JAUNUMI

Piektdien, 26.septembrī, Saeimā notiks tradicionālā Atvērto durvju diena. Tajā interesentiem būs iespēja klātienē aplūkot Saeimas namu, iepazīt tā arhitektūru un vēsturi, kā arī gūt ieskatu deputātu ikdienas darbā. Apmeklēt Saeimu īpaši aicināti skolēni. Plānots, ka Saeimas nams apmeklētājiem 26.septembrī būs atvērts no pulksten 10.00 līdz pat 18.00. Ņemot vērā, ka nākamā gada pirmajā pusē Latvijas būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, Saeimas nama apmeklētājiem šajā dienā būs iespēja aplūkot arī īpašu ekspozīciju, kas veltīta prezidentūrai un parlamenta lomai Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā. Kā katru gadu, arī šogad Saeimas Atvērto durvju dienā varēs apskatīt Saeimas Sēžu zāli, kurā deputāti sanāk uz parlamenta sēdēm, un Sarkano zāli, kurā notiek Saeimas Prezidija sēdes, komisiju sēdes, konferences un citi pasākumi. Tāpat varēs aplūkot Dāvanu zālē izvietotās ārvalstu delegāciju dāvanas Latvijas parlamentam, kā arī ielūkoties Saeimas darbinieku darba telpās. Apmeklētājiem būs iespēja apskatīt arī reprezentācijas telpas, kurās tiek uzņemti ārvalstu prezidenti, parlamentu vadītāji, vēstnieki un citas augstas...

Numura intervija Uzmanības centrā – maksātnespējas process. Saruna ar Ievu Ramiņu, zvērinātu advokātu biroja Ramiņa un Arājs zvērinātu advokāti Jurista padoms Būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes tirgus regulējumā. Aleksejs Petrovs, zvērinātu advokātu biroja Voroncovs zvērināts advokāts, Jānis Maulis, zvērinātu advokātu biroja Voroncovs jurists Aktualitātes saistībā ar ierobežojumiem darījumos ar zemu nodokļu un beznodokļu valstīm. Jānis Miltuzis, zvērināts advokāts sadarbībā ar SIA Grant Thornton Rimess Ārkārtas dividendes: kas jāzina uzņēmējiem. Marija Berdova, zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste Kas jāzina par Krievijas pārtikas tirgu. Viktorija Jarkina, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāte Ārpakalpojums – sabiedrotais vai drauds? III daļa. Iveta Zelča, Mag. iur., zvērināta advokāte Reiderisma ēnā. Cik drošas ir akcionāra īpašumtiesības slēgtās akciju sabiedrībās? Raitis Vancāns, Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekšsēdētāja vietnieks, Vērtspapīru uzskaites un norēķinu departamenta vadītājs Papildināti kritēriji personas iekļaušanai VID uzturētajā riska personu sarakstā. Jānis Gavars, zvērinātu advokātu biroja LAWIN jaunākais jurists Tiesu prakse Sagaidāmās peļņas atrāvums Civillikuma 1772. panta izpratnē....

No 2015.gada 1.jūlija darba devējiem darbnespējas lapās vairs nebūs jāapstiprina, ka darbinieks nav ieradies darbā laika periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa. To paredz likumu izmaiņas, kas ceturtdien,14.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstītas Saeimā. Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" un likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" atbildīgajai komisijai un Saeimai vēl jāvērtē otrajā un trešajā lasījumā. No nākamā gada vidus plānots ieviest elektroniskās darbnespējas lapas - tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa starp ārstiem un valsts iestādēm notiks e-veselības sistēmas ietvaros un slimības lapas papīra formā vairs nebūs nepieciešamas. "Ar šiem likuma grozījumiem mēs atmetīsim lieku birokrātiju, jo laikā, kad valsts reģistri ar informāciju var apmainīties elektroniski, atkrīt nepieciešamība pēc papīra dokumentiem. Jaunā kārtība aiztaupīs cilvēkam staigāšanu pie ārsta, tad pie darba devēja, un tad - uz Sociālās apdrošināšanas aģentūru. Mums vienīgi ir jādod laiks atbildīgajām iestādēm, lai pārkārtotu savas informācijas sistēmas un ar nākamā gada jūliju tās...

