JAUNUMI

Otrdien, 20.maijā, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvu, Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) finanšu instrumenta ietvaros, novirzīt 1,7 miljonus eiro līdzfinansējumam, lai veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām, kā arī kapacitātes paaugstināšanai, izstrādājot pētījumus klimata pārmaiņu jomā. Šādu atbalstu nosaka EEZ finanšu instrumenta atklātais projektu konkurss "Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām". Šī konkursa ietvaros pieļaujamais programmas līdzfinansējums vienam projektam - minimālais ir 45 000 eiro, maksimāli pieļaujamais ir 175 000 eiro. Uz šo līdzfinansējumu varēs pretendēt Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kā arī Latvijas Republikā reģistrēts komersants. Projektu varēs īstenot partnerībā ar EEZ finanšu instrumenta donorvalstu vai saņēmējvalstu partneriem. Konkursā tiks atbalstīti projekti šādās jomās: 1. pasākumi, lai veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām: - izpratnes paaugstināšana klimata pārmaiņu jomā, izstrādājot un organizējot apmācības un izstrādājot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu apraksu. Fiziskai personai, kas nav saimnieciskās darbības veicēja un nav reģistrējusies ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā, pieder ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma – zemesgabala, kas sastāv no lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes. Šī fiziskā persona vēlas daļu no augoša meža atsavināt izciršanai (pārdot augošus kokus izciršanai bez zemes pārdošanas). Ir saņemts akcepts no otra īpašnieka, kam pieder otra ½ domājamā daļa no zemesgabala. Prognozējamā ienākumu summa no augoša meža atsavināšanas ir 120 000 EUR (viens simts divdesmit tūkstoši EUR). Iesniedzējas vīram Ā pieder nekustamais īpašums „L Ģ” . Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD) realizēto projektu pasākuma „Priekšlaicīgā pensionēšanās” ietvaros, vīrs Ā kopš 2006.gada nevar nodarboties ar lauksaimniecību, tai skaitā, uzlabot lauksaimniecībā izmantojamo zemi. To pasaka arī LAD savos lēmumos saistībā ar meliorācijas sistēmas rekonstrukcijas projektu, kas veikts īpašumā „LĢ”. Īpašumā „LĢ” ir 56,2 ha zemes...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām gada ienākumu deklarācija par 2013.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti jāiesniedz nākamo divu nedēļu laikā, tas ir - līdz 2014.gada 2.jūnijam ieskaitot. Lai gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana būtu ērtāka un vienkāršāka, VID aicina to darīt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS). VID atgādina, ka gada ienākumu deklarācija par 2013.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti līdz 2014.gada 2.jūnijam jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa), guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2013.gadā pārsniedza 2160 latus (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas), guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no kapitāla, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma...

Otrdien, 20. maijā Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejas pārstāve Sandra Kalniete, LR Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs u.c. piedalīsies informatīvā seminārā par kavēto maksājumu apkarošanu. Seminārs ir daļa no Eiropas mēroga kampaņas, kas tiek īstenota ar mērķi, lai informētu par Maksājumu kavējumu direktīvu (Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos) un tās pārņemšanu nacionālajos normatīvajos aktos ar mērķi izbeigt kaitīgo kavēto maksājumu praksi Eiropā. Tā kā kavētie maksājumi sasnieguši nebijušus apmērus - līdz pat 350 miljardiem eiro, arvien vairāk Eiropas uzņēmumu saskaras ar risku ciest neveiksmi neapmaksātu rēķinu dēļ. Seminārs paredzēts publisko iestāžu, uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo, pārstāvjiem, kā arī tieslietu sistēmas darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām, un tā mērķis ir informēt par direktīvu, tās piemērošanu un papildu tiesībām, ko tā piešķir. Ekspertu vidū būs arī šādi pārstāvji: Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejas pārstāve Sandra KalnieteDalībvalstis var uzturēt vai pieņemt normatīvos aktus, kas ir...

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 2014.gada 24.maijā. Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļa sagatavojusi faltu lapu, kurā minēts sekojošais. EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura EP jāievēl astoņi deputāti. Visās ES dalībvalstīs kopā EP jāievēl 751 deputāts. EP vēlēšanas nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), deviņas republikas pilsētu vēlēšanu komisijas, 110 novadu vēlēšanu komisijas. EP vēlēšanās darbosies 952 vēlēšanu iecirkņi. EP vēlēšanām Latvijā ir reģistrēti 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauti 170 deputātu kandidāti. Tādējādi uz vienu no astoņām EP deputātu vietām pretendē vidēji 21 deputātu kandidāts. No visiem EP vēlēšanu deputātu kandidātiem 110 ir vīrieši, bet 60 sievietes. 159 deputātu kandidātiem ir augstākā izglītība, bet 11 kandidātiem - vidējā izglītība. Vidējais Latvijas EP deputātu kandidātu vecums ir 45,8 gadi. Lielākā daļa jeb 100 deputātu kandidātu kā savu dzīvesvietu norādījuši Rīgu. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu ES dalībvalstu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas otrdien, 20.maijā, lai apspriestu plānotos pasākumus ēnu ekonomikas efektīvākai apkarošanai, uz komisijas sēdi aicinājusi pārstāvjus no atbildīgajām iestādēm. "Pēdējo gadu laikā Saeima ir veikusi grozījumus likumdošanā, tādējādi Finanšu policiju nodrošinot ar jauniem un efektīviem instrumentiem cīņai pret ēnu ekonomiku un nodokļu izkrāpšanas shēmām. Izvērtējot šo jauninājumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, jāatzīmē, ka ir vērojami nozīmīgi uzlabojumi. Ja pirms likumdošanas izmaiņām tika atklātas pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmas, kas darbojās trīs-četru gadu garumā, un to atklāšanai bija nepieciešams vismaz gads, tad šobrīd šis laiks ir būtiski samazinājies," norāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. J.Reirs uzsver: "No valsts viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai novērst PVN izkrāpšanu, bet arī likvidēt esošās krāpšanas shēmas, piedzīt zaudējumus un reāli sodīt shēmu organizatorus un izpildītājus. Finanšu policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas pārstāvjus ziņot par darbību efektīvākai ēnu ekonomikas apkarošanai esam aicinājuši, jo, neskatoties uz acīmredzamo...

Igaunijas likumdevējs neuzskata, ka interaktīvo azartspēļu nozares kontrolēšana ir traktējama kā indivīda brīvības ierobežošana, jo cilvēka tiesību un brīvības ievērošana nenozīmē, ka ikviens var darīt visu, ko vēlas. Igaunijas Azartspēļu likuma 1.pantā rakstīts, ka tā mērķis ir ieviest stingrākas prasības visiem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp interaktīvo azartspēļu piedāvātājiem, lai pasargātu vietējos spēlētājus un samazinātu negatīvās sekas, ko sabiedrībā rada azartspēles. Skaidrības labad jāprecizē, kas ir azartspēļu izraisītās negatīvās sekas. Galvenā problēma ir atkarība no tām. Igaunijas atbildīgās institūcijas rūpīgi seko līdzi tam, kā mainās no azartspēlēm atkarīgo cilvēku skaits. Pirmā valsts līmeņa aptauja tika veikta 2004.gadā. Tad sekoja 2006.gadā, tad 2010.gadā un 2012.gadā, savukārt nākamā plānota jau šogad. Pirmo trīs gadu pētījuma rezultāti liecināja, ka atkarīgo skaitam ir tendence palielināties. Taču 2012.gada dati rāda, ka situācija ir uzlabojusies. To skaidro ar daudz stingrāku normu ieviešanu interaktīvo azartspēļu jomā, kas stājās spēkā 2010.gadā. Viens no ierobežojumu ieviešanas iemesliem ir Igaunijas interaktīvo azartspēļu spēlētāju aizsardzība....

Pirmdien, 19.maijā, Briselē notika ES Ārlietu padomes attīstības ministru sanāksme, kurā tika diskutēts par privātā sektora iesaisti ES attīstības politikā, ES atbalstu Austrumu partnerības valstīm, kā arī par jaunajiem ANO attīstības politikas mērķiem pēc 2015. gada. Latviju sanāksmē pārstāvēja Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs. Diskusijās par privātā sektora iesaisti attīstības sadarbībā Latvija kopā ar citām dalībvalstīm pauda atbalstu Komisijas priekšlikumiem, kā piesaistīt privāto finansējumu attīstības sadarbības īstenošanai un sniegt atbalstu uzņēmējiem jaunattīstības valstīs. Piemēram, radot atbilstošas iniciatīvas, lai piesaistītu privāto finansējumu attīstības sadarbības projektu īstenošanai, kā arī nododot ES ekspertīzi mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai draudzīgas vides radīšanai, t.sk., ieguldot arodizglītībā un starptautisko standartu ieviešanā. Sanāksmes laikā ministri pārrunāja arī jautājumu par ES atbalstu Austrumu partnerības valstīm, īpaši kontekstā ar aktuālajiem notikumiem Ukrainā. Latvija uzsvēra ES kaimiņu politikas nozīmi ārpolitikā un atzinīgi novērtēja līdzšinējo Eiropas Savienības iesaisti, sniedzot atbalstu Ukrainai. Tāpat arī atzīmēja koordinācijas nozīmi ar citiem starptautiskajiem partneriem. V. Makarovs...

Šī gada 22.maijā, plkst.10.00, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uz trim minūtēm visā Latvijā iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas ieslēgšanas kārtību un tās darbību, kā arī konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu un to centrālās vadības pults darbībā un skaņas signāla dzirdamību. Trauksmes sirēnu iedarbināšana tiks veikta atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumu Nr.530 "Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība" 17.punktam. Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un turpmāka rīcība nav nepieciešama. Viesnīcu administrācijai jāinformē ārvalstu klienti par gaidāmo pārbaudi, lai nerastos panika. Ja iepriekš iedzīvotāji nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot sirēnas signālu, jāieslēdz radio vai televīzijas uztvērējs, kur pārraidīs informāciju par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un rīcību katastrofu un avāriju gadījumos. Trauksmes sirēnas brīdina iedzīvotājus par ārkārtējām situācijām, notikušām dabas vai tehnogēnām katastrofām vai to draudiem. Sirēnas uzstādītas tā, lai raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5...

Sabiedriskais tiesībsargs Jeļena Bačinska uzskata, ka pagājušo ceturtdien Saeimā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par Latvijas okupācijas no PSRS puses fakta noliegšanu, ir pretrunā ar Satversmes 1., 99. un 100.pantu. Jeļena Bačinska uzsver, ka gadījumā, ja Valsts prezidents izsludinās minētos likuma Krimināllikuma grozījumus, tad uzreiz tiks iesniegts pieteikums Satversmes tiesai ar prasību atzīt minētos grozījumus par neatbilstošiem Satversmei. "Pēc būtības šis ir aizliegums citādai domāšanai, viedoklim, kas ir atšķirīgs no valdošo puses par vēstures faktu interpretāciju. Šāda nievājoša attieksme pret cilvēka izpausmes brīvību un tiesībām uz savu viedokli ir pretrunā ar mūsdienu Eiropas demokrātiskajām vērtībām. Tāpat minētie likuma grozījumi neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību. Diemžēl šodien negodprātīgie politiķi ir gatavi ziedot galvenās cilvēka tiesības savu politisko ambīciju dēļ", norāda J.Bačinska.

Šonedēļ sadaļā “Bilances TV” turpinām biznesa augstskolas “Turība” docentes Annas Mednes skaidrojumu par Latvijas nodokļu sistēmas sarežģītāko nodokli – pievienotās vērtības nodokli. A. Medne šoreiz sīkāk pievēršas PVN nodokļa aprēķināšanas veidiem, apskatot "kases principu", reverso aprēķinu un 0% likmes piemērošanu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Sakarā ar to, ka Iesniedzējs plāno veikt tam piederošo dzīvokļu tirdzniecību, Iesniedzējs lūdz sniegt konsultāciju – uzziņu, kā pareizi aplikt ar nodokļiem sekojošus darījumus. 1.variants: ir izbūvēta jaunbūve un saņemts Akts par dzīvokļa pieņemšanu ekspluatācijā ar 2007.gada 21.decembri; ir noticis pirkums un 2011.gada 24.novembrī zemesgrāmatā reģistrēts jaunais īpašnieks; uzsākta renovācija un ir izņemta „Apliecinājuma karte vienkāršotai renovācijai” 2012.gada 25.maijā; renovācija ir pabeigta (jaunu inventarizācijas lietu nevajadzēja); dzīvoklis ir iznomāts no 2013.gada 15.jūlija līdz 2014.gada 14.jūlijam. Pārdošana tiek plānota sākot ar 2014.gada 1.augusta. Iesniedzējs iesniegumā jautā, kā pareizi aplikt šo darījumu ar pievienotās vērtības nodokli. 2.variants: ir uzbūvēta jaunbūve un saņemts Akts par dzīvokļa pieņemšanu ekspluatācijā ar 2007.gada 21.decembri; ir noticis pirkums un 2011.gada 24.novembrī zemesgrāmatā reģistrēts jaunais īpašnieks; uzsākta renovācija un ir izņemta „Apliecinājuma karte renovācijai” 2013.gada 1.februārī; renovācija ir pabeigta; jaunā inventarizācijas lieta 2013.gada 9.augustā; dzīvoklis ir iznomāts no 2013.gada 10.augusta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka laikā no 19.maija līdz 23.maijam VID vienotajā administratīvo ēku kompleksā Talejas ielā 1, Rīgā, darbu uzsāks šādas VID struktūrvienības: VID Muitas pārvalde (līdz šim atradās 11.novembra krastmalā 17), VID Lielo nodokļu maksātāju klientu apkalpošanas centrs, Akcīzes pārvaldes klientu apkalpošanas centrs, Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, Nodrošinājuma pārvalde, Personālvadības pārvalde ( līdz šim atradās Jeruzalemes ielā 1). Jāņem vērā, ka pārcelšanās procesa gaitā grafiks var tikt koriģēts, ņemot vērā pārvietojamo darbinieku lielo skaitu. Tādēļ VID aicina iedzīvotājus aktīvi sekot līdzi aktuālajai informācijai par VID pārcelšanos VID mājaslapā (īpaši sadaļā Kontakti), klientu apkalpošanas centros, sociālajos tīklos Twitter un Facebook un plašsaziņas līdzekļos. VID darīs visu iespējamo, lai pārcelšanās procesa laikā VID klientiem tiktu nodrošināta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība. Lūdzam iepazīties ar VID pārcelšanās grafiku. Pārcelšanās laikā VID lūdz apmeklēt citu tuvāk esošo Klientu apkalpošanas centru. Neskaidrību gadījumā zvaniet uz VID informatīvo tālruni 1898.

