JAUNUMI

Šā gada 18.jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, kas nosaka mediācijas tiesisko regulējumu. Savukārt 5.augustā Ministru kabinets apstiprināja Mediatoru sertifikācijas un atestācijas kārtību, kas nosaka to, kā pieteikties mediatora sertifikācijas pārbaudījumam, tā saturu un maksu, kā arī mediatora sertifikāta paraugu. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju ir izstrādājusi INFOGRAFIKU par mediācijas procesu. Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kurā konfliktējošas puses savstarpēji cenšas panākt strīda risinājumu ar neitrālas trešās personas starpniecību. Mediācija koncentrējas uz pušu patiesajām interesēm, kas nereti slēpjas aiz pušu ieņemtajām pozīcijām un izvirzītajām prasībām, tādējādi paplašinot konflikta risinājumu iespējas. Mediācijas procesa priekšrocības ir abpusēji izdevīgs risinājums, saglabātas attiecības (tajā skaitā darījumu partneru) un arī ietaupīti līdzekļi un laiks, kas būtu jāvelta konflikta risināšanai tiesā.

Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (Eiropas Banku Iestāde (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestāde (EVTI)) atgādina ES bankām un apdrošināšanas sabiedrībām par viņu pienākumiem ievērot patērētāju tiesību aizsardzības prasības veicot savu produktu izvietošanu (tā saucamo "self-placement"), t.i. piedāvājot klientiem finanšu instrumentus, ko tās vai to grupu uzņēmumi ir emitējuši ar mērķi izpildīt prudenciālas prasības (par kapitāla pietiekamību, aktīvu kvalitāti utt.). Tas varētu būt, piemēram, pašu banku obligāciju, vai subordinēto obligāciju izplatīšana, grupas pārvaldīto ieguldījumu fondu, t.sk. slēgto fondu, izplatīšana, saistītas kompānijas apdrošināšanas produktu un pensiju plāna izplatīšana utt. Eiropas uzraudzības iestādes vērsušas uzmanību, ka izplatot savus produktus, pirmkārt jāņem vērā klienta, nevis pašas iestādes vai grupas intereses, lai netiktu pārkāptas patērētāju tiesību aizsardzības prasības. Vairāk par to – EBI, EVTI un EAAPI paziņojumos: http://www.eba.europa.eu/-/the-joint-committee-of-the-esas-reminds-financial-institutions-of-their-responsibilities-when-placing-their-own-financial-products-with-consumers http://www.esma.europa.eu/news/Joint-Committee-ESAs-reminds-financial-institutions-their-responsibilities-when-placing-their-o?t=326&o=home https://eiopa.europa.eu/fileadmin/tx_dam/files/pressreleases/2014-07-31_Joint_Committee_note_on_self_placement.pdf

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu izteikt brīdinājumu AS ''Valmieras stikla šķiedra'' par Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumu, noteiktajā termiņā nepubliskojot uzņēmuma revidēto 2013. gada pārskatu. Tā kā AS ''Valmieras stikla šķiedra'' akcijas ir iekļautas biržas "NASDAQ OMX Riga" Otrajā sarakstā, tai jāievēro FITL prasības revidētā gada pārskata publicēšanā. AS "Valmieras stikla šķiedra'' revidēto 2013. gada pārskatu publicējusi ar kavējumu un pēc FKTK atgādinājuma. Tomēr, ņemot vērā, ka uzņēmuma revidētais 2013. gada konsolidētais gada pārskats bija publiskots likumā noteiktajā termiņā, tādējādi ieguldītājiem informācija par koncerna finanšu datiem bija pieejama, kā arī AS "Valmieras stikla šķiedra" revidētā gada pārskata publiskošanas termiņu ir kavējusi pirmo reizi, un nekavējoties pēc FKTK uzaicinājuma akciju sabiedrības revidētais gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta atzinumu tika publiskots, FKTK nolēma, ka soda naudas piemērošana šajā gadījumā nav samērojama un par FITL 56. panta piektās daļas prasības neizpildi šajā gadījumā ir izsakāms brīdinājums.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone izplatījusi paziņojumu, kurā aicina valdību sākt sarunas ar Eiropas Komisiju par kompensācijām Latvijas uzņēmējiem, kurus skar Krievijas ieviestās sankcijas. Meņģelsone uzsver, ka gandrīz puse no Latvijas pārtikas produktu eksporta ir tieši eksports uz Krieviju. "Apzinoties situācijas nopietnību, LDDK jau pirms divām nedēļām tikās ar Ārlietu ministriju, lai pārrunātu iespējamo Eiropas Savienības sankciju spektru un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, tostarp – iespējamo pretreakciju. Tas, ka situācija eskalējas un pavisam reāli sāk skart tautsaimniecību, nav negaidīti, tomēr ietekmes apmēri ļoti īsā laikā ir pieauguši. Saskaņā ar statistikas datiem Latvija 2013.gadā eksportēja pārtikas produktus aptuveni 940 miljonu eiro apmērā, no kuriem vairāk nekā 430 miljoni eiro jeb aptuveni puse ir pārtikas produktu eksports uz Krieviju. Protams, daudzos gadījumos izejvielas šo produktu ražošanai tiek importētas, kā arī ar tām saistīti citi izdevumi, tomēr – pat tad, ja šīs kaimiņvalsts sankcijas skar kaut piekto daļu no minētā apjoma, tas jau ir Latvijas...

