VISI RAKSTI

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 28. aprīļa spriedums lietā Nr. A420231320, SKA–234/2023 Vai kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš faktiski nesaņem ienākumus, ir tiesīgs saņemt slimības pabalstu? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējs ilgstoši līdz 2019. gada decembrim kā darba ņēmējs bija pakļauts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet, sākot no 2019. gada decembra, pieteicēja darba ņēmēja statuss reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta „m” apakšpunktam. Pieteicējs vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ar lūgumu piešķirt slimības pabalstu par darbnespējas periodu no 2020. gada 27. marta līdz 29. jūnijam, un 2020. gada 22. jūlijā pieteicējs vērsās ar lūgumu piešķirt slimības pabalstu par darbnespējas periodu no 2020. gada 30. jūnija līdz 17. jūlijam. Ar VSAA lēmumu nolemts atteikt piešķirt slimības pabalstu, jo pieteicējs nebija pakļauts slimības apdrošināšanai. Pirmās un apelācijas instances tiesas pieteicēja pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa secināja, ka pieteicējs neatbilst kritērijam par ienākumu zaudējumu darbnespējas dēļ (kas pats...

Patērētāju strīdu risināšanas komisija (turpmāk – komisija) 2023. gadā izskatījusi 223 strīdus un pieņēmusi 154 lēmumus, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Patērētāja prasība tika apmierināta 124 gadījumos, bet 19 gadījumos tā tika noraidīta, savukārt 11 strīdi tika izbeigti pierādījumu trūkuma dēļ. Visvairāk komisija saņēma patērētāju iebildumus par preces atbilstību līguma noteikumiem (110) un par preču un pakalpojumu nepiegādi (57). Tāpat patērētāju jutušies neapmierināti par atteikuma tiesību ievērošanu (23), par tūrisma pakalpojumu noteikumiem (11), par pakalpojumu atbilstību līguma noteikumiem (9), par avioregulas un citiem aviopasažieru tiesību pārkāpumiem (5), par līguma noteikumiem (3), par citām pretenzijām (3) un par rēķiniem (2). Jānorāda, ka 30 strīdos komersanti un patērētāji vienojās par strīdu risinājumu pirms komisijas sēdes sasaukšanas. Savukārt, aprēķinot lēmumu izpildi, netiek ņemti vērā tie lēmumi, kuru izpilde nav iespējama, jo nav informācijas par izpildi, komersants ir likvidēts,...

Sabiedriskai apspriešanai nodots Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par darba dienu pārcelšanu 2025. gadā". Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu. Minētā norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. Rīkojuma projekts paredz: 2025. gada 2. maija (piektdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcelt uz sestdienu - 10. maiju, kā arī 2025. gada 17. novembra (pirmdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētdienu – 16. novembri, un svētku dienu otrdienu – 18. novembri, pārcelt uz sestdienu - 8. novembri. Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Tas ieteikts arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba...

«Tas tāpēc, ka igauņiem blakus ir Somija, savukārt lietuviešiem — Polija,» atbildot uz jautājumu par Latvijas atpalicības iemesliem no Baltijas kaimiņvalstīm, reizēm izskan arī šāds politiķu skaidrojums. Viedokļu spektra pretējā galā ir apgalvojums, ka «tikai Latvijā domā, ka Igaunijas attīstība ir Somijas nopelns,» — tā savulaik izteikusies Kaja Kunnas, somu laikraksta Helsingin Sanomat korespondente Tallinā. Kur meklējama patiesība starp šiem atšķirīgajiem apgalvojumiem? Kāda ir Igaunijas un Lietuvas kaimiņvalstu ietekme uz to ekonomikām? Cik lielu lomu Igaunijas un Lietuvas izrāvienā varētu būt spēlējis veiksmīgāks ģeogrāfiskais novietojums, tai skaitā robežošanās ar ekonomikas attīstībai izdevīgākām kaimiņvalstīm — Igaunijas gadījumā — labklājīgo un mentalitātē eiropeisko Somiju, bet Lietuvas gadījumā — vēsturisko sadarbības partneri Poliju ar 40 miljonu iedzīvotāju lielo noieta tirgu? Tūristi visbiežāk apmeklē Igauniju, bet visvairāk tērē Lietuvā Viens no vieglāk pierādāmajiem kaimiņvalstu ekonomiskās ietekmes faktoriem ir tūrisms. Somijas tūristu skaits un pienesums Igaunijas ekonomikai ir milzīgs. Tieši somu ceļotāji ir pārliecinoši dominējošā ārvalstu tūristu...

