JAUNUMI

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paudusi gandarījumu par trešdien notikušās tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu rezultātiem. "Tikšanās rezultējusies vairākos biznesā sen gaidītos lēmumos," akcentē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā nozīmīgākos no tiem minot - Finanšu ministrijai uzdots sākt darbu pie vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijas izstrādes, panākta vienošanās, ka eksporta atbalsts šobrīd ir prioritārs un nepieciešams veicināt finanšu pieejamību uzņēmējiem ārpus banku sektora. "Vidēja termiņa - 3-5 gadu periodam - nodokļu politikas stratēģija uzņēmējdarbībā ir ļoti nepieciešama, lai bizness jau tuvākajā nākotnē varētu sākt rēķināties ar stabilitāti un nemainīgiem spēles noteikumiem," norāda LTRK vadītājs. "Saistībā ar Krievijas noteikto embargo Latvijā ražotajām pārtikas preču grupām šobrīd valsts atbalsts eksportam nosakāms par fundamentālu Latvijas prioritāti. Sarunās ar Ministru prezidenti bijām vienisprātis arī šajā jautājumā - Ekonomikas ministrijai uzdots koncentrēt resursus eksporta atbalstam gan caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, gan nevalstisko sektoru," informē J. Endziņš. J.Endziņš sarunās informēja, ka arī LTRK aizsāks...

Alternatīvo strīdu risināšana ir iespēja gan patērētājiem, gan tirgotājiem risināt strīdus, iesaistot ārpustiesas struktūras, piemēram, samierinātājs, mediators, un citas personas, kas saved kopā puses, lai palīdzētu rast risinājumu. Šo strīdu risināšanas veidu patērētājs var izmantot, ja ir radusies problēma ar iegādāto preci, vai saņemto pakalpojumu, bet uzņēmējam ir savi argumenti, kāpēc nepiekrīt apmierināt patērētāja prasījumu. Vai, piemēram, alternatīvo strīdu risināšana var noderēt gadījumā, ja uzņēmējs, kurš saņēmis patērētāja sūdzību par preci vai pakalpojuma kvalitāti, un sarunas nav bijušas veiksmīgas, u.tml. Lai gan Eiropas Savienībā (ES) ir pieņemti divi tiesību akti, t.i. direktīva par patērētāju alternatīvo strīdu risināšanu un regula par patērētāju alternatīvo strīdu risināšanu tiešsaistē, tomēr pastāv virkne faktoru (kapacitātes trūkums, finansiālie, institucionālie u.c.), kas kavē ieviest alternatīvo strīdu risināšanu Latvijā. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jānodrošina direktīvā 2013/11/ES noteikto prasību pārņemšana nacionālajos tiesību aktos līdz 2015.gada 9.jūlijam. Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācija jau 2012.gadā izveidoja sertificētu mediatoru tīklu, kura kontaktpersonas atrodas...

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) aicina valsts amatpersonas, ministrijas un citas institūcijas apturēt vai arī rūpīgi pārskatīt tos normatīvo aktu projektus, kas var kaitēt pārtikas industrijai. Krievijas noteikto sankciju dēļ, Latvijas pārtika nozare ir lielu izaicinājumu priekšā un papildu slogu uzlikšana var situācija sarežģīt vēl vairāk. Tāpat arī jāapzinās, ka ciest var ne tikai pārtikas, bet arī ar to saistītās nozares. Viens no šādiem projektiem, kura principus ir vērts pārskatīt, LPUF ieskatā ir Veselības ministrijas (VM) gatavotās "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam". LPUF nav pret šādu pamatnostādņu izstrādi, bet aicina VM uz laiku atlikt plānus iekļaut šajās pamatnostādnēs nosacījumus, kas var kaitēt Latvijas pārtikas ražotājiem. Piemēram, VM vēlme paaugstināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem, kā arī plāni ierobežot reklāmas un iepakojuma iespējas atsevišķām pārtikas precēm varot būtiski ietekmēt kompāniju finanšu stāvokli, kas pašreizējā situācija neesot pieļaujams. LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure: "Pašreizējā iecere paaugstināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem pavisam niecīgu ietekmētu iedzīvotāju...

Nacionālajām konkurences uzraudzības iestādēm jābūt neatkarīgām, lai tās spētu efektīvi piemērot Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību normatīvos aktus. Tā Eiropas Komisija (EK) uzsvērusi publicētajā ziņojumā, kurā sniegts ieskats par sasniegto aizvadīto desmit gadu laikā, kopš stājās spēkā Regula 1/2003. Regula 1/2003 paredzēja būtiskas izmaiņas ES konkurences tiesību piemērošanā. Proti, ES dalībvalstu konkurences iestādes ir tiesīgas izskatīt lietas un piemērot sodus par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102.panta pārkāpumiem. Balstoties uz līdzšinējo pieredzi desmit gadu garumā, EK ziņojumā izvirza vairākas prioritārās jomas, kurām nākotnē plāno pievērst papildu uzmanību. EK ziņojumā īpaši izcēlusi nacionālo konkurences uzraudzības iestāžu neatkarību, kas ir būtiska, lai iestāde spētu efektīvi piemērot ES konkurences tiesību normatīvos aktus. Vienlaikus EK norāda uz nepieciešamību konkurences iestādes nodrošināt ar tām nepieciešamajiem resursiem sekmīgas konkurences politikas īstenošanai. Eiropas Komisijas Viceprezidents konkurences politikas jautājumos Hoakins Almunja (Joaquín Almunia): „Ir laiks balstīties uz pēdējās dekādes sasniegumiem un pārliecināties, ka nacionālās konkurences iestādes ir patiesi...

Labklājības ministrijas (LM), Veselības ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji no 18.augusta līdz 21.augustam dosies pieredzes apmaiņas vizītē uz Bergenu (Norvēģija), kur diskutēs par sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti un bērniem, kas ir ārpusģimenes aprūpē. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas Valsts administrācija līdzfinansētā projekta Zināšanu un labās prakses apmaiņa deinstitucionalizācijas jautājumos ietvaros notiks diskusija par sociālās aprūpes pāreju no institūcijām uz sabiedrībā balstītu un daudzveidīgu sociālo pakalpojumu sniegšanu. Latvijā sabiedrībā balstītu, pēctecīgu un klienta individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu nodrošināšana (deinstitucionalizācija) ir izvirzīta kā rīcības virziens plānošanas dokumentā Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam. Tas paredz attīstīt kvalitatīvus, individualizētus pakalpojumus dzīvesvietā, kas nodrošina klientu iziešanu no institūcijām vai novērš nonākšanu tajās. Līdz ar to nepieciešams pārvirzīt resursus no ilgstošās aprūpes institūcijām uz jauniem, sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem. Tāpat plānota tādu vispārējo pakalpojumu pieejamības nodrošināšana kā izglītība, nodarbinātība, mājoklis, veselība un transports. Lai sagatavotos šī procesa ieviešanai, līdz 2014.gada beigām...

Trešdien, 13.augustā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, tiekoties ar augstskolu un tautsaimniecības pārstāvjiem, zinātniekiem un atbildīgo institūciju amatpersonām, vienojās par bāzes finansējuma piešķiršanu zinātniekiem, izvirzot jaunus kvalitātes izvērtējuma kritērijus. Minētie kritēriji paredz piešķirt relatīvi lielāku ar rezultātiem saistīto bāzes finansējuma daļu tādai zinātniskajai institūcijai, kura ieguvusi lielāko punktu skaitu zinātniskās darbības intensitātes un kvalitātes, kā arī cilvēkresursu atjaunotnes rādītājos, pārējām piešķirot proporcionāli mazāku ar rezultātiem saistīto bāzes finansējuma daļu. Tas precīzāk noteiks zinātnes finansējuma sasaisti ar rezultātiem un motivēs institūcijas uzlabot pētniecības aktivitāti un kvalitāti. Papildus Latvijas Pētniecības un inovāciju padomes sēdes laikā tika pārrunāti aktuālie jautājumi par valsts budžeta zinātnes finansējumu, turpinātas diskusijas par Latvijas zinātnes strukturālās reformas īstenošanu un valsts pētījumu programmām. Tikšanās laikā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji informēja par līdz šim paveikto un turpmākajiem plāniem Latvijas zinātnes strukturālās reformas īstenošanā, t.sk., zinātnisko institūciju iniciētajām reformām, normatīvā regulējuma...

Otrdien, 12. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja un atbalstīja MK noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.307 "Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība"", kas paredz, ka, reģistrējoties Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles datorizētajā sistēmā (EMCS), nebūs jāslēdz rakstveida līgums. Ņemot vērā, ka EMCS ir viena no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmām (EDS), bija nepieciešams saskaņot un noteikt vienotu nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, iesniedzot dokumentus VID EDS. Šobrīd, lai autentificētos EMCS, kārtība būs tāda pati, kā reģistrējoties VID EDS, proti, izmantojot vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv sniegtos autentificēšanās pakalpojumus; izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto elektroniskās identifikācijas karti (eID); izmantojot valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” izsniegto elektroniskā paraksta viedkarti vai arī izmantojot VID izsniegto lietotājvārdu un paroli. Saskaņā ar šobrīd VID rīcībā esošo informāciju EMCS izmanto...

Otrdien, 12. augustā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu „Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība”, kas nosaka precizētas un jaunas prasības pārtikas kvalitātes shēmām. Jaunajā noteikumu projektā ir izstrādātas jaunas prasības Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem. Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā turpmāk tiks iekļauti arī produkti, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā. Patērētāji tos varēs atpazīt pēc bordo krāsas norādes „Kvalitatīvs produkts”. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības precizētas, pamatojoties uz Valdības rīcības plānā un Nacionālā attīstības plānā 2014.–2020. gadam noteiktiem prioritāšu pasākumiem ar mērķi veicināt kvalitatīvas vietējās izcelsmes pārtikas pieejamību vietējā tirgū un atbalstīt pārtikas kvalitātes shēmu produktu ražotājus, kā arī veicināt vietējo preču un pakalpojumu iepirkuma īpatsvara palielināšanu publiskajos iepirkumos. Tāpat noteikumu projektā izstrādātas prasības jaunām produktu grupām – dzeramajam un avota ūdenim, minerālūdenim, sulu dzērieniem, kā arī konditorejas izstrādājumiem. Kā...

Valdība otrdien, 12.augustā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem”, saglabājot iepriekšējā normatīvā noteikto izglītības saturu un precizējot izglītības programmu paraugus. Atbilstoši 2012.gada martā pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā valsts izglītības standartos tiek ietverti šo standartu prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi. Valdībā apstiprinātais noteikumu projekts nodrošinās iespējas vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno pamatizglītības programmas ar virziena (humanitārā un sociālā; matemātikas, dabaszinību un tehnikas; profesionāli orientētā) specializāciju, īstenot pamatizglītības programmu ar izglītības iestādes patstāvīgi veidotu mācību priekšmetu un mācību stundu plānu. Savukārt īstenojot mazākumtautību pamatizglītības 5.modeli mazākumtautību izglītības iestādes var patstāvīgi veidot mācību priekšmetu un mācību stundu plānu atbilstīgi Vispārējās izglītības likumā noteiktajai mācību stundu slodzei nedēļā. Šajā modelī izglītības iestādēm 7.-9.klasē mācību priekšmetu apguvi mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā būs jānodrošina ne vairāk kā 40% no kopējās mācību stundu slodzes. Noteikumu projektā noteikts, ka izglītības...

Ministru kabinets šā gada 12.augustā ir apstiprinājis noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 13.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.241 "Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai"", pielāgojot noteikumus jaunajam reģionālā atbalsta regulējumam un tādējādi pagarinot mezanīna aizdevumu investīcijām piešķiršanas termiņu līdz 2015.gada 31.decembrim. Saskaņā ar jauno reģionālā atbalsta karti 2014.-2020.gadam lieliem uzņēmumiem ir samazināta atbalsta intensitāte. Proti, turpmāk lielie uzņēmumi vairs nevarēs saņemt mezanīna aizdevumu investīcijām 40 % apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, bet atbalsts turpmāk tiks piešķirts 35 % apmērā. Savukārt maziem un vidējiem uzņēmumiem atbalsta intensitāte netiek mainīta, un arī turpmāk mazie un vidējie uzņēmumi varēs saņemt atbalstu 40 % apmērā no attiecināmajām izmaksām investīciju projekta realizēšanai. Ievērojot jaunā reģionālā atbalsta regulējumu, mezanīna aizdevumi investīcijām turpmāk netiek piešķirti enerģijas ražošanas, sadales un infrastruktūras nozarē. Mezanīna aizdevumu programma ir viena no ES fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gada programmām. Mezanīna...

Otrdien, 12.augustā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienests) telpās tikās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, arodbiedrību un NMP dienesta pārstāvji. Tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par izdienas pensijām noteiktām NMP dienesta darbinieku grupām. NMP dienests, sadarbībā ar arodbiedrībām, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai prezentēja sagatavoto likumprojektu par NMP dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā iesaistītā personāla izdienas pensijām. Ņemot vērā riskus, ar ko ikdienā sastopas NMP dienesta brigādes darbinieki (smagumu pārvietošana, bioloģiskie riski, nakts darbs, paaugstināta atbildība, psihoemocionālais stress un pārslodze u.c.), A.Barča izteica atbalstu likumprojekta virzīšanai izskatīšanai Saeimā. Priekšsēdētāja to uzskata par ļoti pamatotu un izrādīja gatavību likumprojektu aizstāvēt koalīcijā. Likuma virzīšanai saņemts pozitīvs atzinums arī no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības. Atbilstoši Latvijas likumdošanai, uz izdienas pensijām var pretendēt atsevišķās profesijās strādājošie, kas veic darbu paaugstināta riska apstākļos un zaudējot profesionālas iemaņas, pēc noteikta laika nostrādāšanas, var...

Valdība otrdien, 12.augustā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu “Par mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestādēm 2014.gadam”, tādējādi pedagogi jau augustā zinās savu atalgojumu. Pašvaldības saņems mērķdotācijas pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tāpat piešķirta mērķdotācija interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pašvaldības mērķdotācijas veidā saņems arī finansējumu to speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, kā arī pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Finansējums 2014.gada septembrim-decembrim aprēķināts atbilstoši aktuālajam izglītojamo skaitam pēc 27.maija datiem - 246 002 izglītojamie - un pedagogu likmju skaitam, kas ieguvuši kvalitātes pakāpes. Tāpat finansējuma sadalē...

Ministru kabinetā (MK) otrdien, 12.augustā, tika atbalstīti “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumos Nr.1206 „Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai””, paredzot apmaksāt brīvpusdienas arī trešās klases skolēniem un vienlaikus paaugstinot vienam bērnam paredzēto valsts budžeta dotāciju skolēnu brīvpusdienām no 1,14 eiro uz 1,42 eiro dienā. Līdz šim valsts apmaksātas brīvpusdienas saņēma pirmās un otrās klases skolēni, un no 2014.gada 1.septembra brīvpusdienas tiks nodrošinātas arī trešās klases skolēniem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem 2014./2015.mācību gadā pirmajā, otrajā un trešajā klasē vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs mācīsies 61 212 izglītojamie. Lai nodrošinātu brīvpusdienas šiem skolēniem, no valsts budžeta 2014.gadā paredzēts finansējums 11 679 100 eiro apmērā. Par papildu finansējuma piešķiršanu skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanai valdība lēma pērn, 2014.gada budžeta izstrādes procesa gaitā, paredzot to kā vienu no...

Lai uzlabotu dzelzceļa nozares darbinieku sociālo aizsardzību, Satiksmes ministrija (SM) rosina pilnveidot atsevišķu dzelzceļa profesiju sociālo garantiju mehānismu, paredzot papildu iemaksu veikšanu šo darbinieku pensiju fondos. To paredz SM izstrādātie grozījumi Dzelzceļa likumā, ko otrdien, 12.augustā, atbalstīja valdība. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāpieņem Saeimā. Tāpat grozījumi paredz pilnvarojumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiktu to dzelzceļa speciālistu profesiju sarakstu, kurās nodarbinātajiem tiek nodrošināta papildpensiju uzkrājumu veidošana privātajā pensiju apdrošināšanā darbinieku pirmspensijas sociālajai aizsardzībai, papildpensiju uzkrājumu izmaksu periodiskumu un ilgumu, kā arī šo darbinieku vecumu, no kura rodas tiesības uz attiecīgajām sociālajām garantijām. Vairāku dzelzceļa nozares darbinieku kategorijām, piemēram, lokomotīvju mašīnistiem, mašīnistu palīgiem, vilcienu dispečeriem u.c. darbiniekiem, kuri tiešā veidā ietekmē kustības drošību, veselības stāvoklim un psihofizioloģiskajām spējām ir noteiktas paaugstinātas veselības un kvalifikācijas prasības. Šo kategoriju darbiniekiem ir palielināts risks zaudēt darbu, jo viņu veselības stāvoklis neatbilst nepieciešamajām prasībām, un šis...

Valdības sēdē 12.augustā izskatīts informatīvais ziņojums „Par Baltijas valstu kopuzņēmuma izveidi Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izbūves projekta realizēšanai un sabiedrības ar ierobežotu atbildību ”Eiropas dzelzceļa līnijas” dibināšanu”. Rail Baltica ir nozīmīgs publiskās lietošanas dzelzceļa transporta projekts, kas aptver četras Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, un netieši arī Somiju, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina– Helsinki. Rail Baltica projekta īstenošana veicinās Baltijas valstu transporta infrastruktūras sistēmas integrāciju ES transporta tīklā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju. Uzlabojot kravu un pasažieru pārvadājumu iespējas ziemeļu-dienvidu virzienā, ir sagaidāms, ka Rail Baltica veicinās jaunu attīstības centru izveidi, uzlabojot ES ekonomisko un teritoriālo kohēziju. Tā kā Rail Baltica ir starptautisks pārrobežu projekts ar lielu Eiropas pievienoto vērtību un veido savienojumu trūkstošajā Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūras posmā, tam ir liels ES atbalsts. Kā atkārtoti uzsvērusi Eiropas Komisija,...