JAUNUMI

Valdība atbalstījusi nolīguma noslēgšanu, kas izveidos tiesisku pamatu regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai starp Latviju un Apvienoto Arābu Emirātiem. To paredz otrdien, 11.martā, Ministru kabinetā (MK) apstiprinātais likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. Tas vēl jāratificē abu valstu parlamentiem. Nolīgums nosaka Latvijas un Apvienoto Arābu Emirātu aviokompāniju tiesības, atrunā regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kādi jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulāros pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Apvienoto Arābu Emirātiem. Nolīgums paredz pasažieru un kravu gaisa pārvadājumu veikšanas vispārējos principus, nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulārās gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus. To pieņemot, pasažieriem būs atvieglotas iespējas nokļūt Apvienotajos Arābu Emirātos un tādējādi uzlabosies arī pakalpojumu tirdzniecības bilance. Likumprojekts sagatavots atbilstoši valdības deklarācijā noteiktajam - attīstīt lidostu "Rīga" kā rentablu un konkurētspējīgu Eirāzijas nozīmes lidojumu centru, veicinot gan pasažieru, gan kravu...

Eiropas Komisija vakar, 12. martā, iepazīstināja ar savu nākotnes redzējumu par Eiropas Savienības (ES) tieslietu politiku. Četrus gadus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas tiesiskuma telpas izveide ir strauji progresējusi. Komisija ar likumdošanu tiesiskuma jomā ir mazinājusi birokrātiju pilsoņiem un uzņēmumiem, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanos un vienkāršotu praktisku jautājumu kārtošanu pilsoņiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties. Komisijas turpmākais mērķis ir darīt vēl vairāk, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu pilnībā darboties spējīgu kopējo Eiropas tiesiskuma telpu, kas pamatosies uz uzticēšanos, mobilitāti un izaugsmi. 2014.gada beigas iezīmēs jaunu pavērsienu ES tieslietu politikā, - 2014.gada 1.decembrī noslēgsies Eiropadomes piecu gadu Stokholmas programma un ar to saistītais Komisijas rīcības plāns (IP/10/447), kurā noteiktas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas prioritātes. Noslēgsies arī Lisabonas līgumā paredzētais pārejas posms attiecībā uz tiesiskuma telpu. Tādējādi tiks atcelti pašreizējie ierobežojumi attiecībā uz Eiropas Savienības Tiesas īstenoto juridisko kontroli un Komisijas īstenoto Līguma piemērošanas uzraudzību saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību...

Zemkopības ministrija (ZM) ir pasūtījusi pētījumu par platībmaksājumu reformu un tās ietekmes novērtējumu Latvijā, lai noskaidrotu lauksaimniekiem un lauksaimniecībai kopumā izdevīgāko ES lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēmas modeli jaunajā programmēšanas periodā (2014.-2020.gadā). Ar pētījuma rezultātiem jau iepazīstinātas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas. Balstoties uz vairākām izvēles iespējām, kā ieviest tiešo maksājumu sistēmu un paredzamo mazāk labvēlīgo apvidu maksājumu sistēmu jaunajā programmēšanas periodā, pētnieku grupa izanalizējusi platību maksājumu ieviešanas dažādo scenāriju iespējamo ietekmi uz zemes tirgu, dažādu lieluma un specializācijas saimniecībām, kā arī uz lauksaimniecības nozari kopumā. Tika izvēlēti pieci iespējamie platībmaksājumu modeļi. Scenāriju kvalitatīvā un kvantitatīvā analīze veikta, izmantojot Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju un Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkla datus. ZM speciālisti uzsver, ka katrs scenārijs ir atkarīgs no saimniecības specializācijas, lieluma, ražošanas intensitātes, vēsturiskajiem rādītājiem un citiem ietekmējošajiem faktoriem. Tomēr lauksaimnieku sabiedrībai tuvākajā laikā ir jāvienojas, kuru no Latvijas lauksaimniecības attīstības scenārijiem izvēlēties. Pētījumu veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētnieku grupa...

Jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā reģistrēti uzņēmumi tiek aicināti piedalīties Ilgtspējas indeksā, novērtējot savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni piecās jomās - stratēģijā, tirgus attiecībās, darba vidē, vidē un sabiedrībā. Uzņēmumi reģistrēties Ilgtspējas indeksam var līdz 17.martam, aizpildot pieteikuma anketu interneta vietnē www.ilgtspejasindekss.lv. Ilgtspējas indeksa dalībniekiem ir iespēja savu sniegumu novērtēt atbilstoši starptautiski atzītiem kritērijiem un iegūt individuālas ekspertu rekomendācijas, kuras palīdzētu attīstīt uzņēmējdarbības praksi un sekmīgāk integrēt korporatīvās atbildības principus biznesa stratēģijā. "Pēdējos mēnešus viena no apspriestākajām un vērtētākajām nozarēm Latvijā ir bijusi būvniecības nozare. Zolitūdes traģēdija izgaismoja aktuālās Latvijas problēmas, akcentējot uzņēmumu atbildību pret darbiniekiem un pievēršot pastiprinātu uzmanību uzņēmumu atbildībai pret saviem klientiem, piegādātājiem, kā arī uzņēmējdarbības vidi kopumā. Lai gan pagājušajā gadā Ilgtspējas indeksā piedalījās vairāki būvniecības nozari pārstāvoši uzņēmumi, šogad neviens no nozares uzņēmumiem vēl nav pieteicies atklāti novērtēt vietējā tirgū īstenoto uzņēmējdarbības praksi. Arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kurām būtu jārāda piemērs privātajiem uzņēmumiem,...

14.martā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Lielajā zālē, Vaļņu ielā 2, Rīgā notiks starpresoru forums "Pieaugušo izglītības kvalitāte un tās nodrošinājums". Forums tiek organizēts IZM īstenotā Eiropas Komisijas (EK) projekta "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā" ietvaros (granta lēmuma numurs 2012-3753/001-001). Neskatoties uz centieniem uzlabot izglītības sistēmas kvalitāti, publiskajā telpā joprojām pastāv uzskats, ka pēdējo gadu laikā nekas īsti nav mainījies. Minēto vērtējumu lielākoties nosaka personīgā pieredze un sabiedrībā dominējošais viedoklis, ka "izglītībā viss ir slikti". Forumā par pieaugušo izglītības kvalitāti un tās nodrošinājumu informēs neatkarīgā eksperte Dr. paed. Andra Fernāte. Pieaugušo izglītību Nacionālā attīstības plāna 2020 mērķu kontekstā skaidros Starpresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. Pieaugušo izglītības kvalitātes nodrošināšanas praksei pievērsīsies Andra Šenberga, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājas vietniece, Licencēšanas un reģistru departamenta direktore. Paneļdiskusijā ministriju amatpersonas, reģionu un pašvaldību pārstāvji, pieaugušo izglītotāji un sociālie partneri spriedīs par to, kas var uzlabot izglītības kvalitāti - lielāks finansējums, pasniedzēju kompetence, izglītības programmu...

