JAUNUMI

Eiropas Komisija (EK) martā publiskojusi ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (ES). Ziņojums „Eiropas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” (The 2014 EU Justice Scoreboard) ir otrais izdevums pēc kārtas, un tajā analizēts ES dalībvalstu panāktais progress dažādos ar tiesu sistēmas efektivitāti saistītos jautājumos. Ziņojums balstīts uz 2012.gada datiem, tāpēc tas pilnībā neatspoguļo pašreizējo situāciju un dalībvalstu, arī Latvijas, pēdējo tiesu reformu rezultātus. Dokumentā arī uzsvērts, ka nav bijuši pieejami objektīvi un salīdzināmi dati par tiesu sistēmu efektivitāti par visām dalībvalstīm un visos jautājumos. Situācija tieslietu jomā dalībvalstīs salīdzināta trīs jomās - tiesu sistēmas efektivitāte, tiesu sistēmu kvalitāte un tiesu varas neatkarība. Sadaļā „Tiesu sistēmas efektivitāte” pieejams pārskats par tiesvedības ilgumu dalībvalstīs. Ieņemot 11.-13.vietu, Latvija stabili ierindojas ES dalībvalstu reitinga vidusdaļā dažādu kategoriju un sarežģītības lietu izskatīšanā. Salīdzinoši augstākas pozīcijas ieņēmušas mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Vispārējā vērtējumā par lietu (izņemot krimināllietas) izskatīšanas ilgumu Lietuva ierindota 2.vietā, Igaunija - 3.vietā. Civillietu izskatīšanā Lietuva ir pirmā,...

Lai arī mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1 pakāpeniski palielinās, pieaugums nespēj nosegt tēriņu summu, kuru mājsaimniecības norādīja kā nepieciešamu mēneša izdevumu segšanai, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2013.gadā veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma dati. 2012.gadā izdevumu apjoms, kuru mājsaimniecības nosauca kā nepieciešamu ikdienas izdevumu segšanai, bija 399 eiro (280 lati) uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr to rīcībā esošie ienākumi bija tikai 320 eiro (225 lati). 2013.gadā mājsaimniecības uzskatīja, ka nepieciešamo izdevumu segšanai nepieciešams jau 431 eiro (303 lati), kas ir par 32 eiro (23 latiem) jeb par 8% vairāk nekā pirms gada. 2013.gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad, kurš sācies martā un ilgs līdz jūnija beigām. Ienākumu nepietiekamību apstiprina arī atbildes uz jautājumu par to, cik viegli vai grūti mājsaimniecības spēj segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Apsekojuma dati liecina, ka pēdējā gada laikā pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kurām tas izdodas ar lielām grūtībām. Atbilžu sadalījums jautājumā par grūtībām segt nepieciešamos ikdienas...

