JAUNUMI

Latvijā tuvāko gadu laikā ir jāizstrādā un jāpieņem likums, kas veicinātu algu politikas caurskatāmību un lai par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu tiktu maksāts vienlīdzīgs atalgojums, neatkarīgi no strādājošā dzimuma. Eiropas Savienībā (ES) aktīvi tiek risināts dzimumu līdztiesības jautājums, kas arī mudina darba devējus apzināties atšķirības darba samaksā starp dzimumiem un meklēt risinājumu, tā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā „Praktiski soļi, kā trīs gadu laikā mazināt atalgojuma atšķirības par vienādu darbu sievietēm un vīriešiem un atbilstu ES atalgojuma pārredzamības direktīvas prasībām” norādīja Anta Praņēviča, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Figure Baltic Advisory valdes locekle un vadošā konsultante. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu (turpmāk – direktīva par atalgojuma pārredzamību) regulējums Latvijā ir jāievieš līdz 2026....

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Laiks pārmaiņām! Kad Bilance pirmo reizi nonāca pie lasītājiem, finanšu vide bija pilnīgi citāda. Ekonomiskā situācija mainījās strauji, un arī normatīvā regulācija un grāmatvedības normas piedzīvoja pastāvīgas pārmaiņas. Šajos mainīgajos apstākļos mūsu mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt jums visaktuālāko un noderīgāko informāciju. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Ogre — valstspilsēta Rīgas pavēnīRAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ogre ir pati jaunākā māsa Latvijas valstspilsētu saimē. Pie valsts svarīgākajām (iepriekš — par «republikas nozīmes» dēvētajām) pilsētām tā piepulcējusies pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR). Kā Ogre izmanto tai doto iespēju? Vai tā attaisno jauniegūto statusu un mērķtiecīgi attīstās par vienu no Latvijas ekonomikas «smaguma centriem»? Aiga Pelane: Ārpus Rīgas jaunus mājokļus ceļ kūtri, valsts sāk iesaistīties RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Kvalitatīvu mājokļu trūkums reģionos, tai skaitā arī teju visās valstspilsētās, ir viens no būtiskākajiem reģionu atpalicības iemesliem. Nav mājokļu, nav darbinieku un nav arī iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, iedzīvotāji sāk pamest teritoriju, neatrodot kvalitatīvu dzīves...

Stingrāki informēšanas pienākumi par skaidras naudas darījumiem, jauni pienākumi bezskaidras naudas risinājumu ieviešanā, kā arī (pirmšķietami) atvieglotas prasības ziņošanā par aizdomīgiem darījumiem – šādas izmaiņas paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas saistīti ar ēnu ekonomikas ierobežošanu. VID saņems informāciju par skaidras naudas iemaksām bankomātos Likuma grozījumu projekts paredz piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) plašākas tiesības analizēt skaidras naudas iemaksas fizisko personu banku kontos, kas ļautu efektīvāk identificēt aplokšņu algu izmaksas (kā liecina pētījumi, aplokšņu algas veido pusi no Latvijas ēnu ekonomikas apjoma). Patlaban VID rīcībā neesot ne visaptverošu datu par juridisko personu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kas tiek veikti, izmantojot maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, ne arī visaptverošu datu par fizisko personu skaidras naudas iemaksām maksājumu kontos. Tāpēc ar likuma izmaiņām plānots noteikt kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu reizi gadā līdz 1. februārim) informēt VID par klientiem – Latvijas rezidentiem, kuru maksājumu...

2025.gada 1. janvārī stāsies spēkā aizliegums laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ja pēc 2025. gada 1. janvāra krājumos būs ar akcīzes nodokļa markām marķēti elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumi un tabakas aizstājējprodukti, kas satur aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu, kas bija nodoti patēriņam un par kuriem akcīzes nodoklis ir samaksāts, tad Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) samaksāto akcīzes nodokli atmaksās vai pārskaitīs nodokļu parādu segšanai vai turpmākajiem nodokļu maksājumiem, ja šīs preces: 1) izvedīs uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti Akcīzes nodokli par izvestajām precēm atmaksās personai, kas nosūtīs preces (gan personai, kas ir maksājusi akcīzes nodokli, gan personai, kas nav maksājusi akcīzes nodokli). Akcīzes preces jāizved, nenoņemot akcīzes nodokļa markas.jāiesniedz dokuments, ar kuru akcīzes preces ir izvestas uz valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Ar detalizētu informāciju VID aicina...

