JAUNUMI

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izteikusi lūgumu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai izstrādāt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas noteiktu administratīvo atbildību par televīzijas programmu retranslācijas pārkāpumiem. NEPLP arī lūdz Saeimu noteikt precīzas Padomes pilnvaras elektronisko plašsaziņas līdzekļu retranslāciju pārkāpumu gadījumos, jo pašlaik spēkā esošie likumi (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, APK) faktiski to nenosaka. Vēstulē Saeimai NEPLP uzsver, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (EPLL) aizliedz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ietvert maldinājumus, veikt naida kurināšanu, aicinājumus uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu. EPLL paredz arī nosacījumus, pie kuriem NEPLP var ierobežot citu valstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu retranslāciju Latvijā (notiek naida kurināšana, aicinājums uz karu, atainota vardarbība utml.), taču likumā nav noteikts, kādā veidā retranslācija būtu ierobežojama. EPLL paredz konkrētus nosacījumus, kad raidorganizācijām ir iespējams anulēt retranslācijas atļauju vai apturēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību, taču šie nosacījumi atšķiras no likumā paredzētajiem kritērijiem retranslācijas ierobežošanai. Turklāt APK šobrīd neparedz nekādu atbildību par retranslācijas...

2014.gada aprīļa vidū sāksies projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā atbalsta saņemšanai ražošanas telpu būvniecībai un rekonstrukcijai programmas „Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai” 2.kārtas ietvaros, tāpēc Ekonomikas ministrija aicina komersantus jau savlaicīgi sākt darbu pie projektu gatavošanas. Plānots, ka programmas 2.kārtas ietvaros atbalstīti tiks vismaz 6 projekti, kuru kopējais investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būs vismaz aptuveni 20 milj. euro. Programmas 2.kārtas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vērtēs projektu iesniegumus līdz 2014.gada 30.jūnijam. Programmas mērķis ir līdzfinansēt ražošanas telpu izveidi un rekonstrukciju, lai reģionos veicinātu industriālo zonu attīstību, veidotos jauni uzņēmumi un darbavietas. Projekta ietvaros tiks atbalstītas vienas vai vairāku ēku būvniecība, renovācija vai rekonstrukcija, kas saistīta ar ražošanas ēku izveidi. Uz atbalstu šajā programmā varēs pretendēt uzņēmēji, kuru projektu īstenošanas vieta atrodas pilsētā ar patstāvīgo iedzīvotāju skaitu virs 20 000, vai 10 km attālumā no tās robežas, izņemot Rīgu. Šobrīd Ekonomikas ministrija kopā ar Finanšu un Tieslietu ministrijām...

Eiropas lietojumprogrammu nozare strauji attīstās. Tā nodarbina vairāk nekā vienu miljonu cilvēku, un, paredzams, ka tās vērtība nākamajos piecos gados sasniegs 63 miljardus eiro. Lai lietotņu nozare īstenotu visu savu potenciālu un arī turpmāk būtu inovatīva, ir vajadzīga patērētāju uzticēšanās produktiem. Pašreiz puse tiešsaistes spēļu ES tirgū tiek reklamētas kā “bezmaksas”, lai gan bieži vien, lai spēles varētu lietot, ir jāiegādājas dārgas papildu lietotnes. Bieži vien lietotāji pat nezina, ka viņi izdod naudu, tāpēc, ka no viņu kredītkartēm to atskaita automātiski. It īpaši bērni nav pasargāti no bezmaksas spēļu lejupielādes piedāvājumiem, kuras patiesībā nav “bezmaksas spēles”. Reaģējot uz sūdzībām, kas nāk no visas Eiropas, Eiropas Komisija 27. un 28. februārī tikās ar valsts tiesībaizsardzības iestādēm un lielajiem tehnoloģiskās izstrādes uzņēmumiem, lai apspriestu šīs problēmas. No lietojumprogrammu nozares prasīs, lai tā iesaistās un, ievērojot skaidri definētus termiņus, palīdz rast risinājumus, kas nodrošinās pienācīgu aizsardzību lietotņu lietotājiem.

