JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Pašvaldību kopīgās iestādes "Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde" (turpmāk – RSEZ) pārvaldniece Sandra Ežmale 3.oktobrī ir parakstījušas vienošanos par sadarbību, lai kopīgi veicinātu RSEZ komercsabiedrību izpratnes paaugstināšanu par godīgu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, kā arī informācijas apmaiņu. Divpusējās vienošanās mērķis ir veicināt Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošo komersantu izpratni par godīgu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, kā arī nodrošināt savstarpējo profesionālo konsultācijas sniegšanu. RSEZ pārvaldniece Sandra Ežmale: "RSEZ pārvaldes pieredze liecina, ka RSEZ komersanti ir ieinteresēti godīgas uzņēmējdarbības veikšanā un nozīmīgākā problēma reizēm ir neviennozīmīga izpratne vai pieredzes trūkums par normatīvo aktu prasību piemērošanu nodokļu jautājumos. RSEZ pārvalde atzinīgi vērtē sadarbību ar VID speciālistiem un uzskata, ka sadarbības līgums starp abām institūcijām pavērs plašākas iespējas operatīvai informācijas apritei uzņēmumiem aktuālos jautājumos." VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Esmu gandarīta ka tagad arī rakstiski ir apstiprināta sadarbība ar iestādi, kas savu lomu un nozīmi Latvijas ekonomikā ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID), biedrība "Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA)" un BSA/TheSoftwareAlliance paraksta Nodomu protokolu par sadarbību intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, biedrības "Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA)" valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs un BSA/TheSoftwareAlliance (turpmāk - BSA) EMEA Pretpirātisma izpilddirektore Sāra Kombe (Sarah Coombes) parakstīja Nodomu protokolu ar mērķi sadarboties intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumos, tai skaitā - sekmēt datorprogrammu legālu izmantošanu uzņēmējdarbībā. Lai sekmētu nodokļu ieņēmumu palielināšanos un negodīgas konkurences samazināšanos, Nodomu protokolā ir paredzēti vairāki gan kopīgi, gan atsevišķi veicami pasākumi katrai no iesaistītajām pusēm. VID, DAA un BSA Nodomu protokola ietvaros vienojās izstrādāt kopīgus informatīvos materiālus un ar to palīdzību izglītot nodokļu maksātājus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā. Parakstītais Nodomu protokols arī paredz savstarpēju informācijas apmaiņu par iespējamiem nelegālu datorprogrammu izmantošanas gadījumiem uzņēmumos. DAA un BSA Nodomu protokola ietvaros apņemas sniegt apmācību kursus VID inspektoriem par nelicenzētu datorprogrammu lietošanas atpazīšanu, izskaidrojot datorprogrammu aizsardzības specifiku atbilstoši Autortiesību likuma noteikumiem, nodot...

Saeima 2. oktobrī 2.lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civillikumā, kas paredz ieviest apbūves tiesības regulējumu. Tā mērķis - noteikt apbūves tiesību statusu un ierobežot dalītā īpašuma tālāku veidošanos. Pamatojot apbūves tiesības nepieciešamību, tieslietu ministrs G.Bērziņš norāda uz gadījumiem, kad ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesības, nevis zemes īpašumu ar mērķi to apbūvēt (piemēram, komercdarbības veikšanai). Izmantojot apbūves tiesību, būve uz svešas zemes būs apbūves tiesības būtiska sastāvdaļa, bet nebūs patstāvīgs īpašuma objekts, tādējādi būve un zeme tiks uzskatītas par vienotu lietu (līdzīgi kā Civillikums to definē attiecībā uz zemi un uz tās uzceltu ēku). Apbūves tiesības institūts veiksmīgi tiek izmantots arī daudzās citās Eiropas valstīs - Vācijā, Austrijā, Šveicē, Igaunijā u.c. G.Bērziņš: "Apbūves tiesība aizstās šobrīd pastāvošo brīvprātīgā dalītā īpašuma sistēmu, kas pieļauj būvēt ēkas kā patstāvīgus īpašuma objektus uz nomātas zemes. Šāds dalījums neatbilst Civillikumā noteiktajam, un arī praksē pierādījušās tā nepilnības, it īpaši jautājumos par ēkas vai būves...