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 28. aprīļa spriedums lietā Nr. A420305218, SKA–68/2023 Darba likuma 69. panta piektajā daļā ir noteikts, ka darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba devējs. Bet, kas notiek, ja darba devējs ir maksājis „aplokšņu algas” un obligātās iemaksas nav veicis? Lietas faktiskie apstākļi Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) uzlika pieteicējai SIA pienākumu samaksāt budžetā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – obligātās iemaksas), soda naudu, nokavējuma naudu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda naudu. Lēmumā dienests konstatēja, ka pieteicēja grāmatvedības uzskaitē nav pilnībā uzrādījusi saviem darbiniekiem izmaksāto darba algu un nav aprēķinājusi un samaksājusi budžetā obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnā apmērā. Nepiekrītot lēmumam, pieteicēja vērsās tiesā. Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas SIA pieteikumu noraidīja. Spriedumā norādīts, ka dienests ieguva pierādījumus tam, ka SIA saviem darbiniekiem maksā „aplokšņu algas”. Lietā ir pierādīts...

Piektdien, 5. aprīlī, norisinājās Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) sēde, kur pēc karstām diskusijām sociālie partneri vienojās, ka ir jāpilnveido Latvijā esošais darbnespējas un virsstundu apmaksas regulējums, informē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas sēdē prezentēja savus priekšlikumus, savukārt arodbiedrību pārstāvji solījuši divu nedēļu laikā nākt klajā ar savu redzējumu. Tāpat plānots šo jautājumu skatīt Veselības aprūpes nozares apakšpadomē un Sociālās drošības apakšpadomē. LDDK rosināja Ekonomikas ministriju sasaukt KITSA sēdi, jo līdz šim ilgstošās diskusijas par darbnespējas un virsstundu apmaksas regulējumu nav nesušas rezultātus, un konkurētspējas rādītājos Latvija turpina atpalikt no Lietuvas un Igaunijas. Valstij jāuzņemas lielāka atbildība par veselības aprūpes sistēmas pilnveidi, un darbnespējas lapu regulējumam būtu jākalpo kā motivācijai ieilgušu veselības aprūpes problēmu risināšanā, uzskata LDDK. “Latvija turpina atpalikt no kaimiņvalstīm IKP rādītājos uz vienu iedzīvotāju, un darbnespējas lapu un ar tām saistīto virsstundu apmaksas apmēri Latvijā ir piecas reizes lielāki, nekā Lietuvā. Pēdējo 10 gadu laikā LDDK...

Jautājumā par kopības tiesībām noteikt tās biedriem pienākumu maksāt nokavējuma procentu vai līgumsodu bija izveidojusies stabila judikatūra. Augstākās tiesas Senāts (turpmāk – Senāts) 2023. gada 28. decembra spriedumā lietā Nr. C33554719, SKC–53/2023 paplašinātā sastāvā mainīja judikatūru. Ar šo rakstu autors vēlas sniegt atskatu uz iepriekšējo judikatūru un pievērst dzīvokļu īpašnieku, pārvaldnieku un tiesnešu uzmanību jaunākajām tiesu prakses atziņām, jo iepriekš jautājumā par nokavējuma procentiem un līgumsodu pastāvēja atšķirīga tiesu prakse. Jānorāda, ka Senāts atkāpās no judikatūras, jo „kopš šo spriedumu taisīšanas ir gan grozīti normatīvie akti, gan būtiski attīstījusies un mainījusies Senāta judikatūra dzīvokļu īpašnieku kopības un tās kompetences jautājumos. Tādēļ minētajos spriedumos ietvertās kādreizējās atziņas par kopības kompetences neesību līgumisko procentu un līgumsoda noteikšanā vairs nav uzturamas un Senāts no tām atkāpjas” (sk. Senāta 2023. gada 28. decembra sprieduma lietā Nr. C33554719, SKC –53/2023 9.2.2. punktu). Kā norādīts Senāta 2019. gada 12. decembra spriedumā lietā Nr. C31346614, SKC–109/2019 „dzīvokļu īpašnieku kopība...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Neapstāties pie sasniegtā! Aprīlis ir grāmatvežiem pats aizņemtākais laiks, tāpēc šajā numurā mazāk ir rakstu par aktuāliem ikdienas darba jautājumiem. Gribu piedāvāt divas intervijas brīvajiem brīžiem. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kā Baltijas ekonomiku attīstību ietekmējušas kaimiņvalstis? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM «Tas tāpēc, ka igauņiem blakus ir Somija, savukārt lietuviešiem — Polija,» atbildot uz jautājumu par Latvijas atpalicības iemesliem no Baltijas kaimiņvalstīm, reizēm izskan arī šāds politiķu skaidrojums. Viedokļu spektra pretējā galā ir apgalvojums, ka «tikai Latvijā domā, ka Igaunijas attīstība ir Somijas nopelns,» — tā savulaik izteikusies Kaja Kunnas, somu laikraksta Helsingin Sanomat korespondente Tallinā. Kur meklējama patiesība starp šiem atšķirīgajiem apgalvojumiem? Kāda ir Igaunijas un Lietuvas kaimiņvalstu ietekme uz to ekonomikām? Cik lielu lomu Igaunijas un Lietuvas izrāvienā varētu būt spēlējis veiksmīgāks ģeogrāfiskais novietojums, tai skaitā robežošanās ar ekonomikas attīstībai izdevīgākām kaimiņvalstīm — Igaunijas gadījumā — labklājīgo un mentalitātē eiropeisko Somiju, bet Lietuvas gadījumā — vēsturisko sadarbības partneri Poliju...