Pagājušonedēļ Eiropas Parlaments apstiprināja ES noteikumus, kas atvieglos dalībvalstu iespējas iesaldēt un konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus visā Eiropā. Pašlaik iesaldēt vai konfiscēt izdodas vien mazāk nekā 1% noziedzīgi gūtas peļņas (piemēram, ienākumus no narkotiku tirgošanas, viltošanas, cilvēku tirdzniecības un ieroču kontrabandas). Noteikumu projekts, par ko jau panākta neoficiāla vienošanās ar dalībvalstu valdībām, izstrādāts saistībā ar ES stratēģiju krāpšanas un korupcijas apkarošanai. "Mūsu prioritātei ir jābūt naudas sekošanai pāri robežām un noziedznieku peļņas konfiscēšanai. Vienīgi tādējādi mēs varam cerēt uz nopietnu noziegumu samazināšanu. Dažu noziedznieku sūtīšana uz cietumu, vienlaikus atstājot noziedzīgi iegūtos līdzekļus apritē, nav pieļaujama", norādīja par Eiropas Parlamenta grozījumiem atbildīgā deputāte Monica Luisa Macovei (EPP, Rumānija). Noteikumu projekts paredz dalībvalstīm ļaut konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļu pēc galīgā notiesājošā sprieduma. Tas arī ļaus kompetentajām iestādēm konfiscēt līdzekļus pat tādos gadījumos, kad aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ir slima vai bēguļo, tas ir, ja lieta tiek skatīta persona prombūtnē (in absentia). Jaunie noteikumi...

Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 28.janvārī, vienprātīgi apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomei, kurā diskutēs par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā. Ministru sanāksme Beļģijas galvaspilsētā Briselē notiks 3. un 4.martā. Jaunā regulējuma mērķis ir visā ES noteikt kopējus minimālos standartus attiecībā uz to bērnu tiesībām, kuri ir aizdomās turētas vai apsūdzētas personas kriminālprocesā, un to bērnu tiesībām, kuriem piemēro Eiropas apcietināšanas ordera process, norādīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka virkne direktīvas projektā ietverto prasību jau ir paredzētas nacionālajos normatīvajos aktos, savukārt atsevišķi jautājumi vēl ir precizējami. Kā sēdē noskaidroja komisijas deputāti, minimālās garantijas paredzēts noteikt virknē jomu, tostarp attiecībā uz bērna tiesībām uz informāciju, tiesībām uz advokāta palīdzību, kā arī tiesībām klātienē piedalīties lietas izskatīšanā tiesā, kuras mērķis ir novērtēt bērna vainu. Jauno regulējumu plānots piemērot bērniem, proti, personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu,...

Turpmāk Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedzamās nodokļu un informatīvās deklarācijas vairs nebūs elektroniski jāparaksta. Šādus grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām” ceturtdien, 27.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima, lai atvieglotu dokumentu iesniegšanu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ka arī uzlabotu VID darbu sistēmas administrēšanā. Saskaņā ar grozījumiem juridisks spēks nodokļu administrācijā elektroniski iesniegtajām deklarācijām būs arī tad, ja tās nebūs elektroniski parakstītas. Tāpat noteikts, ka nodokļu maksātājiem vairs nevajadzēs slēgt īpašu līgumu ar VID par elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanu. Nodokļu deklarācijas EDS var iesniegt, izmantojot VID piešķirtās paroles, kā arī eID karti vai komercbanku piešķirtos autentifikācijas līdzekļus. Kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests EDS turpmāk identificēs personas un apliecinās iesniegtās nodokļu un informatīvās deklarācijas, gada pārskatus un citus dokumentus, noteiks Ministru kabinets. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo līdz šim efektīvu EDS izmantošanu kavēja tas, ka, lai kļūtu par sistēmas lietotāju, nodokļu maksātājam jānoslēdz rakstveida līgums...