Piektdien, 3.oktobrī, Finanšu ministrija saņēmusi vēstuli, kurā Eiropas Komisija (EK) apstiprina Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Darbības programma nosaka ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem. Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība” tika iesniegta apstiprināšanai Eiropas Komisijā 5.septembrī, veicot precizējumus pēc apstiprināšanas Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra sēdē. "Sarunās starp Finanšu ministriju, Eiropas Komisiju un visiem iesaistītajiem partneriem esam ieguldījuši nopietnu darbu, kurš nu ir vainagojies ar lielisku rezultātu - Eiropas Komisija apstiprinājusi darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Tā ir kā zaļā gaisma Latvijai, kas dod iespēju uzsākt efektīvu, rezultatīvu un uz ilgtspējīgu attīstību vērstu projektu realizēšanu nākamajā ES fondu plānošanas periodā," uzsver Ministru prezidente Laimdota Straujuma. ES investīcijas ir īpaši nozīmīgas Latvijas konkurētspējas palielināšanai un ekonomikas izaugsmei, atbalstot uzņēmējdarbības veicināšanu, izglītību, inovācijas un citas valsts attīstībai būtiskas jomas. Darbības programmā ir ievērota sasaiste ar ES 2020 gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas...

Latvijas Republikas Prokuratūra informē, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā divas personas apsūdzētas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ar ko radīts būtisks kaitējums pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm, kā arī par piesavināšanos lielā apmērā. Apsūdzētās personas sauktas pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā, 179. panta trešajā daļā, 233.panta otrajā daļā, kā arī 20.panta ceturtajā daļā, 318. panta otrajā daļā un 179. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētie vīrieši noziedzīgo nodomu īstenojuši, piesavinoties un izšķērdējot uzņēmuma pārziņā esošos naudas līdzekļus. Viens no apsūdzētajiem vīriešiem ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, uzdodot savam padotajam organizēt dokumentu sastādīšanu (līgums, tāme, nodošanas - pieņemšanas akts, rēķins) par nenotikušiem remontdarbiem pašvaldības apsaimniekošanā esošajā ēkā. Prettiesisko darbību rezultātā izšķērdētā summa sastāda 12 971.34 EUR. Lieta nosūtīta izskatīšanai Ziemeļu rajona tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās...

Saeimā 25.septembrī galīgajā lasījumā pieņemtajos Maksātnespējas likumu grozījumos atbalstītais tā sauktais „nolikto atslēgu princips” ir slikta ziņa mājsaimniecībām, kas vēlas aizņemties mājokļa iegādei. Nodrošinoties pret iespējamajiem zaudējumiem, bankas būs spiestas (tas būs ne tikai banku pašu lēmums, bet arī banku regulatora prasība) paaugstināt hipotekārā kredīta pirmās iemaksas apmēru. Tas apgrūtinās mājokļu pieejamību un var veicināt nevienlīdzību, uzsver Swedbank speciālisti. Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indeksa jaunākie aprēķini liecina, ka mājsaimniecībām Latvijā nepieciešami mazliet vairāk nekā divi gadi, lai uzkrātu līdzekļus hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai. Banka norāda, ka gozījumu radītais pirmās iemaksas kāpums šo laika periodu paildzinās. Ģimenēm tas nozīmēs nepieciešamību ne tikai ilgāk krāt pirmajai iemaksai, bet arī ilgāk īrēt mājokli, kamēr tiek krāts. Turklāt palielinoties pieprasījumam, pastāv risks īres cenu pieaugumam, kas padarīs uzkrājumu veidošanu vēl grūtāku. Ieguvēji šajā ziņā būs īpašumu turētāji, kam jau pieder izīrējami mājokļi. Daudzos gadījumos tas nozīmē, ka notiks ienākumu pārdale par labu turīgajiem iedzīvotājiem, kuriem jau...

Uzņēmējiem, kuri pretendē uz valsts iepirkumiem, būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem. Savukārt iepirkuma pasūtītājam no nākamā gada 1.augusta būs pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums būs mazāks par 80 procentiem, salīdzot ar vidējo atalgojumu valstī attiecīgajā profesiju grupā. To paredz ceturtdien, 2.oktobrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. „Tas veicinās regulāru nodokļu nomaksu, izskaužot gadījumus, kad nodokļu parādi tiek nomaksāti tikai pēc uzvaras valsts vai pašvaldību iepirkumos. Šādā veidā nodrošināsim, ka labvēlīgākā situācijā ir tie uzņēmēji, kas nomaksā visus nodokļus. Pilnīgi absurda ir situācija, ja valsts nodokļos iekasēto naudu izlietojam pasūtījumos, par kuru darbu veikšanu uzņēmēji vai to apakšuzņēmēji saviem darbiniekiem nemaksā nodokļus,” likuma grozījumu būtību iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš. Līdz šim likums noteica, ka valsts iestādes nodokļu nomaksu pārbauda tikai uzņēmējam, kurš uzvarējis iepirkuma konkursā. Līdzšinējais likums uzņēmējam nodokļu parādu ļāva...