Iestājoties pavasarim, Valsts vides dienests (VVD) aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā. VVD lūdz iedzīvotājus būt vērīgiem un, ja iespējams, konstatējot piesārņojumu, fiksēt pārkāpuma izdarītāju un nekavējoties informēt atbildīgās iestādes. Informāciju par patvaļīgu atkritumu izmešanu dabā iespējams nodot pašvaldības policijā un citām pašvaldības atbildīgajām iestādēm, kā arī ziņot VVD Daugavpils, Jelgavas, Madonas, Lielrīgas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils reģionālajām vides pārvaldēm. VVD atgādina: katrs zemes īpašnieks ir atbildīgs par savas teritorijas sakopšanu. Kā arī likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 2.punkts nosaka pašvaldības atbildību savas administratīvās teritorijas labiekārtošanas un sanitārās tīrības nodrošināšanā, tajā skaitā arī atkritumu savākšanas un izvešanas kontroles veikšanu. Iestājoties pavasarim, VVD ikdienu saņem sūdzības par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā un aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem pret dabu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka ir aktualizēts aktualizēto metodiskais materiāls "Kases aparāti un kases sistēmas". Ar metodisko materiālu var iepazīties: "Kases aparāti un kases sistēmas". Tāpat VID vēš uzmanību, ka šodien, 12. martā, Valsts prezidents izsludinājis Saeimā 27.februārī pieņemtos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Saskaņā ar grozījumiem juridisks spēks nodokļu administrācijā elektroniski iesniegtajām deklarācijām būs arī tad, ja tās nebūs elektroniski parakstītas. Vairāk par grozījumiem lasīt: Nodokļu deklarācijas varēs nodot bez elektroniskā paraksta

Lai veicinātu diskusiju un savstarpējo sadarbību, labklājības ministrs Uldis Augulis otrdien, 11.martā, tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem. Puses vienojās kopīgi rast kompromisu jautājumā par iespējamām izmaiņām Darba likumā saistībā ar virsstundu apmaksu un arodbiedrības biedru atlaišanu. Par vairākiem jautājumiem saistībā ar Darba likumu līdz šim ir ļoti sekmīgi izdevies rast kompromisu, kas atbilstu gan darba devēju, gan darbinieku interesēm. Tomēr jautājumā par iespējamām izmaiņām virsstundu darba apmaksā un arodbiedrības biedru darba uzteikumā sociālie partneri nevar nonākt pie vienota risinājuma. Pašlaik arodbiedrības uzskata, ka par nostrādātajām virsstundām ir jāpiemaksā tikpat, cik par pamatlaiku, proti, 100% apmērā. Savukārt darba devēji pārliecināti, ka par virsstundām jāmaksā uz pusi mazāk jeb 50% apmērā, vai arī to varētu kompensēt, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku. Lai aktīvāk virzītos uz rezultātu, sarunas laikā iesaistītās puses vienojās sniegt priekšlikumus sabalansēta mehānisma izstrādei, lai darba devēji varētu elastīgāk plānot savu laiku un finanses,...

Lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 11.martā, konceptuāli atbalstīja Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma projektu, kas mazumtirgotājiem aizliegs piemērot noteiktas prasības preču piegādātājiem. Šis likums mazumtirgotājiem noteiks gan norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, gan atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem, kā arī virkni prasību, lai aizsargātu ražotājus no negodprātīgiem tirgotājiem, informē komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Vairāki deputāti komisijas sēdē uzsvēra likuma nepieciešamību, jo daudzi veikali vēl joprojām piemēro ļoti neizdevīgus noteikumus ražotāju piegādātajām precēm, kā rezultātā nauda pie vietējā ražotāja, it īpaši par pārtiku, nonāk ļoti vēlu. Šim likumam būtu jāizskauž negodīgi maksājumi par veikalu plauktos noliktajām precēm, norādīja komisijas deputāti. Jaunais regulējums noteiks, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu. Norēķinu termiņš, piemēram, par piegādātajiem svaigajiem dārzeņiem, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 10 dienām, tiks uzskatīts par nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 20 dienas no preču piegādes...

