JAUNUMI

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pirms 3.lasījuma tiks skatīti grozījumi Darba likumā. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas jau kopš 2012.gada piedalās Darba likuma grozījumu apspriešanā un saskārusies ar nepietiekami izsvērtu pozīciju citu procesā iesaistīto organizāciju nostājā, uzsver - Darba likuma pamatmērķis ir nodrošināt sabalansētas attiecības starp abām darba tirgū iesaistītajām pusēm - darba devējiem un darba ņēmējiem, - nevis radīt klaji nelabvēlīgus apstākļus vienai no tām, kā tas ietverts grozījumu pašreizējā stadijā. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Darba likums Latvijā jau tradicionāli ir vairāk darba ņēmēja, nekā darba devēja pusē. Pilnībā izprotam un atbalstām to, ka cilvēkam nepieciešama drošības sajūta un garantijas, ka viņš bez iemesla nekļūs par bezdarbnieku, tiks adekvāti atalgots un viņam tiks nodrošināti cilvēka cienīgi darba apstākļi. Tai pašā laikā ir atsevišķas Darba likumā ietvertas normas, kas ļoti būtiski ierobežo darba devēja tiesības un darbības elastīgumu. No darba devēju viedokļa nevaram šādus nosacījumus atbalstīt." Viens no būtiskākajiem...

Apzinoties nodokļu politikas lomu uzņēmējdarbības attīstībā un Latvijas sabiedrības labklājības izaugsmē, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar tautsaimniecības nozaru ekspertiem un to līderiem uzsākusi darbu pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas 2015.-2018. gadam izstrādes. Ar izstrādāto dokumentu un tā pamatā esošajiem apsvērumiem būs iespēja iepazīties š.g. 19.septembrī Saeimā notiekošajā konferencē "Kādai būt nodokļu politikai Latvijā?". Jauna nodokļu politikas stratēģija tiek veidota, jo šogad noslēdzas pirms trim gadiem LDDK un partneru ar Finanšu ministriju parakstītās Nodokļu politikas stratēģijas 2011.-2014. gadam darbības termiņš. Kopš 2011. gada mainījusies sociālekonomiskā situācija valstī, no pēckrīzes perioda atgriežoties pie straujākas ekonomiskas izaugsmes. Vienlaikus radušies jauni demogrāfiskie, sociālie, ekonomiskie un ģeopolitiskie izaicinājumi, kas prasa atbilstošas izmaiņas nodokļu politikā un nodokļu administrēšanas procesā. "Latvijas valsts budžets patlaban ir 7 miljardi eiro, un 16% no tā veido ārvalstu finanšu palīdzība, tajā skaitā ES fondu finansējums, kas pēc 2020. gada būtiski samazināsies. Arī kopbudžeta nodokļu ieņēmumu apmērs attiecībā pret iekšzemes kopproduktu pēdējos...

Sezonālo faktoru ietekmē patēriņa cenas šā gada augustā samazinājās par 0,6%. Savukārt preču cenas samazinājās par 0,9%, bet pakalpojumu cenas kāpušas par 0,1%. Šādas cenu izmaiņas augustam ir ļoti raksturīgas, kad lauksaimniecības ražas novākšanas sezona jau rit pilnā sparā un daudzu sezonālo dārzeņu cenas sasniedz gada zemāko rādītāju, informē Finanšu ministrija. Kopējo cenu līmeni samazināja arī pēdējās vasaras izpārdošanas apģērbam un apaviem. Tāpat nedaudz samazinājās arī degvielas cena, sekojot naftas cenu tendencēm pasaulē. Cenu kāpums bija vērojams kafijai, alum un ceļojumiem. Gada griezumā patēriņa cenas ir kāpušas par 0,8%, kas ir uzskatāms par zemu rādītāju. Tomēr jāatzīmē, ka līdzīga parādība ir vērojama visā Eiropas Savienībā (ES), kur vairākās valstīs jau ir vērojama deflācija un eirozonas vidējais rādītājs ir noslīdējis līdz 0,3%. Šādas reģionālas tendences norāda uz vāju ekonomisko vidi, kas var būtiski ietekmēt izaugsmes perspektīvas vidējā termiņā visā reģionā, tai skaitā arī Latvijā. Arī ģeopolitiskais konflikts Ukrainā un Krievijas ekonomisko sankciju sekas...