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE klasifikācijai1. Ja pamatdarbības veids 2023. gadā ir mainījies, par to ir jāpaziņo VID līdz 2024. gada 1. maijam. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par pamatdarbības veidu jāpaziņo VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Dokumenti / No veidlapas / Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas / Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu”. Par saviem pašreiz paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu....

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) projekta “Prasmju pilnveide pieaugušajiem” ietvaros. Darba devējiem tā ir iespēja ar NVA finansiālu atbalstu sagatavot viņiem nepieciešamos darbiniekus, īstenojot bezdarbnieka statusā NVA reģistrēto klientu apmācību darba vidē otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei. Praktisko mācību ilgums pie darba devēja ir trīs mēneši, noslēdzot darba līgumu. NVA darba devējam izmaksā dotāciju praktiskajā apmācībā iesaistītā NVA klienta darba algai - 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, apmaksā izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi (līdz 50 eiro), piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (līdz 100 eiro), kā arī vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai pasākuma dalībniekam ar invaliditāti (līdz 1000 eiro). NVA piešķir dotāciju arī darba vadītāja algai. Ja praktiskās apmācības īstenošanas vieta atrodas vismaz 15 kilometru attālumā no pasākuma dalībnieka deklarētās dzīves vietas, viņš var...

Lai spētu efektīvāk aizstāvēt nodokļu maksātāja tiesības un izvēlēties pareizāko stratēģiju domstarpībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), jāņem vērā vairāki aspekti. Ir gadījumi, kad vērts atzīt kļūdu un vienoties, bet, ja uzņēmums pārliecināts par savu taisnību, tad svarīgi to aizstāvēt, ievērojot precizitāti un arī atvērtību sadarbībai ar VID auditoriem. Tāpat vērts iepazīties ar tiesu prakses jaunākajām atziņām, kas pasaka priekšā, kādas normatīvo aktu interpretācijas ir atzītas, bet kādas – labāk nemaz nemēģināt īstenot. Lai neiedzīvotos nepatikšanās ar nodokļu administrāciju, pirms jebkādu darījumu slēgšanas un atspoguļošanas uzņēmuma grāmatvedībā nodokļu vajadzībām, nodokļu maksātājam jāspēj atbildēt uz dažiem salīdzinoši vienkāršiem jautājumiem, norādīja Sandija Novicka, ZAB COBALT partnere, zvērināta advokāte, sertificēta nodokļu konsultante, vebinārā „Nodokļu tiesvedības: Kā no tām izvairīties un kā tajās uzvarēt?” n Kas tas ir par darījumu nodokļu izpratnē? Preces, pakalpojumi, darījums ar nekustamo īpašumu, darba līgums vai pakalpojumu līgums u.c. n Vai darījuma ekonomiskā būtība atbilst darījuma juridiskajam veidam un formai? Likumā...