Saeima ceturtdien, 4.septembrī, pieņēma lēmumu par šī gada valsts budžetā noteiktās apropriācijas pārdali, lai atbalstītu piena ražotājus, kuri cietuši no Krievijas ekonomiskajām sankcijām pret mūsu valsti. Finansiālā atbalsta sniegšanai piena produktu ražotājiem Zemkopības ministrijas apakšprogrammā "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" tiks pārdalīti 6 miljoni eiro no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts parāda vadība". Saeima arī atbalstīja apropriācijas pārdali 1,9 miljonu eiro apmērā, lai šogad kompensētu zaudējumus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par autobusu pārvadājumiem, un 2,7 miljonu eiro apmērā, lai atjaunotu rudens/ziemas periodam plānoto finansējumu valsts autoceļu uzturēšanai, kas uz laiku tika novirzīts tiltu un vietējo autoceļu ar sabrukušu segumu uzturēšanas darbu finansēšanai. Pārdalot finansējumu, 5,5 miljoni tiks novirzīti ambulatoro pakalpojumu apmaksai un ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam atlaišanas pabalstu un pabalstu sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma vai nāves gadījumā izmaksai, kā arī Valsts asinsdonoru centram asins plazmas preparātu iegādei. Tāpat šodien pieņemtais lēmums paredz finansējuma pārdali...

Lai atbalstītu vietējos ražotājus un veicinātu mūsu valsts sezonālo produktu patēriņu valsts un pašvaldību iestādēs, Saeima ceturtdien, 4.septembrī, kā steidzamus pieņēma Publisko iepirkumu likuma grozījumus. Tie paredz uzdot valdībai izstrādāt tā saucamā zaļā iepirkuma prasības un piemērošanas kārtību pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. "Ņemot vērā, ka Latvijas produktu eksporta aizliegums uz Krieviju ir skāris vietējos ražotājus, nepieciešams veicināt pārdomātu pārtikas preču patēriņu. To efektīvi var izdarīt, izmantojot tā saucamā zaļā iepirkuma iespējas, piemēram, ēdinot bērnus, sociālās aprūpes iestāžu iemītniekus vai slimnīcu pacientus ar svaigiem un sezonāliem mūsu pašu ražotiem produktiem. Lai izmaiņas stātos spēkā, valdībai attiecīgie noteikumi būs jāizstrādā līdz šī gada 30.oktobrim," skaidro par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Likuma grozījumi palielinās vietējo ražotāju preču īpatsvaru publiskajos iepirkumos. Valsts un pašvaldību iestādes jau patlaban iepirkumos var piemērot "zaļā iepirkuma" prasības un principus, taču tas tiek izmantots tikai 3,9 procentos gadījumu, uzsvēruši...