Aprēķinot 2014./2015. mācību gada pirmā semestra finansējumu pedagogu algām, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nedrīkst atkārtoti pieļaut kļūdas, uz kurām norādījusi Valsts kontrole. To trešdien, 19.marta, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē secināja deputāti, iepazīstoties ar Valsts kontroles (VK) revīzijas „Valsts līdzekļu izlietojuma likumības, lietderība un efektivitāte, nodrošinot pedagogu atlīdzību” rezultātiem. „VK revīzijas rezultāti ir šokējoši. Būtībā jāsecina, ka pedagogu darba samaksa valsts budžetā tiek plānota pavirši un normatīvajiem aktiem neatbilstoši, turklāt pēc valsts budžeta līdzekļu pārskaitīšanas pašvaldībām Izglītības un zinātnes ministrija pilnībā ignorē šo līdzekļu izlietojuma uzraudzību. Manuprāt, tas ir piemērs, kā nedrīkst plānot un izlietot valsts budžeta līdzekļus,” kritiska ir komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa. „Ministrijai ir nopietni jāizvērtē Valsts kontroles secinājumi un jānovērš konstatētās problēmas iespējami īsākā laikā, īpaši ņemot vērā, ka ir sākts darbs pie 2015.gada valsts budžeta izstrādes. Ministrijai jānodrošina, ka 2015.gada pedagogu darba samaksas aprēķins būs caurskatāms, likumīgs un precīzs,” uz nepieciešamību uzsākt aktīvu ieteikumu ieviešanas procesu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 18.martā, izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz pasākumus valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu veicināšanai mūsu valsts tautsaimniecībā, kā arī mazināt šo ieguldījumu riskus. Lai veicinātu otrā līmeņa pensiju fondu investīcijas Latvijā, likumprojekts paredz palielināt īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā. Turpmāk ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā līdzšinējo piecu procentu vietā nedrīkstēs pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 30 procentus no šī fonda neto aktīviem līdzšinējo 10 procentu vietā. Palielinot ieguldījumu limitu, tiks dota lielāka iespēja Latvijā izveidot uz vietējo ieguldījumu plānu līdzekļiem balstītu alternatīvo ieguldījumu fondus, piemēram, meža un lauksaimniecības zemju, energoefektivitātes vai citās Latvijas tautsaimniecībai svarīgās jomās, vienlaikus radot labu potenciālu sasniegt adekvātu ienesīgumu - tādu, kas sniedz atbilstošu atdevi ieguldījumu plānu dalībniekiem, norāda likumprojekta autori. Likuma grozījumi arī paredz no pieciem līdz 10 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem palielināt limitu visu ieguldījumu riska kapitālā, savukārt viena ieguldījuma...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 18.martā, vienbalsīgi nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā Brīvprātīgā darba likuma projektu, kas noteiks brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. "Par šāda likuma nepieciešamību nevienam šaubu nav, par to esam jau vairākkārt uzrunāti no nevalstiskā sektora puses. Taču iepriekš Saeimā iesniegtais likumprojekts radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu un drīzāk veicinātu birokrātisko slogu nekā atvieglotu brīvprātīgo darbu. Tādēļ komisija izveidoja darbu grupu, kas ciešā sadarbībā ar nozaru speciālistiem izstrādāja alternatīvu likumprojektu, kura redakcijai konceptuālu atbalstu sniegušas visas iesaistītās ministrijas. Virzīsim to izskatīšanai Saeimā, starp lasījumiem veicot vēl nepieciešamos precizējumus," norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Savukārt darba grupas vadītāja, komisijas sekretāre Inita Bišofa uzsvēra, ka darbs pie likumprojekta redakcijas ilga gadu, un pauda gandarījumu, ka šajā laikā sākotnējo redakciju izdevies būtiski pilnveidot. Joprojām gan ir atsevišķi jautājumi, uz kuriem atbildes būs jārod likumprojekta izskatīšanas gaitā, piemēram, cik lielā apmērā brīvprātīgo darbu var veikt pašvaldībās un pašvaldību iestādēs,...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 18.martā, izskatīšanai Saeimā otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz noteikt jaunu procesuālo kārtību, kā tiesā tiek izskatītas pārsūdzētās civilprasības, kurās prasījuma summa nepārsniedz 2100 eiro. Šādas pārsūdzības no 1.aprīļa plānots skatīt apgabaltiesā apelācijas kārtībā, piemērojot procedūru, kas ļaus paātrināt lietu izskatīšanu un atsijāt nepamatotās sūdzības. Jaunā kārtība ir vēl viens solis procesuālās ekonomijas virzienā, kas palīdzēs izskaust Latvijā raksturīgo „tiesāšanos tiesāšanās pēc” un tādējādi taupīt tiesu resursus. Apgabaltiesas skatīs tikai tās lietas, kurās būs saskatāmas pirmās instances kļūdas. Tas būs liels ietaupījums, zinot, cik būtisku tiesu darba daļu veido tieši maza apmēra prasības, iepriekš norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Pirmās instances tiesas gadā izskata 12 - 14 tūkstošus maza apmēra prasību, kas veido gandrīz ceturto daļu no rajona (pilsētas) tiesās izskatāmajām lietām. Apelācijas kārtībā vidēji tiek pārsūdzēta desmitā daļa lietu, tādējādi apgabaltiesas gadā vidēji papildus saņems vairāk nekā 1000 maza apmēra civilprasības. Vienlaikus tiks...

Turpmāk darba devējiem, organizējot darbus augstumā, būs jāievēro jaunās darba aizsardzības prasības, kas papildus jau spēkā esošajām noteiktas precīzākas un skaidrākas, kā arī jāievēro prasības lietojamam darba aprīkojumam, tādējādi garantējot gan lielāku drošību strādājošajiem, gan mazinot nelaimes gadījumu skaitu. Minētās prasības stāsies spēkā no 2014.gada 1.septembra, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz otrdien, 18.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi "Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā", kā arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā". Darba devējiem, novērtējot darba vides riskus un, nosakot augstumā veicamos darbus un piemērotākos līdzekļus drošu apstākļu radīšanai (t.sk. kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus), jānosaka arī darbi, kas saistīti ar paaugstinātu bīstamību (augstkāpēja darbs un industriālā alpīnista darbs). Veicot paaugstinātas bīstamības darbus, darba devējam būs jāaizpilda norīkojuma veidlapa. Tajā būs jānorāda gan darba izpildē iesaistītie nodarbinātie, gan izsniegtie aizsardzības līdzekļi un veicamie organizatoriskie un tehniskie aizsardzības pasākumi. Šāda norīkojuma mērķis...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju, kopējais darbavietu skaits 2013. gada beigās, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni, ir palielinājies par 16,5 tūkst. jeb 1,9%. Ņemot vērā salīdzinoši augsto bezdarbu, lielākā daļa no jaunām darbavietām (16.3 tūkst.) tika aizpildītas un brīvo darbavietu skaits palielinājies vien par 0,2 tūkstošiem, informē Normunds Ozols, Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Vienlaikus, jāatzīmē, ka brīvo darba vietu pieauguma tempi bija straujāki nekā aizņemto darbavietu pieaugums, kas zināmā mērā norāda uz uzņēmumu aizvien pieaugošajām grūtībām aizpildīt vakances.Darbavietu pieaugumu galvenokārt noteica darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā. Aizņemto darbavietu skaits privātajā sektorā 2013.gada 4.ceturkšņa beigās palielinājās par 2,8% jeb 15,4 tūkst., salīdzinot ar 2012.gada atbilstošo periodu. Vienlaikus sabiedriskajā sektorā aizņemto darbavietu skaits pieaudzis vien par 0,8 tūkst. jeb 0.3%.Starp tautsaimniecības nozarēm būtiskākais darbavietu pieaugums gada griezumā bija būvniecības nozarē (3,5 tūkst. darbavietu), veselības un sociālās aprūpes nozarē (2,6 tūkst. darbavietu), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (2,2...