LR Labklājības ministrs, tiekoties ar darba devējiem, izteica apņemšanos meklēt kompromisus starp darba devēju un darba ņēmēju interesēm attiecībā uz Darba likuma grozījumiem. Ceturtdien, 27 februārī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji tikās ar LR Labklājības ministru Uldi Auguli, lai vienotos par darba tiesību, darba aizsardzības, sociālās apdrošināšanas, nodarbinātības politikas un citu darba devējiem svarīgo jautājumu tālāko virzību. LR Labklājības ministrs Uldis Augulis: “Darba likums pašreiz tiek izskatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pirms otrā lasījuma. Viens no aktuāliem jautājumiem , kas rada domstarpības starp darba devējiem un darba ņēmējiem, ir virsstundu piemaksas apjoms, kuru darba devēji piedāvā samazināt no 100% uz 50%, pamatojoties uz kaimiņvalstu pieredzi un Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas celšanu. Lai panāktu vienošanos starp sociāliem partneriem, ministrija iesaistīsies minēto normu kompromisu meklējumos. Svarīgi ir atrast risinājumu, kas kalpos visas valsts interesēm, ceļot Latvijas labklājības līmeni.” LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: „Iecerēto mērķu īstenošana, tostarp iedzīvotāju labklājība, nav iespējama bez darba...

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītais Ministru kabinets kopā ar nozaru nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādājis Valdības rīcības plāna projektu. Kā prioritārie virzieni tajā noteikti – zināšanu ekonomikas veidošana, nacionālās identitātes un piederības Latvijai stiprināšana, nevienlīdzības mazināšana, atbalsts ģimenēm, reģionu attīstība un kompleksa risinājuma izstrāde ES fondu finansējuma ieguldīšanai Latvijai nozīmīgās jomās. Valdības strādās arī pie būvniecības uzraudzības procesa un šīs jomas tiesību aktu pilnveidošanas, kā arī noslēgs izmeklēšanu Zolitūdes traģēdijas lietā. Ministru prezidente L.Straujuma: „Lai arī mums nav palicis daudz laika līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, darbu ir daudz. Galvenie, kuri būs prioritāri šajā valdībā, ir uzlabojumi izglītības sistēmā, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana, būvniecības likuma pieņemšana un nākamā ES fondu plānošanas perioda apguves uzsākšanu. Vēlos pateikt paldies visām iesaistītajām pusēm par priekšlikumiem Valdības rīcības plāna izstrādāšanā.” Veidojot zināšanu ekonomiku, būtiska loma būs ieguldījumiem izglītības sistēmā. Plānots izstrādāt jaunu pedagogu darba...

Saeima ceturtdien, 27.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz iespēju pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties. Grozījumi paredz - lai pašvaldību apvienošanās nenotiktu haotiski, administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros pašvaldības var apvienoties, noteiks Ministru kabinets. Lēmumu par apvienošanos un jaunveidojamās administratīvās teritorijas nosaukumus pieņems apvienošanā ieinteresētās pašvaldības dome. Pieņemtais lēmums būs jāapstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas sagatavos attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Galīgo lēmumu par pašvaldību apvienošanu, izvērtējot iedzīvotāju intereses un attiecīgo pašvaldību lēmumus, pieņems Saeima. Plānots, ka pašvaldības varēs apvienoties gan pirms, gan arī pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs iepriekš norādīja, ka „tā būs iespēja pašvaldībām, kas vēlēsies, apvienojoties veidot jaunas administratīvās teritorijas, lai kopīgi risinātu iedzīvotājiem aktuālus jautājumus”, uzsverot, ka no atbildīgās ministrijas gaida skaidru rīcības plānu, kā realizēt šo ieceri. Izmaiņas likumā rosinātas, jo pēc administratīvi teritoriālās reformas izveidoti daudzi novadi, kas neatbilst...

