JAUNUMI

Otrdien, 25.februārī, finanšu ministrs Andris Vilks, kā arī Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards iepazīstināja Valsts prezidentu ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda sagatavošanas procesu. „Jauna pieeja ES fondu plānošanā būs īpašs izaicinājums Latvijai, jo šoreiz stratēģisko dokumentu sagatavošanā tika ievērota cieša ES fondu ieguldījumu sasaiste ar nozaru attīstības stratēģijām un ES Padomes valsts specifisko rekomendāciju ieviešanas procesu. Esmu gandarīts, ka Latvija ir pirmā starp Baltijas valstīm un trešā no ES dalībvalstīm, kas jau oficiāli ir iesniegusi Partnerības līgumu ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam Eiropas Komisijā,” tiekoties ar prezidentu, norādīja finanšu ministrs Andris Vilks. Tiek plānots, ka līdz šā gada februāra beigām oficiāli Eiropas Komisijā tiks iesniegtas arī Latvijas izstrādāta un Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra sēdē apstiprinātā Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība”. FM uzskata, ka atsevišķās nozarēs Latvijai jāturpina strādāt...

Otrdien, 25.februārī, Ministru kabinets atbalstīja starptautiskā līguma „Nolīgums par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveidi” parakstīšanu. Līguma mērķis ir izveidot Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālo nodaļu. Pagājušā gadā februārī Latvija parakstīja starptautisku līgumu „Vienotās patentu tiesas izveides nolīgums”. Vienotā patentu tiesa būs līgumslēdzēju valstu kopīga tiesa, kas nodrošinās tiesvedību patentu jautājumos, kā arī novērsīs nepieciešamību dublēt tiesvedības procesus dažādās iesaistīto dalībvalstu tiesās un risku pieņemt atšķirīgus lēmumus paralēli noritošos tiesas procesos. Plānots, ka Vienotā patentu tiesa savu darbību uzsāks 2015.gadā. Nolīgums paredz divu vai vairāku līgumslēdzēju dalībvalstu tiesības veidot Vienotās patentu tiesas reģionālo nodaļu. Latvija kopā ar Zviedriju, Lietuvu un Igauniju vienojās par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveidi. „Pēc reģionālās nodaļas izveidošanas Latvijas ražotājiem, izgudrotājiem un komersantiem tiks nodrošināta iespēja arī Rīgā skatīt patentu strīdus, kuros iesaistītas puses no dažādām valstīm. Tas ļaus ieekonomēt tiesāšanās izdevumus un nodrošinās iespēju būt pārstāvētiem ar vietējo zvērināto advokātu un...

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) martā jau desmito reizi uzsāks gadskārtējo iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu. Tas norisināsies no marta līdz jūnijam, un šajā laikā paredzēts apsekot 8,5 tūkstošus mājsaimniecību, individuāli aptaujājot 12 tūkstošus iedzīvotāju, sākot no 16 gadiem. Apsekojuma mērķis ir iegūt visaptverošu informāciju par Latvijas iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem, kā arī materiālās nenodrošinātības un sociālās atstumtības risku. Iedzīvotājiem tiks uzdoti jautājumi par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riskiem u.c. Katru gadu apsekojumā iekļauj arī mainīgus papildjautājumus par aktuāliem tematiem. Šogad tie būs papildu jautājumi par materiālo nenodrošinātību, t.sk. par bērnu materiālo nenodrošinātību. Apsekojumu veiks CSP intervētāji vai nu klātienes intervijās respondentu dzīvesvietā, vai pa telefonu. Pirms intervētāja ierašanās vai pirms telefonintervijas izlasē iekļautās mājsaimniecības saņems informatīvu CSP vēstuli par plānoto intervijas datumu. Vēstulē būs norādīti tālruņa numuri papildu informācijas saņemšanai. Šāds apsekojums regulāri notiek visās Eiropas...

Ministru kabineta sēdē otrdien, 25.februārī, tika apstiprināta kārtība, kādā izraugās Eiropas tehniskā novērtējuma institūcijas, kas Latvijā var veikt būvizstrādājumu novērtēšanu atbilstoši ES regulai par būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumiem, kā arī kārtību, kādā tiek izdots Eiropas tehniskais novērtējums (MK noteikumi „Noteikumi par Eiropas tehnisko novērtējumu”). Eiropas tehniskais novērtējums ir būvizstrādājuma novērtējums, ko ir izdevusi tehniskā novērtējuma institūcija (TNI) un tas kalpo par pamatojumu būvizstrādājuma ražotājam izdot ekspluatācijas īpašību deklarāciju konkrētam inovatīvam būvizstrādājumam un CE marķējuma piestiprināšanai šim būvizstrādājumam. Eiropas tehnisko novērtējumu būvizstrādājumam piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Regulu par saskaņotiem būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumiem, kuras prasības līdz ar šiem MK noteikumiem tiek ieviestas arī Latvijā. Atbilstoši jaunajam regulējumam, juridiskajām personām, kas vēlēsies veikt būvizstrādājumu tehnisko novērtējumu, tādējādi kļūstot par tehniskā novērtējuma institūciju, būs jāvēršas Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK), kas veiks tās atbilstības pārbaudi saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un Būvizstrādājumu regulu. Informācija par Latvijā akreditētām...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs norāda, ka 2006. un 2007.gadā strādāja ar peļņu atbilstoši LVL X un LVL XX apmērā. Saskaņā ar 2007.gada 25.aprīļa un 2008.gada 29.aprīļa dalībnieku sapulces protokoliem peļņa pilnā apmērā tika sadalīta dividendēs. Tās pienācās vienīgajai Iesniedzēja dalībniecei B. Dividendes faktiski netika izmaksātas, līdz ar to pēdējā Iesniedzēja iesniegtā gada pārskata par 2012.gadu kreditoru sastāvā atspoguļojas neizmaksātās dividendes LVL XXX apmērā. Iesniedzējs paskaidro, ka Iesniedzēja īpašnieki laikā no 2008.gada 7.maija vairākkārtīgi ir mainījušies. Pašlaik tie ir trīs juridiskās personas, Kipras Republikas rezidenti. Kapitāla daļu pārdošanas rezultātā tiesības uz 2006. un 2007.gada dividendēm nav pārgājušas citām personām. 2013.gadā, veicot norēķinu salīdzināšanu ar sabiedrības bijušo dalībnieci B, Iesniedzējs noskaidrojis, ka B savas prasījuma tiesības neatzīst – rakstiski atsakās no aprēķinātajām dividendēm LVL XXX apmērā. Iesniedzējs norāda, ka Komerclikuma 161.panta sestā daļa nosaka, ka dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā. Jautājums: vai Iesniedzējam...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka visām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, šogad visas konkrētajos nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas obligāti jāiesniedz VID elektroniskā veidā, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS). Tādēļ VID aicina fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, laikus noslēgt līgumu ar VID par EDS izmantošanu, kā arī apmeklēt VID bezmaksas seminārus visā Latvijā par VID EDS lietošanu. Lai kļūtu par VID EDS lietotāju, personai ir jāaizpilda iesniegums un jānoslēdz līgums ar VID. Iesniegums un līgums pieejams www.vid.gov.lv sadaļā "Noderīgi / Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) / Kā kļūt par EDS lietotāju?". Aizpildītas EDS līguma formas un pielikumus var iesniegt jebkurā personai tuvākajā VID Klientu apkalpošanas centrā, kā arī tās var iesniegt elektroniski, ja tiek lietots virtuālais eParaksts. Pēc līguma noslēgšanas piecu darba dienu laikā uz iesniegumā norādīto lietotāja elektroniskā pasta adresi tiks nosūtīts identifikators un sākotnējā parole, lai varētu uzsākt darbu EDS. Šobrīd...

Ceturtdien, 27.februārī Sorosa fonds - Latvija rīko ceturto diskusiju par dzīves kvalitāti Latvijā "Latvijas uzņēmējdarbības vide - skrejceļš vai batuts?", kas pulcēs uzņēmējus, valsts pārvaldes pārstāvjus, ekspertus un interesentus. Diskusijas mērķis ir noskaidrot, cik veicinoša jaunu uzņēmumu veidošanai un esošo uzņēmumu izaugsmei ir Latvijas uzņēmējdarbības vide. Kā to ietekmē valsts makroekonomiskie rādītāji, nodokļu politika un sabiedrības attieksme? Uzņēmējdarbības gars un iniciatīvas ir Latvijas nākamā attīstības posma lielākais uzdevums un izaicinājums. Uzņēmēju pieredze, kuru dzirdēsim diskusijā, palīdzēs izdarīt secinājumus par iespējām Latvijas uzņēmējiem attīstīt savus talantus un celt dzīves kvalitāti Latvijā. Latvijas vislielākā bagātība ir nevis zemes resursi, bet tās cilvēki. Augsta bezdarba līmeņa apstākļos cilvēkiem būs jāspēj pašiem radīt sev darba vietas. Tādēļ diskusijā galvenā uzmanība tiks pievērsta tieši Latvijas cilvēku spējām un potenciālam radīt pievienoto vērtību, neizmirstot, ka uzņēmējs un darba ņēmējs ir personība ar cieņu pret sevi un citiem. "Pašreizējais Latvijas iedzīvotāju radītais kopprodukts liek nopietni pārdomāt cerības uz labklājības...

Gada ienākumu deklarēšana kļūst par Latvijas sabiedrības ikdienas dzīves daļu. Gandrīz puse (48%) Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aptaujāto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju apgalvo, ka gada ienākumu deklarāciju iesniedz katru gadu, vēl 15% gada deklarāciju iesniedz neregulāri. Augošu tendenci uzrāda arī VID dati: pagājušā gadā deklarāciju iesniedzēju skaits pieaudzis par vairāk nekā 20 tūkstošiem. Swedbank Privātpersonu finanšu institūts mudina iedzīvotājus neaizmirst par ikgadējo ienākumu deklarēšanu, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) starpību, ko pievienot uzkrājumiem vai novirzīt aktuāliem tēriņiem. "Iedzīvotāji arvien biežāk skatās uz saviem ienākumiem ne tikai mēneša, bet arī gada griezumā, līdz ar to viņiem paveras iespēja iztērētu naudu pārvērst par uzkrājumu. Tā 150 lati, kas pagājušā gadā izdoti ārstniecībai un izglītības iegūšanai, kļūst par uzkrātu 51 eiro, kurus atgūst, iesniedzot deklarāciju. 200 latu gada iemaksa 3.pensiju līmenī vai uzkrājošajā apdrošināšanā rada 68 eiro uzkrājumu, kas izmantojams tūlīt vai atliekams kādam mērķim. Latvijas mājsaimniecībām ir grūti veidot uzkrājumus ikdienā, jo trūkst brīvo...

Piektdien, 21.februārī, notika Augstākās tiesas plēnums, izvērtējot iepriekšējā gadā paveikto. Aizvadītais gads raksturīgs ar divām svarīgākajām aktualitātēm - tiesā saņemto lietu skaita un arī neizskatīto lietu uzkrājuma palielināšanos, kā arī ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas iezīmē Augstākās tiesas reorganizācijas sākumu. Šīm tēmām savos ziņojumos pieskārās visu tiesas struktūrvienību vadītāji, analizējot iemeslus, kādēļ darba apjoms nemazinās, kā arī izsakot savu redzējumu, ko varētu mainīt, lai tiesas darbu efektivizētu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsvēra - plēnuma mērķis ir uzklausīt viedokļus, aktualizēt problēmas, lai rastu to risinājumu un paustu tiesas viedokli likumdevējam un izpildvarai turpmākai rīcībai. Vērtē likumu grozījumu ietekmi uz tiesas darbu un izsaka priekšlikumus darba efektivizēšanai Vairākas iepriekšējo gadu plēnumos izteiktās idejas sadzirdētas un jau iedzīvinātas likumos, kā piemēru Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs minēja Civilprocesa likumā mainītās normas, ka protestu iesniegšana par spēkā stājušiem nolēmumiem ir vienīgi prokurora kompetence, par advokāta lomas paplašināšanu kasācijas instancē, par maza apmēra lietu...

