JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 20.martā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, paredzot paplašināt to kriminālprocesu loku, kuru pabeigšana saprātīgā termiņā jānodrošina prioritāri. Likuma grozījumi paredz, ka priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā būs kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Tāpat prioritāri būs jāizmeklē un jāiztiesā noziegumi pret nepilngadīgā tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ar vardarbību saistīti noziegumi pret personu, kura ir materiāli vai citādi atkarīga no varmākas. Piedāvātās likuma izmaiņas arī nosaka: nepilngadīgā cietušā pratināšana jāveic, cik ātri vien iespējams, nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos, turklāt pratināšanu pēc iespējas jāveic vienam un tam pašam izmeklētājam. Izmeklētājs, kurš apguvis speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo, kriminālprocesa laikā bērna nopratināšanu varēs veikt bez psihologa vai pedagoga klātbūtnes. Tāpat plānots noteikt, ka krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā tikumību un dzimumneaizskaramību vienmēr ir jāizskata slēgtā tiesas sēdē. Grozījumi likumā izstrādāti saskaņā Eiropas direktīvu...

"Lēno ES izaugsmi nedrīkst attaisnot tikai ar krīzes ietekmi un turpināt neefektīvi risināt savas ekonomiskās problēmas, kamēr parējās pasaules straujie attīstības tempi mūs apsteidz," uzsvēra Eiropas Biznesa konfederācijas BUSINESSEUROPE prezidente Emma Marcegaglia, runājot par Eiropas nākotni Trīspusējā sociālo lietu samitā (TSS) par izaugsmi un nodarbinātību, kas norisinājās 20.martā Briselē. Trīspusējais sociālo lietu samits, kurā piedalās Eiropadomes prezidents Hermans Van Rompejs, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes Prezidentūras augstākās amatpersonas, kā arī darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, kuru starpā ir arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), notiek divas reizes gadā tieši pirms Eiropadomes, nodrošinot ES vadības viedokļu apmaiņu ar sociālajiem partneriem par aktuālajiem Eiropadomes darba kārtības jautājumiem. Viens no Eiropai un Latvijai prioritārākajiem un steidzamākajiem jautājumiem, ko LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra TSS, ir darba vietu radīšana, ko var panākt ar konkurētspējīgu uzņēmējdarbību: "Darba vietu galvenais avots ir sekmīga un konkurētspējīga uzņēmējdarbība, tāpēc ir jāmazina darba spēka nodokļus, jāapkaro ēnu ekonomiku, jāmazina administratīvos...

Šogad E-prasmju nedēļa, ko rīko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociāciju, visā Latvijā norisināsies no 24.marta līdz 30.martam. E-prasmju nedēļas laikā norisināsies dažādi konkursi, diskusijas, apmācības, semināri un citas aktivitātes.Trešdien, 26.martā, notiks VARAM sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu organizētais seminārs „E-iespējas topošajiem un esošajiem vecākiem”. Tā ietvaros arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Ilze Mīļā stāstīs un atbildēs uz jautājumiem par VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanas iespējas topošajiem un esošajiem vecākiem. Semināru būs iespējams apmeklēt gan klātienē Rīgas Dzemdību namā, gan sekot tam līdzi arī tiešraidē! Aicinām visus interesentus līdz 24.martam reģistrēties VARAM mājaslapā. Pasākuma laikā dalībnieki plašāk varēs iepazīties ar valsts pārvaldes piedāvātajiem e-pakalpojumiem un klātienē uzdot interesējošos jautājumus VARAM, VID un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvjiem. Savukārt semināra otrajā daļā interesenti varēs uzzināt vairāk par datoru drošību, drošu iepirkšanos un bērnu uzraudzību internetā. Seminārs „E-iespējas topošajiem un esošajiem vecākiem” notiks Rīgas...

