VISI RAKSTI

Saeima 11. aprīlī pieņēma Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) virzītus grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem paredzēts samazināt izmaksu slogu jaunu lielas jaudas sadales sistēmas pieslēgumu izveidei, tādējādi sekmējot komercdarbības attīstību un inovācijas. Izmaiņas paredz ieviest pieslēguma būvdarbu izmaksu sadalījuma principu, kur pusi sedz lietotājs, bet otru pusi sistēmas operators, AS “Sadales tīkls” sistēmas lielas jaudas elektroenerģijas lietotāju pieslēgumiem arī vidsprieguma (6–20 kilovoltu (kV) ) tīklā un 0,4 kV tīkla pieslēgumiem ar jaudu (ievadaizsardzības aparāta lielumu) virs 100 ampēriem (A). Līdz šim attiecīgais būvdarbu izmaksu sadalījuma princips tika piemērots tikai nelielas jaudas pieslēgumiem (līdz 100 A). Savukārt lielākas jaudas pieslēgumu gadījumā lietotājs priekšapmaksas veidā 100% sedza visas pieslēguma ierīkošanas izmaksas, bet pieslēguma lietošanas laikā lietotājam tika piemērots atļautās slodzes efektīvas izmantošanas risinājums (samazināta pakalpojuma maksa), ļaujot piecu gadu periodā atgūt pieslēguma ierīkošanā ieguldītās investīcijas. Tomēr gadījumā, ja lietotājs izvēlējās uzstādīt saules paneļus, tad tas zaudēja tiesības saņemt efektīvās slodzes mehānisma maksas...

Esam pārdzīvojuši 1. martu un uzzinājuši mūsu katra bilanci ar valsti par 2023. gadu. Viens lēca priekā, jo saņems no budžeta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, citam savukārt kļuva bēdīgs vaigs, jo ir palicis valstij parādā. Kāds varbūt jau paspējis nokaitināt grāmatvedi, uzskatot, ka tieši viņš ir vainīgs, ka izveidojies parāds. Bet ne par to būs šis raksts. Mēģināšu vienkāršā valodā izskaidrot galveno, kas jāzina un jāņem vērā ikvienam Latvijas iedzīvotājam par gada ienākuma deklarācijas iesniegšanu. Tā kā šo žurnālu pārsvarā lasa grāmatveži, tad lūgums padalīties ar informāciju ar saviem radiem, draugiem un paziņām. Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir saistošs katram Latvijas iedzīvotājam — rezidentam, kurš ir guvis ienākumus Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kā arī ārvalstu fiziskajai personai — nerezidentam, kurš ir guvis ienākumus Latvijas Republikā. Taču uzskatu, ka šis likums ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk uztveramajiem nodokļu likumiem. Tāpēc mums — grāmatvežiem, nodokļu ekspertiem, grāmatvedības jomas speciālistiem — jāpalīdz līdzcilvēkiem...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem iespēju sagatavot uzņēmumiem nepieciešamos speciālistus, pēc darba devēju pieprasījuma organizējot un finansējot NVA bezdarbnieka statusā reģistrēto klientu mācības jebkurā licencētā profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā. Lai darba devējs būtu pārliecināts par mācībām izvēlēto kandidātu atbilstību uzņēmuma vajadzībām, pirms mācību sākuma darba devējs pats piedalās atlasē un izvēlas piemērotākos kandidātus. Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda projekta „Prasmju pilnveide pieaugušajiem” ietvaros. Darba devēja ieguvumi, īstenojot vajadzīgo speciālistu sagatavošanu sadarbībā ar NVA: NVA finansē visas ar mācībām saistītās izmaksas; darba devējs patstāvīgi vai no NVA piedāvātā saraksta izvēlas izglītības iestādi; mācību laikā darba devējs mācību dalībniekiem var nodrošināt izglītības programmā noteikto kvalifikācijas praksi nepieciešamo iemaņu iegūšanai konkrētajā darba vietā; tiek sagatavoti uzņēmuma specifikai atbilstoši kvalificētie darbinieki. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāsagatavo tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, tiek izsludināta mācību īstenotāju pieteikšanās nepieciešamās izglītības programmas īstenošanai. Ja darba devējam nepieciešami darbinieki,...