Pirmdien, 24. februārī, stratēģiskie partneri ir parakstījuši memorandu par "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020" (turpmāk - Stratēģija) ieviešanu, lai veicinātu iedzīvotāju finanšu pratības līmeņa pakāpenisku paaugstināšanu. Par turpmāku sadarbību ir vienojusies - Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Banku augstskola, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija. Kristaps Zakulis, FKTK priekšsēdētājs: "Finanšu pratība ir būtiska mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa, bez kuras nav iedomājama pilnvērtīga iekļaušanās attīstītā sabiedrībā. Tādas prasmes kā privāto finanšu plānošana, uzkrājumu veidošana un to dažādošana, privātā kapitāla pavairošana un atvērtība jaunām iniciatīvām uzņēmējdarbībā, kas veicina iedzīvotāju finansiālo ilgtspēju un potenciālu labklājības līmeņa paaugstināšanai, būs noteicošās nākotnes dzīves kvalitātē. Ikviens iedzīvotājs noteiktos apstākļos var būt finansiāli un ekonomiski aktīvs, ja viņam piemīt tāda kompetence kā finanšu pratība, kas dzīves gaitā dažkārt ir nozīmīgāka par ienākumu līmeni un profesionālo kvalifikāciju, jo izšķirīgs nosacījums turpmāk būs nevis personas rīcībā esošo...

Šā gada 19.februārī Eiropas Standartizācijas organizācijas (CEN, CENELEC un ETSI) paziņoja par jaunā Eiropas standarta EN 301 549 par pieejamības prasībām valsts iepirkumiem attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktiem un pakalpojumiem ("Accessibility requirements suitable for public procurement of ICT products and services in Europe") publikāciju. Šis ir pirmais Eiropas standarts par IKT pieejamību. Tas paredzēts galvenokārt valsts iestādēm un citām publiskā sektora organizācijām IKT produktu un pakalpojumu iepirkumiem ar mērķi - nodrošināt, lai interneta mājaslapas, programmatūra un digitālās ierīces būtu pieejamas plašai auditorijai, tajā skaitā arī vairāk nekā 80 miljoniem Eiropas iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām. Jaunais Eiropas standarts un to pavadošie trīs tehniskie ziņojumi (TR 101 550, TR 101 551, TR 101 552) ietver IKT produktu un pakalpojumu pieejamības prasības, t.sk. datori, viedtelefoni, biļešu automāti, interneta mājaslapas un e-pasti. Mērķis ir nodrošināt, lai IKT produkti un pakalpojumi būtu pieejami tieši vai ar asistējošo tehnoloģiju palīdzību, piemēram, tekstruna (text-to-speech), un tā,...

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atkārtoti norāda Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) uz pedagogu radikālo noskaņojumu, jo līdz šim jaunā valdība nav uzsākusi efektīvu darbu nedz pie jauna pedagogu darba samaksas modeļa, nedz pie samaksas paaugstināšanas grafika. Arodbiedrības padome 19.marta sēdē, pēc izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes uzklausīšanas, lems par izglītības un zinātnes darbinieku protesta aktivitātēm eksāmenu mēnesī - maijā. Arodbiedrības vadība, 30.janvārī tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, uzsvēra, ka LIZDA izvirzītās prasības aizvien ir spēkā, uz ko ministre apsolījusies meklēt risinājumus. Diemžēl gada sākumā IZM solītā darba grupa jauna finansēšanas modeļa un darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādei aizvien nav uzsākusi darbu. Tikmēr pedagogu darba samaksai IZM nekvalitatīvas budžeta plānošanas dēļ šogad joprojām trūkst 2,5 miljoni eiro. Valsts kontrole secinājusi, ka IZM rīcība ar mērķdotācijām pedagogu darba samaksai - vairāk nekā 200 miljoni latu gadā - nav bijusi efektīva, dažos gadījumos pat - pretlikumīga. Tāpat esošā...

