JAUNUMI

Bilances TV sadaļā šonedēļ praktiskās grāmatvedības speciālistes un konsultantes, ilggadējas žurnāla Bilance rakstu autores un ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekles Maijas Grebenko skaidrojums par vidējās izpeļņas aprēķinu un ar to saistītajām niansēm.

Valdību veidojošo politisko partiju sadarbības padomes sēdē pirmdien, 28.jūlijā, tika panākta vienošanās par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredzēs elektroenerģijas cenu kāpuma kompensācijas mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem. "Esam rīkojuši vairākas apspriedes par to, kādā veidā kompensēt mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem elektrības izmaksas, lai nonāktu pie vislabākā risinājuma. Eksperti atzina, ka vislabākais modelis ir sociālā atbalsta instruments," norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. "Ir panākta vienošanās un atbalsts Ekonomikas ministrijas izstrādātajam mehānismam, ieviešot jēdzienu "aizsargātais lietotājs" un nodrošinot šiem lietotājiem elektroenerģijas tirdzniecību par īpašajām cenām. Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs (tirgotājs, kas nodrošinās elektroenerģiju par īpašajām cenām) tiks izvēlēts konkursa rezultātā", saka ekonomikas ministrs. Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi paredz papildināt Elektroenerģijas tirgus likumu ar terminiem: Aizsargātais lietotājs - mājsaimniecības lietotājs, kam pašvaldība, ievērojot sociālās palīdzības normatīvo regulējumu, ir piešķīrusi trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statusu, kā arī daudzbērnu ģimenes.Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums - elektroenerģijas tirdzniecība aizsargātajam lietotājam. Grozījumi paredz, ka, aizsargātājam lietotājam ir tiesības saņemt aizsargātā...

"Lai panāktu, ka mūsu ražotāji spēj konkurēt un arī piesaistīt nopietnus investorus, valdībai ir jādomā kā mazināt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ietekmi uz lielajiem uzņēmumiem", norādījis ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. "OIK ietekmi visvairāk izjūt tieši ražojošie uzņēmumi, daudzi no kuriem patērē elektroenerģiju lielos apjomos. Vācijā tāds valsts atbalsts saviem ražotājiem eksistē un lielie uzņēmumi saņem pamatīgas OIK atlaides. Šāds ceļš būtu lietderīgs arī Latvijai", uzskata ministrs. "AS Liepājas metalurgs ir viens no uzskatāmākajiem piemēriem, kad OIK atlaides ir būtiskas uzņēmuma veiksmīgai darbībai. Arī potenciālajiem investoriem šāds atbalsts būtu vēl viens arguments par labu investīcijām ražošanā Latvijā. Arī AS Valmieras stikla šķiedra piemērs ir pamācošs - augstu energoresursu izmaksu dēļ uzņēmums atver ražotni ASV, nevis Latvijā," saka ministrs. OIK izmaksām ir būtiska ietekme uz vairāku Latvijas uzņēmumu darbību, kā piemēram AS Valmieras stikla šķiedra, SIA Cemex. OIK izmaksas arī var būtiski ietekmēt investora piesaisti un darbības atsākšanu AS Liepājas metalurgs.

Vidējais gada ienesīgums valsts fondētajā pensiju shēmā un privātajos pensiju fondos 2014. gada 1. pusgadā bijis 5-6% robežās, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2. līmenis 2014. gada pirmā pusgada laikā valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi ir pieauguši par 170 miljoniem eiro, no tā 62 miljonus eiro nākotnes pensionāriem ir nopelnījuši pensiju fondu pārvaldītāji, pārējā summa - 108 miljoni eiro - ir iemaksas no VSAA. Kopumā jūnija beigās 2. pensiju līmenī bija uzkrāti vairāk nekā 1,85 miljardi eiro. Viena gada vidējais ienesīgums valsts fondētajā pensiju shēmā uz jūnija beigām bijis 5,51% gadā, savukārt pēdējos piecos gados ir nopelnīti vidēji 5,58% gadā. Kopš pensiju 2.līmeņa shēmas darbības sākuma pārvaldītāji kopējo pensijas kapitālu ir palielinājuši par 321 miljonu eiro. Viens lats, kas fondēto pensiju shēmā tika ieguldīts 2003. gada sākumā, līdz 2014. gada 1. ceturkšņa beigām ir nopelnījis nedaudz vairāk nekā 79 centus. Privātie pensiju fondi -...