Otrdien, 18.martā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2013.gada 12.marta noteikumos Nr. 139 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" . Grozījumi atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz palielināt īpašā atbalsta kopējo pieejamo apmēru un nosacījumus jaunam īpašā atbalsta veidam par liellopiem. Tāpat grozījumi paredz pārtraukt atsevišķo maksājumu par cukuru un atcelt prasību, kas noteica, ka vienoto platībmaksājumu (VPM) var saņemt tikai par lauksaimniecības zemi, kas 2003. gada 30.jūnijā bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī. Grozījumi atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka papildu esošajiem īpašā atbalsta veidiem šajā gadā tiek ieviests jauns īpašais atbalsts par liellopiem. Atbalsta mērķis ir saglabāt liellopu gaļas ražošanu, veicinot liellopu nobarošanu un gaļas ieguvi Latvijā. Kopējā atbalsta summa atbalstam paredzēta 2,6 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka turpmāk VPM varēs saņemt par ikvienu lauksaimniecības zemes hektāru, kurš būs labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, grozījumi paredz iespēju lauksaimniekam lauku reģistrā iekļaut arī jaunus...

Valdība vienojusies precizēt samaksas kārtību par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu tiem vecākiem, kuru bērni atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās vai audžuģimenēs, informē Labklājības ministrija. To paredz otrdien, 18.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru. Tie stāsies spēkā 2014.gada 1.aprīlī. Turpmāk par ārpusģimenes aprūpi būs jāmaksā ne tikai tiem vecākiem, kuriem ir atņemtas bērna aprūpes tiesības, bet arī vecākiem, kuriem ar tiesas spriedumu ir atņemtas aizgādības tiesības, ko paredz grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Maksājumi nebūs jāveic gadījumos, ja bērns mātei piedzimis dzimumnozieguma rezultātā, bērna māte atzīta par cietušo kriminālprocesā un bērns nodots ārpusģimenes aprūpē uzreiz pēc dzimšanas. Tāpat nebūs jāmaksā gadījumos, ja bērna vecāks atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, vecākam ir ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ. Par ārpusģimenes aprūpi nebūs jāmaksā arī vecākiem, kuri iesaistās...

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēta valsts amatpersona par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisīja smagas sekas, kā arī par svešas mantas iegūšanu ar viltu (krāpšana) lielā apmērā un par dienesta viltojumu. Saskaņā ar lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības apsūdzētā valsts amatpersona ilgstoši - laika periodā no 1995.gada līdz 2012.gadam - fiktīvi noformēja darbā dažādos laika periodos septiņus darbiniekus, kuriem tika aprēķināta darba samaksa, kuru piesavinājās apsūdzētā valsts amatpersona. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas, 177.panta trešās daļas un 327.panta otrās daļas. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izbeigts kriminālprocess arī pret citu valsts amatpersonu uz nereabilitējošiem apstākļiem - sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos par 1995.gadā izdarīta nozieguma atbalstīšanu. Krimināllieta nodota Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai izskatīšanai pēc būtības. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Bezmaksas juridisko konsultāciju nedēļā, kas visā Latvijā Advokatūras dienas ietvaros notika no 10.-14.martam, zvērināta advokāta padoms Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk bijis nepieciešams ģimenes tiesību, saistību tiesību un mantojuma tiesību jomā. Nākamās pieprasītākās tiesību jomas ir nekustamā īpašuma un būvniecības tiesības, īres tiesības, lietu tiesības, krimināltiesības, darba tiesības un maksātnespējas process. Katrs no 125 advokātiem, kuri šogad iesaistījās bezmaksas konsultāciju nedēļā, vidēji snieguši 10 konsultācijas, bet lielākais viena advokāta sniegto konsultāciju skaits bijis 45. "Tas ir tikai loģiski, ka cilvēkiem visaktuālākie ir jautājumi, kas skar viņu personisko dzīvi un darbu. Ilgi nerisināti īpašuma, kopīpašuma jautājumi, laulības šķiršanas un mantas sadales nesaskaņas, savukārt, rada citas problēmas. Taču, lai šos un citus jautājumus atrisinātu, ne vienmēr ir jāiet tiesāšanās ceļš. Bieži vien pietiek tikai ar vienu konsultāciju, lai rastu vienkāršāko risinājumu un cilvēkam palīdzētu," skaidro zvērināta advokāte Dana Rone, viena no konsultāciju nedēļas organizatorēm. Konsultāciju laikā secināts, ka daļa iedzīvotāju, kuriem ir trūcīgas personas statuss, joprojām...

