JAUNUMI

Lielākā daļa jeb 77% valsts iedzīvotāju ir informēti par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, sākot no 2014.gada aprīļa, liecina AS "Sadales tīkls" aptaujas dati. Atbalstu konkurencei un elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām izteikuši 67% respondentu, turklāt 48% ir gatavi paši meklēt informāciju par tirgotājiem un to piedāvājumiem. Zīmīgi, ka tikai 4% ir dzirdējuši mītu, ka, mainot elektrības tirgotāju, esot jāmaina arī elektrības vadi un skaitītāji. Aptaujas rezultāti rāda, ka pastāv sakarība starp respondentu vecumu un informētību par elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Palielinoties vecumam, pieaug iedzīvotāju informētība un otrādi - tā sarūk jaunākiem respondentiem. Jāuzsver, ka iedzīvotāju vēlme izmantot brīvā tirgus priekšrocības ir augsta. Vairāk nekā puse (55%) respondentu apsver iespēju nomainīt savu pašreizējo elektroenerģijas tirgotāju, katrs trešais (30%) vēl nav izlēmis par savu gaidāmo rīcību un tikai 15% šādu iespēju neapsvērtu. Turklāt 48% iedzīvotāju ir gatavi paši meklēt informāciju par elektrības tirgotājiem laikā, kad būs iespēja brīvi izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju. 29% gaidīs, kad viņus uzrunās...

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa nosūtījuši vēstuli ātro kredītu kompānijām un tos pārstāvošajām asociācijām, aicinot nepiemērot līgumsodus gadījumos, kad patērētāju maksātspēja nav izvērtēta vai tā izvērtēta nepietiekami. "Protams, ikvienam cilvēkam, ņemot kredītu, pašam arī ir jāapzinās sava spēja kredītu atmaksāt. Tomēr kredītu devējiem ir pienākums objektīvi un rūpīgi izvērtēt klientu maksātspēju, lai pēc iespējas novērstu situācijas, kad patērētāju rīcībā nav pietiekamu ienākumu kredītsaistību pildīšanai. Diemžēl arvien biežāk saņemam patērētāju sūdzības par ātro kredītu kompāniju darbību, kuras nav izvērtējušas cilvēku reālo maksātspēju. Par šiem gadījumiem atbildība jāuzņemas arī pašām kompānijām, nepiemērojot līgumsodus vai nevēršot citas sankcijas pret cilvēkiem, kuri nespēj šīs saistības nokārtot laikā," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Kā kliedzošākos piemērus no saņemtajām sūdzībām varam minēt gadījumus, kad patērētājam, kura ikmēneša ienākumi nepārsniedz Ls 130, ir izsniegti vairāk par 10 kredītiem, vai patērētājam, kura ikmēneša ienākumus veido invaliditātes pensija Ls 60 apmērā, ir izsniegts...

Otrdien, 17.decembrī Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības koncepciju 2013.-2018.gadam, kas paredz vairākus vērienīgus plānus sekmīgākai robežas sargāšanai. Latvijas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcija izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) politikas instrumentu attīstību, moderno tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu, jaunus izaicinājumus valsts robežu drošībai, potenciālus draudus valsts iekšējai drošībai un integrētu pieeju valsts robežu pārvaldībai. Latvijas robežas integrētas pārvaldības koncepcija turpmāk īstenojama piecos līmeņos - robežkontrole; pārrobežu noziegumu atklāšana un izmeklēšana; četrpakāpju pieejas kontroles modelis; starpinstitūciju sadarbība robežu pārvaldībai un starptautiskā sadarbība; valsts robežas integrētas pārvaldības koordinācija, tiesību aktu pilnveidošana, cilvēkresursu pārvaldība un pretkorupcijas pasākumi. Līdzdarbojoties ES politikas iniciatīvās, Latvija atbalstīs pieeju, ka pie ES ārējām robežām nākotnē ir vajadzīga modernāka un efektīvāka ceļotāju un kravu plūsmu pārvaldība, kas balstās uz jauno tehnoloģiju izmantošanu. Valdība atbalstījusi izstrādātās koncepcijas pirmo risinājuma variantu, kas paredz 48 pasākumus sekmīgākai robežas apsargāšanai, piemēram, jaunas robežkontroles informācijas sistēmas izstrādi, biometrisko vīzu...