Aprīlis ir grāmatvežiem pats aizņemtākais laiks, tāpēc šajā numurā mazāk ir rakstu par aktuāliem ikdienas darba jautājumiem. Gribu piedāvāt divas intervijas brīvajiem brīžiem. Ļoti ceru, ka jums būs interesanti tās lasīt. Lai gan dzīvē ne vienmēr var sastapties tikai ar skaistām, pozitīvām lietām, bet abas intervētās sievietes ir optimistes un interesantas personības. Viena intervija ir ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi. Runājot ar viņu, palika cerība, ka VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma sakārtosies, vienkāršosies, pārrāvumu un savstarpējās neizpratnes situācijas tiks risinātas. No visas sirds novēlu VID ģenerāldirektorei nepazaudēt ikdienas darbos un steigā vēlmi attīstīt, pilnveidot, uzlabot. Intervijā iespēju robežās uzdevu arī jūsu sūtītos jautājumus par nodokļu nomaksas termiņpagarinājumiem, nodokļu maksātāju reitingu sistēmu, ēnu ekonomikas ierobežošanas plāniem. Lai gad VID ģenerāldirektores pienākumu veikšana aizņem ļoti daudz Baibas Šmites-Roķes laiku, viņai no darba brīvajos brīžos patīk lasīt grāmatas, apmeklēt operas un teātra izrādes. Otra intervija ir ar mūsu žurnāla piešķirtā godpilnā titula...

Zvērināts notārs ir cilvēkam tuvākais jurists, tāds kā priekšpostenis, pirms sanāk saskarsme ar citiem juridisko profesiju pārstāvjiem vai pat tiesu. Tāpēc notāru profesionālajās darbībās kā prioritātei jābūt cilvēcībai – varbūt pat vairāk nekā jebkurā citā tiesību sistēmai piederošajā institūcijā, uzskata Aigars Kaupe, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs, zvērināts notārs. Viņa vadībā LZNP jaunā sastāvā darbu uzsāka 2023. gada 11. decembrī. Sarunā skaidrojām, kā digitālajā laikmetā mainās notariāta pakalpojumi, kas būtu jāņem vērā notāru klientiem un ko darījumu lielākai drošībai vajadzētu risināt jau valsts līmenī. LZNP kā tās loceklis darbojaties jau kopš 2008. gada. 2019. gadā saņēmāt Latvijas notariāta ikgadējo balvu „Gada notārs”. Kā ir būt par šīs profesionālās organizācijas vadītāju? Gatavojoties šādam izaicinājumam – vadīt organizāciju, kaut kādā mērā ir jābūt morāli gatavam un zinošam visos jautājumos, kas saistīti ar profesijas attīstību un pārvaldību. Diezgan loģiski, ka par vadītāju tiek ievēlēts kāds no padomes locekļiem, kas jau ir darbojies šajā jomā....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis apkopojumu par martā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem nodokļu jomā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā Ar grozījumiem noteikta obligāta prasība biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta (MK) izstrādātajai klasifikācijai (12.1 pants), noteikts regulējums biedru attālinātajai dalībai un balsošanai biedru sapulcē, iespēja vienkāršotā veidā likvidēt biedrības un nodibinājumus ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai VID lēmumu, kā arī veikti citi precizējumi. Likuma 12.1 pants, kā arī grozījumi 13. pantā un 15. panta 3. punktā attiecībā uz biedrību un nodibinājumu darbības jomas obligātu norādīšanu stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā. MK līdz 2024. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 12.1 pantā minētos noteikumus. 22.02.2024. 20.03.2024. Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” Grozījumi likumā veikti, lai saskaņotu likumu ar jaunajām prasībām, kas ieviestas Regulā (ES) Nr. 2023/1315. Šīs regulas prasības attiecas uz noteikumiem par valsts atbalsta piešķiršanu...

Atgādinām, ka mikrosabiedrībai, tāpat kā mazai sabiedrībai, gada pārskats par 2023. gadu jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Tātad vairumam - līdz 31. maijam. Mikrosabiedrībām ir atļauts gada pārskatu sagatavot bez vadības ziņojuma un ar saīsinātu finanšu pārskata pielikumu, kā arī pielikuma vietā sagatavot piezīmes. Gūt ieskatu par gada pārskata sagatavošanas prasībām un niansēm mikrosabiedrībai, par atvieglojumiem tā sagatavošanā, par gada pārskata noformēšanu, parakstīšanu, apstiprināšanu un iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēsit lektores Lailas Kelmeres, Mg.oec., vadītajos divu dienu tiešsaistes kursos "MIKROSABIEDRĪBAS GADA PĀRSKATS". Kursu nodarbības paredzētas jau 8. un 9. aprīlī no plkst. 9.30 līdz 12.45 (kopā 8 mācību stundas). Dalībnieki savā e-pastā saņems lektores sagatavotos izdales materiālus (pirms katras nodarbības) un nodarbības video ierakstu (trīs darba dienu laikā pēc nodarbības norises). Kursu klausītājiem noteikti būs nepieciešams kalkulators, jo būs jāveic aprēķini un pieraksti. Mācību kursa dalībnieki saņems...