Saeima ceturtdien, 4.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kura mērķis ir regulēt enerģijas dzērienu tirdzniecību un reklamēšanu. Plānots, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem. Enerģijas dzērienu aprites likums izstrādāts atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un tas nepieciešams, lai regulētu enerģijas dzērienu izplatīšanu un reklamēšanu, tostarp rūpēs par jauniešu veselību ierobežotu enerģijas dzērienu tirdzniecību personām, kas jaunākas par 18 gadiem, norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Likumprojektā noteikts, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Mazumtirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par tā vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu. Tāpat jaunais likums paredz aizliegt enerģijas dzērienu mazumtirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt tos bez maksas personām, kuras nav sasniegušas pilngadību, kā...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete šonedēļ ir tikusies ar vairākiem Eirppas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas vadošajiem deputātiem, lai lūgtu atbalstīt Latvijas priekšlikumu atteikties no soda naudas par piena kvotu pārsniegšanu. Tas būtu viens no veidiem, kā palīdzēt Latvijas uzņēmējiem pārvarēt Krievijas importa aizlieguma sekas. Aizvadītajā nedēļā Kalniete ir tikusies gan ar Lauksaimniecības komitejas vadītāju Česlavu Siekierski, gan ar lielākās politiskās frakcijas vadītāju šajā komitejā Albertu Desu un viņa vietnieku Mišelu Dantēnu. Sandra Kalniete: "Krievijas lēmums aizliegt lauksaimniecības preču importu no Eiropas ir ļoti smagi skāris Latvijas zemniekus, it īpaši piena saimniecības. Jau šobrīd piena iepirkuma cena ir samazinājusies par vairāk kā 30%. Govs nav mašīna, kuru var izslēgt. Tā turpina dot pienu. Mūsu zemnieki piena kvotas jau ir izpildījuši par 99,1% un viņiem var nākties maksāt soda naudu par pārprodukciju, kas jau tā ļoti grūto situāciju padarīs vēl grūtāku." Latvijas zemnieki ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus savu piensaimniecību attīstībā, gatavojoties 2015. gada pavasarim,...

Vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4,7% un gada kopējā alga - par 5,8%. Saskaņā ar pētījuma, kurā analizēti dati no 249 organizācijām par vairāk kā 43 000 darbiniekiem, rezultātiem no darbiniekiem, kas veic līdzīgus pienākumus kā gadu iepriekš, pamatalgas nav mainītas 64,6% darbinieku, ir samazinātas 0,1% darbinieku, bet tiem 35,3% darbinieku, kuri saņēma pamatalgas pieaugumu, tas ir bijis būtisks - vidēji 8,4% apmērā. Algas pielikumu galvenokārt ir saņēmuši vecākie speciālisti un pieredzējuši vadītāji. Mainīgās daļas pieaugumu ir sajutis katrs otrais darbinieks, un šiem darbiniekiem pieauguma apjoms gada kopējai algai ir bijis vidēji 9,1%, kamēr gandrīz katrs trešais darbinieks ir sajutis gada kopējās algas samazinājumu vidēji par -6,3%. Mēneša un ceturkšņa prēmijas jau ierasti ir visbiežāk izmaksātā atalgojuma mainīgās daļas komponente (šogad kopumā saņēmuši 50% darbinieku). Pusgada vai gada prēmijas par iepriekšējā gada rezultātiem šogad kopumā nopelnīja 46% darbinieku,...

No 213 Uzņēmumu reģistrā reģistrētām šķīrējtiesām 88 šķīrējtiesas nav izpildījušas likumā noteiktās prasības un arī pēc brīdinājuma nosūtīšanas Uzņēmumu reģistrā nav iesniegušas Civillikuma jaunajam regulējumam atbilstošus reglamenta grozījumus. Līdz ar to 88 šķīrējtiesas no Uzņēmumu reģistra ir izslēgtas. Uzņēmumu reģistrs vēlas vērst sabiedrības uzmanību šīm šķīrējtiesu saraksta izmaiņām. Civilprocesa likums paredz, ka gadījumā, ja ir bijusi vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā, kura ir izslēgta no reģistra, pusēm ir jāvienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Ja vienošanās netiek panākta, strīds ir izskatāms rajona (pilsētas) tiesā. Tādējādi aicinām visus, kuriem pastāv vienošanās par civiltiesiskā strīda izšķiršanu kādā no šķīrējtiesām, pārliecināties, vai šī šķīrējtiesa nav izslēgta no šķīrējtiesu reģistra. Aktualizētais saraksts ar šķīrējtiesām, kuras nav izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra un ir tiesīgas darboties, ir pieejams Uzņēmumu reģistra mājaslapā, sadaļā UR reģistri. Saskaņā ar Civilprocesa likumu, tās šķīrējtiesas, kuras Uzņēmumu reģistrs ir izslēdzis no pastāvīgo šķīrējtiesu reģistra, var pabeigt uzsākto lietu izskatīšanu...