Valdībai būs jāizstrādā gāzes balonu aprites un uzraudzības kārtība. To paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā. Šai kārtībai jāietver prasības par gāzes balonu tirdzniecības vietu reģistrāciju, apritē iesaistīto personu tiesībām un pienākumiem un pakalpojuma drošu pieejamību patērētājiem, kā arī tā ļaus izpildīt Eiropas Savienības (ES) prasības. Komersanti jau vairākkārt pauduši bažas par drošības prasībām neatbilstošu gāzes balonu lielo īpatsvaru tirgū. Jaunie noteikumi regulēs arī aprites kārtību tā saucamajām lidojošajām laternām, kuras tiek palaistas gaisā arī vasarā, kad ir īpaši augsts ugunsbīstamības risks, iepriekš norādīja par likuma grozījumu virzību atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Likumprojekta autori informējuši, ka atbilstoši ES direktīvai visiem tirgū laistiem produktiem ir jābūt drošiem. Gāzes balonu tirdzniecība ir viena no jomām, kurai ir steidzami nepieciešams nacionālais normatīvais regulējums patērētājam radītā riska dēļ. Likuma grozījumi nosaka - ja prece vai pakalpojums var radīt nopietnu risku...

Saeima ceturtdien, 20.martā, konceptuāli vērtēs grozījumu Satversmē, kas paredz papildināt Satversmi ar preambulu. Valsts pamatlikumā paredzēts norādīt Latvijas valsts mērķus un valstiskuma vēsturiskās attīstības nozīmīgākos punktus, ka arī galvenās vērtības, uz kurām balstās Latvijas valsts un sabiedrība. Galīgajā lasījumā Saeima vērtēs grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz pārcelt elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no šī gada 1.aprīļa, kā tas bija plānots iepriekš, uz 2015.gada 1.janvāri. Lai paātrinātu maza apmēra civilprasību iztiesāšanu, Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz jaunu procesuālo kārtību, kā tiesā tiek izskatītas pārsūdzētās civilprasības, kurās prasījuma summa nepārsniedz 2100 eiro. Tāpat Saeimas darba kārtībā galīgajā lasījumā ir grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā, ar ko plānots uzdot pienākumu valdībai izstrādāt gāzes balonu aprites un uzraudzības kārtību. Savukārt otrajā lasījumā parlaments skatīs apjomīgus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz iespēju saukt pie kriminālatbildības par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu. Lai...

Valsts ieņēmumu dienests sniedz uzziņu par šādu faktu izklāstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs nodarbina vairākas personas, kuras darba dēļ pie Iesniedzēja ir mainījušas savu dzīves vietu, pārceļoties no ārvalstīm uz Latviju un kuru darba līgumi paredz piešķirt šīm personām dzīvojamo telpu īres maksas kompensācijas. Proti, darba līgumos ir paredzēts mēneša limits īres maksas kompensācijai, un Iesniedzējs kompensē īres maksu (tai skaitā komunālos pakalpojumus) tās faktiskajā apmērā, pamatojoties uz darbinieka iesniegtajiem dokumentiem (īres līgums, rēķins), bet ne vairāk par darba līgumā noteikto limitu. Visas Iesniedzēja nodarbinātās personas ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā. Nodokļu likumu izpratnē tās ir uzskatāmas par Latvijas Republikas rezidentiem. Saistībā ar to Iesniedzējs vēlās saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Vai aprakstītās īres maksas kompensācijas ir kvalificējamas kā „sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo darba attiecību pamata” saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta otro daļu? 2. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kāds...

Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 19.martā, noslēdza darbu pie Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, kas paredz noteikt stingrākas prasības kredītdevējiem, izvērtējot klientu maksātspēju. Plānots, ka jaunās prasības stāsies spēkā šī gada septembrī. Likuma grozījumi noteic, ka turpmāk kredīta devējam būs pienākums pieprasīt, iegūt un izvērtēt informāciju par patērētāja ienākumiem un izdevumiem, kā arī personai piešķirt kredītu tikai pēc pārliecināšanās par patērētāja spēju nomaksāt kredītu. Lai arī pašlaik likums paredz kredīta devējam pienākumu vērtēt personas maksātspēju, tomēr jaunā likuma redakcija nodrošinās, ka maksātspējas izvērtēšanai pirms kredīta izsniegšanas turpmāk tiks pievērsta rūpīgāka uzmanība. Likuma grozījumi nepieciešami, lai izvairītos no gadījumiem, kad ātro kredītu izsniedzēji un arī citi kreditētāji izsniedz kredītus, nepietiekami izvērtējot patērētāja maksātspēju un nepārliecinoties par personas spēju nomaksāt aizdevumu, norādījuši likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā. Tāpat turpmāk tiks noteikts – ja kredīta devējs neizvērtēs personas maksātspēju un piešķirs aizdevumu, viņš nevarēs pieprasīt, lai patērētājs maksātu vairāk par likumiskajiem procentiem,...

Uzņēmējiem, kuri pretendē uz valsts iepirkumiem, jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem. To trešdien, 19.martā, lēma Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstot grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Likumprojekta autori norāda, ka likuma grozījumi nepieciešami, lai veicinātu regulāru nodokļu nomaksu, izskaužot gadījumus, kad nodokļu parādi tiek nomaksāti tikai pēc uzvaras valsts vai pašvaldību iepirkumos. Patlaban likums paredz, ka valsts iestādes nodokļu nomaksu pārbauda tikai uzņēmējam, kurš uzvarējis iepirkuma konkursā. Valsts un pašvaldību iestādes, pārbaudot visus pretendentus jau iepirkuma sākuma brīdī, izslēgtu no dalības tālākajā konkursā nodokļu nemaksātājus. Pašreizējā likuma redakcija pieļauj, ka pretendents nodokļus nomaksā tikai tad, ja tiek pasludināts par iepirkuma uzvarētāju. Ja visi uzņēmēji zinātu, ka tiks izslēgti no iepirkuma konkursa par nenomaksātiem nodokļiem, tā būtu motivācija godprātīgi maksāt nodokļus, skaidroja komisijas deputāts un viens no grozījumu iniciatoriem Klāvs Olšteins. Grozījumi paredz, ka uzņēmējam iepirkuma izsludināšanas dienā nedrīkstēs būt nodokļu parādi, citādi iepirkuma pasūtītājs komersantu varēs izslēgt no...

Ar mērķi izstrādāt tādu finanšu sektora regulējumu, kas nodrošinātu augstus riska vadības standartus un veicinātu augstas kvalitātes un drošības pakāpes finanšu pakalpojumu sniegšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi tirgus regulējuma izstrādes un pilnveides plānu 2014. gadam. Finanšu sektora regulējuma pilnveidošana ir viena no FKTK stratēģiskajām prioritātēm, tāpēc plānā ir iekļauti praktiski visi FKTK uzraudzībā esošie tirgus segmenti. Izmaiņas kredītiestāžu darbības regulējumā paredz Noregulējuma (BRR) likuma izstrāde ar mērķi savlaicīgi identificēt un nepieciešamības gadījumā minimizēt ar banku krīzēm saistītās sekas. Noregulējuma (BRR) likums definēs kompetentajām valsts iestādēm kopīgus un efektīvus instrumentus un pilnvaras, lai savlaicīgi risinātu ar banku krīzēm saistītās problēmas, aizsargājot finanšu stabilitāti un iespējami samazinot zaudējumus nodokļu maksātājiem. Likumu plānots ieviest līdz 2015. gada 1.janvārim. Tāpat šogad plānots izstrādāt normatīvos noteikumus Kredītiestāžu likumā paredzēto makrouzraudzības instrumentu piemērošanai un kredītiestādes sistēmiskā nozīmīguma noteikšanas metodoloģiju. Apdrošināšanas sektora regulējumā ir plānots turpināt darbu pie Maksātspēja II prasību ieviešanas nacionālajā likumdošanā (jauna...

Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz gaļu, ko izmanto kā sastāvdaļu fasētos pārtikas produktos, ir jāievieš obligāta izcelsmes marķēšanas sistēma, kas paredz norādīt ES dalībvalsti vai trešo valsti. To nosaka Saeimas Eiropas lietu komisijā trešdien, 19.martā, vienprātīgi apstiprinātā Latvijas nacionālā pozīcija ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomei, kas notiks 24.martā. „Šobrīd, izvēloties pārtikas produktus, kuru sastāvā ir gaļa, patērētājiem nav iespējas uzzināt tās izcelsmi. Taču ir skaidrs, ka informācija par izejvielu izcelsmi patērētājiem ir prioritāte. Izvēloties uzturā lietot, piemēram, Latvijā ražotu desu vai konservus, patērētāji noteikti vēlas zināt, vai tie ražoti no mūsu valstī audzētu dzīvnieku gaļas vai tomēr nē. Gaļas izcelsmes vieta ir būtisks faktors, jo informācija tikai par produkta ražošanas vietu ir nepilnīga – patērētājam nav iespējas uzzināt, vai Latvijā ražota produkta sastāvā ir mūsu valstī vai, piemēram, Ķīnā iegūta gaļa. Tāpēc, norādot gaļas izcelsmi, tiktu vēl vairāk atbalstīta Eiropas līmeņa produktu kvalitāte,” sacīja komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Komisijas priekšsēdētāja arī...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 17.martā ierosināja lietu "Par Civilprocesa likuma 495. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā norma paredz, ka šķīrējtiesa pati lemj par strīda pakļautību, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.   Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92. panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.".   Lietas fakti Lieta ierosināta pēc SIA "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra" konstitucionālās sūdzības, kurā norādīts, ka sūdzības iesniedzējai pastāvēja civiltiesisks strīds ar kādu citu uzņēmumu. Strīdu izskatīja šķīrējtiesa. Savukārt sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tā neesot parakstījusi vienošanos par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā, tādēļ konkrētais strīds neesot pakļauts izskatīšanai šķīrējtiesā. Sūdzības iesniedzēja esot vērsusies vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par vienošanās (par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā) atzīšanu par spēkā neesošu. Tomēr prasība tika noraidīta visās tiesas instancēs. Noraidījums pamatots ar apstrīdēto normu. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežo...

Eiropas Komisija (EK) martā publiskojusi ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (ES). Ziņojums „Eiropas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” (The 2014 EU Justice Scoreboard) ir otrais izdevums pēc kārtas, un tajā analizēts ES dalībvalstu panāktais progress dažādos ar tiesu sistēmas efektivitāti saistītos jautājumos. Ziņojums balstīts uz 2012.gada datiem, tāpēc tas pilnībā neatspoguļo pašreizējo situāciju un dalībvalstu, arī Latvijas, pēdējo tiesu reformu rezultātus. Dokumentā arī uzsvērts, ka nav bijuši pieejami objektīvi un salīdzināmi dati par tiesu sistēmu efektivitāti par visām dalībvalstīm un visos jautājumos. Situācija tieslietu jomā dalībvalstīs salīdzināta trīs jomās - tiesu sistēmas efektivitāte, tiesu sistēmu kvalitāte un tiesu varas neatkarība. Sadaļā „Tiesu sistēmas efektivitāte” pieejams pārskats par tiesvedības ilgumu dalībvalstīs. Ieņemot 11.-13.vietu, Latvija stabili ierindojas ES dalībvalstu reitinga vidusdaļā dažādu kategoriju un sarežģītības lietu izskatīšanā. Salīdzinoši augstākas pozīcijas ieņēmušas mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Vispārējā vērtējumā par lietu (izņemot krimināllietas) izskatīšanas ilgumu Lietuva ierindota 2.vietā, Igaunija - 3.vietā. Civillietu izskatīšanā Lietuva ir pirmā,...

