VISI RAKSTI

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 25. marta līdz 19. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai 2024. gada vasarā. Šogad pieteikumi pasākuma īstenošanai darba devējiem jāiesniedz digitāli – pieteikuma anketu ar skolēniem piedāvāto vakanču aktuālo informāciju aizpildot un iesniedzot NVA CV un vakanču portālā. Darba devējs, kurš ar NVA atbalstu vasarā nodarbinās skolēnu, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. NVA piešķirs arī dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam. Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums skolēna darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 700 eiro...

Atgādinām, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst. 03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 27. oktobrim. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra...

Vēršam uzmanību, ka 20. martā stājās spēkā Saeimā 2024. gada 22. februārī pieņemtie Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā. Tie attiecas arī uz grāmatvedības kārtošanu, jo likumā 52. pants "Biedrības gada pārskats" ir publicēts jaunā redakcijā, ņemot vērā, ka iepriekš likumā bija atsauce uz nu jau vairāk nekā divus gadus spēku zaudējušo likumu "Par grāmatvedību". Patlaban likuma 52. panta redakcija ir šāda: (1) Pēc pārskata gada beigām valde saskaņā ar Grāmatvedības likumu un citiem normatīvajiem aktiem grāmatvedības kārtošanas un pārskatu sagatavošanas jomā sagatavo biedrības gada pārskatu. (2) Biedrības gada pārskatu pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents. Biedrības biedriem ir tiesības iepazīties ar gada pārskatu. (3) Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam biedrība gada pārskatu normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos kopā ar gada pārskatu iesniedzams saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas...

Mākslīgais intelekts (MI) var ietaupīt stundām darba, palīdzot ģenerēt līgumu sagataves un vēstules klientiem, atbildot uz jautājumiem, analizējot sarežģītu dokumentāciju un sniedzot atbalstu citās ikdienas darbībās. Uzņēmumiem, kas neizmanto MI, būs arvien grūtāk konkurēt, jo MI izmantošana ievērojami palielina efektivitāti un produktivitāti, uzlabo lēmumu pieņemšanu un atvieglo administratīvo darbu. Ģeneratīvais MI ir specifisks MI veids, kas spēj izveidot jaunu saturu, pamatojoties uz modeļiem, ko tas iegūst no esošiem datiem, stāsta Edvīns Elferts, KPMG Lighthouse datu, mākslīgā intelekta un jaunāko tehnoloģiju izcilības centra vadītājs Latvijā. Ģeneratīvais MI ne tikai analizē esošos datus, bet arī veido jaunu saturu (piemēram, ChatGPT). Tehnoloģija gan vienkāršam patērētājam, gan uzņēmumiem ir kļuvusi pieejama 2021. gada beigās. 2023. gadā šī tehnoloģija ļoti strauji kļuva populara, pateicoties dažādu indivīdu un komersantu eksperimentiem tā tika lietota daudz plašāk, cilvēki saprata, ko var izdarīt ar ģeneratīvā MI palīdzību. Četras priekšrocības «Vienkāršoti vērtējot ģeneratīvo MI, ar to var darīt četras labas lietas. Pirmā...

Lai modernizētu mantojuma tiesību regulējumu, tostarp ieviešot skaidrāku mantojuma pieņemšanas procesu, Saeima 21. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā un Notariāta likumā. Kā atzīmē likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas, līdz šim praksē bieži vien bija gadījumi, kad mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmēji (mantinieki) dažādu iemeslu dēļ neuzsāk mantojuma lietu, nepabeidz to vai nav noskaidrojami. Lai to risinātu, ar grozījumiem mantojuma tiesību regulējums pilnveidots, tostarp nosakot, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem. Proti, mantinieks par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildēs tikai saņemtā mantojuma apmērā. “Pieņemot mantojumu, mantinieks atbild arī par aizgājēja parādiem. Grozījumi paredz, ka no mantinieka nevarēs paņemt vairāk, nekā viņš ir mantojis. Šādi nosacījumi varētu veicināt mantinieku vēlmi mantojumam savlaicīgi pieteikties,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību. Līdz šim likums pieļāva dažādus gribas izteikumus par mantojuma...

No 25. marta līdz 5. aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā par topošo VID mobilo lietotni. Iedzīvotāji aptaujā var norādīt VID pakalpojumus, ko viņi vēlētos lietot mobilajā tālrunī. Tāpat pakalpojumus, ko būtu ērti saņemt lietotnē, aicināti norādīt arī uzņēmēji, pašnodarbinātie un grāmatveži. Lietotnes izstrādes pirmajā posmā 2024. gadā VID izveidos ērtu iespēju pievienot attaisnoto izdevumu čekus. Savukārt aptaujas rezultāti ir būtiski, lai plānotu lietotnes turpmākos izstrādes posmus un pievienotu lietotnei tādu pakalpojumus, kas ir svarīgi iedzīvotāju ikdienai un darbam. Aptauju iespējams aizpildīt šeit. Aptauja ir anonīma, tās aizpildīšanai nepieciešamas tikai pāris minūtes. Savukārt laikā, kamēr jaunā mobilā lietotne vēl top, VID ir vienkāršojusi un padarījusi iedzīvotājiem ērtāku attaisnoto izdevumu čeku pievienošanu visa gada garumā arī pašā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Lasiet arī: Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem kļuvusi vienkāršāka Nodokļu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem VID negrasās atcelt, bet automatizēt Vai māte var attaisnotajos izdevumos iekļaut meitas...

