JAUNUMI

Ekonomikas ministrija rosina veikt izmaiņas esošajā regulējumā un kā maksas aprēķina kritēriju noteikt dzīvoklī deklarēto personu skaitu. Izmaiņas tiek rosinātas ņemot vērā to, ka pēc pērnā gada septembrī veiktajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanā daudziem dzīvokļu īpašniekiem, jo īpaši vientuļajiem pensionāriem, maksas apmērs palielinājies pat vairākas reizes. “Sūdzības par pērn veiktajām izmaiņām aprēķinu kārtībā ir bijušas ļoti daudz, turklāt veiktās izmaiņas pirmkārt skāra sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus - pensionārus, kas, protams, nav pieļaujams. Tāpēc mēs virzīsim jaunas izmaiņas, kur kā galvenais kritērijs maksas aprēķināšanai būs deklarēto iedzīvotāju skaits,” norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. “Arī šāda sistēma nebūs 100% laba, jo kā zināms, deklarēto un faktiski dzīvojošo cilvēku skaits bieži nesakrīt, tomēr ar tādu pieeju mēs panāksim, ka šī maksa tomēr tiek aprēķināta taisnīgāk,” saka ministrs. Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisija aicinājusi izvērtēt iespēju maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu aprēķināt proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, savukārt Tiesībsargs aicinājis atcelt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 23.jūlijā VID Akcīzes pārvalde anulēja speciālo atļauju (licenci) darbībām ar akcīzes precēm uzņēmumam "Seavita", kurš Bauskā bija iemantojis atpazīstamību ar centieniem nelikumīgi apiet alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumus, alkoholiskos dzērienus iznomājot dažādiem saviesīgiem pasākumiem. Vienlaikus pret komersantu uzsākta arī administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.3, 155.1 pantu. Speciālā atļauja (licence) darbībām ar akcīzes precēm komersantam tika anulēta, jo komersants nenodrošināja alkoholisko dzērienu realizācijas un aprites nosacījumu ievērošanu, proti, komersants nenodrošināja VID Akcīzes pārvaldes amatpersonām iespēju veikt pārbaudi tirdzniecības vietā. Komersants arī ignorēja VID atkārtotu uzaicinājumu par ierašanos uz paskaidrojumu sniegšanu administratīvajā lietā. VID atgādina, ka mantas, ko nevar lietot citādi kā patērējot, nav izīrējamas. Šāda prasība ietverta Civillikuma 2113.pantā, kas nosaka, ka par īres un nomas līguma priekšmetu var būt kā visas ķermeniskas lietas, ko nav aizliegts atsavināt, tā arī tiesī­bas. Reālservitūtus drīkst iznomāt tikai kopā ar valdošo nekustamo īpašumu. Lietas, ko nevar lietot...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 22.jūlijā ierosināja lietu "Par Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta (2012. gada 29. novembra likuma redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. un 105. pantam". Apstrīdētā norma nosaka apmēru, kādā civilprocesā ir atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi par advokāta palīdzību. Līdz grozījumiem, kas izdarīti 2012. gada 29. novembrī, norma citastarp paredzēja, ka izdevumi par advokāta palīdzību civilprocesā atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par pieciem procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Ar normas grozījumiem izdevumu atlīdzības apmēri tika mainīti, piemēram, atsevišķās prasībās izdevumu atlīdzības limitu paredzot nevis piecu, bet gan trīsdesmit procentu apmērā no prasījumu apmierinātās daļas, citās prasībās kā limits tika paredzēta konkrēta summa, piemēram, 2000 vai 3000 latu. Grozījumi stājās spēkā 2013. gada 1.janvārī. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 1. pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 91. pants: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas...