Vakar, 11.martā, valdībā apstiprinātie „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumos Nr.445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts”” aktualizē studējošo un studiju kredīta no valsts budžeta līdzekļiem dzēšanas kārtību. Grozījumi gan paredz, ka tiesības uz studējošā kredīta daļēju dzēšanu būs no bērna astotās dzīves dienas, gan uzlabo pedagogu studiju kreditēšanas sistēmu, gan vieš citas izmaiņas. Turpmāk tiesības pretendēt uz studējošā kredīta daļēju dzēšanu sakarā ar bērna piedzimšanu būs no bērna astotās dzīves dienas. Līdzšinēji MK noteikumos Nr.445 „Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” nebija noteikts, no kuras bērna dzīves dienas rodas tiesības pretendēt uz kredīta dzēšanu. Saskaņā ar pastāvošo kārtību, ja kredīta ņēmējam vai viņa laulātajam kredīta saņemšanas vai tā atmaksas laikā piedzimst bērns, pēc augstskolas beigšanas kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem – 30 procentu apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Attiecībā uz studiju kredītiem viesti uzlabojumi pedagogu studiju...

Saskaņā ar otrdien, 11. martā, Eiropas Parlamentā (EP) pieņemtajiem ierosinājumiem, uzņēmumu un fondu galīgie īpašnieki būs jānorāda ES dalībvalstu publiskajos uzņēmumu reģistros, tādējādi atjauninot direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, lai apgrūtinātu noziedzīgu darījumu slēpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Deputāti prasa bankām, auditoriem, nekustamā īpašuma aģentiem un kazino būt piesardzīgākiem attiecībā uz klientu veiktiem aizdomīgiem naudas pārskaitījumiem. "Šī diena nes labas ziņas iedzīvotājiem, kas vēlas ievērot likumu, bet diezgan sliktas ziņas noziedzniekiem", piebilda ziņotājs no Ekonomikas un monetāro lietu komitejas Krišjānis Kariņš (EPP, Latvija). Saskaņā ar deputātu grozījumiem direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, centrālajiem publiskajiem reģistriem būs jādara zināma informācija par galīgajiem labuma guvējiem. Tas attieksies uz visu veidu juridiskajām struktūrām, cita starpā, uzņēmumiem, fondiem, pārvaldītājsabiedrībām un trastiem. Uzņēmumu reģistriem dalībvalstīs būs jābūt savstarpēji savienotiem un publiski pieejamiem, "iepriekš ar vienkāršu reģistrāciju tiešsaistē identificējot personu, kas vēlas piekļūt informācijai", prasa deputāti. Tomēr deputāti arī iekļāva noteikumus ar mērķi...

Valdība otrdien, 11.martā, apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos noteikumus „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumos Nr.352 „Noteikumi par veterinārajai kontrolei nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts robežkontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās””. Grozījumi ļaus komersantiem, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību pārtikas apritē un tirdzniecībā, samazināt robežkontrolei iesniedzamo dokumentu skaitu, no trešajām valstīm ievedot noteiktus pārtikas produktus, bet datorizētās sistēmas TRACES (Trade Control and Expert System, kas ir Kopienas datorizēta sistēma) izmantošana ļaus vienkāršot procedūru gan uzņēmējiem, gan kompetentajai iestādei. Patlaban dati par noteiktu pārtikas produktu kontroli, kuri varētu būt inficēti ar aflatoksīniem (piemēram, no Ganas un Indijas importēti zemesrieksti, no Indijas - okra un karija lapas un no Nigērijas - arbūzu sēklas), tiek ievadīti divās sistēmās: TRACES sistēmā - kopējā ievešanas dokumenta (KID) izsniegšanai par noteikto produktu kontroli un SRDOK (PVD datorizētā sistēmā, ko izmanto robežkontroles uzskaitei) - visu importējamo kravu uzskaitei un robežkontroles dokumenta izsniegšanai...

