arī LDDK viceprezidents Mārtiņš Bičevskis uzsvēra, ka valdības deklarācija ir politisko spēku vienošanās un apņemšanās, taču liela loma ir tam, kā tiek veidots uz šīs deklarācijas pamatprincipiem balstīts valdības Rīcības plāns. Tā detalizētā izstrādē sociālie un sadarbības partneri izteica gatavību aktīvi piedalīties, sniedzot ieteikumus, priekšlikumus un konkrēto soļu reālās ietekmes uz tautsaimniecību un valsti izvērtējumu. LDDK uzsvēra, ka uz deklarācijas pamatprincipiem balstītajā Rīcības plānā līdzās katram veicamajam darbam jābūt ne tikai atbildīgajai institūcijai, bet arī konkrētam, izmērāmam sasniedzamajam rezultātam. "Uzņēmējdarbībā esam pieraduši, ka strādājam...

Piektdien, 31.oktobrī, Valsts ieņēmumu dienests (VID) godināja 2013.gada lielākos nodokļu maksātājus piecās dažādās nominācijās. VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis pieciem lielākajiem nodokļu maksātājiem pasniedz atzinības rakstus un speciāli šim pasākumam mākslinieka darinātas stikla balvas. 2013.gada lielākajam nodokļu maksātājam VID pasniedz īpaši šim gadījumam mākslinieka veidotu stikla balvu - uz stikla pamatnes izvietoti četri stikla apļi, kuros iestrādāts lielāko nodokļu maksātāju godināšanas pasākuma logotips un uz stikla balvas pamatnes iegravēts balvas saņēmēja nosaukums. Savukārt, 2013.gada lielākie nodokļu maksātāji četrās dažādās nominācijās saņems mazāka izmēra stikla balvas ar lielāko nodokļu maksātāju godināšanas pasākuma logotipu un balvas saņēmēja nosaukuma gravējumu uz balvas. VID ģenerāldirektore I.Pētersone pasākuma laikā uzsvēra, ka VID apbalvojumu saņem uzņēmumi, kuri ir lielākie nodokļi maksātāji 2013.gadā katrs savā nodokļu veidā, bet viens no tiem - lielākais nodokļu maksātājs 2013.gadā kopumā. "Nenoliedzami, būt pirmajam - tas vienmēr nozīmē uzņemties lielāku atbildību, darīt vairāk un pieņemt drosmīgus lēmumus. Vienlaikus...

Valsts sekretāru sanāksmē 30.oktobrī izskatīts un tālākai apstiprināšanai valdībā virzīts Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par maksimāli pieļaujamo trans-taukskābju daudzumu pārtikas produktos", kas paredz trans-taukskābju ierobežošanu pārtikas produktos, nosakot to maksimālās pieļaujamās normas. Izstrādātais noteikumu projekts balstīts uz Austrijas normatīvo regulējumu, kur trans-taukskābju ierobežojumi attiecas ne tikai uz pārtikas ražošanā izmantojamām izejvielām - eļļām un taukiem, bet arī uz pašiem pārtikas produktiem, nosakot maksimāli pieļaujamo trans-taukskābju daudzumu. Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši valdībā apstiprinātajam Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānam 2013.-2015.gadam, kas paredz arī ierobežot pārtikas produktu ar augstu trans-taukskābju saturu patēriņu un pieejamību sabiedrībā. Tādējādi tiks uzlaboti gan Latvijas iedzīvotāju uztura paradumi, gan sabiedrības veselības rādītāji ilgtermiņā. Noteikumu projektā paredzēts, ka maksimāli pieļaujamais trans-taukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt 2g uz 100g kopējā tauku daudzuma. Savukārt produktos ar pazeminātu tauku daudzumu, kas ir, piemēram, piena produktu izstrādājumi, kuriem ražošanas procesā tiek pievienoti augu tauki (krējuma, siera izstrādājumi,...