Ceturtdien, 13.martā, lidostā "Rīga" robežsargi robežkontroles laikā tieši pirms lidojuma bija spiesti liegt izceļošanu uz Īriju un Lielbritāniju trīs nepilngadīgajiem Latvijas jauniešiem, jo pusaudži nevarēja uzrādīt vecāku notariāli apliecinātas piekrišanas patstāvīgai izceļošanai no valsts. Martā robežkontroles punktos konstatēti jau septiņi gadījumi, kad pusaudži patstāvīgi plānoja izceļot no valsts, bet nevarēja uzrādīt vecāku notariāli apliecinātas piekrišanas. Robežsardze atgādina, ka Latvijas valstspiederīgajiem bērniem līdz 18 gadu vecumam, vieniem pašiem, izceļojot ārpus Šengenas zonas valstīm - Baltkrieviju, Krieviju u.c. valstīm, t.sk. Īriju un Lielbritāniju ir jāuzrāda vismaz viena vecāka notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts. Šo kārtību nosaka Latvijas Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumi Nr. 721 "Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu". Lai nesabojātu atpūtu un tikšanās prieku gan sev, gan tuviniekiem atcerieties par bērnu ceļošanas kārtības nosacījumiem. Un arī tikpat kā pieaugušajiem, bet tomēr vēl bērniem - 15., 16. un 17.gadīgajiem jauniešiem laicīgi pie notāra noformējiet vecāku piekrišanu vieniem pašiem...

GRĀMATVEDĪBA Jaunās tehniskās prasības elektroniskajiem kases aparātiem un kases sistēmām Ministru kabinets 2014. gada 11. februārī pieņēma jaunus noteikumus “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (stāsies spēkā 2015. gada 1. jūlijā) un “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” (stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas un publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis). Minētie noteikumi aizstāj spēkā esošos noteikumus ar identiskiem nosaukumiem: – 2007. gada 2. maija noteikumus Nr. 282 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”; ‑ 2007. gada 20. februāra noteikumus Nr. 133 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Kontroles metodikas un atbalsta daļas galvenais nodokļu inspektors HELMUTS BUŠS rakstā BILANCĒ plašāk aplūko jautājumus, kas saistīti tieši ar jaunajām tehniskajām prasībām, izskaidrojot šo prasību nepieciešamību un būtību, spēkā stāšanās kārtību, kā arī iezīmējot...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka tām fiziskajām personām, kuras līdz 2013.gada 31.decembrim ir saņēmušas aizdevumu un aizdevuma neatmaksātā daļa no viena aizdevēja minētajā datumā pārsniedz 15 000 eiro vai tā ekvivalentu citā valūtā, līdz 2014.gada 30.jūnijam par to ir jāsniedz informācija VID. Neatmaksātā aizdevuma daļa tā saņēmējam ir jādeklarē tikai gadījumā, ja tas saņemts no personas vai iestādes Latvijā vai ārvalstīs, kurai nav speciālas atļaujas (licences) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Informācija par neatmaksāto aizņēmuma daļu virs 15 000 eiro tā saņēmējiem nav jāsniedz šādos gadījumos: ja aizdevēju un aizdevuma ņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē - vecāki, bērni, mazbērni, vecvecāki, brāļi, māsas, mazmazbērni, vecvecāki, brāļu un māsu bērni u.tml.,sūtot uz e-pasta adresi [email protected] ar drošu elektronisko parakstu. Ja VID konstatēs, ka fiziska persona, uz kuru attiecas minētie kritēriji, līdz 2014.gada 30.jūnijam nav deklarējusi neatmaksāto aizdevuma daļu, tad aizdevuma neatmaksātā daļa tiks pielīdzināta gūtam ienākumam un...