Tieslietu ministre Baiba Broka un Tieslietu ministrijas vadība pauž neizpratni par sabiedrībai ļoti būtisku un neatliekamu grozījumu Krimināllikumā izņemšanu no Saeimas dienas kārtības. Š.g. 6. martā Saeimas plenārsēdē deputāti no dienas kārtības izņēma divus nozīmīgus likumprojektus(*), kas paredz izdarīt vairākus būtiskus grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar vardarbības novēršanu ģimenē, kriminālatbildības pastiprināšanu dzimumnoziedzniekiem, kā arī tā dēvēto „legālo narkotiku” aprites kriminalizāciju. Saeimā galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz personu pret vardarbību aizsargāt arī civilprocesa ietvaros, mājokli pametot varmākam, nevis viņa upuriem. Izmaiņas ievieš būtiskus jauninājumus, kas palīdzēs cīņā ar vardarbību ģimenē. Līdz tiesas lēmumam par pagaidu aizsardzību cietušajai vai apdraudētajai personai policija pēc mājsaimniecības izsaukuma varēs pieņemt lēmumu nekavējoties nošķirt varmāku no sava upura. Līdz ar to uz nenoteiktu laiku ir aizkavēta jauna Krimināllikumu 168.1 panta spēkā stāšanās, kurā paredzēta kriminālatbildība par ļaunprātīgu nolēmuma par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu nepildīšanu. Tādējādi, stājoties spēkā tiesiskajam regulējumam par varmāku nošķiršanu no upuriem,...

Eiropas Parlaments (EP) otrdienas, 11. marta, balsojumā noraidīja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu regulai par augu reproduktīvā materiāla audzēšanu un izplatīšanu, tā saukto "Sēklu regulu", pamatojoties bažās par to, ka tā piešķirtu EK neierobežotu ietekmi un neatstātu ES dalībvalstīm pilnvaras pielāgot noteikumus savām vajadzībām. Pirms balsojuma deputāti bija saņēmusi EK atteikumu atsaukt sākotnējo regulas priekšlikumu un iesniegt uzlabotu variantu. Deputāti noraidīja Komisijas priekšlikumu ar 650 balsīm par un 15 pret. "Šodienas balsojums parāda, ka Parlamentu būtiski neapmierina Komisijas priekšlikumu, kas nesasniedza izvirzītos pamatmērķus, proti, vienkāršot noteikumus un veicināt inovāciju. Deputāti pauda arī nopietnas bažas, piemēram, par 12 šajā jomā spēkā esošo direktīvu apvienošanu vienā regulā, kas tieši jāpiemēro dalībvalstīs, tādējādi neatstājot tām iespēju pielāgot noteikumus savām vajadzībām", pēc balsojuma teica EP Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs Paolo De Castro (S&D, Itālija). "Tā kā EP deputātiem ir koplēmuma tiesības ar Padomi šajā jomā, mēs vēlamies uzņemties pilnu atbildību un tāpēc nedrīkstam pieņemt sasteigtus lēmumus par šo...

Otrdien, 11. martā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010. gada 9. februāra noteikumos Nr. 123 „Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei”, kas precizē veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei. Izmaiņas noteikumos izstrādātas, lai samazinātu administratīvo slogu svaigpiena pircējam un ar datubāzes palīdzību nodrošinātu svaigpiena kvalitātes rādītāju automātisku aprēķināšanu. Prasības svaigpiena kvalitātes rādītājiem netiek mainītas. Izmaiņas noteikumos paredz pilnveidot Lauksaimniecības datu centra (LDC) vienoto svaigpiena kvalitātes elektronisko datubāzi, kas turpmāk veiks neatkarīgu un objektīvu baktēriju kopskaita un somatisko šūnu skaita vidējo ģeometrisko rādītāju aprēķinu svaigpienam, pamatojoties uz visu laboratorijā iesūtīto obligāto un oficiālo svaigpiena paraugu analīžu rezultātiem. Izmaiņas noteikumos svaigpiena pircējam dos iespēju iepirkt tikai kvalitatīvu svaigpienu, kā arī būtiski samazināsies administratīvais slogs. Turpmāk svaigpiena pircējam nebūs vairs jāaprēķina baktēriju kopskaita un somatisko šūnu skaita vidējais ģeometriskais rādītājs un neatbilstību gadījumā nebūs pienākums par to ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), jo PVD būs pieejama informācija LDC...