Pirmdien, 28.jūlijā, tieslietu ministre Baiba Broka Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai iesniedza demisijas rakstu. Savu lēmumu ministre pamatoja ar to, ka šim Ministru kabinetam vēl jāpieņem Latvijas valstij būtiski lēmumi, tāpēc turpmākajos mēnešos valdībā jo īpaši nepieciešams ministrs ar augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam. „Es apzinos, ka valdībā jāstrādā tieslietu ministram, kurš spēj pilnvērtīgi pildīt savus amata pienākumus, piedaloties slēgtajās valdības sēdēs un lemjot par tādiem Latvijas valstij nozīmīgiem jautājumiem kā AS "Citadele banka” pārdošanu, AS „Latvijas Gāze” akcionāru maiņa, AS „Liepājas Metalurgs” maksātnespēja, valsts drošība un citi”, norāda B.Broka. Viņa atgādina, ka šajos jautājumos Nacionālajai apvienībai ”Visu Latvijai!” - TB/LNNK, kuru pārstāv ministre, ir būtiski iebildumi pret partijas „Vienotības” piedāvātajiem risinājumiem. Saprotot, ka bez augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam ministre nevar nodrošināt kvalitatīvu Latvijas interešu aizstāvību valstij un tautai svarīgu lēmumu pieņemšanā, B.Broka lūdz Ministru prezidenti atbrīvot viņu no tieslietu ministres amata. Atgādinām, ka Satversmes aizsardzības birojs pieņēmis lēmumu par atteikumu B.Brokai...

Lai veicinātu ieguldītāju aizsardzību un tirgus dalībnieku vienotu viedokli par tiesību aktu normu interpretāciju un piemērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) ir sagatavojusi "Pamatnostādņu par atsevišķu Finanšu instrumentu tirgus likuma normu, kas regulē ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, piemērošanu" projektu, kurā pauž FKTK viedokli par ieguldījumu pakalpojumu jomu regulējošo tiesību aktu interpretāciju un aicina arī tirgus dalībniekus izteikt viedokli par šajā dokumentā pausto nostāju. Visi tirgus dalībnieki - gan ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji, gan ieguldītāji un to apvienības - ir aicināti sniegt atbildes uz pielikumā pievienotajā publiskās konsultācijas dokumentā ietvertajiem jautājumiem līdz šā gada 19. septembrim.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas(FKTK) operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem šā gada jūnijā liecina, ka banku piesaistītie noguldījumi aizvadītajā mēnesī pieauga par 2.5% jeb 489.7 milj. eiro, kopējo noguldījumu atlikumam pirmoreiz pārsniedzot 20 miljardus eiro. Būtiski palielinājās rezidentu noguldījumi - par 4.0% jeb 402 milj. eiro, sasniedzot 10.4 mljrd. eiro. Lielākoties pieauga valdības noguldījumi (par 341 milj. eiro) un mājsaimniecību noguldījumi (par 60 milj. eiro). Arī nerezidentu noguldījumi palielinājās - par 0.9% jeb 87.9 milj. eiro, sasniedzot 9.7 mljrd. eiro. Banku sektora kopējais kredītportfelis mēneša laikā samazinājās par 1%, t.sk. rezidentu korporatīvais kredītportfelis - par 0.5%, rezidentu mājsaimniecību - par 0.6%, bet nerezidentiem izsniegto kredītu atlikums - par 4.1%. Jūnijā banku sektora kopējais aktīvu apmērs salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 1.1% un jūnija beigās sasniedza 28.3 mljrd. eiro. Banku sektors kopumā 2014.gada pirmajā pusgadā darbojās ar peļņu 176.8 milj. eiro apmērā...

Valsts darba inspekcija norāda, ka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi, nosaka 2009.gada 10.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem, nodarbinātos, kuri veic darbu birojā (katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā), uz periodiskajām veselības pārbaudēm nosūta reizi trijos gados. Ministru kabineta noteikumu Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 1.pielikuma (veselībai kaitīgie darba vides faktori) 4.11.apakšpunktā (darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)) noteikts - darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi trīs gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar 2001.gada 20.jūnija Darba aizsardzības likuma 15.panta otro daļu – izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm, sedz...

