JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienesta(VID) nodokļu inspektori, veicot tematiskās pārbaudes ziedu tirdzniecības vietās Rīgā un vairākās citās Latvijas pilsētās, konstatēja, ka visbiežāk netiek reģistrēti ieņēmumi, netiek izsniegti darījumu apliecinoši dokumenti un netiek ievērota preču uzskaites, preču pavadzīmju un pavaddokumentu aprites kārtība. Pagājušajā nedēļā VID nodokļu inspektori veica 49 tematiskās pārbaudes gan ziedu vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības vietās Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Madonā, Daugavpilī un Liepājā ar mērķi pārbaudīt, vai tirdzniecībā esošajiem ziediem ir izcelsmes dokumenti, vai ieņēmumi no ziedu tirdzniecības tiek reģistrēti un tiek izsniegti samaksu apliecinoši dokumenti. Tāpat tika pievērsa uzmanība, vai ar nodarbinātajiem ir noslēgtas darba tiesiskās attiecības. Kopumā pārbaudēs tika konstatēts, ka 46 no 49 pārbaudītajiem nodokļu maksātājiem neievēro tirdzniecības noteikumus. Tematisko pārbaužu laikā VID inspektori visbiežāk konstatēja, ka netiek ievēroti elektronisko kases aparātu lietošanas noteikumi (29 gadījumos), netiek reģistrēti ienākumi un netiek izsniegti darījumu apliecinoši dokumenti (13 gadījumos) un netiek ievērota preču uzskaites, preču pavadzīmju un pavaddokumentu aprites kārtība (120 gadījumos). Trijos...

Turpmāk pensijai apdrošināti būs arī sezonas laukstrādnieki, paredz ceturtdien, 13.martā, Saeimā pieņemtie grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Saskaņā ar grozījumiem persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, būs sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja pie viena vai vairākiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. Tāpat grozījumi paredz darba devējam pienākumu par saviem līdzekļiem apdrošināt sezonas laukstrādniekus pret nelaimes gadījumiem. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas likumā saistītas ar jauna nodokļa režīma ieviešanu sezonas laukstrādniekiem. Saeima šī gada 6.martā pieņēma grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nosakot, ka turpmāk augļkopībā un dārzeņkopībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku ienākumam tiks piemērots samazināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis 15 procentu apmērā. Jaunais nodoklis attieksies uz personu, kas no 1.aprīļa līdz 30.novembrim pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un kura ienākums nepārsniedz trīs tūkstošus eiro. Grozījumi valsts sociālās apdrošināšanas likumā stāsies spēkā šī gada 1.jūnijā līdz ar jauno sezonas laukstrādnieku nodokļa regulējumu.

Mājsaimniecības elektroenerģiju brīvajā tirgū varēs pirkt no 2015.gada 1.janvāra, nevis no šī gada 1.aprīļa, kā tas bija plānots iepriekš. To paredz Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ceturtdien, 13.martā, galīgajā lasījumā izskatīšanai Saeimā atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Grozījumi noteic, ka šogad tiks saglabāti regulētie elektroenerģijas tarifi un mājsaimniecības par elektrību varēs maksāt saskaņā ar līdzšinējiem nosacījumiem, skaidro komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Likuma grozījumu autori norādījuši, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, lai plašāk informētu iedzīvotājus un kvalitatīvi sagatavotu sociālā atbalsta mehānismu mazturīgajām mājsaimniecībām. Šie likuma grozījumi neparedz izmaiņas attiecībā uz obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kompensēšanas mehānismu, kas izveidots, lai kompensētu OIK pieaugumu un nepaaugstinātu OIK izmaksas elektroenerģijas patērētājiem, norāda J.Ozoliņš. No šī gada janvāra darbojas elektroenerģijas lietotāju fonds, kurš tiek finansēts no uz trim gadiem ieviestā subsidētās enerģijas nodokļa elektroenerģijas ražotājiem. Fonda līdzekļi tiek izmantoti, lai kompensētu OIK pieaugumu. Pieņemot 2014.gada valsts budžetu, Saeima pērn rudenī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja...

