JAUNUMI

Saeimas 2013.gada 6.novembra likums «Grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 6.novembra likums «Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 6.novembra likums «Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 6.novembra likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 6.novembra likums «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeima ceturtdien, 28.novembrī, otrajā lasījumā atbalstīja būtiskus Maksātnespējas likuma grozījumus, kas noteiks izmaiņas privātpersonu un juridisko personu maksātnespējas procesā. Grozījumi samazinās privātpersonas parādu saistību dzēšanas plāna termiņu līdz pusgadam līdzšinējā viena gada vietā, ja parādnieks dzēsīs 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas. Tāpat persona varēs prasīt maksātnespējas procesa izbeigšanu pēc viena gada, atbrīvojot viņu no atlikušajām parādsaistībām, ja parādnieks būs dzēsis saistības pret kreditoriem. Pašlaik parādu dzēšanas termiņš atkarībā no parādnieka ienākumiem ir divi vai vairāk nekā trīs gadi. „Maksātnespējas regulējumam jāaizsargā maksimāli daudz cilvēku, kuri krīzes dēļ nokļuvuši neizpildāmās parādsaistībās. Tautsaimniecības komisijas deputāti ar Maksātnespējas likuma grozījumiem vēlas šo situāciju atrisināt pēc iespējas labākā veidā.” To iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Saeima šodien arī atbalstīja priekšlikumu, kas papildina privātpersonas maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtību, ieviešot tā saukto „nolikto atslēgu principu” mantai, kas...

Lai pagarinātu izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības uz to radīto skaņu ierakstu aizsardzību no 50 līdz 70 gadiem, kā arī, lai stiprinātu izpildītāju tiesības uz atlīdzību, Saeima ceturtdien, 28.novembrī, steidzamības kārtā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, ar kuriem paredzēts pārņemt Eiropas Savienības direktīvu. Ja izpildījums netiks fiksēts skaņu ierakstā, aizsardzības termiņš paliks nemainīts - 50 gadi no pirmās izpildījuma publiskošanas dienas. Ja izpildītājs nodevis tiesības uz savu darbu fonogrammas producentam par vienreizēju atlīdzību, saskaņā ar iecerētajiem likuma grozījumiem viņš drīkstēs no fonogrammas producenta prasīt arī atlīdzību 20 procentu apmērā no skaņu ieraksta pārdošanas ieņēmumiem. Šo papildu atlīdzību izpildītājs būs tiesīgs saņemt katru gadu. Tiesības saņemt ikgadējo papildu atlīdzību administrēs mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Savukārt gadījumos, ja izpildītājs fonogrammas producentam nodevis tiesības uz savu darbu par regulāru atlīdzību, arī 50 gadus pēc skaņu ieraksta fiksēšanas vai publiskošanas fonogrammas producents no izpildītājam paredzētās atlīdzības nedrīkstēs atskaitīt avansa vai citus līgumā paredzētos maksājumus....

Ceturtdien, 2013. gada 28.novembrī, izdevniecības "Dienas Bizness" rīkotās svinīgās ceremonijas "TOP 500 apbalvošanas ceremonija" ietvaros Latvijas Republikas Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) godina 2012.gada desmit lielākos nodokļu maksātājus. Pasākuma ietvaros LR finanšu ministrs Andris Vilks un VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone desmit lielākajiem nodokļu maksātājiem pasniedza atzinības rakstus un speciāli šim pasākumam mākslinieka darinātas stikla balvas. Lielākie nodokļu maksātāji tiek godināti jau sešpadsmito gadu. VID arī šogad trim lielākajiem nodokļu maksātājiem pasniedz īpaši šim gadījumam mākslinieka veidotu stikla balvu - uz stikla pamatnes izvietoti četri stikla apļi, kuros iestrādāts lielāko nodokļu maksātāju godināšanas pasākuma logotips un uz stikla balvas pamatnes iegravēts balvas saņēmēja nosaukums. Savukārt, pārējie septiņi lielākie nodokļu maksātāji saņems mazāka izmēra stikla balvas ar lielāko nodokļu maksātāju godināšanas pasākuma logotipu un balvas saņēmēja nosaukuma gravējumu uz balvas. Finanšu ministrs A.Vilks: "Vēlos patiesi sveikt mūsu lielākos nodokļu maksātājus. Apzinīga nodokļu maksāšana parāda, ka uzņēmums ar godprātību izturas pret...

