JAUNUMI

Numura intervija Finanšu krāpšanās shēmas kļūst sarežģītākas. Saruna ar Kasparu Čerņecki, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku noziedzības apkarošanas jomā Jurista padoms Jaunā Būvniecības likuma regulējums. Kristīne Zubkāne, juriste, M.G. tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās Šķīrējtiesu likums un ar to ieviestie jauninājumi. Irina Kostina, zvērinātu advokātu biroja LAWIN zvērināta advokāte Par sabiedrības dalībnieku lēmumu apstrīdēšanas kārtību. Izolde Marhele, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal zvērināta advokāte Vai situācija Ukrainā ir atzīstama par nepārvaramu varu? Olavs Cers, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja Cers un Jurkāns partneris Darba devējs – darbinieku kvalifikācijas celšanas ķīlnieks. Māris Simulis, zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurists Gaidāmās izmaiņas banku noguldītāju aizsardzības jomā. Aiga Krīgere, zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste Terminēts darba līgums – riski, problēmas un risinājumi. Iveta Zelča, Mag.iur., zvērināta advokāte Atbild jurists Kādas ir darba devēja tiesības? Atbildes sagatavojusi Gita Oškāja, zvērinātu advokātu biroja A. Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte Jurista viedoklis Par jaunākajiem grozījumiem Imigrācijas...

Bilances TV sadaļā šonedēļ praktiskās grāmatvedības speciālistes un konsultantes, ilggadējas žurnāla Bilance rakstu autores un ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekles Maijas Grebenko skaidrojuma par dividenžu izmaksas grāmatvedību otrā daļa.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka, turpinot darbu pie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanas, 2.oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredz, ka no 2015.gada 1.augusta visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem būs jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundu tarifa likme nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. VID aicina uzņēmējus jau tagad pievērst uzmanību grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un sekot līdzi vidējai darba ņēmēju stundu tarifa likmei attiecīgajā profesiju grupā valstī, izmantojot jau šobrīd VID mājaslapā pieejamo informāciju par vidējo stundas tarifa likmi 2014.gada jūlijā atbilstoši profesiju klasifikatoram. Minētā informācija tiek atjaunota reizi ceturksnī, bet saistībā ar vakar pieņemtajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā VID plāno šo informāciju atjaunot biežāk. Taču no 2015.gada 1.augusta, lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem iespēju objektīvi novērtēt savu atbilstību šim kritērijam, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā būs pieejami jauni pārskati (paraugs pielikumā), kuros tiks attēlota vidējā stundu...

Darba tiesisko attiecību vide, ko Latvijā regulē Darba likums, šobrīd ir līdzsvarota, uzskata Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS). Tādēļ LBAS vēlas saglabāt līdzsvaru starp darbinieku un darba devēju tiesībām, negrozot Darba likuma pantus, kas būtiski pasliktinātu darbinieku tiesisko situāciju un arodbiedrību iespējas aizstāvēt savus biedrus. 7.oktobrī un 8.oktobrī plānotas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, jo Saeimas līmenī palikusi atklāta diskusija par Darba likuma 68. un 110.pantu. LBAS neatbalsta LDDK un dažu deputātu priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. pantu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu un darbu svētku dienās no 100% uz 50%. Savukārt Darba likuma 110.pantā ir noteikts, ka darba devējs nevar uzteikt darbu darbiniekam - arodbiedrības biedram bez saskaņošanas ar arodbiedrību. Pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājuma LBAS ir iesniegusi aprēķinus, ko nav apstrīdējusi Finanšu ministrija, ka, veicot šādas izmaiņas Darba likuma 68.pantā, pirmkārt - tiek samazināta darbinieku reālā darba samaksa, otrkārt - ļoti būtiski samazinās iemaksas...

Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis izsludināt grozījumus Maksātnespējas likumā, jo Saeima skaidri paudusi gribu noteikt šādu jaunu regulējumu, ko apliecina konkrētais balsojums - trešajā lasījumā tikai ceturtajai daļai Saeimas deputātu balsojot par esošās situācijas saglabāšanu. Vienlaikus Valsts prezidents aicina Saeimu izvērtēt pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai to rezultātā nesamazinātos fizisko personu kreditēšanas pieejamība un lai tiktu turpināts valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, it īpaši lauku reģionos. Līdz ar likumdošanas grozījumu izsludināšanu Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai vēstuli, kurā norāda uz riskiem, ko grozījumi var nodarīt Latvijas tautsaimniecībai. Valsts prezidents atzīst, ka pieņemtās izmaiņas ierobežos lielākās daļas hipotekāro kredītņēmēju rīcības brīvību, it īpaši ārpus Rīgas un reģionu centriem. "Tā kā aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa būtiski pieaugs, sasniedzot pat 40% un paaugstināsies arī procentu likmes, hipotekārā kreditēšana kļūs praktiski neiespējama. Rezultātā būtiski samazināsies jau tā zemā darbaspēka mobilitāte reģionos un tiks veicināta iedzīvotāju emigrācija, kas jau šobrīd ir...

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu - papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam. Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām. Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē 2.oktobrī ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, kā arī Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras, ministriju, Rīgas domes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Tiesībsarga biroja un īrnieku pārstāvjiem diskutēja par priekšlikumiem cīņai pret īrnieku nelikumīgu izlikšanu no mājokļiem. "Diskusija par gadījumiem, kad denacionalizēto namu īpašnieki izliek īrniekus, beidzot iegūlusi konstruktīvākā gultnē un ir noskaidroti iespējamie problēmas risinājumi. Valsts policijas pienākums ir nodrošināt tiesības uz mājokļa neaizskaramību, tādēļ neizpratni raisa, kādēļ Valsts policija četrus mēnešus kavējās, lai atzītu sava darba nepilnības un izstrādātu vadlīnijas policistu rīcībai gadījumos, kad namīpašnieki nelikumīgi izliek cilvēkus no īres dzīvokļiem. Vai tam tiks pielikts punkts, atkarīgs arī no iekšlietu ministra politiskās gribas un personīgās iesaistīšanās." To pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes ceturtdien, 2.oktobrī, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. "Šokējoši ir sēdē dzirdētie gadījumi, kad Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki nostājas namīpašnieku pusē, savā klātbūtnē pieļaujot fizisku izrēķināšanos ar iedzīvotājiem. Vēl nesen...

Pirmdien, 6.oktobrī, Veselības ministrijā (VM) norisinājās tikšanās ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas, Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas, Farmācijas jomas konsultatīvās padomes, Latvijas Diabēta asociācijas, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla un pacientu biedrības "ParSirdi.lv" pārstāvjiem, lai pārrunātu izstrādātos grozījumus 2006.gada 31.oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība". Tikšanās laikā dalībnieki bija vienisprātis, ka zāļu kompensācijas sistēmā ir nepietiekams līdzekļu apjoms gan saistībā ar pacientu skaita pieaugumu, gan arī, ņemot vērā ārstēšanās iespējas ar jaunākās paaudzes medikamentiem. Vienlaikus prioritāri risināmais jautājums būtu atgriešanās pie zāļu kompensācijas apmēra atjaunošanas tām diagnozēm, kam ekonomiskās krīzes dēļ 2009.gadā apjoms tika samazināts. VM priekšlikums noteikumos iestrādāt risinājumu, ka noteiktos apstākļos zāļu ražotājam varētu tikt piemērots līdzmaksājums, ja konkrēto kompensējamo zāļu sarakstā esošo B sarakstā iekļauto zāļu apjoms gadā palielinātos par 10%, ir vērtējams tikai kā drošības spilvens situācijā, ja ar valsts budžeta līdzekļiem nebūtu...