Ar jauno gadu nebanku kredītdevēji, ievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apstiprinātās vadlīnijas, daudz stingrāk vērtēs klientu maksātspēju. Jaunā kārtība precīzi nosaka informācijas apjomu un saturu, kas nebanku kredītdevējam pirms aizdevuma izsniegšanas jāprasa no kredītņēmēja. Tāpat tā skaidri nosaka principus un darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu pienācīgu klientu maksātspējas vērtēšanu. "Lai gan atsevišķas prasības jaunajā kārtībā uzskatām par nedaudz pārspīlētām un, iespējams, nesamērīgām izsniegtajai kredīta summai, tomēr kopumā ir izdarīts apjomīgs darbs, lai vienotos par skaidriem principiem pienācīgai klientu maksātspējas vērtēšanai nebanku kreditēšanas nozarē. Ņemot vērā jauno kārtību un asociācijas izveidoto sistēmu datu apmaiņai par klientu aktīvajām saistībām, uzskatām, ka ir atrisinātas problēmas saistībā ar klientu maksātspējas vērtēšanu," domā Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Asociācija aicina klientus būs saprotošiem un ievērot jaunās prasības, korekti sniedzot informāciju. Asociācija prognozē, ka jaunā kārtība var atstāt negatīvu ietekmi uz izsniegto kredītu apjomu, tomēr nozares uzņēmumi uzskata, ka tā ir nepieciešama kvalitatīvai un ilgtspējīgai...

Viens no būtiskajiem parlamenta uzdevumiem sociālajā jomā nākamā gada pirmajā pusē būs darbs pie likumprojektiem, kuri paredz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā, sasaistot valsts apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. "Šī ideja gaisā virmo jau ilgāku laiku, un beidzot tā guvusi savu ietvaru arī likumprojektos, kas Saeimā atbalstīti pirmajā lasījumā. Jāatzīst gan, ka obligātā veselības apdrošināšana piedāvātājā veidolā jau raisījusi neviennozīmīgu reakciju un daudzus deputātu jautājumus. Reformas piedāvājumu vērtēsim ļoti rūpīgi, īpaši ņemot vērā, ka tā skar teju ikvienu valsts iedzīvotāju," uzsver komisijas vadītāja. Vienlaikus A.Barča norāda - deputāti par iecerēto reformu atbildīgos ierēdņus ir iztaujājuši jau vairākkārt, taču galvenie jautājumi ir palikuši pusatbildēti - kāds labums no izmaiņām būs iedzīvotājiem, kas praktiski mainīsies pacientiem, kad tiks paplašināts valsts apmaksāto pakalpojumu grozs un samazināsies pacientu līdzmaksājumi. "Grozījumi palīdzēs pārkārtot veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, bet kāds labums no tā būs pacientiem...

Ar 2014. gada 1.janvāri stāsies spēkā vairāki Finanšu ministrijas (FM) pārziņā esoši tiesību akti nodokļu un grāmatvedības politikas jomā. Gatavojot 2014. gada budžeta projektu, valdība par prioritāti noteica sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Tādēļ ar nākamo gadu ir samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme darba ņēmējam no 11% līdz 10,5% un darba devējam no 24,09% līdz 23,59%, palielināts neapliekamais minimums no 45 līdz 53 latiem (75 eiro) un palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošajām personām no 80 uz 116 latiem (165 eiro). Ar grozījumiem likumā par IIN ir mainīts noteiktais nodokļa likmes samazināšanas modelis, paredzot, ka IIN likme 2014. gadā ir 24%, 2015. gadā - 23% un no 2016. gada - 22%. Tāpat likumā ir ieviests regulējums, lai novērstu, ka kapitālsabiedrībām, kas darbojas vairākus gadus un gūst apgrozījumu, nav neviena darbinieka (visas funkcijas, t.sk. darbinieku funkcijas, veic valdes locekļi bez atlīdzības). Turpmāk tiks uzskatīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis...

"Būtiskākā Budžeta komisijas aktualitāte 2013.gada rudens sesijā bija nākamā gada valsts budžeta pieņemšana, kas pirmo reizi sastādīts eiro, un nepieciešamās izmaiņas likumos, lai tajos minētās summas konvertētas uz eiro," akcentē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, vērtējot komisijas darbu aizvadītajā sesijā. Budžeta komisija pieņemšanai Saeimā virzīja arī vidēja termiņa budžeta ietvara likumu nākamajiem trim gadiem un grozījumus 37 likumos, kas saistīti ar valsts budžetu. "Nākamgad būs lielāka minimālā darba alga, mazāks sociālais nodoklis un lielāku darba algas daļu neapliks ar ienākuma nodokli. Tāpat lielāks atbalsts būs ģimenēm ar bērniem, kā arī pastiprināti pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai," uzsver J.Reirs. Būs arī vairākas izmaiņas nodokļos, tostarp ar nodokli tiks aplikti nepienācīgi uzturēti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un noteiktajos termiņos nepabeigtas būves, kā arī palielināts akcīzes nodoklis autogāzei (sašķidrinātā naftas gāze) un dabas resursu nodoklis iepakojumam, veciem, nolietotiem transportlīdzekļiem un videi kaitīgām precēm. Savukārt, gatavojoties eiro ieviešanai...