Saeima ceturtdien, 28.novembrī, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz jaunas iespējas ar civilprocesuāliem līdzekļiem aizsargāt personu pret vardarbību. „Mēs būtiski mainām attieksmi gan pret vardarbības upuriem, gan vardarbības veicējiem. Likuma grozījumi iedibinās kārtību, ka mājoklis jāpamet varmākam, nevis viņa upuriem. Tiesai šādās situācijās būs jārīkojas nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā dienā lemjot par noteiktiem ierobežojumiem vardarbības veicējam, piemēram, nosakot aizliegumu tuvoties cietušajam un kopīgajam mājoklim,” norāda par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Civilprocesa likums tiks papildināts ar jaunu nodaļu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tā paredz vienotu mehānismu, lai personas personiskās tiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību – būtu iespējams aizsargāt ar pagaidu civiltiesiskiem līdzekļiem. Grozījumi Civilprocesa likumā kā personisko tiesību aizsardzības līdzekļus paredz noteikt pienākumu vardarbīgajai personai atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona, un aizliegumu tajā atgriezties un uzturēties, kā arī aizliegumu uzturēties noteiktās...

Neskatoties uz to, ka pēdējā gada laikā ir veikta virkne pasākumu, lai sakārtotu normatīvo vidi Latvijā, joprojām ir jāstrādā pie risinājumiem, kā mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, runājot par normatīvas vides sakārtošanu Latvijā, norāda, ka galvenajām vērtībām ir jābūt sadarbībai un partnerībai. "Lai uzlabotu pārvaldību kopumā, bet jo īpaši, lai padarītu mūsu uzņēmējdarbības vidi labāku un mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku, valsts pārvaldei uz uzņēmējiem ir cieši jāsadarbojas. Taču mums ir jāizmanto ne vien pašu zināšanas un izpratne par pastāvošām nepilnībām un nepieciešamajiem risinājumiem, bet arī starptautiskā pieredze un starptautiskais salīdzinājums. Ka ari ir jāmazina administratīvais slogs, kas, protams, uzliek lielāku atbildību uzņēmējiem," uzsver LDDK prezidents. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka uzņēmējiem ir jābūt vienotiem, lai panāktu konkrētu rezultātu. "Mērķtiecīgas reformas un cieša sadarbība ar uzņēmējiem ļāvusi Latvijai sasniegt augstus rezultātus. Pasaules Bankas Doing Business pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindojas...

"Ņemot vērā Saeimā 2.lasījumā apstiprinātos grozījumus Maksātnespējas likumā, jāsecina, ka maksātnespējas procesa reformas ir cietušas fiasko. Divus gadus ilgušās diskusijas par maksātnespējas procesa efektivitātes uzlabošanu nav nesušas rezultātus, jo pieņemtie grozījumi ir virspusēji un nerisina lielāko daļu maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu," uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode. A.Strode norāda, ka smagnējās un ieilgušās maksātnespējas procesa reformas parāda nu jau demisionējušās valdības nespēju iedziļināties maksātnespējas jomas problēmās un vienoties par nepieciešamajiem risinājumiem. "Tieslietu ministrs pēdējo divu gadu laikā nav darījis neko maksātnespējas jomas sakārtošanā un nav nācis klajā ar jebkādiem priekšlikumiem, tādēļ pēdējā brīža atklāsmes un pēkšņās idejas norāda uz vēlēšanos radīt maldīgu iespaidu par padarītu darbu, atstājot spēkā likuma trūkumus, kas pēdējo gadu laikā radījušas arvien dziļākas sekas, tādējādi arvien vairāk kropļojot uzņēmējdarbības vidi Latvijā," akcentē A.Strode, atzīstot, ka Asociācijas izskaidrojošais darbs bieži sastopas ar lieliem šķēršļiem, jo maksātnespējas process un visas ar to saistītās tiesiskā regulējuma...