Enerģiju patērējošie produkti veido lielu daļu no dabas resursu un enerģijas patēriņa. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir pakāpeniski un efektīvi jāsamazina šādu produktu negatīvā ietekme uz vidi. Ņemot vērā, ka patērētājiem sniegtā informācija ieņem nozīmīgu lomu tirgū, Eiropas Savienībā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19.maija Direktīva 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm. Direktīvas mērķis ir nodrošināt patērētājus ar standartizētu informāciju par produktu enerģijas patēriņu un citu nozīmīgu resursu patēriņu, tādējādi uzlabojot patērētāju spēju pieņemt pārdomātus lēmumus. Konkrētas marķējuma prasības katrai atsevišķai produktu grupai nosaka Eiropas Komisijas regulas. Marķējuma galvenais enerogefektivitātes rādītājs ir A-G klašu skala zaļā, dzeltenā un sarkanā krāsā (ko noteiktos gadījumos var aizstāt ar A+, A++ un A+++ klasi). Mūsdienās enerģiju patērējošu produktu pārdošana internetā kļūst populārāka un aizņem aizvien lielāku tirgus daļu. Līdz ar to 2014. gada 6.jūnijā stājušās spēkā piemērojamās prasības...

Lai mazinātu administratīvo slogu komercpārvadātājiem, kuriem nepieciešams saņemt licenci, licences kartīti vai profesionālās kompetences sertifikātu, pakalpojumu saņemšanai būs paredzēta iespēja pieteikties arī elektroniski. To paredz ceturtdien, 7. augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2012.gada 21.februāra noteikumos Nr.121 „Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz autopārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”. Elektroniski varēs pieteikties, izmantojot VSIA „Autotransporta direkcija” (ATD) mājaslapā izveidoto e-pakalpojumu. Elektronisko dokumentu apmaiņai un personas identifikācijas pārbaudei plānots izmantot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Tādējādi iesniegumi, izmantojot ATD mājaslapā pieejamo elektronisko pakalpojumu, no personām tiks pieņemti bez elektroniskā paraksta, tikai ar autentificēšanos minētajā portālā. Jaunā kārtība ne tikai mazinās administratīvo slogu, bet arī paaugstinās ATD sniegto pakalpojumu efektivitāti. VSS izsludinātie grozījumi paredz veikt arī virkni citu precizējumu MK noteikumos. Lai MK noteikumu grozījumi stātos spēkā, par tiem būs jābalso valdībā.

Ceturtdien, 7.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts "Par valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu". Projekta mērķis ir izbūvēt Ķekavas apvedceļu autoceļa E67/A7 posmā vairāk nekā 14 km garumā, padarot šo ceļa posmu par divbrauktuvju ātrgaitas ceļu. Valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Rīga – Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnām diennaktī. Autoceļš E67/A7 ietilpst Eiropas komunikāciju tīklā TEN-T un pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta būvdarbu pabeigšanas satiksmes intensitāte pieaugs un pārsniegs esošā ceļa caurlaides spēju. Ņemot vērā, ka valsts budžeta finansējums jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekams, ir pieņemts lēmums Ķekavas apvedceļa būvniecībā piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, investīciju periodā piesaistot valsts budžetam alternatīvu finansējumu. Partnerības līguma termiņš ir 23 gadi, kas ietver projektēšanas un būvniecības darbiem – 3 gadus un...

Ministru kabinets (MK) 2012.gada 19.jūnijā izskatīja informatīvo ziņojumu par autoostu darbības pilnveidošanu, lai veicinātu sistēmas efektivitātes uzlabošanu un izmaksu samazināšanu, kas paredzēja sagatavot grozījumus Autopārvadājumu likumā. Valsts sekretāru sanāksmē 7.augustā izsludinātie grozījumi paredz papildināt Autotransporta direkcijas kompetenci ar funkciju, kas saistīta ar autoostu reģistrāciju un pārreģistrāciju, autoostu uzraudzības un kontroles funkciju. Likumprojektā ir iestrādāts deleģējums MK noteikt no valsts budžeta autoostu darbības nodrošināšanai iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanas, sadales un piešķiršanas kārtību. Pamatojoties uz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, Autopārvadājumu likuma grozījumos ir iestrādāta norma, kas paredz, ka MK noteiks kārtību, kādā nosaka, aprēķina un kompensē ar reģionālo starppilsētu nozīmes un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu autobusu iebraukšanu autoostā saistītos izdevumus un piešķir finansējumu no valsts budžeta attiecīgo autoostu izdevumu segšanai, kā arī kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību un autoostu darbības uzraudzības un kontroles kārtību. Ņemot vērā samazināto valsts budžeta finansējumu,...

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi likumprojektu "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums", tādējādi nodrošinot fonda vadībai nepieciešamo pamata tiesisko regulējumu. Likumprojekts ceturtdien, 7.augustā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Likumprojektā noteikti fonda vadībā un īstenošanā iesaistīto institūciju pienākumi un tiesības. Proti, lai nodrošinātu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārvaldību un kontroli, procesā iesaistītas vairākas institūcijas - LM, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) un Finanšu ministrija. LM būs fonda vadošā un sertifikācijas iestāde. Savukārt Finanšu ministrija šī fonda vadības sistēmā darbosies kā revīzijas iestāde. SIF kā sadarbības iestāde veiks partnerorganizāciju (pašvaldību un nevalstisko organizāciju) atlasi. Partnerorganizācijas būs tās, kas izdalīs pārtiku vai preces iedzīvotājiem un īstenos informatīvas, konsultatīvas vai praktiskas sadzīves prasmes veicinošas aktivitātes. SIF atbildībā būs fonda ieviešanas uzraudzība un kontrole. Tāpat SIF organizēs pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības iepirkumu, slēgs līgumus/vienošanās par fonda atbalstīto darbību īstenošanu, piemēram, noteikta skaita un...

Ceturtdien, 7.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts un virzīts tālākai apstiprināšanai valdībā Veselības ministrijas sagatavotais pamatnostādņu projekts "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam". Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projekts ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam, Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona stratēģiju "Veselība 2020", kā arī Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda izvirzītajām prioritātēm. Tas tika izstrādāts, lai turpinātu aizsāktās sabiedrības veselības politikas īstenošanu, kā arī aktualizētu jaunus attīstības mērķus un rīcības virzienus to sasniegšanai, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot Latvijas iedzīvotāju, jo īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju, veselības stāvokli nākamajos septiņos gados. Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi. Līdz 2020.gadam paredzēts par 3 gadiem palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu (vīriešiem sasniedzot 57 gadus un sievietēm - 60), kā arī par 11% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju. To paredzēts īstenot, veicinot vienlīdzīgas veselības...

Labklājības ministrija (LM) piedāvā noteikt jaunu, vienotu un sociāli ekonomiski pamatotu iedzīvotāju minimālā ienākuma līmeni, kas būtu 129 eiro. Minētais līmenis paredzēts LM izstrādātajā Koncepcijā par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, ko ceturtdien, 7.augustā, izsludina Valsts sekretāru sanāksmē. Par to vēl būs jālemj valdībai. Līdz ar minimālā līmeņa noteikšanu valstī rosināts veikt pārmaiņas darbaspēka nodokļu un sociālās palīdzības sistēmā, kā arī minimālo pensiju jomā. Šobrīd Latvijā 64,4 tūkstošiem trūcīgo iedzīvotāju ienākumi mēnesī ir līdz 49,80 eiro. Nabadzības situācija valstī kopumā aizvien ir kritiska. Tāpēc, nosakot minimālā ienākumu līmeni, būtiskākais atbalsts tiktu sniegts iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem, tos palielinot un uzlabojot viņu situāciju, kā arī kopumā mazinot ienākumu nevienlīdzību. Turīgāko iedzīvotāju ienākumi ir aptuveni 7 reizes augstāki par vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, kas rada būtisku ienākumu nevienlīdzību. "Ekonomiskās krīzes periods ir bijis laiks, kuru esam analizējuši un guvuši būtiskus secinājumus par nepieciešamo atbalstu cilvēkiem bezizejas situācijā. Lai gan valstī tika izveidots sociālās drošības tīkls, kas...