Zemkopības ministrija(ZM) aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību izmaiņām tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumos, kas lauksaimniekiem obligāti būs jāņem vērā, jau šā gada vasaras otrajā pusē un rudenī plānojot nākamā gada sējumu struktūru un ziemāju sēju. Saskaņā ar ES regulu, no 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM). Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts. "Aicinu Latvijas lauksaimniekus jau tagad pievērst uzmanību zaļināšanas praksēm. Kaut arī zaļināšanas maksājums tiks īstenots no 2015. gada, ziemāju sēja sāksies jau tuvākajā laikā. Tāpēc lauksaimniekiem savlaikus ir jāiepazīstas ar jaunajām zaļināšanas prasībām, lai 2015. gadā pilnā apjomā varētu saņemt attiecīgo atbalsta maksājumu. Lauksaimniekiem ir liela interese par zaļināšanu, to mēs redzējām Zemkopības ministrijas jūlijā notikušajās četrās reģionālajās konferencēs Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē, kur sniedzām...

Trešdien, 23.jūlijā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma tikās ar augstskolu pārstāvjiem, zinātniekiem, kā arī tautsaimniecības pārstāvjiem, lai diskutētu par aktualitātēm sekmīgai un stratēģiskai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas īstenošanai Latvijā. Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka Latvijas cilvēku zināšanas ir būtisks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Līdz ar to ir jāveido inovāciju kapacitāte, pētniecības un industrijas integrācija un iedzīvotāju izpratne par pētniecību kā sabiedrisko vērtību radošu aktivitāti, kas vajadzīga Latvijas attīstībai un konkurētspējai. Latvijas Pētniecības un inovāciju padomes sēdes laikā tika pārrunāti aktuālie jautājumi un izteikti priekšlikumi par organizēto diskusiju rezultātiem viedas specializācijas stratēģijas saturam un ieviešanai, priekšlikumi inovāciju publiskās infrastruktūras izveidei, kā arī notika diskusija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem Latvijas zinātnes strukturālo reformu pasākumiem. Tikšanās laikā IZM pārstāvji informēja par turpmāko procesu, īstenojot Latvijas zinātnes strukturālās reformas, kas balstās uz zinātnisko institūciju neatkarības principu un ietver četrus galvenos virzienus - zinātnisko institūciju iniciētās reformas, normatīvā regulējuma un pārvaldības uzlabošanu...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) ir apkopojusi pirmajā pusgadā paveikto, iezīmējot otrā pusgada uzdevumus un darbības prioritātes. Nodrošinot likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un regulējamo nozaru speciālajos likumos noteikto funkciju izpildi, līdz ar regulējošās vides attīstības veicināšanu, komersantu autorizāciju un uzraudzību, tirgu veicināšanu un konkurences atbalstu, īpašu uzmanību paredzēts pievērst pasākumiem saistībā ar elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu, starptautiskās darbības veicināšanu, savas darbības un pieņemto lēmumu plašāku skaidrošanu, konstruktīvi iesaistot sabiedrisko pakalpojumu lietotājus un sniedzējus regulēšanas procesā. Viena no Regulatora pamatfunkcijām ir tirgus uzraudzība, tostarp, komersantu licencēšana un reģistrēšana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai. Pirmajā pusgadā Regulators izsniedza, grozīja un anulēja kopumā 28 licences - enerģētikas, ūdenssaimniecības un dzelzceļa transporta nozares komersantiem (sk. 1. attēlu). Komersantiem vienkāršotākā autorizācijas forma sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ir reģistrēšanās Regulatora uzturētajos reģistros. Pirmajā pusgadā enerģētikas, elektronisko sakaru un pasta nozarē Regulators reģistrēja 43 komersantus un no reģistriem izslēdza 98 komersantus (sk. 2. attēlu). Komersantu izslēgšanas no reģistriem iemesli ir dažādi...

Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomē 23.jūlijā pieņemts galējais lēmums, kas nodrošinās Lietuvas pievienošanos eirozonai 2015.gada 1.janvārī. Lēmums izriet no Eiropas Komisijas 2014.gada konverģences ziņojuma par Māstrihtas kritēriju izpildīšanu, ko 27.jūnija Eiropadomē apstiprināja ES valstu vadītāji. Sanāksmes laikā E. Rinkēvičs sveica Lietuvu kā 19.eirozonas dalībvalsti un uzsvēra, ka eirozonas turpmāka paplašināšanās sniegs ieguldījumu eirozonai kopumā un stiprinās uzticību vienotajai valūtai. Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Rimgailaite vietnē "makroekonomika.lv" raksta, ka visu trīs Baltijas valstu ekonomikas ir balstītas eksportā, visas trīs ir ieinteresētas reģionālajā sadarbībā un visām trim ir kopīgas intereses eirozonas nākotnes veidošanā. Līdz ar eiro ieviešanu vēl vairāk nostiprinās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomiskā integrācija. Ar eiro ieviešanu Lietuvā investoru acīs Baltijas valstis neatgriezeniski kļūst par vienotu ekonomisko reģionu. Izzūdot valūtas transakcijas izmaksām, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai būs izdevīgāk tirgoties savā starpā, tādējādi ekonomiste prognozē, ka vēl vairāk augs starpvalstu darījumi, palielinot ekonomisko aktivitāti, ienākumus un labklājību visās Baltijas valstīs. Rimgailaite raksta,...

Otrdien, 22.jūlijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos jaunos Medību noteikumus, kas izstrādāti saskaņā ar izmaiņām Medību likumā. Jaunie noteikumi papildināti ar medību tiesisko regulējumu atbilstoši faktiskajai situācijai, tādējādi sakārtojot medību tiesību apriti. Medību noteikumi paredz medījamo dzīvnieku sugu sarakstā iekļaut Latvijas faunai neraksturīgas un invazīvas sugas, kas jau izplatījušās kaimiņvalstīs un sāk izplatīties arī Latvijā, nelabvēlīgi ietekmējot ekoloģisko stabilitāti. Sugu sarakstā iekļauti: Amerikas ūdeles, jenotsuņi, dambrieži, mufloni, Sika brieži, jenoti, zeltainie šakāļi, nutrijas un baibaki. Noteikumos vairākām sugām mainīti medību termiņi. Ievērojot bebru fizioloģiju, pieņemts lēmums par šīs sugas medību termiņa pārcelšanu, atļaujot tās medības sākt agrāk, attiecīgi arī beidzot agrāk un līdz ar to agrāk uzsākot dzīvnieku saudzēšanas periodu. Medību likumā jau noteikts, ka, konstatējot objektīvus apstākļus, Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt (gan saīsināt, gan pagarināt) medību termiņus zīdītājiem atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem vai fenoloģiskajai situācijai. Noteikumos paredzēts, ka zīdītāju medības ārpus medību termiņiem iespējamas arī sabiedrības...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), veicot pasta nozares komersantu uzraudzību, konstatējusi, ka vairāki komersanti atkārtoti gada laikā ir pārkāpuši Vispārējās atļaujas noteikumus pasta nozarē, kas paredz informācijas sniegšanu Regulatoram. Regulators pēc vairākkārt nosūtītajiem brīdinājumiem nolēma atņemt pieciem komersantiem tiesības sniegt pasta pakalpojums uz trīs gadiem - no 2014. gada 23.jūlija līdz 2017. gada 23.jūlijam. Regulators par pasta pakalpojumu sniegšanas tiesību atņemšanu lēma pieciem komersantiem, kas gada laikā ir divas reizes administratīvi sodīti par informācijas nesniegšanu pēc Regulatora pieprasījuma - SIA "APP", SIA "Beta trade", SIA "HANZA POST", SIA "LATEKSPRESS" un SIA "RAMBĀNS BŪVE". Minētie komersanti vairākkārt tika brīdināti ar iespēju novērst pārkāpumu un iesniegt trūkstošo informāciju. Pēdējā brīdinājumā Regulators noteica termiņu līdz 2014. gada 10.jūlijam novērst Vispārējās atļaujas noteikumu pasta nozarē 3. un 4. punkta pārkāpumu. Ņemot vērā, ka pārkāpēji nenovērsa atkārtoto Vispārējās atļaujas noteikumu pasta nozarē 3. un 4. punkta pārkāpumu līdz noteiktajam termiņam, Regulators rīkojās atbilstoši noteikumos noteiktajai kārtībai, kas...