Skaidrajai naudai ir daudz lielāka loma, nekā varēja šķist vēl pirms dažiem gadiem. Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja skaidrās naudas īpašo nozīmi krīzes situācijās, kā arī nepieciešamību veidot bezsaistes risinājumus bezskaidrās naudas norēķinos, atzīst Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa. Finanšu nozare ir izrādījusi atsaucību skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanas jomā, jau vairākas reizes piekrītot turpināt sadarbību ar Latvijas Banku brīvprātīgā memoranda ietvaros. 2021. gada rudenī Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr šādam labas gribas memorandam nav juridiski saistoša spēka, turklāt tajā noteikto prasību grozīšanai vai darbības termiņa pagarināšanai katru reizi ir nepieciešama visu pušu piekrišana. Lai šo ikvienam iedzīvotājam un uzņēmējam būtisko aspektu nostiprinātu likuma līmenī, Latvijas Banka ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu. Iecerēts papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā noteikti kritēriji (piemēram, banka sniedz ar maksājumu kontu...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2024. gada martā pieņēmusi vairākus spriedumus lietās, kas skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Viens no pieņemtajiem spriedumiem skar datu aizsardzības un privātuma jautājumus, kā arī uzraudzības iestādes pilnvaras. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). EST 2024. gada 14. marta spriedumā lietā C46/23 Budapest Főváros IV. Kerület Újpest Önkormányzat Polgármesteri Hivatala pret Nemzeti Adatvédelmi és Információszabadság Hatóság skatīts jautājums par datu subjekta tiesībām tikt aizmirstam. Prejudiciālais nolēmums tika sagatavots par to, kā interpretēt Regulas 2016/6791 17. panta „Tiesības uz dzēšanu („tiesības tikt aizmirstam”)” 1. punktu, kas noteic: „Datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst...

Lai arī eksperti saka, ka pircēju noskaņojums lēnām uzlabojas, mazumtirdzniecības apgrozījums gan Latvijā, gan Igaunijā gada sākumā diemžēl turpināja samazināties. Un tā nav laba ziņa šo valstu ekonomikām. Nedaudz citādāka situācija ir Lietuvā, kur pircējiem, šķiet, ir lielāks optimisms un tirdzniecība sākusi lēnām atkopties. Taču tālāko attīstību prognozēt ir grūti, lai arī, nenoliedzami, visi cer uz labām ziņām gan pašmāju, gan arī citu valstu tirgos. Tirdzniecība iekšējā tirgū ir būtiska, lai uzturētu ekonomisko aktivitāti un veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, jaunu uzņēmumu rašanos. Samazinoties mazumtirdzniecības apgrozījumam, samazinās gan ekonomiskā aktivitāte, gan arī nodokļu ieņēmumi, piemēram, no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), un par to jau sāk uztraukties arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tiesa, pēdējo gadu laikā pesimisms jeb drīzāk piesardzība iezagusies ne tikai patērētāju prātos. Arī pašiem tirgotājiem šis laiks nesis daudzus pārbaudījumus. Tā Covid–19 pandēmijā tika ierobežota tirdzniecība veikalos, taču šis laiks ļāva vismaz uzplaukt tirdzniecībai internetā (kas nu jau samazinās...

Sabiedrības dibināšanu iespējams salīdzināt ar laulību noslēgšanu, jo to mērķis ir līdzīgs – veidot ilgtermiņa saticīgas attiecības. Tomēr jaunu attiecību sākumā bieži vien ir grūti paredzēt visas situācijas, kurās partneriem varētu rasties domstarpības vai grūtības pieņemt kopējus lēmumus. Līdzīgi kā laulībā, sadarbības partneri jaundibinātā sabiedrībā bieži vien ir pārliecināti, ka viņu attiecības ir pietiekami spēcīgas, lai tie kopā varētu pārvarēt jebkuras grūtības, tāpēc bieži vien tie nevēlas izvērtēt iespējamos pesimistiskos nākotnes scenārijus, lai nemazinātu sajūsmu par kopīgās sadarbības uzsākšanu. 1 Autora piebilde – turpmāk tekstā ar terminu „dalībnieku līgums” tiks apzīmēts gan akcionāru līgums, kas tiek slēgts starp akciju sabiedrības akcionāriem, gan dalībnieku līgums, kas tiek slēgts starp sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem. Neskatoties uz sadarbības partneru labākajiem nodomiem, laikam ejot, skatījums uz nākotnes perspektīvām var atšķirties, apstākļi var mainīties un aizvainojums var pārvērsties strīdos. Savukārt pēc tam, kad sadarbības partneru attiecības ir pasliktinājušās, panākt kopīgu vienošanos par biznesa lēmumiem ir sarežģīti...