Trešdien, 6.augustā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš tikās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nodokļu politikas izmaiņu priekšlikumus, kas stimulētu uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinātu līdzsvarotu Latvijas reģionālo attīstību. Latvijā vēsturiski ir izveidojusies pārāk liela disproporcija teritoriju attīstībā, kas uzskatāmi atspoguļojas dažādos rādītājos. Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un neefektīvi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, īpaši austrumu pierobežā un lauku novados. Pēdējos desmit gados iedzīvotāju skaits ir pieaudzis tikai teritorijās ap galvaspilsētu, bet pārējā valsts teritorijā tas ir samazinājies. Atsevišķās attālākās pašvaldībās samazinājums sasniedz pat 25-30%. Īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā un it īpaši austrumu pierobežā - no 2007.gada sākuma līdz 2012.gada sākumam iedzīvotāju skaits austrumu pierobežas novados sarucis trīs reizes straujāk, nekā novados vidēji un 2,5 reizes straujāk nekā Latvijā kopumā. Ministrs R.Naudiņš tikšanās laikā uzsvēra: "Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, iespējas atrast darbu, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgu dzīves kvalitāti...

Ministru kabinets otrdien, 5.augustā, izskatīja informatīvo ziņojumu par tiesu darbības teritoriju izmaiņām, ar ko plānots līdzšinējo piecu līdz desmit rajonu (pilsētu) tiesu vietā apgabaltiesas darbības teritorijā ieviest vienu rajona (pilsētas) tiesu ar vairākiem tiesu namiem līdzšinējo tiesu vietā. Kā teikts informatīvajā ziņojumā, tiesu darba optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai būtu nepieciešams pārskatīt līdzšinējās tiesu darbības teritorijas un apgabaltiesas darbības teritorijā esošās rajonu (pilsētu) tiesu teritorijas apvienot, juridiski izveidojot vienu pirmās instances tiesu. Tādā veidā līdzšinējās tiesas tiktu pārveidotas par tiesu namiem. Tiesu namu ideja tiek īstenota juridiski, bet ne fiziski, ar to izprotot, ka tiesu ēkas un tiesnešu skaitu neplāno likvidēt. Ievērojot, ka reģionos esošā infrastruktūra šobrīd nav attīstīta tik lielā mērā, lai nodrošinātu, ka tiesu namu reformu var ieviest visā Latvijas teritorijā vienlaicīgi, atzīts, ka apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošana paredzama pakāpeniski, proti, sākotnēji reformu ieviešot Rīgas tiesu apgabalā. Apgabaltiesas darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošanu juridiski, pārveidojot...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) trešdien, 6. augustā, reģistrējusi parakstu vākšanai biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegto likumprojektu, ar kuru rosināts atcelt 2012.gada 8.novembra grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu". CVK lēmums nozīmē, ka biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" tagad var uzsākt vēlētāju parakstu vākšanu, lai panāktu likumprojekta iesniegšanu izskatīšanai parlamentā. Grozījumi, kurus rosināts atcelt, nosaka kārtību, kādos gadījumos CVK drīkst reģistrēt parakstu vākšanai iesniegto likumprojektu, kā vēlētāji var rosināt Saeimas atsaukšanu, nosaka aģitācijas ierobežojumus pirms tautas nobalsošanām un parakstu vākšanām. Tāpat iesniegtais likumprojekts paredz arī atcelt nosacījumu, ar kuru, sākot no 2015.gada 1.janvāra, vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu vairs nenodrošinās valsts, bet tikai likumprojekta ierosinātāji. Atbilstoši likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" pašreizējai redakcijai parakstu vākšanai jānotiek divās kārtās. Pirmajā kārtā vismaz 30 000 vēlētāju notariāli apliecinātu parakstu jāsavāc likumprojekta ierosinātājiem. Savukārt, ja nepieciešamais parakstu skaits tiek savākts, CVK jāizsludina otrā parakstu...

Jūlijs ir pirmais mēnesis, kad paralēlais cenu atspoguļojums gan latos, gan eiro vairāk nav obligāta prasība. Veicot ikmēneša cenu monitoringu, secināts, ka daļa komersantu cenas jūlijā bija norādījuši tikai eiro, taču lielākā daļa komersantu joprojām cenas norāda abās valūtās. Apkopotie jūlija cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot tos ar iepriekšējā mēneša cenu monitoringa datiem, 90,4 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērots 5,1 % gadījumu, savukārt 4,5 % gadījumu cena ir samazinājusies. Cenu svārstības novērotas sezonalitātes faktoru ietekmē - dārzeņiem un augļiem, kā arī skaistumkopšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, atbilstoši siltajai sezonai. Dārgāka atsevišķos gadījumos kļuvusi tostermaize un rudzu maize, kā arī makrele. Cenas samazinājums, savukārt, atsevišķos gadījumos novērots cepumiem, krabju nūjiņām un garšvielām. Kafijas cena svārstījusies abos virzienos. Sezonalitātes ietekmē cena svārstījusies arī augļiem - pieaugusi apelsīniem, samazinājusies apelsīniem un banāniem, bet vīnogu cena svārstījusies abos virzienos. Savukārt, dārzeņu grupā cena atsevišķos gadījumos pieaugusi sarkanajiem pipariem...