Pirmdien, 8. septembrī Saeimā iesniegts likumprojekts "Par 1991.gada barikāžu dalībnieku sociālo nodrošinājumu", kurš izstrādāts kopā ar 1991.gada "Barikāžu dalībnieku biedrību" . Likumprojektu parakstījuši deputāti Gunārs Rusiņš, Aija Barča, Dāvis Stalts, Juris Vectirāns, Romualds Ražuks un tas paredz 70 eiro piemaksu tiem barikāžu dalībniekiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu. Viens no likumprojekta idejas autoriem R. Ražuks uzsver, ka līdzīgi tika darīts Latvijā pēc 1919-1920.g.g. neatkarības cīņām, sniedzot materiālu atbalstu to dalībniekiem brīvprātīgajiem. Ka 1991.g. barikāžu dalībnieki būtu pielīdzināmi nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ar tām pašām sociālām garantijām un pabalstu pie valsts vecuma pensijas. Pēc sakotnējiem aprēķiniem tas izmaksātu ap 8 miljoni eiro gadā no Aizsardzības ministrijas budžeta, no kura tiek maksāts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) muitas amatpersonas 2014.gada 21.augustā sadarbībā ar Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi, mēnesi ilgu operatīvo pasākumu rezultātā, atklāja divu Krievijas un Ungārijas pilsoņu organizētu personu grupu, kura veica kontrabandas cigarešu ievešanu no Krievijas uz Latviju ar jūras transportu. Aizturēti 11,5 miljoni cigarešu „Brendal”, un uzsākts kriminālprocess pret astoņām personām pēc Krimināllikuma 190.panta trešās daļas. Kriminālprocesa ietvaros apcietināti divi – Krievijas un Ungārijas pilsoņi. Pēc VID speciālistu aplēsēm novērstais kaitējums valstij ir aptuveni 1 738 260 eiro. VID muitas amatpersonas 2014.gada 20.augustā, pārbaudot saņemtu informāciju par iespējamu divu ārvalstu pilsoņu organizētu cigarešu kontrabandu no Krievijas uz Latviju ar jūras transportu, veica apjomīgus operatīvos pasākumus, kuru rezultātā Rojā izdevās aizturēt astoņas personas un 11588400 cigaretes „Brendal” bez akcīzes markām brīdī, kad tās tika atvestas ar jūras konteineru uz kādu Latvijas uzņēmumam piederošu angāru pārkraušanai. Nozieguma organizatori pēc uzrādītajiem pases datiem ir 1981.gadā dzimis Krievijas un...

Konkurences padome 2. septembrī saņēmusi LPKS "LATRAPS", LPPKS "Trikāta KS" un SIA "Latvijas Piens" saīsināto apvienošanās ziņojumu. Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi. Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēta tikai pamatinformācija par apvienošanās darījumu. Plašāku informāciju par darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki. Uzņēmumi var iesniegt saīsināto ziņojumu par apvienošanos, ja pastāv vismaz viens no diviem nosacījumiem: (1) neviens no apvienošanās dalībniekiem nedarbojas vienā konkrētajā tirgū vai ar to vertikāli saistītā tirgū vai (2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 15...

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti otrdien, 9.septembrī, vērtēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) praksi, organizējot operatīvā medicīniskā transporta iepirkumu Rīgas reģiona vajadzībām. Komisija vēlas pārliecināties, ka ir izdarīts viss, lai transporta pakalpojumi tiktu iepirkti iespējami efektīvi un lietderīgi. Patlaban NMPD operatīvā medicīniskā transporta pakalpojumus Rīgas reģionam iegādājas no ārpakalpojumu sniedzēja – A/S „Rīgas Sanitārā transporta autobāze”, gadā samaksājot vairāk nekā 8,5 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka līgums ar ārpakalpojumu sniedzēju beidzas 2015.gada aprīlī, NMPD ir izsludinājis publisko iepirkumu par operatīvā medicīniskā transporta un to vadītāju pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas reģionā līdz 2022.gadam. NMPD aplēsis, ka pakalpojumu sniedzējam septiņos gados tiks samaksāti vairāk nekā 52,5 miljoni eiro. Komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa norāda, ka jauna ilgtermiņa līguma slēgšana ar ārpakalpojumu sniedzēju ir saistīta gan ar būtiskiem finanšu, gan neatliekamās palīdzības sniegšanas riskiem. „Necaurskatāms lēmumu pieņemšanas process, garš paredzamā līguma termiņš, alternatīvu operatīvā medicīniskā transporta pakalpojumu sniedzēju neesamība – tā ir tikai daļa no...

Esi pirmais, kas samaina parasto eiro uz piemiņas 2€ monētu - 2€ tikai par 2€ (+4,99€ piegāde)! Latvijas piemiņas 2€ monēta pieprasīta visā Eiropā! Pasūti bez vilcināšanās- piedāvājums par šādu cenu ierobežots! Lieliskas kvalitātes monēta (UNC), kas nav bijusi apgrozībā. Lasīt vairāk

Labklājības ministrs Uldis Augulis kategoriski nepiekrīt veselības finansēšanai no sociālā budžeta, tādējādi graujot stabilu un sakārtotu sistēmu, kas ir paredzēta citiem mērķiem. "Protams, ir jārisina samilzušās veselības aprūpes problēmas, tomēr, neizvērtējot ekonomisko ietekmi un sekas, nevar vienkārši iegrābties sociālajā budžetā, kas tikai tagad ir sācis atkopties no krīzes. Tas būtu kā ar cirvi sist pa pulksteņa mehānismu," uzsver ministrs. Šāda nostāja ministram radusies pēc Ministru kabinetā 4.septembrī notikušās Ministru prezidentes un veselības ministra pienākumu izpildītājas Laimdotas Straujumas izveidotās darba grupas veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai starpposma rezultātu prezentācijas. Tās laikā ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, Veselības nozares Stratēģisko padomi, nozares profesionāļus un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus iepazīstināja ar izstrādāto modeli veselības aprūpes nozares finansēšanai un priekšlikumiem sadarbības uzlabošanai starp veselības un sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Darba grupas vadītāja Ilze Viņķele iepazīstināja ar piedāvājumu veidot jauktu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kurā iekļautos gan valsts budžeta dotācija, gan līdzekļi no iedzīvotāju veiktajām sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Tādējādi sociālo iemaksu...

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš aizvadītajā nedēļā Jelgavā, Zemgales apgabaltiesā, tikās ar tiesu priekšsēdētājiem, lai apspriestu aktualitātes saistībā ar tiesu efektivizāciju. Tieslietu ministrs Zemgales tiesu apgabala tiesu priekšsēdētājus informēja par tiesu palātu darba izbeigšanu, tiesu darbības teritoriju pārskatīšanu, grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, kā arī apsprieda praksi, kas izveidojusies, piemērojot Civilprocesa likumā paredzēto iespēju nodot lietu citai tiesai, ja šādi iespējams nodrošināt lietas ātrāku izskatīšanu. Civilprocesa likuma grozījums no šī gada sākuma rada iespēju panākt lietu ātrāku izskatīšanu, tā mazinot sabiedrības neapmierinātību ar tiesvedības ilgajiem termiņiem. Tomēr rūpīgi analizējot līdzšinējo lietu pārdales praksi un uzklausot tiesnešu viedokļus Rīgas un reģionu tiesās, ir konstatēti vairāki jautājumi, kuros prakse un normas izpratne atšķiras. Ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka lietu nodošana tiesas noslodzes samazināšanas nolūkā nav pieļaujama, ja tā rezultātā netiek panākta lietas ātrāka izskatīšana, proti, ja lieta tiek izskatīta aptuveni tajā pašā laikā vai pat vēlāk nekā sākotnēji ticis plānots. Lai vienotos...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākusi persona, kura, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā "NASDAQ OMX Riga" tirgotu uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) Sākotnēja reģistrā, piedāvājot no šāda īpašnieka atpirkt akcijas par krietni zemāku cenu nekā to tirgus vērtība. FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par šādu iespējamo krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas LCD kārtotajā Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes. Iespējamais krāpnieks visticamāk mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusēt faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, mēģinot ar dažādiem argumentiem pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā....

Piektdien, 5.septembrī, Satiksmes ministrijā (SM) notika atjaunotās Autoceļu padomes pirmā sēde, kurā tika spriests par ilgtermiņa valsts ceļu sakārtošanas programmu, kā arī par 2015.gada plānu. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, atklājot pirmo sēdi, padomes locekļus aicināja koncentrēties uz vairākiem uzdevumiem un mērķiem: "Autoceļu padomes galvenais uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par ceļu būves darbiem un procesu. Ļoti svarīgi, lai Autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020.gadam tiktu konsekventi īstenota. Atgādinu, ka tā paredz līdz 2020.gadam savest labā stāvoklī pilnīgi visus valsts galvenos ceļus un arī lielāko daļu no valsts reģionālajiem ceļiem, tā pat arī savest atbilstošā kārtībā vietējos ceļus. Padomes ietvaros ļoti būtiski ir vienoties par prioritārajiem darbiem, kā arī par to, kādā veidā mēs attīstām savu infrastruktūru un kā mēs redzam ceļu attīstību īstermiņā un ilgtermiņā." Autoceļiem plānotais finansējums 2015.gadā varētu būt 357 milj. eiro apmērā. SM valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča ziņoja par ilgtermiņa valsts ceļu sakārtošanas programmu, ņemot vērā Nacionālā attīstības plānā 2014. -...

Saeima ceturtdien, 4.septembrī, kā steidzamu 2. galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadību, kas īstenojamas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu". Likums pieņemts, lai nodrošinātu efektīvu, caurskatāmu un pareizas finanšu vadības principiem atbilstošu Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadību, ko īsteno ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Likums attiecas uz 2014.-2020.gada plānošanas periodu un nosaka programmas, kurās var piedalīties Latvijā reģistrēti programmas finansējuma saņēmēji. Likums nosaka programmas vadības institucionālo struktūru, vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, kā arī uzraudzības un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtību. Tāpat likums nosaka uzraudzības komitejas lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas, ka arī ar projekta īstenošanu saistīto strīdu risināšanas kārtību. Ņemot vērā panākto vienošanos par Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu, vadošā un revīzijas iestāde Latvijā noteikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tāpat kā līdz šim atbildīgajai...

Sagatavotās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes liecina, ka nākamajos gados situācija darba tirgū Latvijā turpinās pakāpeniski uzlaboties - prognozējams, ka līdz 2020. gadam nodarbināto skaits palielināsies par gandrīz 50 tūkstošiem, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6,4 %. Prognozes uzrāda pieprasījuma pieaugumu pēc kvalificētiem speciālistiem un aktualizē dabas zinību nozīmi. "Darba tirgus prognozes joprojām liecina par to, ka lielajam sociālo zinātņu studējošo skaitam nebūs iespējas nākotnē iegūt darbu savā specialitātē. Valstī joprojām ir juristu, psihologu, ekonomistu un citu sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija, kas nozīmē, ka atrast darbu šajās specialitātēs būs arvien grūtāk," norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. "Šīs prognozes īpaši rūpīgi jāanalizē Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem, plānojot budžeta vietas augstskolā un pieturoties pie stratēģiskās speciālizācijas principiem, kuri tika nosprausti pērn. Tāpat jāturpina celt profesionālās izglītības prestižu un kvalitāti," uzsver ministrs. Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes liecina, ka tuvāko gadu laikā Latvijas tautsaimniecība saskarsies ar trīs būtiskākajiem izaicinājumiem: vidēju...

Saeima ceturtdien, 4.septembrī, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu, kas atvieglos pirmā mājokļa iegādes iespēju ģimenēm ar bērniem. Šādas likuma izmaiņas nepieciešamas, lai īstenotu valsts atbalsta programmu pirmā mājokļa iegādei. Izmaiņas paredz noteikt mazāku līdzfinansējuma summu kredītņēmējam mājokļa iegādei. Tas attieksies uz ģimenēm ar bērniem, kam mājokļa iegādei pirmā iemaksa kredītam būs piecu procentu apmērā līdzšinējo desmit vietā. Pašlaik likumā noteikts, ka aizdevums, kura summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām (32 000 eiro) vai lielāka un kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, izsniedzams ne vairāk kā 90 procentu apmērā no nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Kā skaidro likumprojekta autori, regulējums papildināts ar normu, ka valsts atbalsta gadījumā banka būs tiesīga izsniegt kredītu ne vairāk kā 95 procentu apmērā no nekustamā īpašuma iegādes darījuma summas vai plānotajām būvniecības izmaksām. Saeima šī gada jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas precizē valsts palīdzības sniegšanu...