JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumi №1264 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 9.februāra noteikumos №132 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam «Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumi №1274 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija noteikumos №662 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.3.1.6.aktivitāti «Liepājas Karostas ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu nodrošināšana»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumi №1273 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumos №523 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.5.3.1.aktivitāti «Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumi №1265 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos №446 «Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.novembri.

Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumi №1266 «Latvijas Nacionālās akreditācijas padomes nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 9.novembri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumi №1232 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos №931 «Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumi №1233 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos №1035 «Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.novembri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumi №1240 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumos №922 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.2.1.1.3.apakšaktivitātes «Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai» otro projekta iesnieguma atlases kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.novembri.

Satversmes tiesas 2013.gada 8.novembra spriedums lietā №2013 - 01 - 01 «Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma 3.panta 3.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2013.gada 11.novembri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumi №1238 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 22.janvāra noteikumos №51 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.1.1.1.aktivitātes «Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai» otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 13.novembri.

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.novembrī, tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi stingrākam regulējumam t.s. "ātro kredītu" izsniegšanai un nozares darbības pilnveidošanai, panākot ātro kredītu izmaksu samazināšanos un būtiski pastiprinot prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai. Jāuzsver, ka pētījumu centra SKDS iepriekš veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja rāda, ka iedzīvotāji šādas izmaiņas atbalsta un uzskata, ka valstij ir jānosaka stingrāki ierobežojumi tā saucamo „ātro kredītu” izsniegšanai un ir jānosaka ātro kredītu procentu izmaksu ierobežojumi. MK atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, nosakot, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100 %. Šāds nosacījums samazinās parādnieku skaitu, nodrošinās kredīta kopējo izmaksu prognozējamību un veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu. Paredzams, ka kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, pieaugs atdoto kredītu skaits, kā arī patērētājiem būs iespējas...

Vakar, 12. novembrī Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk - VID) vadība tikās ar biedrības "Zemnieku saeima" vadību, lai pārrunātu VID kompetencē esošos problēmjautājumus, ar kuriem lauksaimnieki sastopas ikdienas darbā, un to iespējamos risinājumus. Tikšanās laikā tika apspriesta zemes nomas līguma reģistrēšanas kārtība VID. Pašlaik gadījumos, ja iznomātājs nav reģistrējies VID kā saimnieciskās darbības veicējs, viņam jāreģistrē sava darbība septiņu dienu laikā pēc nomas līguma noslēgšanās un tad nomniekam jāmaksā Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 15% apmērā. Ja iznomātājs pēc līguma noslēgšanas nereģistrē savu saimniecisko darbību, tad nomnieks maksā IIN 24% apmērā. Sarunā abas puses vienojās, ka biedrība "Zemnieku saeima" izveidos un Valsts ieņēmumu dienestam nosūtīs paraugu nomas līgumam, kurā ir ietverta notariāli vai bāriņtiesā apstiprināta pilnvara par to, ka zemes iznomātājs atļauj zemes nomniekam viņa vārdā reģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā. Savukārt VID izstrādās priekšlikumus grozījumiem Iedzīvotāja ienākuma nodokļa likumā par jau šobrīd spēkā esošās normas attiecināšanu arī uz iepriekš noslēgtajiem zemes nomas...

Otrdien, 12. novembrī, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Šķīrējtiesu likums” un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likumprojekts „Šķīrējtiesu likums” izstrādāts, lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām un nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa. Šķīrējtiesu izmantošana civiltiesisko strīdu izšķiršanā ir populāra, jo šķīrējtiesas process, salīdzinot ar procesuālo kārtību valsts tiesā, ir vienkāršāks un ātrāks. Tomēr ņemot vērā to, ka aizvien biežāk tiek kritizēta šķīrējtiesu darbība un pieņemto spriedumu kvalitāte, kā arī ik gadu šķīrējtiesu skaits turpina pieaugt, pienācīga regulējuma trūkums grauj uzticību šķīrējtiesu institūtam kā alternatīvai valsts tiesām strīdu izšķiršanā. Ievērojot minēto, ir būtiski noteikt stingras prasības šķīrējtiesas izveidošanai un šķīrējtiesu nolēmumu kvalitātes uzlabošanai, izvirzot prasības šķīrējtiesnešiem, kā arī pilnveidojot šķīrējtiesas procesu. Šķīrējtiesa varēs tikt izveidota konkrēta civiltiesiska...

Iedzīvotāji no obligātas veselības apdrošināšanas sagaida uzlabojumus veselības aprūpes sistēmā, taču Veselības ministrijas piedāvājums diemžēl nerunā ne par pakalpojumu groza paplašināšanu, ne pacienta līdzmaksājumu samazināšanu tuvākajā nākotnē, uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pēc komisijas 12.novembra sēdes, kurā deputāti iepazinās ar plānoto obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā. „Ministrijas vīzija runā par finansējuma modeļa izmaiņām, bet deputātu jautājumi par to, kas un kad mainīsies veselības pakalpojumu saņēmējiem, šodien palika pusatbildēti. Tas liecina, ka konkrēta redzējuma par pakalpojumu uzlabošanu ierēdņiem diemžēl nav. Tuvākajā laikā nav plānots nedz paplašināt valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu, nedz mazināt pacientu līdzmaksājumus, kas, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir ļoti augsti. Tādējādi iedzīvotājiem veselības apdrošināšana praktiski nozīmēs tikai nebūtiskas izmaiņas – lai saņemtu tos pašus pakalpojumus, ko līdz šim, būs nepieciešama personas identifikācijas karte, kas būs kā atslēga apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanai,” secina A.Barča. Kā noskaidroja deputāti, valsts veselības obligātās apdrošināšanas vajadzībām plānots novirzīt daļu iedzīvotāju ienākuma...

Ekonomikas ministrija vakar, 12.novembrī, detalizēti iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu "Par Latvijas ekonomisko interešu pārstāvēšanu Starpvaldību komisijās un Apvienotajās komitejās divpusējo sadarbības līgumu ietvaros 2012.gada otrajā pusē un 2013.gada pirmajā pusē". Ekonomikas ministrija 2012.gada otrajā pusē un 2013.gada pirmajā pusē ir nodrošinājusi septiņu starpvaldību komisiju sēžu norisi - ar Ukrainu, Turkmenistānu, Baltkrieviju, Moldovu, Azerbaidžānu, Kazahstānu un Armēniju. Ar visām 13 valstīm, ar kurām Latvijai ir noslēgti ekonomiskās sadarbības līgumi, līdz 2009.gadam eksporta apjomi pakāpeniski pieauga. Savukārt, 2009.gadā ar vairumu no šīm valstīm eksporta apjomi samazinājās pasaules ekonomikas lejupslīdes ietekmē. Tomēr jau kopš 2010.gada tirdzniecības dati liecina par pozitīvām attīstības tendencēm un savstarpējā tirdzniecība pieaug. Lielākie Latvijas ārējās tirdzniecības partneri no valstīm, ar kurām ir noslēgti ekonomiskās sadarbības līgumi, ir Krievija un Baltkrievija. Lai aktivizētu divpusējo ekonomisko sadarbību pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Latvijas Republikas valdība ir noslēgusi 13 divpusējās ekonomiskās sadarbības starpvaldību līgumus ar šādām valstīm: Krievijas Federāciju, Ķīnas Tautas Republiku, Baltkrievijas...