Šonedēļ Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē tika spriests par 2013.gada korupcijas uztveres indeksu (KUI) Latvijā. Sēdē piedalījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, kā arī biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" un biedrības "Sabiedriskās politikas centrs "Providus"" pārstāvji. Klātesošajiem KNAB priekšnieks J.Streļčenoks skaidroja, kā KUI tiek veidots un kādiem aspektiem jāpievērš uzmanība. Saskaņā ar ikgadējā publiskotā korupcijas uztveres indeksa datiem, kurus 2013.gada decembrī publiskojusi nevalstiskā organizācija "Transparency International, 177 pasaules valstu vidū Latvija ierindojas 49.vietā ar 53 punktiem no 100. Kopš 2008.gada šogad ir vērojams kāpums par 4 punktiem, tādējādi pirmo reizi Latvija nav to valstu vidū, kur korupcija ir uzskatāma par nopietnu problēmu. KNAB priekšnieks J.Streļčenoks uzsvēra, ka KUI, kas balstās uz starptautisko biznesa ekspertu un politikas analītiķu vērtējumiem un aptaujām, parāda sabiedrībā esošās tendences, kas Latvijai ir pozitīvas un labvēlīgas, jo vairākos pētījuma rādītājos ir vērojami rezultātu uzlabojumi. Indeksa rezultāti, kas pēdējo divu gadu laikā ir ar...

Kopš 2013.gada pakāpeniski no Latvijas tirgus tiek izņemti gāzes baloni, kuri pie atkārtotas pārbaudes tiek atzīti kā neatbilstoši ES noteiktajām drošuma prasībām (t.i. kuriem nevar piešķirt Π (pī) marķējumu). 2015.gada 1.janvārī stāsies spēkā aizliegums Latvijā tirgot un uzpildīt ES tehniskajām prasībām neatbilstošus gāzes balonus, kas nozīmē, ka sāksies straujāka gāzes balonu parka nomaiņa. Lai novērstu gāzes balonu tirgū šobrīd pastāvošās problēmas, piemēram neskaidrības ar gāzes balonu piederību, un nodrošinātu gāzes balonu sekmīgu apriti pēc 2015.gada 1.janvāra, Ekonomikas ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus „Gāzes balonu aprites un uzraudzības kārtība”, precīzi definējot gāzes balonu īpašumtiesības, tirdzniecības nosacījumus un patērētājiem sniedzamo informāciju. Gāzes balonu tirgus Latvijā šobrīd funkcionē pēc „pudeļu taras” principa, proti, izlietojot gāzes balonu un nododot to gāzes balonu tirgotājam, pretī tiek saņemts cits uzpildīts gāzes balons. Šāds tirgus modelis gāzes balonu tirgū nav savienojams ar augstu gāzes balonu lietotāju drošības līmeņa nodrošināšanu, jo ir jāņem vērā,...

Augstākā tiesa veikusi administratīvo tiesu prakses atziņu apkopojumu būvniecības lietās, skatot tās galvenokārt vides aizsardzības un teritorijas attīstības plānošanas kontekstā. Tiesu prakse analizēta par laika posmu no 2008. gada līdz 2012. gadam. Apkopojumu veidojusi juridisko zinātņu doktore Silvija Meiere sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Ar apkopojumu „Tiesu prakse teritorijas plānošanas, būvniecības un vides lietās 2008–2012” var iepazīties Augstākās tiesas mājaslapā Judikatūras sadaļā pie tiesu prakses apkopojumiem administratīvajās tiesībās. Lietu skaits teritorijas plānošanas, būvniecības un vides lietās pēdējos gados palielinās. Ja 2008.gadā kopumā bijušas 3 vides lietas, 2009.gadā 6 lietas, tad 2012.gadā jau 17 šādas lietas. Ar teritorijas plānošanu saistītu lietu skaits kopumā ir 4–7 lietas gadā. Savukārt būvniecības lietas Senātā 2008.gadā bijušas 6, 2009.gadā 5, 2012.gadā – 20. Detalizētā griezumā vides lietās lielāko pieaugumu veidojušas lietas saistībā ar apbūves ierobežojumiem piekrastes aizsargjoslā, krasta kāpu aizsargjoslā, applūstošajās teritorijās, kā arī lietas par kompensācijām sakarā ar saimnieciskās darbības...