Ceturtdien, 13.martā, tieslietu ministre Baiba Broka tikās ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu un Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta direktori Ilzi Grīnhofu. Tikšanās laikā tika pārrunāti iepriekšējās revīzijas rezultāti, kā arī iezīmētas šī gada pārbaužu prioritātes. Valsts kontroliere E.Krūmiņa atzinīgi novērtēja līdzšinējo sadarbību gan ar ministrijas, gan tās padotības iestādēm. Analizējot lietderības un efektivitātes rādītājus, revīzijā konstatēts, ka nepieciešamas izmaiņas personālpolitikas jomā, kā arī jautājumu un problēmu centralizēts un vienots risinājums pārvaldes ietvaros. Kā nozīmīgu tieslietu ministre vērtēja Valsts kontroles ieceri šī gada revīzijās pievērsties maksātnespējas jautājumiem. Viņa norādīja, ka sabiedrībā izveidojusies neviennozīmīga attieksme pret maksātnespējas procesiem gan objektīvu, gan subjektīvu apstākļu dēļ. Ministre atkārtoti uzvēra, ka sabiedrības vērtējumu maksātnespējas procesiem var pozitīvi iespaidot gan rosinātie grozījumi Maksātnespējas likumā, gan objektīvs vērtējums par patieso situāciju, ko Valsts kontrole varētu sniegt. B.Broka izteica cerību, ka revīzijas maksātnespējas jomā atklās papildu aspektus gan esošā regulējuma izpildei, gan likumdošanas turpmākai pilnveidošanai. Ministre arī iepazīstināja ar savu...

Maksātnespējas konsultatīvas padomes sēdē tika spriests, kā uzlabot maksātnespējas procesu un nodrošināt tā iespējami ātru ieviešanu. Būtiskākās pārmaiņas skartu kapitālsabiedrību valdes locekļus atbildību, izsoļu organizēšanu un maksātnespējas administratoru uzraudzību. Iecerētais ļaus panākt kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildības pastiprināšanu situācijās, kad viņu pārvaldītais uzņēmums nonācis finanšu grūtībās. Izmaiņas veicinās tiesiskās aizsardzības procesu savlaicīgu uzsākšanu, aktivizēs pārrunas ar kreditoriem, kā arī pastiprinās atbildību par nepilnīgas informācijas sniegšanu uzņēmuma kreditoriem un maksātnespējas administratoram. Savukārt praksē konstatētās problēmas izsoļu organizēšanā jeb tā sauktais „izsoļu reiderisms” tiktu ierobežots, izmantojot citas alternatīvas – nosakot, ka izsoles nodrošinājums tā dalībniekiem netiek atgriezts, ieviešot elektroniskās izsoles vai izsoles dalības maksu. Tieslietu ministre B.Broka ir pārliecināta, ka tas dos iespēju būtiski samazināt izsoļu ļaunprātīgu izmantošanu iedzīvošanās nolūkos. Ministre norāda arī uz nepieciešamību pastiprināt maksātnespējas administratoru darbības uzraudzību. To plānots panākt, nodrošinot tiesas lēmumu pārsūdzības iespēju un maksātnespējas administratoru uzraudzību, kontroli un administratīvo sodīšanu, ko īstenotu Maksātnespējas administrācija.

Gāzes tirgus mūsu valsts iedzīvotājiem tiks atvērts ne agrāk kā 2017.gada aprīlī. To paredz Enerģētikas likuma grozījumi, ko Saeima ceturtdien, 13.martā, pieņēma trešajā galīgajā lasījumā. Grozījumi noteic, ka gāzes tirgus atvēršana notiks vairākos posmos, sākot no šī gada 4.aprīļa, vispirms paredzot uzņēmuma „Latvijas Gāze” grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat noteikts pienākums gāzes sistēmas operatoram nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus. Savukārt „Latvijas Gāze” sadalīšana notiks ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien jau agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, starpsavienoto dabasgāzes sistēmu vai arī, ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs kļuvusi mazāka par 75 procentiem. Dabasgāzes apgādē turpmāk būs aizliegtas šķērssubsīdijas, kas ir darbības, ko dabasgāzes apgādes komersants veic, pārvietodams izmaksas vai...

Labklājības ministrija (LM) plāno ieviest Valsts sociālās politikas monitoringa sistēmu, samazinot administratīvu slogu dokumentu apritē un ieviešot jaunus e-pakalpojumus. Tādejādi varēs samazināt gan iedzīvotāju gaidīšanas ilgumu rindā uz sociālajiem pakalpojumiem, gan laiku iesniegumu apstrādei, gan arī atvieglos informācijas saņemšanu no sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi. Projekts ceturtdien, 13.martā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl ir jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Sistēmā plānots iekļaut dažāda veida informāciju, t.sk. informāciju par trūcīgām un maznodrošinātām personām, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņēmējiem, kā arī informāciju par sociālo pakalpojumu sniedzējiem un to veiktajām pārbaudēm. Tāpat paredzēts izveidot e-pakalpojumus, kas nodrošinās attālinātu piekļuvi (pašam cilvēkam un pakalpojumu sniedzējam) informācijai par saviem sociālajiem pakalpojumiem. Tādā veidā iedzīvotāji varēs pieteikties rindā uz valsts finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem, sekot līdzi savai rindai, iesniegt sūdzību par sociālo pakalpojumu sniedzēja darba kvalitāti. Vienlaikus iecerēts, ka sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniedzēji...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien pirmajā lasījumā pieņēma noteikumus, lai stingrāk aizsargātu ES iedzīvotāju personas datus. Jaunie noteikumi sniegtu iedzīvotājiem vairāk iespēju ietekmēt to, kas notiek ar viņu datiem, vienlaikus arī atvieglojot uzņēmumu iespējas pārsūtīt datus ES robežās. Datu reforma paredz, ka uzņēmumi varēs apstrādāt personas datus tikai ar tās piekrišanu, kura turklāt būs jāprasa skaidrā un nepārprotamā, īsā un konkrētā formā. Turklāt atteikums sniegt piekrišanu datu apstrādei nevarēs būt par pamatu pakalpojuma atteikumam (ja bez datu apstrādes pakalpojumu vispār iespējams sniegt). Kā portālam Plz.lv trešdien skaidroja EP ziņotājs par vispārējo datu aizsardzības regulu Jan Philipp Albrecht (Zaļie/EFA, Vācija), jaunie noteikumi par piekrišanas prasīšanu gan attiektos tikai uz jaunajiem klientiem, bet no jau esošajiem lietotājiem uzņēmumiem atļaujas no jauna nebūtu jāprasa. Noteikumi gan paredz arī iespēju lietotājam jebkurā brīdī anulēt savu atļauju apstrādāt privātos datus (paredzēti gan arī daži izņēmuma gadījumi, kad to nevarēs prasīt - piemēram, ja dati nepieciešami statistiskai vai...

Saeima šodien, 13.martā, pirmajā lasījumā skatīs grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz līdz 2015.gada 1.janvārim atlikt iepriekš plānoto elektrības tirgus atvēršanu mājsaimniecībām šī gada aprīlī.Tāpat galīgajā lasījumā Saeima rītdien lems par grozījumiem Enerģētikas likumā, paredzot gāzes tirgus atvēršanu iedzīvotājiem ne agrāk kā 2017.gada aprīlī. Saeima galīgajā lasījumā skatīs arī priekšlikumus izmaiņām likumā, lai mazinātu administratīvo slogu elektronisko sakaru komersantiem. Sēdes darba kārtībā izskatīšanai trešajā galīgajā lasījumā iekļauti arī grozījumi valsts sociālās apdrošināšanas likumā, lai noteiktu, ka personas, kas maksā sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, būs sociāli apdrošinātas pensijai. Savukārt otrajā lasījumā Saeima lems par stingrākām prasībām kredītiestāžu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzībā, kā arī par tiesību paplašināšanu krājaizdevu sabiedrībām. Šodienas sēdē paredzēts lemt arī par to, vai nodot izskatīšanai komisijās deputātu sagatavotos grozījumus likumos, kas paredz pasākumus sintezētu psihoaktīvo vielu izplatības ierobežošanai, kā arī pastiprināt administratīvo un kriminālatbildību par šo vielu aprites aizlieguma neievērošanu. Saeimas 13.marta sēdes darba kārtībā kopumā...