Apdrošināšanas līgumos turpmāk līguma noteikumi būs jāformulē vienkāršā valodā un precīzi jādefinē apdrošinātie un neapdrošinātie riski, lai noteikumi būtu skaidri saprotami patērētājiem un nerastos pārpratumu domstarpības par izmaksām, kā tas bija noticis pēc plūdiem šovasar. Paredzamie grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz virkni precizējumu, taču to galvenais mērķis ir veicināt individuālu pieeju līguma noteikumu skaidrošanā un panākt, lai patērētājs patiešām saprot līguma noteikumus. Ņemot vērā šī gada jūlija plūdu radītos postījumus, kā rezultātā apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesā radās apdrošināšanas ņēmēju neizpratne un domstarpības par apdrošināšanas līgumu nosacījumiem, augusta sākumā Ekonomikas ministrija organizēja vairākas tikšanās ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju (LAA), Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Konkurences padomi un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), lai pārrunātu jautājumus saistībā ar plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, t.sk. par izmaksu atteikumiem un iespējām šo procesu pilnveidot. “Lai arī šovasar PTAC saņēma tikai vienu sūdzību, ir redzams, ka apdrošinātāji ir guvuši mācību un arī paši...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2024. gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2024. gada 17. septembra noteikumi Nr. 605 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”” Grozījumi attiecas uz elektroenerģijas nodokļa maksātājiem, kas veic no elektroenerģijas nodokļa atbrīvotās elektroenerģijas piegādi/tirdzniecību elektroenerģijas galalietotājiem. Sistēmas operators elektroenerģijas tirgotājam/piegādātājam sniedz informāciju tikai par patērētās elektroenerģijas daudzumu, kas ir piegādāta Elektroenerģijas nodokļa likuma 6. panta otrajā, trešajā un piektajā daļā noteiktiem izmantošanas mērķiem. Nodokļa maksātājs, kas piegādā elektroenerģiju galalietotājam, uz kuru ir attiecināms elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums, vienojas ar galalietotāju par informācijas saņemšanu, kurā tiek norādīta piegādātās elektroenerģijas atbilstība kādai elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma kategorijai, kā arī par saņemtās informācijas formu un biežumu. 17.09.2024. 21.09.2024. Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumi Nr. 620 “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumos Nr. 487 “Atbalsta noteikumi Covid-19 krīzes skartajiem...

Finanšu ministrija (FM) sagatavotajusi un un Tiesību aktu portālā līdz 3. oktobrim saskaņošanai iesniegusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", ar kuriem plānots 2025. gadā paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī tabakas izstrādājumiem no 2027. gada. Likumprojekta autori norāda, ka nepieciešams pārskatīt akcīzes nodokļa piemērošanu, lai varētu daļēji kompensēt gan darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu, gan arī palielināt valsts budžeta līdzekļus, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums ārējai un iekšējai drošībai un citiem sabiedrībai būtiskiem pasākumiem. Plānoto izmaiņu ietekmē 2025. gadā valsts budžetā paredzēts iekasēt 42,87 miljonus eiro. Akcīzes nodokļa likmju izmaiņu rezultātā viena litra dīzeļdegvielas 2025. un 2026. gadā cena pieaugs par 3,2 centiem ik gadu, bet svinu nesaturošam benzīnam - par 2,7 centiem ik gadu. Savukārt viena litra autogāzes cena 2025. un 2026. gadā varētu pieaugt par 1,9 centiem ik gadu. Komerctransportam izmaksas pieaugtu par apmēram 64 centiem uz 100 kilometriem, pieņemot, ka vidējais dīzeļdegvielas...

Valdība 1. oktobrī atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu no 2025. gada palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumu grozījumos Nr. 616 "Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda"". Tajos noteikts, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs par bērnu līdz septiņu gadu vecumam 2025. gadā būs 125 eiro mēnesī, bet par bērnu no septiņu gadu vecuma 150 eiro mēnesī. Patlaban šīs summas ir attiecīgi 107,50 eiro un 129 eiro. Finansējumu uzturlīdzekļu apmēra palielināšanai Tieslietu ministrija ir radusi tieslietu resora budžeta iekšējās pārdales rezultātā, šim mērķim netiks prasīti papildu līdzekļi 2025. gada budžetā. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: “Valsts nodrošinātie uzturlīdzekļi nevar pilnībā aizstāt vecāku pienākumu rūpēties par saviem bērniem, jo tā ir katra vecāka pamatatbildība. Taču no vecāku bezatbildības nedrīkst ciest bērns, tādēļ šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos, pie pieaugošās dzīves dārdzības esam atraduši papildu resursus un iespējas, lai palielinātu uzturlīdzekļu apmēru,...