Aizvadītā gada nogalē žurnāla Bilance un Bilances Akadēmijas rīkotajā konferencē pēc divu pandēmijas gadu pārtraukuma atkal tika noskaidrots balvas Gada grāmatvedis titula ieguvējs, kā arī piešķirta balva Par mūža ieguldījumu. Par Gada grāmatvedi 2023 kļuva Ieva Simsone, SIA RIXJET RIGA galvenā grāmatvede un Latvijas Šaušanas federācijas ģenerālsekretāre. Laureāte gan tobrīd neatradās Latvijā, tāpēc apsveikumus varēja pieņemt virtuāli, bet konferencē balvu viņas vietā saņēma federācijas prezidents Raimonds Bergmanis. Pateicoties Ievas Simsones grāmatvedes zināšanām un spītam nepadoties sarežģītā situācijā, Latvijas Šaušanas federācija nekļuva maksātnespējīga un turpina darbību. Nominācijai Gada grāmatvedis 2023 jūs izvirzīja Latvijas Šaušanas federācija (LŠF). Balvas pasniegšanas ceremonijā LŠF prezidents Raimonds Bergmanis teica, ka esat organizāciju izvilkusi no purva, no iespējamās maksātnespējas un problēmām ar Valsts kontroli (VK). Kā spējāt tikt galā tik sarežģītā situācijā? Tas nebija vienkārši. Tajā brīdī, kad pārņēmām federācijas vadību, mums ar Bergmaņa kungu nebija pat nojausma, par kādām «ziepēm» ir runa. Tas, ka lietas neiet un kaut...

Žurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa intervijā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jauno ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi pārrunāja ģenerāldirektores redzējumu par to, kas plānots VID darbības pilnveidošanā un grāmatvežu darba atvieglošanā, ēnu ekonomikas mazināšanā un daudz citu aktuālu jautājumu. Ko plānojat darīt savādāk VID vadībā, nekā tas bija līdz šim? Esat definējusi, ka jums ir būtiski trīs galvenie darbības virzieni: VID digitālā transformācija, skaidri saprotami pakalpojumi un VID kā organizācijas reforma, bet gribētos nedaudz vairāk saprast, kas slēpjas katrā no sadaļām. VID 2023. gada rudenī svinēja 30 gadu jubileju. Ilgus gadus VID uzlabo, attīsta, pilnveido savu darbību, kā to dara jebkura iestāde, un mēs ejam uz priekšu. Tomēr sabiedrība sagaida no nodokļu un muitas administrācijas daudz straujākas pārmaiņas, jo mēs esam tie, kas var vai nu palīdzēt pildīt saistības pret valsti, vai arī bremzēt uzņēmējdarbības attīstību. Ja paskatāmies uz sabiedrības uztveri par VID — viens no kritērijiem ir apmierinātība ar pakalpojumiem, tā katru gadu...

Notikumi pēc bilances datuma ir saimnieciskie darījumi vai kādi citi notikumi, kurus uzņēmuma vadība un grāmatvedis vērtē laika posmā starp pārskata gada pēdējo dienu (lielākajā daļā uzņēmumu tas ir 31. decembris) un dienu, kad tiek parakstīts gada pārskats. Finanšu pārskata pielikumā uzņēmumiem ir pienākums atklāt informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Notikumus pēc bilances datuma iedala divās grupās: labvēlīgie notikumi — piemēram, radusies vai paredzama peļņa, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums; nelabvēlīgie notikumi — piemēram, radušās vai paredzamas izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās. Nākamais solis — novērtē, vai šie notikumi ir koriģējoši vai nekoriģējoši notikumi, t.i.: notikumi, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši pārskata perioda beigās — tie būs koriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām; notikumi, kas liecina par apstākļiem, kas radušies pēc pārskata perioda beigām, bet par tiem būtu atklājama informācija, ir nekoriģējoši...