Lai arī mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1 pakāpeniski palielinās, pieaugums nespēj nosegt tēriņu summu, kuru mājsaimniecības norādīja kā nepieciešamu mēneša izdevumu segšanai, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2013.gadā veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma dati. 2012.gadā izdevumu apjoms, kuru mājsaimniecības nosauca kā nepieciešamu ikdienas izdevumu segšanai, bija 399 eiro (280 lati) uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr to rīcībā esošie ienākumi bija tikai 320 eiro (225 lati). 2013.gadā mājsaimniecības uzskatīja, ka nepieciešamo izdevumu segšanai nepieciešams jau 431 eiro (303 lati), kas ir par 32 eiro (23 latiem) jeb par 8% vairāk nekā pirms gada. 2013.gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad, kurš sācies martā un ilgs līdz jūnija beigām. Ienākumu nepietiekamību apstiprina arī atbildes uz jautājumu par to, cik viegli vai grūti mājsaimniecības spēj segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Apsekojuma dati liecina, ka pēdējā gada laikā pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kurām tas izdodas ar lielām grūtībām. Atbilžu sadalījums jautājumā par grūtībām segt nepieciešamos ikdienas...

Aprēķinot 2014./2015. mācību gada pirmā semestra finansējumu pedagogu algām, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nedrīkst atkārtoti pieļaut kļūdas, uz kurām norādījusi Valsts kontrole. To trešdien, 19.marta, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē secināja deputāti, iepazīstoties ar Valsts kontroles (VK) revīzijas „Valsts līdzekļu izlietojuma likumības, lietderība un efektivitāte, nodrošinot pedagogu atlīdzību” rezultātiem. „VK revīzijas rezultāti ir šokējoši. Būtībā jāsecina, ka pedagogu darba samaksa valsts budžetā tiek plānota pavirši un normatīvajiem aktiem neatbilstoši, turklāt pēc valsts budžeta līdzekļu pārskaitīšanas pašvaldībām Izglītības un zinātnes ministrija pilnībā ignorē šo līdzekļu izlietojuma uzraudzību. Manuprāt, tas ir piemērs, kā nedrīkst plānot un izlietot valsts budžeta līdzekļus,” kritiska ir komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa. „Ministrijai ir nopietni jāizvērtē Valsts kontroles secinājumi un jānovērš konstatētās problēmas iespējami īsākā laikā, īpaši ņemot vērā, ka ir sākts darbs pie 2015.gada valsts budžeta izstrādes. Ministrijai jānodrošina, ka 2015.gada pedagogu darba samaksas aprēķins būs caurskatāms, likumīgs un precīzs,” uz nepieciešamību uzsākt aktīvu ieteikumu ieviešanas procesu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 18.martā, izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz pasākumus valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu veicināšanai mūsu valsts tautsaimniecībā, kā arī mazināt šo ieguldījumu riskus. Lai veicinātu otrā līmeņa pensiju fondu investīcijas Latvijā, likumprojekts paredz palielināt īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā. Turpmāk ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā līdzšinējo piecu procentu vietā nedrīkstēs pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 30 procentus no šī fonda neto aktīviem līdzšinējo 10 procentu vietā. Palielinot ieguldījumu limitu, tiks dota lielāka iespēja Latvijā izveidot uz vietējo ieguldījumu plānu līdzekļiem balstītu alternatīvo ieguldījumu fondus, piemēram, meža un lauksaimniecības zemju, energoefektivitātes vai citās Latvijas tautsaimniecībai svarīgās jomās, vienlaikus radot labu potenciālu sasniegt adekvātu ienesīgumu - tādu, kas sniedz atbilstošu atdevi ieguldījumu plānu dalībniekiem, norāda likumprojekta autori. Likuma grozījumi arī paredz no pieciem līdz 10 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem palielināt limitu visu ieguldījumu riska kapitālā, savukārt viena ieguldījuma...