Labklājības ministrijas(LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme piektdien, 31.oktobrī, tikās ar Pasaules Bankas pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbības iespējas, veicot pētījumu par aktīvās novecošanās situāciju. Pētījums sniegs Latvijas situācijas analīzi, kuru turpmāk izmantos, izstrādājot aktīvās novecošanās stratēģiju iedzīvotājiem vecumā no 50 gadiem ar mērķi veicināt ilgāku un veselīgāku darba mūžu. Aktīvās novecošanās stratēģiju LM izstrādās, balstoties uz Pasaules Bankas veikto situācijas analīzi, kā arī sadarbojoties par satura jautājumiem, politikas iespējām un pētījuma rezultātiem. Stratēģijas ietvaros galveno uzmanību pievērsīs gados vecāku iedzīvotāju līdzdalībai darba tirgū un nodarbinātības šķēršļu mazināšanai. Tāpat akcentēs tādus jautājumus kā gados vecāku darbinieku produktivitātes veicināšana, piemēram, uzlabojot veselības stāvokli un pielāgojot darba vietas atbilstoši to vajadzībām. Vienlaikus pētījumā ietvers ne tikai vidējos rādītājus, bet arī analizēs situāciju līdz 2030.gadam, vēršot uzmanību darba tirgus situācijai gados vecākiem darbiniekiem, 50+ iedzīvotāju raksturojumam, kuri ir bezdarbnieki vai kuriem nav pastāvīgs darbs, kā arī citus svarīgus aspektus. Pētījumu paredzēts pabeigt 2015.gada augustā. Pēdējo gadu laikā...

Studiju maksas, stipendijas un aizdevumi Eiropas valstīs joprojām ļoti atšķiras, secināts Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā "Studiju maksas un atbalsta sistēmas augstākajā izglītībā Eiropas valstīs 2014./2015.gadā". Kamēr Latvijā ir salīdzinoši augsta studiju maksa, citviet par izglītību maksā tikai studenti, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības attīstības aģentūra. Eurydice ziņojumā, raksturojot situāciju 33 Eiropas valstīs, konstatēts, ka studiju maksas sistēma ar dažiem izņēmumiem pēdējā akadēmiskā gada laikā īpaši nav mainījusies. Piemēram, Vācija ir vienīgā valsts, kura nesen ir atcēlusi studiju maksu, neraugoties uz to, ka tā tika ieviesta tikai 2007.gadā. Igaunija 2014.gadā būtiski mainīja savu finansēšanas sistēmu, saistot studiju maksu ar studentu sekmēm: par studijām tagad maksā tikai nesekmīgie studenti, proti, tie, kas nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā. Līdzīgi citās valstīs, piemēram, Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā, studiju maksu piemēro tādiem studentiem, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības. Eiropā visaugstākā studiju...

Ministru kabineta (MK) sēdē 28.oktobrī tika skatīts rīkojuma projekts "Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2015.gadam". Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju (IT) nozīmīgo lomu valsts pārvaldes ikdienas darbā un to attīstības tendences, par auditējamo prioritāti 2015.gadā noteikta IT vadības sistēmas novērtēšana ministrijās un iestādēs. Auditējamās prioritātes ietvaros plānots novērtēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizēšanu, nepieciešamo resursu plānošanu, uzskaiti, sagādi, ieviešanu, izmantošanu, uzturēšanu, koplietošanu, optimizēšanu un valsts informācijas sistēmu drošības pasākumu izveidi. Iekšējais audits palīdz institūcijas vadībai veidot sakārtotu iekšējās kontroles sistēmu, veicinot resursu likumīgu un ekonomisku izlietojumu, kā arī institūciju mērķu sasniegšanu. Lai, izmantojot iekšējā audita resursus, vienlaicīgi tiktu novērtētas iekšējās kontroles visai valsts pārvaldei nozīmīgās jomās un kopumā veicināta valsts pārvaldes attīstība, finanšu ministrs katru gadu sniedz priekšlikumus auditējamajai prioritātei. Iekšējam auditam ir būtiska loma savlaicīgai potenciālo risku identificēšanai, risku mazināšanai un procesu pilnveidei rīkojumā noteiktajās prioritārajās jomās. Audita rezultātā institūciju augstākajai vadībai paredzēts sniegt argumentētu viedokli par iekšējās kontroles sistēmas...