Saeima ceturtdien, 27.februārī, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Komercķīlas likumā, kas paplašina komercķīlas devēju loku un reģistrācijai pakļauto lietu uzskaitījumu, paredz iespēju komercķīlu reģistrēt elektroniski, kā arī citus pasākumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Ar likuma grozījumiem tiks paplašināts komercķīlas devēju loks, attiecinot to uz visām juridiskām personām. Tādējādi arī biedrībām, tostarp dzīvokļu īpašnieku biedrībām, būs iespēja saņemt kredītus pret komercķīlas nodrošinājumu. Ņemot vērā pieaugošo tendenci ieķīlāt intelektuālo īpašumu, likuma grozījumi paplašinās reģistrācijai pakļauto lietu uzskaitījumu ar preču zīmēm, patentiem, dizainparaugiem un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām un šos objektus varēs ieķīlāt jebkura persona, kurai šis objekts pieder. Jauna kārtība tiks noteikta arī SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanai. Likumprojekts paredz pāreju uz komercķīlas elektronisku reģistrāciju, kas ļaus samazināt birokrātiju un paātrināt reģistrācijas procesu. Pēc likuma izmaiņām visi pieteikumi komercķīlu reģistra turētājam tiek iesniegti elektroniski, izmantojot īpašu tiešsaistes formu. Tādējādi iesniedzējam būtiski samazināsies izdevumi, jo komercķīlas ņēmējam un devējam vairs nebūs jāmaksā notāram par komercķīlas pieteikuma noformēšanu. Patlaban komercķīlas...

Policijai ir pienākums informēt bāriņtiesu par lēmumu nošķirt bērnu, ja nošķiršana ir saistīta ar izsaukuma laikā mājoklī konstatētiem draudiem bērna vai personas, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar bērnu, brīvībai, dzīvībai vai veselībai. To paredz Saeimas ceturtdien, 27.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tādējādi bāriņtiesa, izvērtējot policijas informāciju, varēs rīkoties, lai pasargātu bērnu no fiziskas, emocionālas un jebkura cita veida vardarbības. Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2014.gada 31.martā. Saeima jau galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus virknē citu likumu, kas paredz personu pret vardarbību aizsargāt arī civilprocesa ietvaros. Tostarp noteikts, ka mājoklis jāatstāj varmākam, nevis viņa upuriem.

Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu deklarāciju iesniedzējiem, Saeima ceturtdien, 27.februārī, galīgajā lasījumā kā steidzamus skatīs grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamās nodokļu un informatīvās deklarācijas vairs nebūs elektroniski jāparaksta. Lai policijai noteiktu pienākumu informēt bāriņtiesu par lēmumu nošķirt bērnu, ja tas saistīts ar draudiem bērna brīvībai, veselībai vai dzīvībai, Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Parlaments otrajā lasījumā lems grozījumiem Komercķīlas likumā, kas paplašinās komercķīlas devēju loku un reģistrācijai pakļauto lietu uzskaitījumu, kā arī paredzēs citus pasākumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai un modernizēšanai. Saeima otrajā lasījumā skatīs arī Preču un pakalpojumu drošuma likuma grozījumus, ar ko valdībai tiks uzdots izstrādāt gāzes balonu aprites un uzraudzības kārtību. Lai vienkāršotu starptautiskajās misijās dienošo karavīru un zemessargu piedalīšanos tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā, Saeima otrajā lasījumā lems par grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu". Saeima ceturtdien konceptuāli skatīs izmaiņas likumā, kas...