Latvijas Republika, kas 2014.gada 1.janvārī pievienojās eirozonai, 13.martā kļūs par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) 18.dalībvalsti. 2013.gada jūlijā Eiropas Savienības Padome oficiāli apstiprināja Latvijas pievienošanos eirozonai ar 2014.gada 1.janvāri. Latvijas valdība pēc tam nosūtīja pieteikumu par iestāšanos ESM, kuru 2013.gada oktobrī apstiprināja ESM valde. Saskaņā ar ESM līgumu valsts kļūst par ESM dalībnieci 20 dienas pēc tam, kad ir iesniegts "pievienošanās tiesību akts" (t.i., valsts tiesību akts, kas apstiprina ESM līguma ratifikāciju). Latvija šīs juridiskās saistības izpildīja 21.februārī, kas ļāva Latvijai oficiāli pievienoties ESM pēc noteiktā laika perioda. Latvija piedalīsies ESM lēmumu pieņemšanas procesā, deleģējot savus pārstāvjus valdē un direktoru padomē. Latvijas kā ESM dalībvalsts tiesības un pienākumi ESM dalībvalstis var lūgt finansiālu palīdzību, kad rodas problēmas ar aizņemšanos finanšu tirgos, ja šāda palīdzība ir nepieciešama, lai aizsargātu eirozonas un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti. Latvijai kā ESM dalībvalstij ir jāparaksta daļa ESM kapitāla, ar kuru nodrošina ESM parāda instrumentus, ko ESM izsniedz, lai...

Šovasar skolēnu brīvlaikā plānots atsākt īstenot nodarbinātības pasākumu skolēniem, lai palīdzētu skolēniem no mācībām brīvajā laikā iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem. Projektu ceturtdien, 13.martā, plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām atbildīgajām institūcijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka pasākumā iesaistīs skolēnus vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Jaunietis pasākuma laikā varēs strādāt no viena līdz diviem mēnešiem. Iesaistes ilgumu pasākumā noteiks, ņemot vērā darba devēja vajadzības. Kopumā pasākumā plānots iesaistīt 5 575 skolēnus. Šim mērķim no valsts budžeta paredzēti 2,04 milj. eiro. Darba devējs pasākumā iesaistītajam skolēnam nodrošinās darba vadītāju, kurš palīdzēs apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, veiks darba laika uzskaiti, kontrolēs skolēna darba izpildi un nodrošinās uzraudzību darba laikā. Paredzēts, ka...

Šogad Notāru dienās iespēju bez maksas saņemt juridisku palīdzību no zvērināta notāra izmantojuši gandrīz 3000 cilvēku visā Latvijā, informē Vija Piziča, Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore. Vislielākā interese ir bijusi par darījumiem ar nekustamo īpašumu - dāvinājuma, pirkuma un mantojuma līgumiem, kā arī testamenta, īres un uztura līguma sagatavošanu pie zvērināta notāra. Par šīm tēmām konsultējies katrs piektais jeb 20% no Notāru dienu apmeklētājiem. Aptuveni ceturtā daļa interesējušies par ģimenes un personisko tiesību jautājumiem, tostarp par nereģistrētu attiecību riskiem. Aptuveni piektā daļa konsultāciju sniegtas pa telefonu, turpretim 14% interesentu jautājumus notāriem uzdevuši internetā. Lai arī vislielākā iedzīvotāju aktivitāte Notāru dienās, kā jau ierasts, vērojama Pierīgā un Rīgā, arī citviet Latvijā notāru birojos bijis liels apmeklētāju pieplūdums. Īpaši aktīvi bijuši Jelgavas iedzīvotāji, ievērojami apsteidzot otras lielākās Latvijas pilsētas Daugavpils iedzīvotājus. Arī Rēzeknes, Liepājas, Valmieras un Saldus iedzīvotāj biežāk nekā citi izmantojuši iespēju bez maksas konsultēties pie notāra. Turklāt, kā liecina notāru novērojumi, Rīgas...