Saeima 2013.gada rudens sesijā kopš 3.septembra sanāca uz 16 kārtējām un četrām ārkārtas sēdēm, kā arī uz vienu svinīgo sēdi. Šajā sesijā pieņemti 239 likumi, tostarp 20 jauni likumi un grozījumi 219 likumos. Rudens sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 287 likumprojekti, no kuriem 256 iesniedzis Ministru kabinets, 17 - Saeimas komisijas, bet 14 likumprojektus - Saeimas deputāti. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem - skatot tos otrajā un trešajā lasījumā, Saeimā vērtēti kopumā 2595 priekšlikumi. Kopš septembra Saeimas sēdēs visvairāk debatējis deputāts Ivars Zariņš (SC) - 32 reizes. 23 reizes debatēs uzstājusies Dana Reizniece-Ozola (ZZS), 21 reizi - Daina Kazāka (RP). Deputāti Andrejs Elksniņš (SC) un Kārlis Seržants (ZZS) debatējuši katrs 18 reizes, bet deputāti Igors Pimenovs (SC) un Vilnis Ķirsis (RP) - pa 17 reizēm. Savukārt deputāte Elīna Siliņa debatēs uzstājusies 16, bet deputāte Ilma Čepāne (Vienotība) - 15 reizes. Kopumā deputāti no Saeimas tribīnes runājuši 1300 reizes. Saeima šī gada rudens sesiju slēdza...

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) 18. decembra sanāksmē finanšu ministri vienojās par otro Banku Savienības pīlāru Vienoto noregulējuma mehānismu (Single Resolution Mechanism – SRM). Tā mērķis ir stiprināt banku pakalpojumu iekšējo tirgu, vienlaikus saglabājot vienādus nosacījumus visiem, uzturēt finanšu stabilitāti un uzticību bankām. Mehānismam jānodrošina arī finanšu pakalpojumu nepārtrauktība, jānovērš problēmas izplatīšanās un jāsamazina zaudējumi sabiedrībai kopumā. SRM ietver vienotu noteikumu kopumu par banku noregulējumu attiecībā uz problemātiskām bankām SRM iesaistītajās dalībvalstīs. SRM veidos vienoti noteikumi un procedūras, kuras piemēros Vienotā noregulējuma valde kopā ar Eiropas Komisijas un iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm. SRM tvērums attiecas uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, kas ir pievienojušās Vienotajam uzraudzības mehānismam (Single Supervisory Mechanism – SSM). Tas nozīmē, ka visas attiecīgās bankas un ieguldījumu brokeru sabiedrības var pretendēt uz noregulējumu, kuras atrodas tādā jurisdikcijā, kas ir SSM dalībvalsts. SRM ar centrālu lēmumu pieņemšanas iestādi jeb valdi un vienotu banku noregulējuma fondu (Vienotais fonds) veicinās...

Labklājības ministrija (LM) aicina līdz 2014.gada 17.janvārim pieteikties nevalstiskās organizācijas, uzņēmumus un ekspertus, kas ir gatavi izstrādāt Latvijas situācijai piemērota deinstitucionalizācijas ieviešanas modeļa aprakstu. Atgādinām, ka tuvāko septiņu gadu laikā Latvijā īstenos deinstitucionalizāciju. Tas nozīmē sabiedrībā balstītu, pēctecīgu un klienta individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu ieviešanu, efektīvāku sociālo pakalpojumu pārvaldību, pakāpeniski slēdzot ilgstošās aprūpes institūcijas. Šim nolūkam nākamgad LM plāno izstrādāt rīcības plānu, piesaistot ekspertus. Pieteikties dalībai plāna izstrādē, norādot iespējamo ekspertu vārdus, var pa e-pastu [email protected]. Plāns paredzēs aktivitātes, kuras varēs īstenot ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu. Īstenotos pakalpojumus varēs saņemt bērni bāreņi, bez vecāku gādības palikušie bērni, kā arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Vienlaikus pakalpojumi būs pieejami arī pieaugušajiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. LM atgādina, ka, īstenojot šādu ilgtspējīgu sociālo pakalpojumu politiku, katram klientam būs iespējas saņemt tieši viņam vispiemērotāko sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopumu. To paredz LM izstrādātās Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam, ko 19.novembrī apstiprināja...