Ar diskusiju par nodokļu un nodevu politiku, finanšu pieejamības jautājumiem 4.septembrī turpinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētais uzņēmēju - politiķu 12.Saeimas priekšvēlēšanu debašu cikls - "Kas sagaida uzņēmēju pēc 12.Saeimas vēlēšanām". "Ir skaidrs, ka lielā daļā jautājumu uzņēmēju gaidas atšķiras no politisko partiju redzējuma par to, kas būtu šajās jomās darāms pēc vēlēšanām," pēc diskusijas atzīmē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, uzsverot, ka gan nodokļu sistēmas konkurētspējas, gan mērķtiecīgas cīņas ar "ēnu" ekonomiku Latvijā jautājumos, gan Attīstības finanšu institūcijas darbībā varētu vēlēties lielāku vienprātību. LTRK biedri Latvijas nodokļu sistēmu redz kā konkurētspējīgu, ja uzņēmumu ienākumu nodokļa likme tiek saglabāta viszemākā Baltijas valstīs, netiek ieviesta progresīvā nodokļu sistēma un progresivitāte darbaspēka nodokļu jomā. Tāpat LTRK biedri iestājas par to, ka darbaspēka nodokļu kopējais slogs tiek samazināts strauji, kļūstot par zemāko Baltijas valstu vidū, un mikrouzņēmuma nodoklis arī turpmāk nepārsniedz 9% likmi. "Pārsteidza fakts, ka no visām Saeimā pārstāvētajām partijām tikai Zaļo...

Valdība, apstiprinot Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", ir definējusi Kohēzijas politikas fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Lielākā daļa - 295,5 miljoni EUR jeb 43% - no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā esošā ES fondu finansējuma tiks novirzīta investīcijām uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldībās. Galvenās investīcijas plānots novirzīt uzņēmējdarbības veicināšanai, atbalstot investīcijas degradēto teritoriju revitalizācijā un publiskās infrastruktūras attīstīšanā. Sakārtotās degradētās teritorijas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izveidošanai tajās vai esošo uzņēmumu paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās. Vienlaikus plānots veicināt arī privāto investīciju apjoma palielināšanu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un vietējo uzņēmēju vajadzībām, novirzot investīcijas maza mēroga publiskās infrastruktūras uzņēmējdarbības atbalstam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš atzīmē: "Ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Tāpēc būtiski, ka VARAM ir izcīnījusi iespēju novirzīt ES fondu finansējumu...

No4.septembra līdz 5.oktobrim vēlētāju informēšanai par 12.Saeimas vēlēšanu kārtību darbosies Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzziņu tālrunis 67049999, informē Kristīne Bērziņa, Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja. Piezvanot uz šo numuru, ikviens interesents varēs saņemt atbildes uz jautājumiem par vēlēšanu iecirkņu adresēm un darba laiku, balsošanas dokumentiem un balsošanas iespējām. Gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanām, tālruņa jautājumu un atbilžu datu bāze ir papildināta ar informāciju par vēlētāju apliecību saņemšanas kārtību un balss nodošanu glabāšanā. Šīs izmaiņas balsošanas nosacījumos Saeimas vēlēšanās būs spēkā pirmo reizi. Lai varētu piedalīties 12.Saeimas vēlēšanās, vēlētāju apliecības no 22.septembra līdz 3.oktobrim ir jāizņem tiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuru rīcībā ir tikai personas apliecības, bet nav pases. Vēlētāju apliecības varēs saņemt bez maksas tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta vēlētāja personas apliecība jeb identifikācijas karte Savukārt vēlētāji, kuri darba vai kādu citu iemeslu dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī, varēs izmantot iespēju nodot balsi glabāšanā 1., 2....

Lielākais pašmāju elektronisko pakalpojumu sniedzējs Latvijā SIA Lattelecom savu piedāvājumu klāstu šovasar paplašinājis ar jaunu failu uzglabāšanas un apmaiņas vietni eDati.lv. Jaunais mākoņpakalpojums tagad pieejams arī privātpersonām un ir Latvijas alternatīva ārzemju attālināto datu rezerves kopiju glabāšanas vietnēm. "Latvijā un tās tuvākajā apkārtnē šobrīd esam vienīgie ar TIER3 sertificētu datu centru, kas apliecina uzņēmuma drošības politiku un tās augsto līmeni. Tādēļ failu uzglabāšanas un apmaiņas vietnes eDati.lv piedāvājums privātpersonām ir likumsakarīgs solis izvēršot uzņēmuma pakalpojumu portfeli," skaidro Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča. "Pētījumi rāda, ka privātpersonas savu datu uzglabāšanai velta nepietiekamu vērību - tikai katrs desmitais sev būtisko informāciju uzglabā droši pasargātu no zādzībām, tehniskām, sadzīviskām u.c. problēmām. Vairāk nekā puse izvēlas datus glabāt savās mobilajās ierīcēs un pēc tam pārdzīvo failu zaudēšanu," turpina K. Gabriloviča. "Vienmēr, protams, varam domāt, ka dators nenobruks vai ārējo cietu disku neaizmirsīsim somā, kas trāpījusies garnadža nagos. Brīdī, kad pazaudējam sev un darbam svarīgu informāciju, neatgriezeniski ietekmējam...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs visus pakalpojumus, kas nepieciešami tā saimnieciskajai darbībai – grāmatvedības, juridiskos, administratīvos, īpašumu apsaimniekošanas un citus pakalpojumus sniedz SIA „H”, reģ. Nr.(…) , kurš katru mēnesi piestāda rēķinu Iesniedzējam. Sakarā ar to Iesniedzējam netika nodarbināts neviens darba ņēmējs, kam tiktu aprēķināta darba alga, taču līdz 2013.gada decembrim tika aprēķinātas un maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no valstī noteiktās minimālās darba algas par Iesniedzēja prokūristi O. 2014.gada janvārī prokūriste O tika atbrīvota no pienākumu pildīšanas un attiecīgi Iesniedzējam nebija neviens darba ņēmējs. 2014.gada februārī Iesniedzējam bija apgrozījums no augoša meža cirsmu pārdošanas un sakarā ar izmaiņām likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tika pieņemts lēmums pieņemt darbā valdes locekli K ar noteikto stundu tarifa likmi – 2,00 EUR/stundā. 2014.gada februārī K tika aprēķināta darba alga par 43 stundām – 86,00 EUR (bruto), no kuras aprēķinātas un samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Savukārt iedzīvotāju...

Saeima ceturtdien, 4.septembrī, sanāk uz pirmo kārtējo sēdi šī gada rudens sesijā. Parlamenta darba kārtībā iekļauti 13 jautājumi. Galīgajā lasījumā plānots izskatīt likumprojektu par Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Otrajā lasījumā parlaments skatīs grozījumus Enerģijas dzērienu aprites likumprojektā, kura mērķis ir regulēt enerģijas dzērienu tirdzniecību un reklamēšanu, tostarp aizliedzot iegādāties enerģijas dzērienus personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Tāpat parlaments konceptuāli skatīs grozījumus likumos, kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlija darba devējiem darbnespējas lapās vairs nebūs jāapstiprina, ka darbinieks nav ieradies darbā laika periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa. Lai pilnībā ieviestu ES direktīvas prasības attiecībā uz dzelzceļa drošību, Saeima pirmajā lasījumā vērtēs grozījumus Dzelzceļa likumā. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūgs iekļaut darba kārtībā likumprojektu paketi, kas paredz Latvijā ieviest notiesāto elektronisko uzraudzību kā alternatīvu ieslodzījumam. Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūgs iekļaut rītdienas darba kārtībā likumprojektu par valsts 2014.gada valsts budžeta apropriācijas...