Publicētais pārskats par Eirojusta darbību 2013.gadā liecina, ka, salīdzinājumā ar 2012.gadu krimināllietu skaits ir pieaudzis par 2.8% (no 1533 lietām līdz 1576 lietām). Ziņojumā publicēts, ka Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (turpmāk – ONAP), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpolicijas pārvalde regulāri izmanto Eurojusta piedāvātās iespējas – dalību apvienoto izmeklēšanas grupu darbā, tiesiskās palīdzības lūgumu koordinēšanu u.c. jautājumos. Kā uzsver ONAP, 2013.gadā tika pabeigta izmeklēšana apvienotajā izmeklēšanas grupā, kas tika veikta kopā ar Igaunijas kolēģiem, saņemot Eirojusta finansējumu. Tāpat ONAP bieži tiek izmantota Latvijas pārstāvja Eirojustā palīdzība, lai paātrinātu tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi vai noorganizētu koordinācijas sanāksmi. Jānorāda, ka, izmeklējot noziegumus par nelikumīgi iegūtas naudas līdzekļu legalizēšanu, Latvija līdzās Lielbritānijai, Vācijai, Spānijai un Čehijai bija viena no aktīvākajām koordinācijas sanāksmju organizētājām, kā arī jaunu lietu reģistrētājām (kopumā 2013.gadā reģistrētas 52 lietas, organizētas 16 koordinācijas sanāksmes un trīs apvienotās izmeklēšanas grupas). Latvijas eksperti kopā ar Lietuvas...

Satversmes tiesa informē, ka ierosināta lieta par personas tiesībām pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtu lēmumu par mantas izņemšanu, ja tā nav ne persona, kas saukta pie administratīvās atbildības, ne cietušais. 2014. gada 3.oktobrī Satversmes tiesas 1. kolēģija ierosināja lietu "Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279. panta pirmās daļas un 288. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam". Apstrīdētās normas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279. panta pirmā daļa nosaka: "Persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā." Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288. panta pirmā daļa nosaka: "Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona - pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt...

Dati par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada augustā tika gaidīti ar satraukumu, jo tieši attiecīgā mēneša pirmajā pusē Krievija, kas ir viens no lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem, noteica embargo daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), kā arī ASV un citām rietumvalstīm. Finanšu ministrija secina, ka šīs bažas bija pamatotas, jo pārtikas nozarē, kurā vairāk kā divus gadus tika fiksēti pozitīvi izaugsmes tempi un kura bijusi Latvijas apstrādes rūpniecības viena no galvenajām virzītājām, augustā tika reģistrēts apjomu samazinājums. Saražotās pārtikas produkcijas apjoms gada griezumā samazinājās par 2%. Lai arī kritums nav liels, tomēr, ievērojot, ka pārtikas nozare sastāda nedaudz vairāk kā piektdaļu no valsts apstrādes rūpniecības izlaides, ietekme uz rūpniecību kopumā ir būtiska. Jāatzīmē, ka nav viegli novērtēt, cik lielā mērā šo kritumu noteica Krievijas tirdzniecības sankcijas, jo tās rada gan tiešu ietekmi (eksporta apjomu samazinājums uz Krieviju), gan netiešu (eksporta samazinājums uz citām partnervalstīm vājāka ārējā pieprasījuma un...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izstrādājis vadlīnijas logu ražotājiem par prasībām logiem, kas ir reglamentētās sfēras būvizstrādājumi. Prasības logiem nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.305/2011 ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus. Uz logiem attiecināms Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētais ES saskaņotais standarts LVS NE 14351-1+A1:2010 „Logi un durvis. Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi. 1. Daļa: Logi un gājēju zonas ārdurvju bloki bez ugunsizturības un/vai dūmu necaurlaidības raksturlielumiem”. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt, lai, vadoties no vadlīnijām, tiktu atvieglota logu ražotāju darbības atbilstības nodrošināšana patērētāju tiesībām, sniedzot norādes uz saskaņotiem būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumiem tam, kā logus laiž vai dara pieejamus tirgū, nosakot saskaņotus logu ekspluatācijas īpašību izteikšanas noteikumus attiecībā uz būtiskiem raksturlielumiem un CE zīmes izmantošanu uz tiem. Vadlīnijas sniedz informāciju ne tikai logu ražotājiem, bet arī patērētājiem, vēršot uzmanību uz logu atbilstību normatīvajām prasībām, norādītām loga ekspluatācijas īpašību deklarācijā.