Ar mērķi novērst finansējuma pārrāvumu komersantu atbalstam līdz jaunā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda aktivitāšu uzsākšanai, Ministru kabinets (MK) 22.jūlijā lēma pagarināt atbalsta piešķiršanu komersantiem tehnoloģiju pārneses un riska kapitāla jomā līdz 2015.gada 31.augustam, kā arī garantijām komersantu un lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai līdz 2015.gada 31.decembrim. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos Nr.997 "Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai" un grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.novembra noteikumos Nr.983 "Noteikumi par atbalsta piešķiršanu tehnoloģiju pārneses un riska kapitāla jomā". MK lēmums paredz pagarināt investīciju veikšanas termiņu sagatavošanas, sākuma , izaugsmes un riska kapitāla fondos līdz 2020.gada 31.decembrim, bet ES struktūrfondu finansējuma izmantošanas termiņu - līdz 2015.gada 31.augustam. Tāpat tiks palielināts Ieguldījuma fonda pieejamā finansējuma apmērs par 3,7 milj.eiro sagatavošanas kapitāla fondam, lai nodrošinātu, ka sēklas investīcijas un apgrozāmie līdzekļi biznesa koncepcijas sākotnējai izstrādei būtu pieejami līdz noteiktajam pagarinājuma termiņam. Pieņemts lēmums arī par atvieglotu kritēriju...

Latvijā 22.jūlijā darbu uzsācis Zaļo tehnoloģiju inkubators (ZTI), kura mērķis ir atbalstīt un veicināt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar inovācijām zaļās ražošanas jomā. Uzņēmēji ir aicināti līdz 25. jūlijam ZTI iesniegt ideju pieteikumus pirmajai ideju uzņemšanas kārtai. ZTI ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Universitātes (LU) un Norvēģijas industriālās attīstības korporācijas SIVA kopprojekts, kas vērsts uz starpinstitucionālo sadarbību un zināšanu plūsmas veicināšanu starp universitātēm, pētniecības iestādēm un zaļās ražošanas uzņēmumiem. Finansējumu projektiem konkursa kārtībā piešķir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). 90% finansējuma veido Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums un 10% - valsts budžeta līdzekļi. "Šī ir lieliska iespēja ikvienam esošajam vai topošajam Latvijas uzņēmējam, kurš savu biznesu saista ar zaļajām tehnoloģijām, iegūt atbalstu intelektuālo un finanšu resursu piesaistē, kas nepieciešami inovatīvu biznesa ideju attīstīšanai," saka ZTI izpilddirektors Oskars Priede. Atbalsts uzņēmējiem notiks divos posmos: pirmsinkubācijā un inkubācijā. Pirmsinkubācijas laikā ZTI palīdzēs uzņēmējiem pilnveidot un notestēt biznesa idejas, kā arī sagatavot biznesa plānu un...

Valdība otrdien, 22.jūlijā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu no 2015. līdz 2017.gadam neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli(IIN) Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kvalificētās stipendijas un atlīdzības, ko izmaksā bezdarbniekam aktīvo nodarbinātības pasākumu laikā. Stipendijas un atlīdzības no 2015. līdz 2017.gadam neapliks ar nodokli, lai nepasliktinātu situāciju bezdarbniekiem (īpaši jauniešiem un ilgstošajiem bezdarbniekiem), jo iedzīvotāja ienākuma nodokļa piemērošanas gadījumā būtu nepieciešams palielināt stipendijas un atlīdzības apmēru. Tas katru gadu samazinātu 2 167 bezdarbniekiem iespēju piedalīties NVA aktīvajos nodarbinātības pasākumos. LM uzsver, ka bezdarbniekiem aktīvo nodarbinātības pasākumu dalības laikā NVA stipendijas vai atlīdzības izmaksā, lai kompensētu dalības laikā radušos izdevumus (ceļa izdevumi, ēšanas izdevumi, mācību materiālu iegāde utt.). Tāpat valdība atbalstīja LM iniciatīvu, sākot ar 2015.gadu, kad skolēni iesaistās NVA nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, vecākiem saglabāt tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu. Kā atzīts ziņojumā, iesaiste nodarbinātības pasākumā skolēniem nav vērtējamas kā darba tiesiskās attiecības klasiskā izpratnē, bet gan kā īslaicīgs...

Ministru kabineta 2014.gada 8.jūlija noteikumi №388 «Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 23.jūliju.

Saeimas Prezidijs otrdien, 22.jūlijā, nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sesijas sēdi, kas notiks ceturtdien, 24.jūlijā, pulksten 10.00. Ārkātas sēdes darba kārtībā paredzēts skatīt Ministru kabineta 2014.gada 22.jūlija rīkojumu Nr.362 "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.jūlija rīkojumā Nr.322 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"". Rīkojuma pamatā ir Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežojošie pasākumi, tiks noteiktas papildu teritorijas, kurās izsludināma ārkārtas situācija, tostarp ne tikai Latgales, bet arī vairākos Vidzemes novados. Valdība ir atbalstījusi Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu izsludināt ārkārtas situāciju Valkas novadā un tam piegulošo novadu teritorijās. Āfrikas cūku mēra ārkārtas situācijas zonā iekļaujama visa pierobeža ar Krieviju un Igauniju, šodien nolēma Ministru kabinets. Ārkārtas situācija izsludināta arī Rēzeknes, Ludzas, Alojas, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Burtnieku, Kocēnu, Beverīnas, Strenču, Priekuļu, Raunas, Smiltenes, Apes, Alūksnes, Viļakas, Balvu, Rugāju, Baltinavas, Kārsavas, Preiļu un Riebiņu novadā. Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori uzsāks pārbaudes karantīnas zonā. Līdz šim jau ir izsludināta ārkārtējā situācijā Aglonas, Krāslavas, Dagdas, Zilupes, Ciblas novados, Daugavpils novada Ambeļu,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir vērsusies Tieslietu ministrijā ar aicinājumu pārskatīt Kriminālprocesa likuma grozījumus, kas regulē piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskām personām, nosakot, ka juridiskas personas mantai pat pirms izmeklēšanas rezultātu saņemšanas un tiesas procesa virzītājs var uzlikt arestu līdz pat simttūkstoš minimālo mēnešalgu jeb patlaban 32 miljonu eiro apmērā. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: “Kaut arī principiāli atbalstām to, ka noziedzīgu nodarījumu prevencijas mehānismam ir jāpastāv, konkrētajā redakcijā izdarītie likuma grozījumi ir nesamērīgi un veikti, nekonsultējoties ar tautsaimniecības ekspertiem, kuri savlaicīgi būtu norādījuši uz iespējamajiem riskiem. Būtiskākie no tiem ir investīciju klimata pasliktināšanās un reāls apdraudējums vietējiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī cietušo personu interešu aizstāvēšanas iespēju ierobežošana.” LDDK tautsaimniecības eksperti uzsver – tiecoties izveidot tīšu, kā arī aiz neuzmanības notikušu noziedzīgu nodarījumu prevencijas instrumentu, likumdevējs faktiski ir radījis mehānismu, kura ietvaros bez vainas pierādīšanas iespējams paralizēt uzņēmuma darbību. Likuma grozījumu pašreizējā redakcija neparedz kritērijus, pēc kādiem nosakāms, cik lielā apmērā...