Šajā rakstā tiks apskatīts jautājums, vai prasītājam pietiek atsaukties uz Konkurences padomes lēmumu, lai pamatotu atbildētāja prettiesisku rīcību. Būvnieku karteļa skandāls ir pamatīgi saviļņojis rāmos Latvijas jurisdikcijas ūdeņus, kuros Eiropas Savienības (ES) Zaudējumu atlīdzināšanas direktīva līdz šim stāvēja gandrīz dīkā. Taču kopš pasūtītāji saņem Ģenerālprokuratūras vēstules ar uzstājīgiem aicinājumiem pievērst uzmanību tam vai citam Konkurences padomes karteļa lēmumam, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, un rūpīgi izvērtēt, vai pasūtītājam tiešām nav pamats piedzīt karteļa dēļ pārmaksāto valsts vai pašvaldības naudu, Ekonomisko lietu tiesa saņem arvien jaunas konkurences zaudējumu piedziņas prasības. Rezultātā ir novērojamas tiesu prakses tendences, un galvenie secinājumi ir šādi: labi pamatota konkurences zaudējumu prasība patlaban ir retums. Izskatās, ka pasūtītāji jūtas spiesti izpildīt pienākumu un celt prasību, taču neiegulda pienācīgus resursus prasības pamatošanā. Savukārt pirmās instances tiesas spriedumi ir savstarpēji pretrunīgi. Daži spriedumi signalizē bīstama precedenta veidošanās risku. Ceļot zaudējumu atlīdzināšanas prasību vispārējā kārtībā, prasītājam ir jāpierāda visi Civillikuma 1635....

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada pirmajā ceturksnī, no janvāra līdz martam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2024. gada 15. aprīlim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2024. gada 23. aprīlim, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID) Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas...

Neesmu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. E–platformā pārdodu preces (taisu krāsu paletes) PVN nemaksātājiem Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu fiziskajām personām. Taisu Zoom stilista seminārus PVN nemaksātājiem ES valstīs fiziskajām personām. Vai man ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju? Atbilde Pievienotās vērtības nodokļa likums noteic, ka kā PVN maksātājam jāreģistrējas, ja tas: saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, tas ir, ja saņem pakalpojumus no ES reģistrēta nodokļu maksātāja; sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu ir cita dalībvalsts un attiecībā uz kuriem par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs, tas ir, sniedz pakalpojumus ES reģistrētam nodokļa maksātājam. Ja preces tiek pārdotas un pakalpojumi tiek sniegti fiziskajām personām, tad jāskatās, vai nav sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tas 2024. gadā ir 50 000 eiro 12 mēnešu periodā. Tad, kad ir sasniegts reģistrācijas slieksnis, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu...

Vertikālos līgumus slēdz teju vai ikviens uzņēmums un tie visbiežāk ir piegādes un izplatīšanas līgumi, ko uzņēmumi izmanto, lai vienotos par īpašiem noteikumiem un nosacījumiem saistībā ar preču vai pakalpojumu pirkšanu, pārdošanu vai tālākpārdošanu. Eiropas Savienībā 2023. gadā spēkā stājies jauns regulējums, kas noteic, kādas uzņēmumu starpā slēgtas vertikālas vienošanās ir atbrīvojamas no konkurences tiesībās paredzētā vienošanās aizlieguma. Vertikālie līgumi ir vienošanās, kuru ir noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki jeb uzņēmumi, un tie katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī (piemēram, ražotāja līgums ar vairumtirgotāju, mazumtirgotāja līgums ar vairumtirgotāju u.c.). Šie uzņēmumi nekonkurē savā starpā un katrs dara ko citu. Ar to tie atšķiras no horizontālajiem līgumiem starp tiešajiem konkurentiem, kas darbojas vienā un tajā pašā tirgus līmenī, skaidroja Ieva Andersone, zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte, konkurences tiesībām veltītajā vebinārā. Lielākā daļa noslēgto komerciālo jeb biznesa līgumu, visticamāk, būs vertikālie līgumi. Tie ir visa...

Saskaņā ar Regulas 2023/1773 8. pantu, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (turpmāk – OIM) ceturkšņa atskaite jeb ziņojums jāsniedz mēneša laikā pēc ceturkšņa beigām, kurā tikušas importētas – laistas brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā trešo valstu izcelsmes OIM preces, informē Valsts ieņēmumu dienests. Atskaite jāsniedz, ja importētas šādas preces: cements, elektroenerģija, mēslošanas līdzekļi, dzelzs un tērauds, tā izstrādājumi, alumīnijs, ūdeņradis. Pilns OIM preču saraksts ar Kombinētās nomenklatūras kodiem pieejams Regulas 2023/956 I pielikumā. Komersantiem, kas 2024. gada pirmajā ceturksnī importēja Regulas 2023/956 I pielikumā norādītās preces, 2024.gada aprīlī Eiropas informācijas sistēmā “Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms OIM/CBAM” jāsniedz OIM ceturkšņa atskaite. Lai saprastu, kuriem komersantiem iesniedzams OIM ziņojums, vērts aplūkot VID izstrādātu shēmu: