JAUNUMI

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, piektdien, 13.jūnijā, tiekoties ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni, vienojās, ka lēmumi, kas attiecas uz nodokļu politiku un uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, ir jāpieņem, diskutējot ar visu nozaru uzņēmējiem, tādēļ jau šī gada rudenī Saeimā sadarbībā ar LDDK tiks rīkota tematiska diskusija. "Domājot par valsts izaugsmi un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu, mums primāri ir jādiskutē par to, kā radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, lai rastos aizvien vairāk uzņēmumu, kuri ir spējīgi maksāt nodokļus. Tādēļ ir svarīgi saprast, kādi ir efektīvākie atbalsta pasākumi no valsts puses, lai cilvēki vēlētos kļūt par uzņēmējiem, kā arī varētu un gribētu īstenot godīgu uzņēmējdarbības praksi," sarunā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Puses bija vienisprātis, ka šobrīd ir svarīgi, lai valsts finanšu un nodokļu politika būtu stabila un prognozējama, kas īpaši būtiski ir darba devējiem. Tādēļ ir svarīgi domāt gan par to, kā mazināt ēnu ekonomiku un nelegālo nodarbinātību, gan diskutēt par atbalsta pasākumiem prognozējamas...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) amatpersonas ir konstatējušas vēl divus gadījumus, kad uzņēmumi ir iejaukušies kases aparātu darbībā ar mērķi slēpt realizācijas ienākumus, lai samazinātu gūto ieņēmumu summu, reģistrēto darījumu skaitu un izvairītos no nodokļu nomaksas, un tādējādi neuzrādītos naudas līdzekļus, iespējams, izmantotu algu izmaksai "aploksnēs". VID amatpersonas veica pārbaudi uzņēmuma kafejnīcā-konditorejā, Rīgā, kurā tiek tirgoti arī alkoholiskie dzērieni un tirdzniecībā izmanto EKA Optima CR-500LA. VID amatpersonas konstatēja, ka ne visi ieņēmumi tiek uzrādīti un uzskaitīti grāmatvedības uzskaitē. Pārbaudot EKA kontrollenti, VID amatpersonas konstatēja, ka vienas dienas pirkumu summa pēc kases čekiem ir 666.26 EUR apmērā, bet izdrukātajā "Z" finanšu pārskatā, kurā norādīto informāciju izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros, kopējais dienas apgrozījums uzrādīts 446.26 EUR. Dienas uzrādītā ieņēmuma starpība 220.00 EUR. Nākamajā dienā reģistrēto pirkumu summa EKA ir 1201.46 EUR, bet dienas "Z" izdrukas kopsumma ir 601.86 EUR, tātad dienā realizācijas ieņēmumos netiek uzrādīti 599.60 EUR. Citas dienas "Z" finanšu pārskatā ir...

Saeima 12.jūnijā pieņēma lēmumu, ar ko noteikts, ka Augstākās tiesas tiesnešu skaits ir 48 tiesneši. Lēmums pieņemts pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Šāds tiesnešu skaits Augstākajā tiesā būs pēc 2015.gada 1.janvāra, kad būs noslēdzies Augstākās tiesas reorganizācijas pirmais posms un darbu beigs Krimināllietu tiesu palāta. Saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu kasācijas instancē – Augstākās tiesas departamentos – būs 35 tiesneši, tai skaitā tiesas priekšsēdētājs, bet apelācijas instancē – Civillietu tiesu palātā – 13 tiesneši. Departamentu tiesnešu skaits sadalīsies: Administratīvo lietu departamentā 9 tiesneši, Civillietu departamentā 15, Krimināllietu departamentā 10 tiesneši. Pirmā tiesas reorganizācijas posma rezultātā kopējais Augstākās tiesas tiesnešu skaits būs samazināts no 53 tiesnešiem uz 48, vienlaikus, likvidējot Krimināllietu tiesu palātu, plānots stiprināt Krimināllietu departamenta kapacitāti, palielinot tiesnešu skaitu departamentā no sešām uz desmit vietām, Civillietu departamentā no 14 uz 15 vietām. Otrā reformas posma rezultātā, 2016.gada 31.decembrī likvidējot Civillietu tiesu palātu, plānots palielināt Administratīvo lietu departamenta tiesnešu skaitu, kā arī atkārtoti...

Tieslietu padomes sēdē, kas notiks pirmdien, 16.jūnijā, Tieslietu padome uzklausīs Tieslietu ministrijas ziņojumu par tiesu namiem jeb tiesu darbības teritoriju izmaiņām, kā arī apkopojumu par lietu izskatīšanas standartiem un tiesu viedokļiem par termiņu atšķirībām. Viens no Tieslietu padomes pienākumiem ir uzklausīt pārskatu par Tiesu administrācijas darbu, tādēļ šajā sēdē Tiesu administrācija sniegs pārskatu par 2013.gada darba rezultātiem. Savukārt Tiesnešu ētikas komisija ir izstrādājusi vadlīniju projektu tiesu varas komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem un Tieslietu padome izteikusi gatavību piedalīties tālākā šo vadlīniju izstrādē, kā arī Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija paudusi vēlmi iesaistīties šajā procesā. Tieslietu padomes sēdē konceptuāli apspriedīs, kā organizēt darbu pie vadlīniju pilnveidošanas. Tieslietu padome lems arī par Tiesnešu ikgadējās konferences norisi. Sēdes darba kārtībā arī tiesnešu karjeras jautājumi.

Eiropas Savienības Vides ministru padomē (turpmāk - Padome), kas notika Luksemburgā, panākta politiskā vienošanās par kompromisa priekšlikumu direktīvai, ar ko attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu savā teritorijā, groza Direktīvu 2001/18/EK. Atbalstītais priekšlikums paredz tiesības dalībvalstīm aizliegt ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu savā teritorijā. Priekšlikums ES dalībvalstu vidū ticis daudzkārt diskutēts jau vairāku gadu garumā, kurā savas intereses ir akcentējušas gan ES dalībvalstis, gan ĢMO kultūrās ieinteresētās biotehnoloģiju kompānijas, kritisku attieksmi paudušas anti - ĢMO sabiedriskās organizācijas. Ceturtdien, 12. jūnijā, notikušajā ES Vides Padomē to akceptēja visas ES dalībvalstis, izņemot Beļģiju un Luksemburgu, arī tās, kas sevi ir pozicionējušas kā ĢMO brīvas valstis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzinīgi novērtē vides aizsardzības nevalstisko organizāciju, īpaši Zemes Draugi (Friends of the Earth), aktīvo iesaistīšanos diskusijās par šo priekšlikumu un norādi uz potenciālajiem riskiem saistībā ar ĢMO tehnoloģiju pielietošanu lauksaimniecībā. Latvija vienmēr ir atbalstījusi tiesības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojumu piemērošana". Metodiskajā materiālā aktualizēta informācija saistībā ar elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanu, aktualizēti 19. un 40., punkti, metodiskais materiāls papildināts ar 38.punktu. VID ar piemēriem skaidro, kāds ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums; nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām; nodokļa papildu atvieglojumi invalīdiem vai politiski represētām personām vai nacionālas pretošanās kustības dalībniekiem; neapliekamā minimuma un atvieglojumu piemērošana pa dienām, kā arī norāda uz saistošajiem normatīvajiem aktiem. Atgādinām, ka nodokļa atvieglojumus vai neapliekamo minimumu gadam veido visu gada mēnešu nodokļa atvieglojumu vai neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus piemēro, aprēķinot nodokli, ienākuma gūšanas (izmaksas) vietā, kura algas nodokļa grāmatiņā atzīmēta kā galvenā ienākumu gūšanas vieta. Šogad jaunums fiziskās personas ienākumiem, kuriem piemērojama nodokļa likme 10 % vai 15 % apmērā, sezonas laukstrādnieku ienākumam, ienākumam pielīdzināmiem aizdevumiem un ienākumam, par kuru...

Izstrādājot 2014. gada valsts budžetu, finanšu ministrs Andris Vilks kopā ar iepriekšējo labklājības ministri Ilzi Viņķeli panāca, ka iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana bija viena no valdības galvenajām prioritātēm. Finanšu ministrs pārliecināts, ka politiķiem, kuri gatavojas Saeimas velēšanām, ir jāturpina iesāktais darbs arī turpmāk, jo no tā atkarīga Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanās un ilgtspējīga mūsu valsts izaugsme. Finanšu ministrija (FM), strādājot pie šā gada valsts budžeta, piedāvāja īstenot trīs būtiskus ienākumu nevienlīdzību mazinošus pasākumus - minimālās algas palielināšanu, neapliekamā minimuma diferencēšanu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšanu -, tādējādi mazinot nabadzības un bezdarba riskus mazāk kvalificētam darbaspēkam, kā arī mazinot ēnu ekonomiku un motivāciju izvairīties no nodokļu nomaksas, vienlaikus veicinot ekonomisko aktivitāti un dzimstību. No 2014. gada Latvijā tika samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme darba ņēmējam no 11% līdz 10,5% un darba devējam no 24,09% līdz 23,59%, palielināts neapliekamais minimums no 45 līdz 53 latiem (75 eiro) un palielināts...

Ņemot vērā, ka sarunu procesā esošais Eiropas Savienības (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) brīvās tirdzniecības nolīgums, kā arī nolīgums ar Kanādu skar jomas, kas ietilpst ES un dalībvalstu dalītā kompetencē, šī nolīguma ratifikācija jāveic arī ES dalībvalstu parlamentos. To ceturtdien, 12.jūnijā, pieņemtajā viedoklī secinājusi Saeimas Eiropas lietu komisija, pilnvarojot komisijas priekšsēdētāju parakstīt ES nacionālo parlamentu vēstuli Eiropas Komisijai, kurā aicināts palielināt nolīgumu leģitimitāti, tos ratificējot arī dalībvalstīs. „Veicot šī jautājuma padziļinātu izpēti, secinājām, ka nolīgumu skarto jomu loks pārsniedz Eiropas Savienības ekskluzīvo kompetenci un tādēļ šo nozīmīgo līgumu ratifikācija būtu veicama arī nacionālajos parlamentos,” pauž Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Komisijas priekšsēdētāja norāda uz potenciālajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, kādus dotu ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana, atceļot dažādās tirdzniecības barjeras un radot pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu. „Tomēr vienlaikus ņemot vērā, ka līgums var skart arī tādus sabiedrībā sensitīvus jautājumus kā ģenētiski modificētie organismi, nanotehnoloģijas un privātuma tiesības, tad līguma...

Nesmēķētāju tiesības uz svaigu, nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt saslimšanas risku ir prioritāras pār smēķētāju interesēm. To nosaka Saeimā ceturtdien, 12.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, kas reglamentē tabakas izstrādājumu tirdzniecību, reklāmu un lietošanu. Deputāti ir atbalstījuši virkni stingrāku smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumu, tostarp līdz 21 gadam paceļot vecuma slieksni cigarešu pirkšanai. „Deputāti ir atbalstījuši Ārstu biedrības ierosinājumu likumā skaidri un gaiši ierakstīt, ka nesmēķētāju tiesības dzīvot nepiedūmotā vidē stāv augstāk par smēķētāju interesēm. Līdztekus smēķētājiem būs jāsadzīvo ar aizvien jauniem ierobežojumiem un neērtībām, kas ikreiz atgādinās, vai labāk tomēr nebūtu atteikties no šī nāvējošā ieraduma,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Saeima nolēma papildināt likuma „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” mērķi, nostiprinot tajā vispārēju principu, ka smēķēšana citas personas klātbūtnē ir aizliegta, ja cita persona pret to iebilst. Līdztekus likumprojekts...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ceturtdien, 12.jūnijā, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā nolēma virzīt grozījumus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, ar kuriem paredzēts paplašināt palīdzības klāstu, tostarp bērniem bāreņiem, ģimenēm ar bērniem un denacionalizēto māju iedzīvotājiem. Ar izmaiņām likumu plānots papildināt ar jaunu pantu, nosakot, ka no nākamā gada bērns bārenis un bērns, kurš palicis bez vecāku gādības un audzināts bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, varēs pretendēt uz dzīvokļa pabalstu. Dzīvokļa pabalstu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, piešķirs pašvaldība, lai kompensētu dzīvokļa īres maksu, kā arī izdevumus par apkuri, patērēto auksto un karsto ūdeni, elektroenerģiju un citiem saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Dzīvokļa pabalstu bērns bārenis varēs saņemt pēc pilngadības sasniegšanas un līdz 24 gadu vecumam. Jaunā redakcija nosaka, ka tiesības uz dzīvokļa pabalstu būs arī tad, ja bērns bārenis dzīvojamo telpu īrē no pašvaldības. Kārtību, kādā aprēķina un izmaksā pabalstu, noteiks pašvaldība saistošajos noteikumos. Šāds atbalsts dos iespēju bērnam bārenim pašam...

Sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Republikas Ministru kabinets - ceturtdien Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sanāksmes laikā vienojās par Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gadam apguvi. Tas notiks saskaņā ar 2013.gadā 4.jūnijā Ministru kabinetā apstiprināto "Koncepciju par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ieviešanu 2014.-2020.gadā Latvijā". Pērn darba devēji saņēmuši dažādu institūciju komentārus, kuros izskanējušas šaubas par Koncepcijas izstrādes un ieviešanas gaitu, līdz ar to radies jautājums, vai valdība var apliecināt, ka ES Fondu 2014. – 2020. ieviešanas gaitai nepieciešamas dokumentācijas izstrāde notiek efektīvi, ir skaidri laika grafiki un apguve netiks kavēta. Sniedzot atbildi uz darba devēju jautājumu, Latvijas Republikas Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra: "Mēs nevaram atļauties kārtējo reizi ieviest izmaiņas Koncepcijā, aizkavējot ES Fondu 2014.-2020.apguvi. Pērn apstiprinātā Koncepcija par ES Fondu 2014.-2020.gadam ieviešanu tika izstrādāta ar sociālo un sadarbības...

Valsts sekretāru sanāksmē vakar, 12.jūnijā, izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Latvijas zinātnes strukturālās reformas īstenošanu līdz 2015.gada 1.jūlijam". Zinātnes strukturālā reforma balstās uz zinātnisko institūciju neatkarības principu un četriem galvenajiem virzieniem: zinātnisko institūciju iniciētās reformas, zinātnes normatīvā regulējuma un pārvaldības uzlabošana, atbalsts zinātnisko institūciju iniciētajām reformām un zinātniskās darbības monitorings. Gatavojot informatīvo ziņojumu, IZM konsultējās ar nozaru ministrijām, augstskolām un zinātniskajām institūcijām, lai vienotos par kopējiem uzstādījumiem un reformu virzieniem, kas jāatspoguļo informatīvajā ziņojumā. Zinātniskās institūcijas un augstskolas pēc IZM lūguma izstrādāja pasākumu plānus starptautiskajā izvērtējumā minēto problēmu risināšanai un savas zinātniskās darbības kapacitātes attīstībai. IZM pārrunājusiinformatīvajā ziņojumā iniciētos reformu atbalsta pasākumus ar Latvijas Zinātnes padomi, bet 13.jūnijā - ar Latvijas augstskolu zinātņu prorektoriem. Savukārt 30.jūnijā tiks organizēts darba seminārs visu zinātnisko institūciju vadītājiem. Zinātnisko institūciju un augstskolu priekšlikumi par zinātnes strukturālo reformu ir atrodami IZM mājas lapā šeit.

Satiksmes ministrija izveidojusi infografiku, kurā iekļauta informāciju par to, uz kādām automašīnām no 2014.gada 1.jūlija attieksies autoceļu lietošanas nodeva Latvijā, kā to paredz Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumi Nr.272 „Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība” , kuri stāsies spēkā 2014.gada 1.jūlijā. Atgādinām, ka portālā publicējām arī VID informatīvo materiālu par noteikumiem, kas no 1. jūlija regulēs autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību Klikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu.

Eiropas Komisija ir uzsākusi publiskās konsultācijas nolūkā apzināt sabiedrības, t.sk. mazo un vidējo uzņēmumu, intereses attiecībā uz šķēršļu novēršanu videi draudzīgu preču un pakalpojumu starptautiskajā tirdzniecībā. Konsultācijas ir saistītas ar vairāku Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstu centieniem panākt vienošanos par importa tarifu samazināšanu tādām precēm, kuru ražošana un starptautiskā tirdzniecība veicina zaļās ekonomikas izaugsmi, dabas aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Perspektīvā plānots, ka iniciatīvas ietvaros varētu tikt risināti arī t.s. netarifu pasākumi, pievēršoties standartu un tehnisko prasību harmonizācijai, kā arī risināt jautājumus par videi draudzīgu pakalpojumu tirdzniecības attīstību. Pie videi draudzīgām precēm var minēt produktus vai to komponentes, ko izmanto ūdens piesārņojuma mazināšanā, atkritumu apsaimniekošanā, energoefektivitātes veicināšanā, atjaunojamo energoresursu ieguvē u.tml. Savukārt, pie vides pakalpojumiem šajā kontekstā pieskaitāmi atkritumu apsaimniekošanas, būvniecības, vides konsultāciju, ūdens attīrīšanas, dabas aizsardzības u.c. pakalpojumi. Eiropas Komisijas konsultācijas noritēs līdz 2014.gada 31.jūlijam, un tajās ir iespēja piedalīties, tiešsaistē apmeklējot Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta mājaslapu – http://ec.europa.eu/yourvoice/ipm/forms/dispatch?form=Greengoods.

Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz veidot Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi, kā arī noteikt, ka dzīvnieku nogalināšanas aizliegums neattieksies uz kurmjiem. Lai veicinātu sabiedrības līdzdalību dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumu risināšanā, likuma grozījumi noteic, ka no šī gada oktobra tiks izveidota Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvā padome. Tajā strādās valsts pārvaldes un zinātnisko iestāžu, kā arī dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji. Līdz šim darbojās Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, taču, kā norādīja likumprojekta autori – saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām mainās šīs padomes funkcijas. Tāpat izmaiņas noteic, ka likumā noteiktais dzīvnieku nogalināšanas aizliegums turpmāk neattieksies arī uz kurmjiem, ķerot tos ar mehāniskām lamatām. Dzīvnieku aizsardzības likumā pašlaik noteikts, ka aizliegts nogalināt dzīvnieku, taču aizliegums neattiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, medībām, zveju, dzīvnieka eitanāziju, kaitīgo grauzēju un kukaiņu iznīcināšanu. Šis aizliegums līdz šim neattiecās arī uz gadījumiem, kad dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud viņa veselību vai dzīvību un kad...