Ministru kabinets 17.decembrī apstiprināja jaunus valdības noteikumus "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai", kas noteic, kādā veidā un kādiem atbalsta pasākumiem 2014.gadā tiks sadalīts valsts atbalstam subsīdiju veidā paredzētais finansējums - 9 147 352 eiro, informē Zemkopības ministrija. Ņemot vērā līdzšinējo atbalsta pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeni un valsts ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem valsts atbalsts ir nozīmīgs virzienos, kas stimulē lauksaimnieka dzīvotspēju un konkurētspēju. Tāpēc finansējumu galvenokārt novirzīs lauksaimniecības produktu ražotājiem šādiem pasākumiem: 1) lopkopības attīstībai - 4 535 235 eiro; 2) augkopības attīstībai - 580 246 eiro; 3) pētījumiem, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai - 1 063 185 eiro; 4) tirgus veicināšanai - 614 681 eiro; 5) dalībai pārtikas kvalitātes shēmās - 672 219 eiro; 6) apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai - 853 723 eiro; 7) kooperācijas attīstībai - 139 574 eiro; 8) iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildei - 688 491 eiro. Uz atbalsta saņemšanu varēs pretendēt fiziska un juridiska persona. Ja atbalsta...

Valdība 17.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu radīto zaudējumu un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas noteikumi" . Jaunie noteikumi veicinās medību jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, vēršoties ar sankcijām pret pārkāpējiem, tādējādi nodrošinot medību resursu racionālu apsaimniekošanu. Noteikumos noteikta kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskas vai juridiskas personas nodarījušas, pārkāpjot Medību likumā vai citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtība un apmērs. Tāpat jaunajā zaudējumu atlīdzināšanas kārtībā izdarīti faktiskajai situācijai atbilstoši grozījumi, precizējot zaudējumu aprēķināšanas koeficientus un to sugu sarakstu, par kurām atlīdzināma nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtība un zaudējumi par nelikumīgi nomedītu medījamo dzīvnieku. Papildus precizēta kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi. Jaunie noteikumi aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta (MK) 2004. gada 2.marta noteikumus Nr.111 "Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības,...

Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Piedāvājam vēlreiz rūpīgi ieklausīties Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas jurista Viļņa Virzas skaidrojumā par to, kā darba tiesiskās attiecības ietekmē pārejas process no latiem uz eiro un kas būtu jāzina kā darba devējam, tā darba ņēmējam. Video:

Kā liecina jaunākā Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra Eirobarometra aptauja, vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju atbalsta eiro, turklāt par procentpunktu pārsniedzot vidējo atbalsta līmeni Eiropas Savienībā, kas ir 52%. Atbalsts eiro kā vienotai Eiropas ekonomiskās un monetārās savienībai ir audzis par 10% kopš vasaras, kad tika publiskoti 2013.gada pavasara apsekojuma dati, kas atspoguļoja 43% atbalstu. Savukārt pārējā Eiropas Savienībā gandrīz nemainīgs ir palicis atbalsts ekonomikas un monetārajai savienībai ar vienoto valūtu eiro - tās piekritēji ir vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju (52 %, +1 procentpunkts salīdzinājumā ar 2013.gada pavasari). 21 dalībvalstī absolūtais respondentu vairākums atbalsta eiro. Šis rādītājs visaugstākais ir Luksemburgā (79 %), Slovēnijā (78 %), Slovākijā (78 %), Igaunijā (76 %) un Somijā (75 %). Eirobarometra 2013.gada rudens aptauja ir jaunākais sabiedriskās domas apsekojums, ko divreiz gadā rīko Eiropas Komisija. Tā notika no 2013.gada 2.novembra līdz 17.novembrim, veicot intervijas klātienē. Pavisam tika aptaujāti 32 409 cilvēki no visām 28...

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 18.decembrī nolēma apturēt tiesvedību prasības lietā pret apdrošināšanas AS "Baltikums" par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriāliem zaudējumiem" 7.punkta atzīšanu par neatbilstošu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam un Satversmes 92.panta trešajam teikumam. Senāts lietu tiesas sēdē paplašinātā sastāvā skatīja 11.decembrī, kad atjaunoja tiesvedību lietā, kura bija apturēta sakarā ar prejudiciālu jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai. Tiesas sēdē uzklausīja pušu pārstāvjus sakarā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumā sniegtajām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem. Prasītāja un atbildētāja pārstāvji izteica savu viedokli paužot, ka nacionālais normatīvais akts, kas nosaka maksimālo morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru, ir neatbilstošs Eiropas Savienības Padomes direktīvai. Uz to savā spriedumā norādījusi arī Eiropas Savienības Tiesa. Kā prasītāja, tā atbildētāja pārstāvji uzskata, ka likumdevējam būtu pienākums izveidot tādu...