JAUNUMI

Ceturtdien, 20. februārī, Eiropas Parlamenta komiteja lems par likumprojektu, kurš paredz ierobežot naudas "atmazgāšanu" un ārzonu uzņēmumu darbību, atklājot to patiesos labuma guvējus. Balsojums par Krišjāņa Kariņa virzīto likumprojektu notiks Ekonomikas un monetāro lietu un Pilsoņu brīvības, tiesību un iekšlietu komiteju apvienotajā sēdē. Direktīva tiek izstrādāta, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Teksts direktīvai paredz uzlabojumu veikšanu uzņēmumu reģistros un starpvalstu sadarbību, atklājot patiesos labuma guvējus. Tas ļautu uzzināt kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinātu godīgu konkurenci un līdz ar to arī uzlabotu investīciju klimatu dalībvalstīs. K. Kariņa priekšlikums par vienota reģistra izveidi Eiropas Savienībā padara daudz stingrāku Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu direktīvai. Naudas "atmazgāšana" ir globāla problēma un tās apjomi sastāda līdz 5% no pasaules kopējā IKP.

NODOKĻI UN GRĀMATVEDĪBA Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošana attiecībā uz ienākumam pielīdzināmiem aizdevumiem Grozījumos likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuri ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra, ir noteikts jauns ienākuma veids, kas tiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, izpildoties noteiktiem nosacījumiem. Kārtība, kādā šis ienākums tiks aplikts ar nodokli, ir noteikta gan likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, gan Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore MARIJA RADZJUŠONOKA rakstā BILANCĒ apskata nozīmīgāko, kas ir noteikts normatīvajos aktos par aizdevumu pielīdzināšanu ienākumam un kas ir jāzina aizdevējam un aizdevuma ņēmējam, izsniedzot un saņemot aizdevumu. GRĀMATVEDĪBA Sociālo iemaksu aktualitātes 2014. gadā VID skatījumā 2014. gadā attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – sociālās iemaksas) ir izmaiņas piemērojamajā pamatlikmē, Ministru kabineta noteikumos katram sociālās apdrošināšanas veidam noteiktajās likmēs...

Jautājums. Pašnodarbināta persona, MUN maksātājs, kārto vienkārša ieraksta grāmatvedību, saņem aizdevumu no fiziskas personas saimnieciskās darbības (SD) uzsākšanai (janvārī). Decembrī tā vēlas šo aizdevumu atdot, jo ir pietiekoši SD ieņēmumi. Vai šī aizdevuma atmaksa klasificēsies kā "personiskais patēriņš" (t.i. tiek ietverts Ls 500)? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Kārtību, kādā individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 200000 latu, un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību, ja tā izvēlas vienkāršā ieraksta sistēmu, reglamentē Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā". Persona saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus reģistrē (ieraksta) saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (turpmāk - žurnāls). Žurnālu var kārtot papīra reģistra veidā vai elektroniski. Persona, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tām fiziskajām personām, kuras līdz 2013.gada 31.decembrim ir saņēmušas aizdevumu un aizdevuma neatmaksātā daļa no viena aizdevēja minētajā datumā pārsniedz 15 000 eiro vai tā ekvivalentu citā valūtā, līdz 2014.gada 30.jūnijam par to ir jāsniedz informācija VID. Neatmaksātā aizdevuma daļa tā saņēmējam ir jādeklarē tikai gadījumā, ja tas saņemts no personas vai iestādes Latvijā vai ārvalstīs, kurai nav speciālas atļaujas (licences) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Informācija par neatmaksāto aizņēmuma daļu virs 15 000 eiro tā saņēmējiem nav jāsniedz šādos gadījumos: ja aizdevēju un aizdevuma ņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē - vecāki, bērni, mazbērni, vecvecāki, brāļi, māsas, mazmazbērni, vecvecāki, brāļu un māsu bērni u.tml., ja aizdevējs ir Latvijā vai ārvalstīs reģistrēta kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība, vai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Informācija par kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir pieejama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā www.fktk.lv...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 18.februārī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz noteikt jaunu procesuālo kārtību, kā tiesā tiek izskatītas pārsūdzētās civilprasības, kurās prasījuma summa nepārsniedz 2100 eiro. Šādas pārsūdzības no 1.aprīļa plānots skatīt apgabaltiesā apelācijas kārtībā, piemērojot procedūru, kas ļaus paātrināt lietu izskatīšanu un atsijāt nepamatotās sūdzības. „Jaunā kārtība ir vēl viens solis procesuālās ekonomijas virzienā, kas palīdzēs izskaust Latvijā raksturīgo „tiesāšanos tiesāšanās pēc” un tādējādi taupīt tiesu resursus. Apgabaltiesas skatīs tikai tās lietas, kurās būs saskatāmas pirmās instances kļūdas. Tas būs liels ietaupījums, zinot, cik būtisku tiesu darba daļu veido tieši maza apmēra prasības,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Kā komisijas sēdē norādīja Tieslietu ministrijas pārstāvji, pirmās instances tiesas gadā izskata 12 – 14 tūkstošus maza apmēra prasību, kas veido gandrīz ceturto daļu no rajona (pilsētas) tiesās izskatāmajām lietām. Apelācijas kārtībā vidēji tiek pārsūdzēta desmitā daļa lietu, tādējādi apgabaltiesas gadā vidēji papildus saņems vairāk nekā 1000 maza...