Vai pašnodarbinātā persona — pakalpojuma sniedzējs (frizieris) — drīkst lietot POS termināli bez kases aparāta savā struktūrvienībā? Skaidrās naudas ienākumi nepārsniedz mēnesī 6 minimālās mēnešalgas. Atbilde Gadījumi, kad drīkst neizmantot kases aparātu ieņēmumu reģistrēšanai, ir noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» 82. punktā. 82.1.3. apakšpunkts nosaka, ka darījumu drīkst apliecināt ar reģistrēto kvīti pēc darījumu partnera pieprasījuma par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas. Vidējos skaidrās naudas ieņēmumus mēnesī aprēķina, trijos iepriekšējos kalendāra mēnešos gūto skaidrās naudas ieņēmumu kopējo summu izdalot ar trīs. Ja vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī divus mēnešus pēc kārtas pārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas, nākamā mēneša laikā nodrošina kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas lietošanas uzsākšanu. Tātad, ja skaidrās naudas ieņēmumi nepārsniedz noteiktās 6 minimālās mēnešalgas, drīkst turpināt...

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu "Par atsevišķiem jautājumiem PVN deklarāciju aizpildīšanā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā". Kārtība, kādā aizpildāma Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācija un tās pielikumi, noteikta Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, kur var skatīt detalizētāku informāciju par PVN deklarāciju aizpildīšanu. Taču VID praksē konstatēts, ka rodas neskaidrības tādos jautājumos kā PVN 2 un PVN 3 pārskatu labošana, ja pēc iesniegšanas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir konstatēta kļūda PVN deklarācijas aizpildīšanā un nepieciešams iesniegt labojumus. Tāpat reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veicot ar PVN apliekamus darījumus, noteiktos gadījumos taksācijas periods PVN deklarācijas iesniegšanai var mainīties uz vienu kalendāro mēnesi. Piemēram, rodas neskaidrība, kā rīkoties, ja jāiesniedz PVN deklarācija, taksācijas perioda maiņas gadījumā no ceturkšņa uz mēnesi? VID norāda: ja taksācijas periodam ir jāmainās no ceturkšņa uz mēnesi, reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz attiecīgā...

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena, ko tradicionāli rīko Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padome, šogad norisināsies 27. martā un būs veltīta tādam aktuālam jautājumam kā piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana privatizētajās daudzdzīvokļu mājās. Aizvadītajā gadā tika veiktas likumu izmaiņas, kas vienkāršoja dalītā īpašuma izbeigšanu, un tas ir palielinājis iedzīvotāju interesi par zemes izpirkšanas iespējām zem savu privatizēto dzīvokļu mājām. Zemes atsavināšanas process katrai mājai notiek tiesu izpildītāja vadībā, un tā izmaksas pilnībā sedz valsts. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem Latvijā piespiedu dalītā īpašumā joprojām ir vairāk nekā 3,6 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām. Šajās daudzdzīvokļu mājās kopumā ir gandrīz 111 000 dzīvokļu. LZTI padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka: “Līdz 2024. gada februāra beigām zvērināti tiesu izpildītāji uzsākuši 33 lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu: 13 lietas – Zemgalē, 9 lietas – Vidzemē, 6 – Rīgā un Pierīgā, Latgalē – 4, bet Kurzemē uzsākta 1 lieta....

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2024. gada janvārī ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi lietās, kas saistītas ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas darījumiem, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību – lidsabiedrības pārvadājumu kompensāciju. 1 EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10., 11. punkts). Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.”1 Kompensācija aviopasažieriem reisa ilgas kavēšanās dēļ 2024. gada 25. janvāra spriedums lietās C54/23...

Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1. jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. To paredz Saeimās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izstrādātie un 20. martā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli". Ar grozījumiem paredzēts, ka sankcionēto personu nekustamajam īpašumam Latvijā likmes vairs nenoteiks pašvaldības, bet šim īpašumam piemēros nodokļa likmi 10% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Budžeta komisijā atbalstīts priekšlikums, ka vismaz 80% no šiem nodokļa ieņēmumiem pašvaldības varēs novirzīt atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā dēļ izceļo no savas zemes vai kuri kara dēļ tur nevar atgriezties un ir apmetušies uz dzīvi Latvijā. Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka sankcionētajām personām vairs nepiemēros nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumus, kā arī tās vairs nesaņems nodokļa atlaides. Ņemot vērā, ka pašvaldības jau ir izsūtījušas paziņojumus par aprēķināto NĪN, tās varēs nodokļa apmēru pārrēķināt un...