Saeima ceturtdien, 2.oktobrī, pauda konceptuālu atbalstu grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas paredz no 2015.gada 1.marta izbeigt Siguldas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbību. Līdztekus likuma grozījumi paredz noteikt kārtību Augstākās tiesas (AT) palātu tiesnešu pārcelšanai darbā citā tiesā. Saeima atbalstīja arī saistītos grozījumus Zemesgrāmatu likumā un Civilprocesa likumā un nolēma visiem trim likumprojektiem piešķirt steidzamību. Divu rajona tiesu reorganizācijas mērķis ir izlīdzināt tiesu noslodzi, tādējādi paaugstinot tiesas pieejamību, kā arī paaugstināt tiesas spriešanas kvalitāti. Kā būtiski reorganizācijas aspekti minēti arī lietu nejaušas sadales principa ievērošana un tiesu prakses vienveidības un paredzamības veicināšana. Siguldas tiesa un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieskaitāmas pie mazām tiesām – tajās reāli strādā attiecīgi trīs un deviņi tiesneši. Šāds neliels tiesnešu skaits apgrūtina lietu uzkrājuma likvidēšanu, nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā, norāda likumprojekta autori. Siguldas tiesas vadība vairākās vēstulēs Tieslietu ministrijai norādījusi, ka sakarā ar tiesnešu atvaļinājumu un darba...

No 2015.gada 1.jūlija darba devējiem darbnespējas lapās vairs nebūs jāapstiprina, ka darbinieks nav ieradies darbā laika periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa. To paredz grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” un grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas ceturtdien, 2.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstītas Saeimā. Turklāt no nākamā gada vidus plānots ieviest elektroniskās darbnespējas lapas – tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa starp ārstiem un valsts iestādēm notiks e-veselības sistēmas ietvaros un slimības lapas papīra formā vairs nebūs nepieciešamas. „Ar šiem likuma grozījumiem mēs atmetīsim lieku birokrātiju, jo laikā, kad valsts reģistri ar informāciju var apmainīties elektroniski, atkrīt nepieciešamība pēc papīra dokumentiem. Jaunā kārtība aiztaupīs cilvēkam staigāšanu pie ārsta, tad pie darba devēja, un tad – uz Sociālās apdrošināšanas aģentūru. Mums vienīgi ir jādod laiks atbildīgajām iestādēm, lai pārkārtotu savas informācijas sistēmas un ar nākamā gada jūliju tās būtu gatavas iedarbināt jauno kārtību,” norāda par likumprojekta virzību...

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena būs svētku diena un, ja noslēguma koncerts iekritīs sestdienā vai svētdienā, nākamā darbdiena būtu brīvdiena. To paredz Saeimas ceturtdien, 2.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ar likuma grozījumiem tiks nodrošināta pilnvērtīga svētku dalībnieku līdzdalība kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, sekmēta sabiedrības piederības izjūta nacionālajām kultūras vērtībām un valstij, kā arī akcentēti svētki kā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbs, norāda likumprojekta autori Kultūras ministrijā.

Saeima ceturtdien, 2.oktobrī, pieņemot pirmajā lasījumā, pauda konceptuālu atbalstu Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektam, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, procesuālo taisnīgumu un soda neizbēgamību. Spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir mantots vēl no padomju laikiem - tas ir spēkā kopš 1985.gada un piedzīvojis vairāk nekā 150 grozījumus. Lielākā daļa no šobrīd administratīvo pārkāpumu sistēmā identificētajām problēmām saistāmas ar neskaidru un neefektīvu normatīvo regulējumu. Reforma paredz ieviest skaidru, ātru un efektīvu administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu. Jaunā pieeja paredz atteikties no naudas soda uzlikšanas par formāliem un nenozīmīgiem pārkāpumiem, uzliekot personai pienākumu novērst neatbilstību likumam. Savukārt naudas sodus plānots piemērot gadījumos, kad ir nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Likumprojekta autori Tieslietu ministrijā uzsver, ka jaunais regulējums būs vieglāk uztverams un iedzīvotājiem būs skaidrākas viņu tiesības un pienākumi. Jaunais procesuālais regulējums paredzēs iespēju efektīvi vērsties pret tām personām, kuras rupji pārkāpj likumu, kavē procesu un izvairās no soda. Savukārt tie, kas...