Gatavojoties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē parlamentārajai dimensijai, Saeimas videociklā „Ekspertu viedokļi" sagatavots video sižets ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Ojāru Ēriku Kalniņu. Sižetā skaidrots, ar ko Latvijai nozīmīgs prezidentūras laiks. Latvijas prezidentūra ES Padomē norisināsies 2015.gada pirmajā pusē. Latvija pārņems prezidentūru no Itālijas un nodos to Luksemburgai. Atgādinām, ka Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomes darbu. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā Latvijā norisināsies ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES ministru padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi. Video: Ilgonis Linde, Saeimas Kanceleja

Otrdien, 18. februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti grozījumi Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013. gadam, aktualizējot paveiktos darbus un to rezultātus. Vienlaikus tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013. gadam noteikto uzdevumu īstenošanu 2013. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim. „Ir jāturpina realizēt ekonomikas atjaunošanas un izaugsmes veicināšanas pasākumi, nodrošinot labāku ekonomisko situāciju Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat ir jāveicina atbildīga un ilgtspējīga fiskālā politika, ievērojot stingru fiskālo disciplīnu turpmākajos gados. Līdz šim šādas politikas īstenošana ir attaisnojusies un nodrošinājusi ātrāku finanšu tirgus un investoru uzticības atgūšanu Latvijas kredītspējai un īstenotās ekonomiskās politikas ilgtspējai,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Būtiskākās valsts prioritātes Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā noteikto uzdevumu īstenošanai pārskata periodā saistās ar Eiropas Savienības fondu apguvi, eiro ieviešanas projekta īstenošanu, augstākās izglītības kvalitātes un efektivitātes palielināšanu, sociālās drošības sistēmas pilnveidošanu, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanu, mazo un vidējo...

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji līdz ar eiro ieviešanu aktīvāk sākuši izmantot bezskaidras naudas norēķinus, internetbanku un maksājumu kartes, liecina Swedbank un TNS janvārī veiktais pētījums. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (75%) un uzņēmēju (77%) atzīst, ka pāreja uz eiro viņiem ir bijusi ērta. Janvāra beigās, salīdzinot ar gada pirmajām dienām, samazinājies to iedzīvotāju un uzņēmēju skaits, kuri saka, ka pārejas uz eiro laikā sastapušies ar neērtībām (20% iedzīvotāju, 14% uzņēmēju). Paradumu maiņa Lai pāreja uz eiro nesagādātu neērtības, lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu (attiecīgi 64% un 86%) naudas uzkrājumus turēja bankas kontā, kur tie automātiski konvertējās eiro. Aptaujājot iedzīvotājus par viņu rīcību turpmāk, redzams, ka sešu mēnešu laikā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri no bankomāta naudu izņems tikai nepieciešamības gadījumā (no 42% līdz 55%), palielinājusies apņemšanās veikalos norēķināties tikai ar maksājumu karti (no 32% līdz 43%), pieaugusi arī internetbankas popularitāte (no 35% līdz 39%). Arī uzņēmēji pārejas uz eiro gaitā vēl vairāk novērtējuši...