Sestdien, 4. oktobrī, aizvadītas 12. Saeimas vēlēšanas. Kā informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), 12.Saeimas vēlēšanās Latvijā un ārvalstīs piedalījušies 913211 jeb 58,8 procenti balsstiesīgo pilsoņu. Iespēju nodot balsi glabāšanā 12.Saeimas vēlēšanās izmantojuši 30371 jeb aptuveni 2% balsstiesīgo pilsoņu. CVK apkopotie 12.Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka iekļūšanai parlamentā nepieciešamo piecu procentu barjeru pārvarējušas sešas partijas un partiju apvienības: “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija, partija “Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Reģionu Apvienība un No sirds Latvijai. “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija Saeimā varētu būt pārstāvēta ar 24 mandātiem, partija “Vienotība” – ar 23 mandātiem, Zaļo un Zemnieku savienība – ar 21 mandātu, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – ar 17 mandātiem, Latvijas Reģionu Apvienība – ar 8, bet No sirds Latvijai – ar 7 mandātiem. Šie ir rezultāti, kas iegūti, apkopojot 1047 no 1054 vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokoliem. Provizoriskie 12.Saeimas vēlēšanu rezultāti detalizētāk skatāmi CVK interneta...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore, norādot uz 3. oktobrī laikrakstā "Latvijas Avīze" ievietoto rakstu "Par melnajām kasēm un nepiedzītajiem nodokļiem" apakšsadaļā "Nepiedzītie 540 miljoni" sniegto neprecīzo un nepilnīgo informācija par VID nodokļu kontroles procesu un Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem, sniedz plašāku skaidrojumu par to, kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem dienestā tiek īstenoti nodokļu nomaksas uzraudzības un kontroles pasākumi. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Man ir tiešām skumji joprojām lasīt tādus aplamus un nepatiesus apgalvojumus, ka ir nodokļu maksātāji, kurus VID nepārtraukti uzrauga, bet citus - ļoti riskantus nodokļu maksātājus, vispār nepamana. Es pati esmu visdažādākajām auditorijām skaidrojusi nodokļu nomaksas uzraudzības un kontroles procesu dienestā un vienmēr esmu uzsvērusi, ka tās galvenie stūrakmeņi ir datorizētas riska analīzes sistēmas, rūpīgi izstrādāti un regulāri aktualizēti vienoti riska kritēriji, kas izslēdz subjektīvo faktoru ietekmi. Un tas nav tikai mans personīgais vērtējums - arī Valsts kontrole, kas regulāri pārbauda, kā VID notiek kontrolējamo nodokļu maksātāju atlase, savās...

Valsts kontrole veikusi revīziju par Latvijas Republikas 2013.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem valsts budžeta ieņēmumu daļu. Revīzijas ziņojumā cita starpā tika vērtētas arī Finanšu ministrijas veiktās darbības, veidojot nodokļu politiku, nodrošinot nodokļu politikas mērķu izstrādi vidējā termiņā. Revīzijas ietvaros pārbaudes veiktas arī VID struktūrvienībās – Nodokļu pārvaldē un tās pakļautībā esošajos Klientu apkalpošanas centros, Nodokļu kontroles pārvaldē, Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē, Akcīzes pārvaldē, Muitas pārvaldē u.c. Valsts kontrole atzinusi, ka Finanšu ministrijas veidotā nodokļu politika nav pamatota ar skaidru un visaptverošu redzējumu par tās stratēģiskajiem mērķiem un attīstības tendencēm, tā tiek veidota konkrētam budžeta gadam, nodokļu politikas atsevišķi pasākumi ir noteikti vairākos valsts politikas plānošanas dokumentos, nav savstarpēji sasaistīti, normatīvo aktu grozījumu izstrādes process ir nepilnīgs, sasteigts, ar īsu pārejas periodu un ne vienmēr tiek saskaņots ar nodokļu administrāciju. Šādi tiek veidota nestabila un ilgtermiņā neprognozējama vide, kas rosina neuzticību valsts īstenotajai nodokļu politikai un apdraud virzību...