Saeima ceturtdien, 2.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likuma projektu, kas paredz izdienas pensijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem. Likumprojekts paredz tiesības uz izdienas pensiju NMPD ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu. Pamatojot izdienas pensiju nepieciešamību, par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča norāda, ka NMPD darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tostarp veic glābšanas darbus; ātrās palīdzības darbinieki tiek pakļauti citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas. Nodrošinot neatliekamo palīdzību, darbinieki veic ar īpašu risku saistītu darbu, kas prasa paaugstinātu psiholoģisko un fizisko slodzi, un to NMPD nevar...

Skolēns centralizētā eksāmena svešvalodā vietā varēs izvēlēties kārtot starptautiski atzītu pārbaudījumu, piemēram, TOEFL (Test of English as a Foreign Language) vai IELTS (International English Language Testing System). To paredz Saeimas ceturtdien, 2.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Liela daļa ārzemju augstskolu neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus un prasa starptautiski atzītu sertifikātu. Lai jaunietim, kurš vēlas studēt ārzemēs, nebūtu divas reizes jākārto svešvalodas eksāmens, likuma grozījumi paredz nodrošināt izvēli - kārtot svešvalodā centralizēto eksāmenu vai tikai starptautiski atzītas testēšanas institūcijas eksāmenu. Starptautiski atzītais sertifikāts apliecinās arī, ka nokārtots vidējās izglītības pārbaudījums. Izmaksas par starptautiski atzītas institūcijas eksāmenu būs jāsedz jaunietim pašam. „Deputāti vienbalsīgi atbalsta ideju ļaut jauniešiem, kuri vēlas studēt ārzemju augstskolās, kārtot tikai vienu svešvalodas eksāmenu. Šāda iespēja kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas skolēniem jau šobrīd ir,” skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola. Ar likuma grozījumiem plānots uzdot Ministru kabinetam izstrādāt kārtību un...

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem un šīs valdības deklarācijā noteikto uzdevumu līdz 2015.gada 1.septembrim ir jāizstrādā jauns pedagogu darba samaksas modelis, kas būs aprēķina metodikā caurskatāmāks un ļaus efektīvāk pārvaldīt finanšu resursus. Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijā turpmāk piedalīsies 59 skolas no 29 pašvaldībām un viena Kultūras ministrijas pakļautībā esošā skola, lai kā pirmās pārbaudītu piedāvāto atalgojuma aprēķināšanas modeli, kas paredz pāreju uz pilna laika darba slodzi. "Paldies pedagogiem un skolām par lielo atsaucību, lai veltītu savu laiku un darbu, kopīgi pilnveidojot iespējamo pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeli. Pašreizējais pedagogu atalgojums ir jāpalielina, un pie tā tiek strādāts," uzsver izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, norādot, ka tā nodrošināšanai tiek ne tikai izstrādāts jauns atalgojuma modelis, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu darba samaksas pakāpeniskai paaugstināšanai jaunajās politikas iniciatīvās ir pieprasījusi papildu finansējumu 36 miljonu eiro apmērā, kas ļaus paaugstināt minimālo darba algu pedagogiem par 10%. IZM aicināja pašvaldības pieteikt dažādu...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 30.septembrī izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā atbalstīja Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas turpmāk noteiks pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību, tostarp dos tiesības iedzīvotājiem atlaist pašvaldības domi. Likumprojekts pirmajā lasījumā akceptēts vēl pagājušā gada februārī un līdz šim nebija skatīts tālāk. Likumprojekts noteic, ka referendumus varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, pašvaldības teritorijas plānojumu, grozījumiem tajā vai plānojumu, ar kuru grozīts pašvaldības teritorijas plānojums, kā arī par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību. Šādu referendumu varēs rosināt ne mazāk kā 15 procenti no to balsotāju skaita, kas pēdējās domes vēlēšanās bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos. Referendums būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz puse no balsotāju skaita, kas iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos, bet jautājums par atbalstītu, ja par to nobalsojusi vairāk nekā puse no referendumā piedalījušos balsotāju skaita. Iedzīvotāji referendumā varēs rosināt arī domes atlaišanu. Šāda...