Otrdien, 18.februārī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Oficiālās elektroniskās adreses koncepciju, ko plānots ieviest 2017.gada 1.janvārī. Koncepcijas mērķis ir rast risinājumu, lai modernizētu un optimizētu iestāžu darbu saziņas jomā ar privātpersonām, nodrošinot iestāžu pakalpojumu pieejamību. Oficiālās elektroniskās adreses koncepcija paredz ieviest elektronisko adresi, kuru valsts pārvaldes iestādes varēs izmantot oficiālai saziņai ar privātpersonām, samazinot drukātu dokumentu un pasta pakalpojumu izmantošanu, kā arī to varēs izmantot privātpersonas saziņai ar valsts pārvaldes iestādēm. Elektroniskās adreses ieviešana nodrošinās ātrāku, ērtāku, drošāku un efektīvāku saziņu starp iestādi un privātpersonām. Elektroniskās adreses lietošana būs obligāta iestādēm un komersantiem. Pārējām Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām personām elektroniskās adreses lietošana nebūs obligāta. Elektroniskā adrese būs arī obligāta, ja juridiska persona vēlēsies no iestādes saņemt elektroniskā formā tādu dokumentu, kas satur personu datus, vai izmantot noteikta veida e-pakalpojumus, kuru izpildes rezultātā personai tiek nosūtīts personas datus saturošs dokuments vai paziņojums. Tāpat elektroniskās adreses...

2014.gada martā sāksies projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā atbalsta saņemšanai par veiktajiem ieguldījumiem zināšanu un tehnoloģiju intensīvajos projektos programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" investīcijas 4.kārtas ietvaros, tāpēc Ekonomikas ministrija aicina komersantus jau savlaicīgi sākt darbu pie projektu gatavošanas. Plānots, ka programmas 4.kārtas ietvaros atbalstīti tiks vismaz 19 projekti, kuru kopējais investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būs vismaz 51 milj. eiro. Iespējams, "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" kopējais finansējums tiks vēl palielināts. Attiecībā uz programmas 3. un 4.kārtas projektu īstenotājiem ir atvieglota finansējuma plūsma, attiecinot kredītiestādes garantijas izmaksas avansa un starpposma maksājumu saņemšanai, kā arī zema riska projektos ļaujot izmaksāt starpposma maksājumus bez kredītiestādes garantijas. Papildus ir pagarināts 4.kārtas maksimālais īstenošanas termiņš līdz 2015.gada 15.novembrim. Tāpat 4.kārtā kravu pārkraušanas un glabāšanas iekārtas, kā arī alus ražošanas iekārtas būs attiecināmas. Programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar...

Labklājības ministrs Uldis Augulis otrdien, 18.februārī, valdībā uzsvēra, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana un gaidāmais elektroenerģijas tarifu sadārdzinājums ir jauns sociālais slogs lielai sabiedrības daļai. Šobrīd nav skaidri zināms atbalsta mehānisms iedzīvotājiem, kā arī paredzētais finansējums nav pietiekams. Tāpēc ir sagatavots protokollēmums apspriešanai valdībā, kas, pirmkārt, noteiktu, ka atbildīgā institūcija par elektroenerģijas cenu sadārdzinājumu kompensācijām ir Ekonomikas ministrija (EM), nevis Labklājības ministrija (LM). Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iekšējo elektroenerģijas tirgu atbildība par elektroenerģijas cenu sadārdzinājumu jāuzņemas EM, paredzot vienkāršāko veidu sniegt atbalstu pašvaldību apstiprinātajām trūcīgajām un maznodrošinātajām personām – elektroenerģijas piegādātājiem, tām no 1. maija samazinot maksu par patērēto elektroenerģiju. Vienlaikus protokollēmums paredz EM nodrošināt grozījumus 2014.gada 21.janvāra Ministru kabineta (MK) noteikumos Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi, nosakot, ka, elektroenerģijas tirgotājs mājsaimniecības lietotājam, par kuru no pašvaldības saņemta informācija par personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam, ikmēneša rēķinā par elektroenerģiju...