Eiropas Savienības Tiesas Lielā Palāta š.g. 13. maijā ir publicējusi spriedumu (C-131/12) Spānijas personas datu aizsardzības institūcijas (turpmāk – AEPD) prasībā interpretēt ES Datu aizsardzības Direktīvu (Direktīva 95/46/EK) attiecībā uz tīmekļa meklētājprogrammas Google darbību. Spriedumā skaidri noteikti interneta meklētājprogrammu pakalpojuma sniedzēja pienākumi attiecībā uz personas datu aizsardzību, tādejādi sniedzot risinājumu datu subjektiem tajos gadījumos, kad kompānija Google atteicās ievērot ES datu aizsardzības prasības un konkrētajā gadījumā arī Spānijas likumdošanas prasības. Tiesas lēmumā minēts: meklētājprogrammu darbība, kur tā saistīta ar identificētām vai identificējamām fiziskām personām, ir uzskatāma par personas datu apstrādi, bet meklētājprogrammas uzturētājs, piemēram, Google, – par personas datu pārzini, jo nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus; ja meklētājprogrammas uzturētājam ir ES dalībvalstī reģistrēta struktūrvienība (angļu val. – establishment), kas piedāvā uz šīs dalībvalsts iedzīvotājiem vērstus reklāmas pakalpojumus, tad atbilstošā tīmekļa meklētāja veiktajai personas datu apstrādei ir jāatbilst Eiropas Savienības datu aizsardzības standartiem; fiziskajām personām saskaņā ar Datu aizsardzības direktīvu...

Šā gada 13. un 14.maijā Rīgā norisinājās Eiropas Konkurences tīkla karteļu izmeklēšanas darba grupas tikšanās. Tās ietvaros vairāk nekā 50 speciālisti no ES konkurences iestādēm pārrunāja ar aizliegtu vienošanos izmeklēšanas un pierādīšanas problemātiku saistītus jautājumus. Eiropas konkurences tīkls (ECN) apvieno Eiropas savienības dalībvalstu konkurences uzraudzības iestādes, un tā mērķis ir veicināt sadarbību un diskusijas par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta (aizliegtas vienošanās) un 102. panta (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) piemērošanu. ECN darba grupu ietvaros dažādu nozaru eksperti diskutē par pastāvošajām konkurences problēmām un meklē vienotu pieeju to risināšanai. Darba grupu tikšanās ļauj dažādu valstu konkurences uzraugiem apkopot labāko praksi un pārņemt veiksmīgākos risinājumus. Karteļu izmeklēšanas darba grupas tikšanos Rīgā organizēja Eiropas Komisija sadarbībā ar Latvijas Konkurences padomi. Kvalitatīva sadarbība ECN ietvaros, izmantojot pieredzes un informācijas apmaiņas iespējas, ir viena no Latvijas Konkurences padomes prioritātēm. Sadarbība ļauj Konkurences padomei laikus iegūt informāciju par citās valstīs konstatētiem konkurences riskiem, kas var būt...