Saeima 21. martā uzklausīja tiesībsarga 2023. gada ziņojumu, kurā ietverta svarīgākā informācija par paveikto pilsonisko un politisko tiesību jomā, sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību sfērā, bērnu tiesībās, Nacionālajā preventīvajā mehānismā, kā arī uzskaitītas galvenās norises sabiedrības informēšanā un starptautiskajā sadarbībā. Ziņojumā pieejama informācija arī par iestādes finanšu resursiem, iesniegumu un konsultāciju statistiku, pētījumiem, personālu, rekomendācijām un to izpildi, 2024. gada prioritātēm u.c. Ziņojumā iekļauta arī sadaļa "UZŅĒMĒJDARBĪBA UN CILVĒKTIESĪBAS", kurā norādīts, ka, "strādājot ar tēmām, kurās skartas cilvēktiesības, tiesībsarga redzeslokā aizvien biežāk nonāk aizskāruma gadījumi biznesa vidē. Lai arī tiesībsarga pienākumi tiešā veidā nav saistīti ar uzņēmējdarbības un cilvēktiesību mijiedarbības uzraudzīšanu, ir atsevišķas jomas, kuras tomēr ienākušas dienaskārtībā un kurās jau šobrīd tiesībsargs sniedzis savu vērtējumu, ieteikumus un atbalstu." Norādīts, ka jau 2011. gadā tika apstiprināti ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (ANO Pamatprincipi), kas balstīti uz trim pīlāriem – aizsargāt, ievērot un atlīdzināt. ANO Pamatprincipi izklāsta, kādi ir valstu un uzņēmumu pienākumi...

Finanšu pratības nedēļas ietvaros Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz noderīgus padomus veiksmīgai finanšu pārvaldīšanai situācijās, kad ir lēna saistību dzēšana un grūtības veikt kredīta maksājumus. Iespējams, ar šiem padomiem vērts iepazīstināt uzņēmumu darbiniekus. Ja šķiet, ka jau ilgāku laiku tiek maksāts par kredītu, taču pamatsumma dzēšas pavisam maz un rodas priekšstats, ka kaut kas nav pareizi, ņem vērā, ka lēna saistību dzēšana var notikt vairāku iemeslu dēļ: garš atmaksas termiņš – jo garāks termiņš, jo vairāk pārmaksāsi (anuitātes maksājumu grafikā pamatsumma sākumā dzēšas minimāli); maksājumu kavējumi (papildus jāmaksā soda sankcijas); katru mēnesi atmaksā tikai minimālo maksājumu kredītlīnijas gadījumā un ne vairāk; tiek palielināta aizdevuma summa. Uzņemoties kredītsaistības, ikviens parasti plāno aizdevumus atmaksāt laikā, taču dažkārt notiek dažādas ārkārtējas situācijas. Finansiālo situāciju var ietekmēt dažādi negaidīti notikumi, piemēram, ekonomiskā krīze, cenu pieaugums, ģimenes pieaugums, darba zaudējums, negadījumi un citi neplānoti pēkšņi izdevumi. Situāciju var sarežģīt arī komunālo maksājumu pieaugums ziemas periodā. Pirmkārt,...

2024. gada 9. janvārī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību», kas būtiski vienkāršo deklarācijas pielikumu D3 «Ienākumi no saimnieciskās darbības» un D31 «Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā» aizpildīšanas kārtību. Grozījumi tika gaidīti jau vairāk nekā gadu, jo abi šie pielikumi bija «apauguši» ar nevajadzīgām rindām un grūti izprotamu loģiku to aizpildīšanā. Grozījumi attiecas arī uz 2023. gada deklarācijas aizpildīšanu, kuras var sagatavot un iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), sākot ar 1. martu, tāpēc īsi par būtiskāko. Datus D3 pielikuma rindās norāda no atbilstošajām saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla ailēm, pirms tam veicot izdevumu precizēšanu saskaņā ar MK 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības...

Valdība 19. martā pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību", kas paredz akcīzes nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kartības izmaiņas attiecībā uz atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās, dabasgāzi un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Grozījumu pamatā ir Saeimas 2023.gada 7.decembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas no 2024.gada 1.marta paredz: 1) pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās; 2) noteikt akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei izmantošanai par degvielu (līdz 2025.gada 31.decembrim) gadījumos, kad netiek piemērota de minimis atbalsta likme; 3) noteikt vienotu akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem. Tā kā likuma grozījumi paredz atsevišķu akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās, noteikumu grozījumi paredz jaunā redakcijā izteikt noteikumu 1. pielikumu,...