Otrdien, 18.februārī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātais "Attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanas pasākumu plāns 2014.-2016. gadam" (plāns). Plāns nosaka veicamos uzdevumus trīs galvenajos rīcības virzienos: attīstības plānošanas sistēma un starpnozaru politikas plānošana, attīstības plānošanas sasaiste ar budžeta plānošanu un ietekmes novērtējumi politikas plānošanā. Par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā iecelta PKC, kam līdz 2017. gada 1.martam uzdots iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu. Mainīgas ārējās vides apstākļos sabiedrības dienaskārtībā esošie jautājumi bieži vien iziet ārpus vienas institūcijas atbildības jomas un spējām piedāvāt atbilstošus risinājumus. Nacionāla līmeņa attīstības prioritāšu īstenošanai nepieciešama saskaņota valsts pārvaldes institūciju darbība, kas ne vienmēr ir viegli īstenojama, pastāvot konkurējošām nozaru interesēm resursu pārdalē. Līdz ar to ir jāpilnveido esošais starpnozaru politikas plānošanas koordinācijas mehānisms, piedāvājot jaunus risinājumus un palielinot PKC institucionālo atbildību un ekspertīzi starpnozaru jautājumu koordinācijā, un izveidojot Nacionālo attīstības padomi, kas nodrošinās valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un novērtēšanu un rosinās strukturālās...

Valsts policijasrīcībā esošie četri pārvietojamie fotoradari savu darbu uz Latvijas ceļiem atsāks pavasarī, kad tiks pabeigta esošo datu bāzu un programmatūras pielāgošana jaunajām likuma prasībām. 2013. gada 26.decembrī stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā. Izmaiņas paredz, ka turpmāk transportlīdzekļa īpašniekam, ja tas nav vadījis transportlīdzekli fotoradara fiksēta pārkāpuma brīdī, ir tiesības lēmumu par administratīvā soda piemērošanu apstrīdēt augstākā iestādē. Likuma grozījumi Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā tika izstrādāti, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru par Satversmes 92. pantam neatbilstošu tika atzīta likuma norma, kas liedza transportlīdzekļa īpašniekam fotoradara fiksētos sodus pārsūdzēt. Tāpat 2014. gada 26.decembrī spēkā stājās grozījumi arī ceļu satiksmes likuma 49. pantā, kas nosaka pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Minētās izmaiņas Ceļu satiksmes likumā sakārto virkni līdz šim neatrisinātu jautājumu, tomēr tas prasa Valsts policijas īpašumā esošo fotoradaru programmnodrošinājuma un informācijas apstrādes pielāgošanu jaunajām prasībām. Tiklīdz šīs izmaiņas tiks veiktas,...

Jauna aptauja, kurā piedalījās 28 000 respondentu, liecina, ka 94 % eiropiešu, kuri ceļo ārpus savas mītnes valsts, nepilnīgi izmanto tādus pakalpojumus kā Facebook, par iemeslu minot mobilo sakaru viesabonēšanas maksu. Eiropas Komisija lēš, ka pašreizējās cenu noteikšanas stratēģijas rezultātā telesakaru uzņēmumu tirgus zaudē aptuveni 300 miljonus lietotāju, un tas negatīvi ietekmē citus uzņēmumus, piemēram, lietotņu izstrādātājus. Līdz ar strauju mobilo sakaru paplašināšanos, jo īpaši mobilo datu izmantošanu, savā valstī viesabonēšanas maksa bijis iemesls tam, ka 47 % aptaujāto nekad citā ES valstī nelieto mobilo internetu,datu viesabonēšana tagad kļuvusi līdz pat 91 % lētāka. Francijā patērētājiem tagad paveras plašas iespējas izmantot viesabonēšanas maksas atcelšanas piedāvātās priekšrocības, un tas pierāda, ka uzņēmumi ir spējīgi piedāvāt telefonpakalpojumu plānus visā ES par vienu cenu.

Lai aktualizētu darba samaksas un darba ražīguma attiecību sarežģīto raksturu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 19.februārī plkst. 11.00 rīko ekspertu diskusiju "Darba samaksa un darba ražīgums". Diskusijas norises vieta - Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, Valdes zālē, 4.stāvā. Diskusijā piedalīsies LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns, ekonomiste Raita Karnīte, LTRK viceprezidents Aigars Rostovskis, LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš un Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs. LBAS eksperti uzskata, ka darba ražīguma un darba samaksas atšķirīgās bāzes ļauj šobrīd Latvijā paaugstināt darba samaksu straujāk, nekā pieaug darba ražīgums. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: "Latvijā darba ražīgums ir salīdzinoši augsts, un darba samaksa, salīdzinot ar darba ražīguma līmeni, ir zema. Tas norāda uz to, ka pārāk ilgi par vienu no tautsaimniecības attīstības instrumentiem ir lietots lēts darbaspēks. Kā sekas tam ir ievērojama darbinieku emigrācija uz citām attīstītām valstīm. LBAS uzskata,...