2013.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) īstenojis uzraudzības projektu, kur izvērtēta 24 komersantu prakse piedāvājot uztura bagātinātājus. PTAC novērojumi liecina, ka galvenie pārkāpumi saistīti ar maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, uztura bagātinātājiem piedēvējot īpašības, kas tiem nepiemīt, kā arī ar to, ka netiek ievēroti normatīvajos aktos paredzētie noteikumi par veselīguma norāžu izmantošanu. Piemēram, ka uztura bagātinātājs ārstē vai var palīdzēt ārstēt noteiktas slimības vai novērst disfunkcijas, kaut gan noteiktajā kārtībā apstiprinātu pierādījumu par šādiem paziņojumiem nav. 2013.gadā PTAC pastiprināti veica un šogad turpina veikt negodīgas komercprakses uzraudzību uztura bagātinātāju jomā. Pārbaudes tika īstenotas gan tiešsaistes vidē, piemēram, internetā, gan ārpus tās. Pērn kopā tika izvērtēta 24 komersantu īstenotā komercprakse, kur pārkāpumi netika konstatēti tikai 3 gadījumos. Lielākajā daļā gadījumu komersanti pēc PTAC aicinājuma veikuši labprātīgus pasākumus pārkāpumu novēršanai. Galvenie pārkāpumi konkrētajā uzraudzības jomā saistīti ar maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi: Uztura bagātinātajiem mēdz piedēvēt ārstnieciskas īpašības, kaut gan...

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) pauž bažas par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēm attiecībā uz pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanu 2014. - 2020. gadā. LLPA uzskata, ka piedāvātais princips neveicinās mērķtiecīgus ieguldījumus uzņēmējdarbības un pilsētvides attīstības veicinošu projektu īstenošanai nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā. LLPA, iepazīstoties ar VARAM sagatavoto informatīvā ziņojuma "Par pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014. - 2020. gadam" projektu, ir secinājusi, ka piedāvātais princips policentriskas attīstības investīciju apguvei varētu nesniegt cerēto rezultātu. Nav saprotams konkrēts pamatojums VARAM piedāvātajam finansējuma sadalījuma principam, kas paredz 60% uzņēmējdarbībai nozīmīgu teritoriju infrastruktūras attīstīšanai un pilsētu degradēto teritoriju revitalizācijai paredzēto finansējumu novirzīt attīstības centru individuālajiem projektiem un 40% sadarbības projektiem. Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektors: "LLPA, ņemot vērā radušās bažas, diskutēs par LLPA redzējumu un priekšlikumiem par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" projektā paredzēto pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principu ES fondu 2014....

Sabiedrības attieksmi pret tiesu sistēmu veido ne tikai tiesas un tiesneši, bet lielā mērā arī citu tiesvedības procesā iesaistīto amatpersonu darbība un attieksme – secināts pētījumā „Tiesu uzticamība un korupcijas uztvere tiesu darbībā Latvijā”. Pēc Tieslietu padomes pasūtījuma veiktā pētījuma mērķis bija identificēt faktorus, kas veido sabiedrības visai kritisko attieksmi pret tiesām, un meklēt risinājumus attieksmes maiņai. LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece socioloģisko zinātņu doktore Ieva Kārkliņa, iepazīstinot ar pētījumu, norādīja uz galvenajiem faktoriem, kas veidojuši aptaujāto respondentu viedokli par tiesām – tie, pirmkārt, ir garie lietu izskatīšanas procesi, informācijas trūkums, saskaroties ar tiesvedību, nepieciešamība pašam ļoti izteikti aktīvi iesaistīties procesā, tiesas noslēgtība no sabiedrības, mediju informācija un tiesneša lēmumi, kas dažkārt šķiet subjektīvi. Pētnieki norāda, ka sabiedrības uztverē ar tiesas darbu saistās ne tikai tiesnešu un tiesas darbinieku, bet arī to amatpersonu, kas nepieder pie tiesām – policista, izmeklētāja, prokurora, advokāta un tiesu izpildītāja, darbs, un negatīva pieredze saistībā ar...