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (turpmāk - EVTI) uzsākusi apspriešanu saistībā ar jauno Regulu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (turpmāk - Regula), kas stājās spēkā šā gada 2.jūlijā. Lai noskaidrotu ieinteresēto pušu viedokļus, apspriešanai ir publicēti divi dokumenti, kurus jaunās Regulas ieviešanas ietvaros ir jāizstrādā EVTI un kuri tiks piemēroti sākot ar 2016. gada jūliju. Lai novērstu tirgus manipulācijas un stiprinātu investoru aizsardzību, EVTI regulatīvo un ieviešanas tehnisko standartu projektā un tehnisko konsultāciju dokumentā ir skaidrojusi Regulas piemērošanu jaunajiem produktiem, tirdzniecības vietām un tirdzniecības metožu izmantošanai, kā arī apskatījusi procesu atklātības un pārvaldības jautājumus. Viedokļi par abiem dokumentiem tiks pieņemti līdz 2014.gada 15.oktobrim. Turklāt šā gada oktobra sākumā EVTI paredzējusi rīkot arī projektu atklātu apspriedi Parīzē. Saņemtās atbildes EVTI izmantos galīgajā Regulas regulatīvo un ieviešanas tehnisko standartu projekta un tehnisko konsultāciju dokumenta izstrādē, kurus EVTI nodos apstiprināšanai Eiropas Komisijā. Regulatīvo un ieviešanas tehnisko standartu...

Kopš šā gada sākuma VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) Ceļu laboratorijas speciālisti ir veikuši jau 3245 dažādus autoceļu kvalitātes testus. Tai skaitā pēdējās nedēļās laikā veikti 456 testi un dažādi mērījumi 252 km autoceļu. Testu rezultāti tiek nosūtīti attiecīgo būvdarbu projektu vadītājiem, kuri salīdzina tos ar projektā paredzētajām prasībām un parametriem. Neatbilstību gadījumos būvniekiem ir pienākums par saviem līdzekļiem veikt labojumus. Piemēram, pagājušajā nedēļā būvnieki laboja LVC konstatētos defektus uz autoceļa Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene) (A8), kur posmā no 49. līdz 60. kilometram notiek autoceļa virsējās kārtas rekonstrukcija. Šajā posmā tika manīts saistvielas izsvīdums, LVC veica attiecīgās pārbaudes un konstatēja, ka paraugu poru saturs neatbilst prasībām. 23.jūlijā tika pieņemts lēmums, ka objekta atsevišķos posmos izbūvētais segas pamats nav atbilstošs projekta prasībām un tas ir jāpārbūvē 307 metru garā posmā (labajā joslā virzienā uz Valsts robežu). Jau 24.jūlijā būvuzņēmējs ir veicis defektu labošanu. Savukārt uz autoceļa A9 Rīga - Liepāja...

Ministru prezidente Laimdota Straujuma, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra p.i. Baiba Moļņika un VSIA „Latvijas Koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis vakar, 28. jūlijā, prezentēja Baltijas ceļa 25. gadadienas pasākumu kalendāru. Kalendārā ir apkopota informācija par koncertiem, izstādēm, konferencēm, velomaratoniem, stāstu vakariem un citiem pasākumiem, kas notiks visā Latvijā līdz pat gada beigām. Pēc prezentācijas Ministru prezidente un ārlietu ministrs apbalvo konkursa par Baltijas ceļa 25. gadadienas pasākumu vienoto saukli uzvarētāju Egilu Krutovu, kura piedāvājums „Baltijas ceļš - brīvības ceļš” guva sabiedrības atbalstu publiskajā balsojumā. "Ir ļoti svarīgi, lai arī nākamās paaudzes atceras to, kas notika pirms 25 gadiem," pauda Ministru prezidente Laimdota Straujuma, pirmdien, 28.jūlijā, atklājot Baltijas ceļa 25.gadadienas pasākumu kalendāru. Ministru prezidente, aicinot saglabāt vēsturisko atmiņu, uzsvēra to, cik nozīmīgi ir jauniešiem stāstīt par Baltijas ceļu: "Arī es kopā ar Baltijas valstu iedzīvotājiem stāvēju Baltijas ceļā. Atceros, ka tajā brīdī man ļima kājas. Tā bija neaprakstāma sajūta,...