Baltijas valstīs tiks īstenota saskaņota Eiropas Savienības (ES) tehniskajām prasībām neatbilstošo gāzes balonu izņemšana no tirgus, kas nozīmē, ka 2015.gada 1.janvārī stāsies spēkā aizliegums balonus uzpildīt un tirgot, bet to lietošana tiks aizliegta, sākot ar 2015.gada 1.jūliju, informē Ekonomikas ministrija. Jāņem vērā, ka līdz ar pārejas perioda noteikšanu neapstāsies pakāpeniska šo gāzes balonu izņemšana no Latvijas tirgus. Tāpat kā līdz šim, arī pārejas perioda laikā gāzes baloni, kuriem būs notecējis periodiskās pārbaudes termiņš, būs jāizņem no tirgus. Ekonomikas ministrija izstrādājusi un28.novembrī starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 28.jūnija noteikumos Nr.500 "Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām" . Kā zināms, nolūkā nodrošināt skaidru un pakāpenisku ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites, neradot nesamērīgus izdevumus ne patērētājiem, ne komersantiem - gāzes balonu uzpildītājiem, Ministru kabineta sēdē 2012.gada 4.decembrī tika nolemts no 2013.gada sākt pakāpenisku gāzes balonu, kuri neatbilst ES noteiktajām drošuma prasībām (t.i. kuriem nav Π (pī) marķējums), nomaiņu un izņemšanu no...

„Tautsaimniecības komisijas deputāti atbalstīja ierosinājumu izsaukt uz Latviju veikalu tīkla „Maxima” akcionārus sniegt paskaidrojumus par viņu darbinieku bezatbildīgajiem un neētiskajiem paziņojumiem Latvijas medijos, kā arī iespējamo izvairīšanos no atbildības par viņu veikalā notikušo traģēdiju", tā ceturtdien, 28.novembrī, pēc Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes uzsver komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. „Latvijas valdība ir centusies maksimāli nākt pretī ārzemju investoriem un ieklausīties viņu vēlmēs. Investoriem radītā vide mūsu valstī ir pavērusi plašas peļņas iespējas. Pretī šīm biznesa iespējām, kas radītas Latvijā, investoriem ir arī pienākumi un atbildība,” uzskata J.Ozoliņš. „Saeimas deputāti vēlas pārliecināties, ka uzņēmums mainīs savu politiku visos aspektos, uz kuriem ir norādes traģēdijas kontekstā, sākot no ugunsdrošības un civilās aizsardzības, beidzot ar darba tiesībām un būvniecību.” „Uzņēmums „Maxima” pēc Zolitūdes traģēdijas neizrāda cieņpilnu attieksmi un atbildīgu rīcību attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem, un uzņēmuma pārstāvja paziņojums, ka „Maxima” vadība nejūtas vainīga un neplāno atkāpties, ir cinisma un nihilisma kalngals,” pauž...

Saeima ceturtdien, 28.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Aizsargjoslu likumā un ar to saistīta likuma grozījumus, tādējādi ieviešot aizsargjoslas ap aizsardzības vajadzībām paredzētajiem navigācijas un militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem. Aizsargjoslu maksimālais platums no šo objektu centra uz sauszemes būs astoņi kilometri. Šādās aizsargjoslās nedrīkstēs celt būves, kas traucē militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu darbībai. Likums papildināts ar jaunu terminu - militārie jūras novērošanas tehniskie līdzekļi. Tie ir uz zemes uzbūvētas būves, iekārtas un konstrukcijas Latvijas ūdeņu kontroles, aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai. Likumprojekta autori iepriekš norādīja, ka ierobežojumi jānosaka augstu objektu būvniecībai, kas var paralizēt vai ievērojami traucēt valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli un aizsardzību.

Saeimas 2013.gada 6.novembra likums «Grozījumi Komercķīlas likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.