Valdība atbalstījusi nolīguma noslēgšanu, kas izveidos tiesisku pamatu regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai starp Latviju un Apvienoto Arābu Emirātiem. To paredz otrdien, 11.martā, Ministru kabinetā (MK) apstiprinātais likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. Tas vēl jāratificē abu valstu parlamentiem. Nolīgums nosaka Latvijas un Apvienoto Arābu Emirātu aviokompāniju tiesības, atrunā regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kādi jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulāros pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Apvienoto Arābu Emirātiem. Nolīgums paredz pasažieru un kravu gaisa pārvadājumu veikšanas vispārējos principus, nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulārās gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus. To pieņemot, pasažieriem būs atvieglotas iespējas nokļūt Apvienotajos Arābu Emirātos un tādējādi uzlabosies arī pakalpojumu tirdzniecības bilance. Likumprojekts sagatavots atbilstoši valdības deklarācijā noteiktajam - attīstīt lidostu "Rīga" kā rentablu un konkurētspējīgu Eirāzijas nozīmes lidojumu centru, veicinot gan pasažieru, gan kravu...

Eiropas Komisija vakar, 12. martā, iepazīstināja ar savu nākotnes redzējumu par Eiropas Savienības (ES) tieslietu politiku. Četrus gadus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas tiesiskuma telpas izveide ir strauji progresējusi. Komisija ar likumdošanu tiesiskuma jomā ir mazinājusi birokrātiju pilsoņiem un uzņēmumiem, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanos un vienkāršotu praktisku jautājumu kārtošanu pilsoņiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties. Komisijas turpmākais mērķis ir darīt vēl vairāk, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu pilnībā darboties spējīgu kopējo Eiropas tiesiskuma telpu, kas pamatosies uz uzticēšanos, mobilitāti un izaugsmi. 2014.gada beigas iezīmēs jaunu pavērsienu ES tieslietu politikā, - 2014.gada 1.decembrī noslēgsies Eiropadomes piecu gadu Stokholmas programma un ar to saistītais Komisijas rīcības plāns (IP/10/447), kurā noteiktas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas prioritātes. Noslēgsies arī Lisabonas līgumā paredzētais pārejas posms attiecībā uz tiesiskuma telpu. Tādējādi tiks atcelti pašreizējie ierobežojumi attiecībā uz Eiropas Savienības Tiesas īstenoto juridisko kontroli un Komisijas īstenoto Līguma piemērošanas uzraudzību saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību...

Zemkopības ministrija (ZM) ir pasūtījusi pētījumu par platībmaksājumu reformu un tās ietekmes novērtējumu Latvijā, lai noskaidrotu lauksaimniekiem un lauksaimniecībai kopumā izdevīgāko ES lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēmas modeli jaunajā programmēšanas periodā (2014.-2020.gadā). Ar pētījuma rezultātiem jau iepazīstinātas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas. Balstoties uz vairākām izvēles iespējām, kā ieviest tiešo maksājumu sistēmu un paredzamo mazāk labvēlīgo apvidu maksājumu sistēmu jaunajā programmēšanas periodā, pētnieku grupa izanalizējusi platību maksājumu ieviešanas dažādo scenāriju iespējamo ietekmi uz zemes tirgu, dažādu lieluma un specializācijas saimniecībām, kā arī uz lauksaimniecības nozari kopumā. Tika izvēlēti pieci iespējamie platībmaksājumu modeļi. Scenāriju kvalitatīvā un kvantitatīvā analīze veikta, izmantojot Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju un Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkla datus. ZM speciālisti uzsver, ka katrs scenārijs ir atkarīgs no saimniecības specializācijas, lieluma, ražošanas intensitātes, vēsturiskajiem rādītājiem un citiem ietekmējošajiem faktoriem. Tomēr lauksaimnieku sabiedrībai tuvākajā laikā ir jāvienojas, kuru no Latvijas lauksaimniecības attīstības scenārijiem izvēlēties. Pētījumu veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētnieku grupa...