(VID) informē , ka 15.jūlijā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.403 “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”” (turpmāk – noteikumi), kas stājās spēkā 2014.gada 24.jūlijā. Noteikumu 1.pielikums “Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām” un 2.pielikums “Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums)” papildināts ar šādiem ienākuma veidiem un to kodiem: (klikšķiniet uz attēla, lai palielinātu) Izmaiņas veiktas arī attiecībā uz ienākumu no savvaļas sēņu un ogu pārdošanas: turpmāk informācija par fiziskajām personām izmaksātajām summām no ievāktu savvaļas velšu pārdošanas būs jānorāda ar ienākuma veida kodu 4002, t.i., likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto normu ietvaros (2845,74 euro gadā) neapliekams ienākums. 2015.gada 1.janvārī stāsies spēkā noteikumu grozījumi, kas samazinās administratīvo slogu personām, kurām ir pienākums iesniegt VID paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām: 1) noteikumu 1. un 2.pielikumā – paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajiem ienākumiem: - nebūs jānorāda informācija par ienākuma izmaksātāja un ienākuma saņēmēja juridisko...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas kontroles pasākumu veikšanas laikā arvien biežāk konstatē iejaukšanos kases aparātu darbībā ar mērķi slēpt realizācijas ienākumus, lai samazinātu gūto ieņēmumu summu un izvairītos no nodokļu nomaksas. VID vērš uzmanību, ka arī turpmāk nodokļu kontroles pasākumos pievērsīs papildu uzmanību šādu kases aparātu lietošanai, pārbaudot, vai nav notikusi nesankcionēta iejaukšanās programmatūrā vai konstrukcijā, reģistrēto ieņēmumu samazināšana vai darījumu nereģistrēšana kases aparātā. Līdzšinējie kontroles pasākumi liecina, ka vairumā gadījumu ieņēmumu slēpšana tika veikta, darījumu reģistrēšanai izmantojot kases aparātu, kura konstruktīvās īpašības un programmatūra nenodrošina aizsardzību pret iejaukšanos kases aparāta programmatūrā vai konstrukcijā. Kases aparāts OPTIMA CR 500 un to modeļi ir minams kā biežāk lietojamais kases aparātu veids, kurš ir ticis izmantots darījumu reģistrēšanai VID amatpersonu konstatēto ieņēmumu uzskaites pārkāpumu gadījumos. VID atgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.95 „Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”, kas ir spēkā ar 2014.gada...

No Uzņēmumu reģistrā 213reģistrētām šķīrējtiesām tikai 82 ir izpildījušas likumā noteiktās prasības un līdz š.g. 15.jūlijam ir iesniegušas Uzņēmumu reģistrā jaunajam regulējumam atbilstošus dokumentus, ko paredz Civilprocesa likuma grozījumi. Atlikušo 131 šķīrējtiesu dibinātāji to vēl joprojām nav izdarījuši. Uzņēmumu reģistrs ir sagatavojis un nosūtījis brīdinājumus to šķīrējtiesu dibinātājiem, kas šo prasību nav izpildījuši. Brīdinājumā šķīrējtiesu dibinātāji tiek aicināti 15 dienu laikā Uzņēmumu reģistrā iesniegt pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus, kas bija jāiesniedz līdz š.g. 15.jūlijam. Tās šķīrējtiesas, kas šo prasību neizpildīs brīdinājumā noteiktajā termiņā vai to izdarīs pēc minētā termiņa, tiks izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra. Jau iepriekš informējām, ka grozījumi Civilprocesa likumā paredz pienākumu pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā noteikt kārtību, kādā pārbaudāma un apliecināma šķīrējtiesneša atbilstība likumā noteiktajām prasībām. Ja pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments paredz šķīrējtiesnešu saraksta izveidi, šķīrējtiesas dibinātājam līdz 2014.gada 15.jūlijam bija jāiesniedz Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesnešu sarakstu, kurā jānorāda šķīrējtiesneša vārdu un uzvārdu. Šim sarakstam jāpievieno arī apliecinājums, ka sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši...

Jau ilgāku laiku Latvijā gaisa temperatūra sasniedz karstuma rekordus, taču Valsts darba inspekcijas sagatavotie prakses standarti norāda, ka darba telpās jānodrošina normatīvajos aktos noteiktais mikroklimats. Ar terminu “mikroklimats” saprot fizikālo faktoru kopumu, kas veido organisma siltuma apmaiņu ar apkārtējo vidi un nosaka organisma siltumstāvokli. Galvenie mikroklimata rādītāji ir: gaisa temperatūra ( °C): gaisa relatīvais mitrums (%); gaisa plūsmas ātrums (m/s). Mikroklimatu, bet it īpaši gaisa temperatūru, telpās ietekmē klimats, gadalaiks, dienas laiks, telpā izvietotās iekārtas (piemēram, serveri, datoru skaits, kopētāji u. c. iekārtas, kas izdala siltumu), gaisa apmaiņa, darba telpu platība, nodarbināto skaits u. c. faktori. Darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats jeb optimāls mikroklimats ir tāds mikroklimats, kas 8 stundu darba dienas / maiņas laikā pie minimālas termoregulācijas sistēmas slodzes nodrošina vispārēju un lokālu siltuma komforta sajūtu, neizraisa nodarbināto veselības traucējumus un nodrošina augstas darbaspējas. Bez mikroklimata rādītājiem nodarbinātā komforta līmeni nosaka vairāki faktori: nodarbinātais un tā īpašības (piemēram,...