Valdība 1. oktobrī apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Klimata likuma projektu. Likumprojekts vēl ir jāizskata Saeimā. Klimata likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu, mazinot sabiedrības un tautsaimniecības ievainojamību pret klimata pārmaiņu radītājām sekām, kā arī veicināt transformāciju uz ilgtspējīgu attīstību, turpinot nodrošināt nozaru (lauksaimniecība, transports u.c.) konkurētspēju. No klimata pārmaiņu veicinātajiem ekstremālajiem laikapstākļiem Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc karstuma viļņi un sausums, liecina 2024. gada publiskie Norstat aptaujas dati. Šovasar piedzīvotās vētras un lietavu radītās sekas Latvijas lielākajā daļā sajuta gandrīz visi, kas vienlaikus radīja finansiālus zaudējumus. Klimata pārmaiņu radīto laikapstākļu ekstrēmu klātesamība ir jūtamāka arvien biežāk, tamdēļ pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi prasa centienus īstenot visos līmeņos – globālā, nacionālā, pašvaldības un indivīda līmenī. "Ieviešot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus, ilgtermiņā mēs kļūstam efektīvāki resursu izmantošanā un mazinām klimata pārmaiņu radītos zaudējumus. Vienlīdz būtiski uzsvērt, ka klimata mērķu integrēšana pašvaldību un nozaru attīstības plānošanā ir būtisks...

No 1.oktobra spēkā ir Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas maina ieturējumu apmēru no parādnieku darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Lielākajā daļā parādu piedziņas lietu ieturējumi būtiski samazināsies, saglabājot personas rīcībā lielāku ienākumu daļu, nekā līdz šim. Ieturējuma apmēra samazināšanas mērķis ir veicināt parādnieku legālu nodarbinātību, kas ilgtermiņā nodrošinātu arī parādu atgūšanu. “Aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām. Parādsaistības izveidojas pret valsti, privātajiem kreditoriem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Līdzšinējais tiesiskais regulējums nemotivēja cilvēkus, kas grimst parādos, oficiāli saņemt vairāk par minimālo algu. Tas veicināja cilvēku vēlmi atbalstīt ēnu ekonomiku, vēloties saņemt atalgojumu “aploksnē”. Jaunais regulējums paredz, ka darba ņēmēju interesēs būs legalizēt visus ienākumus, kas ilgtermiņā arī palīdzēs uzlabot esošo parādnieku sociālās garantijas. Lai palīdzētu parādniekiem tikt laukā no šķietami bezcerīgās situācijas, ir nepieciešams vienkāršs parādu samaksas mehānisms, kas vienlaikus motivē atgriezties darba tirgū, saņemt legālus ienākumus un ļauj tikt vaļā...

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto pētījumu, 40% iedzīvotāju sevi pieskaita tā dēvētajam vidusslānim, kamēr 42% zem vidusslāņa, bet ne trūcīgiem, bet teju 13% savu mājsaimniecību novērtē kā trūcīgu. Par turīgiem jeb virs vidusslāņa sevi vērtē tikai neliela sabiedrības daļa jeb 1,3%. Biežāk vidusslānim sevi pieskaita respondenti, kas ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, ir bērni, pelna vidējus vai vidēji augstus ienākumus un ir augstākā izglītība. Ja novērtējam tendenci pēdējo gadu laikā, tad redzams, ka tādu mājsaimniecību, kas sevi pieskaita vidusslānim vai turīgo slānim, kopš 2019. gada Latvijā pakāpeniski paliek mazāk (sarucis par četriem procentpunktiem), savukārt trūcīgajiem – vairāk (pieaudzis par trīs procentpunktiem). Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, Igaunijā iedzīvotāju vidū vērojams lielāks optimisms – tur vairums jeb 55% sabiedrības sevi saredz kā vidusslānim vai turīgiem piederīgu. Tikmēr Lietuvā šis īpatsvars ir vēl lielāks un sasniedz 58%. Kā stāsta Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte: “Pētījuma datos redzam, ka ikdienas izaicinājumi finansiālajā jomā...

Jaunais mācību gads aizsācies, ierastie darbi turpinās. Ar ko nozīmīgs mums būs oktobris? Mēneša pirmajā svētdienā svinēsim Skolotāju dienu, bet pēdējā svētdienā pāriesim uz ziemas laiku, pagriežot pulksteņus par stundu atpakaļ. Šogad savlaicīgi oktobrī valdība apņēmusies nest uz Saeimu likumprojektu paketi, kas ietekmēs turpmāko trīs gadu valsts budžetu. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad būs sagatavotas izmaiņas darbaspēka nodokļos, par ko sprieda teju divu gadu garumā. Oktobra vidū izvērtēšana notiks jau likumdevēja līmenī, tad redzēsim, vai no iecerētās reformas tiešām būs sagaidāms būtisks valsts konkurētspējas uzlabojums un līdz šim ēnā noslēpušies uzņēmēji būs gatavi maksāt visus nodokļus. Oktobris ir arī laiks, kad žurnāla abonenti tradicionāli saņem vēstules ar abonēšanas piedāvājumu nākamajam gadam. Tā kā pēdējo gadu prakse liecināja, ka drukāto žurnālu Bilances Juridiskie Padomi visbiežāk abonē komplektā ar žurnālu Bilance un portālu Bilance PLZ, izdevniecībā izšķīrāmies par lasītājiem ērtāku risinājumu – no 2025. gada Bilances Juridiskie Padomi saturs tiks integrēts žurnālā Bilance, kas...

JURISTA PADOMS Kā stiprināsim noturību pret kiberdrošības riskiem. Agnese Gerharde, ZAB COBALT zvērināta advokāta palīdze Kas ir tiesiskās aizsardzības process? Marita Kataja Paegle, Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns SIA juriste NODOKĻI Aktualitātes Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša. Mag. Iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja Vai skaidras naudas darījumu ierobežojumi attieksies arī uz tirdzniecības automātiem? Ikars Kubliņš par topošajiem grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām” DARBA TIESĪBAS Kā uzņēmumā ieviest pārredzamu darba samaksas sistēmu? Antas Praņēvičas, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Figure Baltic Advisory valdes locekles un vadošās konsultantes, stāstījumu uzklausīja Inese Helmane IEPIRKUMI Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Par jurisdikcijas noteikšanu patērētāju tiesību jomā. Iveta Zelča, Mag. Iur., zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Policists – paraugs citiem sabiedrības indivīdiem. Disciplinārpārkāpums aiz rupjas...

Ministru kabinets (MK) 1. oktobrī pieņēma Iekšlietu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par situāciju dzīvesvietas deklarēšanas jomā. Informatīvais ziņojums ir izstrādāts, ņemot vērā portālā manabalss.lv savāktos parakstus par nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, tādējādi nosakot, ka dzīvesvietas deklarēšanās nekustamajā īpašumā būtu pieļaujama tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieka atļauju. Iekšlietu ministrija izvērtēja minēto jautājumu par atļaujas saņemšanu no īpašnieka, personai deklarējoties. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantu likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Līdz ar to tiesiskais regulējums dzīvesvietas deklarēšanas jomā ir veidots tādējādi, lai Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantā noteiktais mērķis tiktu īstenots, personai pašai brīvi izraugoties savu dzīvesvietu, kur tā vēlās dzīvot un faktiski dzīvo, un kur tai ir tiesisks pamats dzīvot. Nepieciešamība personai būt sasniedzamai ir saistīta gan ar personas tiesību īstenošanu, gan ar noteiktiem personas pienākumiem pret valsti, lai valsts institūcijas varētu īstenot savas funkcijas. ...

Uzņēmēju noskaņojums 2024. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojās apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā, bet pakalpojumu sektorā nedaudz pasliktinājās, tomēr paliekot pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati. Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs Septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,9, un, salīdzinot ar augustu, tas ir pieaudzis par vienu procentpunktu. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums gan pārtikas, gan nepārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā ir pozitīvs (attiecīgi 3,4, 2,9 un 3,5), taču, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums raksturīgi sezonai visās šajās apakšnozarēs kļuvis pesimistiskāks. Automobiļu pārdošanā konfidences radītājs pēdējos trīs mēnešos nostabilizējies līmenī nedaudz zem nulles un septembrī ir - 0,5. Arī automobiļu rezerves daļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā uzņēmēju noskaņojums septembrī ir negatīvs (-2,4), un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pasliktinājies par 1,5 procentpunktiem. Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs lielākajā daļā apakšnozaru Pakalpojumu sektorā septembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,9, un...