JAUNUMI

Valdība ir atbalstījusi grozījumus Jūras kodeksā, kas precizēs un papildinās jūrnieku darba un labklājības nosacījumus, lai nodrošinātu to atbilstību starptautiskajām prasībām. Otrdien, 12.novembrī, valdībā izskatītais likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā” nosaka jūrnieka darba līgumā obligāti ietveramo informāciju, definē kuģa īpašnieka atbildību par jūrnieka veselības aizsardzību un jūrnieka ārstēšanās izdevumu segšanu, kā arī uz kuģa obligāto, ar jūrnieka darba tiesiskajām attiecībām saistīto, dokumentu uzskaitījumu un kuģa īpašnieka pienākumu nodrošināt šo dokumentu pieejamību. Grozījumi Jūras kodeksā precizē jūrnieka darba un atpūtas laika jēdzienus un intervālus, kā arī darba samaksas, piemaksu un ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma jautājumus. Tiek noteikts, ka, izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām, jūrniekam izsniegs izziņu par darbu uz kuģa, un tiek noteikta izziņā iekļaujamā informācija. Tāpat paredzēts, ka uz kuģa jābūt pieejamai kuģa sūdzību procedūrai, un noteikts, ka šās procedūras paraugu izstrādā Latvijas Jūras administrācija. Tiek precizēti nosacījumi par jūrnieku repatriāciju, izveidojot atsevišķu nodaļu un vienkopus...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 12.novembrī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā jaunu Tiesu ekspertu likumprojektu, kas paredz noteikt vienotu tiesu ekspertīžu veikšanas kārtību, kā arī novērst līdz šim praksē konstatētās nepilnības. Ar jauno regulējumu plānots aizstāt līdzšinējo Tiesu ekspertu likumu, kas ir spēkā no 2007.gada. „Atbildīgā Tieslietu ministrija līdzīgu likumprojektu par tiesu ekspertu darbību Saeimā iesniedza jau pirms trim gadiem, taču, ņemot vērā iesaistīto pušu iebildumus pret plānoto tiesu medicīnas un tiesu psihiatrijas ekspertu profesionālās darbības regulējumu, tostarp sertifikāciju, Juridiskā komisija toreiz nolēma likumprojektu tālāk nevirzīt,” informēja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. „Komisijas sēdē pārstrādāto likumprojektu izskatījām un vienojāmies to konceptuāli atbalstīt, lai gan joprojām ir daudz neskaidru jautājumu, piemēram, vai piedāvātais regulējums attieksies arī uz ekspertīzēm būvniecības un meža nozarēs,” pauda I.Čepāne. Jauns Tiesu ekspertu likumprojekts izstrādāts, lai novērstu vairākas spēkā esošajā regulējumā konstatētās nepilnības. Projekta izstrādē ņemti vērā Veselības ministrijas iebildumi par ekspertīžu iestādes definīciju un tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanas...

Lai bezmaksas virszemes televīzijas apraidē no 2014.gada 1.janvāra būtu vairāk nekā divi sabiedriskās televīzijas kanāli – LTV1 un LTV7, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) plāno organizēt konkursu sabiedriskā pasūtījuma ietvaros uz trim bezmaksas televīzijas apraidē esošajām kanālu vietām, piešķirot tām valsts budžeta finansējumu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien, 12.novembrī, diskutējot ar NEPLP un nozares pārstāvjiem, saistībā ar šo modeli akcentēja vairākus neskaidrus jautājumus. NEPLP plāno organizēt atsevišķi trīs konkursus uz katru no trim kanālu vietām, nosakot dažādas proporcijas kopējā raidlaikā, piešķiramā publiskā finansējuma apjomu sabiedriskajam pasūtījumam, kā arī dažādas satura prasības – saturs bērniem un jauniešiem, informatīvi dokumentālo raidījumu nodrošināšana, kā arī reģionālo televīziju saturs. Šāda pieeja veicinās programmu un satura daudzveidību bezmaksas virszemes televīzijas apraidē, deputātus informēja NEPLP priekšsēdētājs Ainars Dimants. Komisijas deputāti akcentēja, ka ir būtiski sabiedrībai nodrošināt vispusīgu televīzijas saturu, taču vienlaikus pauda bažas, ka konkursa nolikums var nebūt pietiekami pievilcīgs TV kanāliem. Neskaidrību rada...

Ministru kabineta 12.novembra sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas rosinātie Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.361 „Noteikumi par darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.1.1.apakšaktivitāti „Kompetences centri”””, kas dos iespēju aktīvākajiem kompetences centriem veikt papildu pētījumus jaunu produktu radīšanai, kā arī tiks atvieglota projektu īstenošana. Kompetences centri ir veidoti ar mērķi apvienot noteiktas nozares uz inovācijām orientētus uzņēmumus un zinātniskās institūcijas, lai sadarbotos rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu. Patlaban Latvijā savu darbību īsteno seši kompetences centri šādās nozarēs - ķīmija un farmācija, mežu nozare, vide, biotehnoloģijas, bioenerģija, elektronika, informācijas tehnoloģijas un mašīnbūve. Sešos kompetences centros ir apvienojušies nozaru vadošie uzņēmumi un zinātniskās institūcijas - kopā 70 uzņēmumi un 20 zinātniskās institūcijas. 2014.gada sākumā ir plānots veikt Kompetences centru īstenoto projektu izvērtēšanu un pārdalīt neizmantoto naudu, papildu finansējumu piešķirot tiem kompetences centriem, kuri ir gatavi veikt...

Gandrīz visas Latvijas pašvaldības ir noteikušas aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai tās administratīvajā teritorijā. Lai valstī nodrošinātu neatkarīgu, pamatotu un objektīvu ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) aprites riska novērtēšanas sistēmu, Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, ko otrdien, 12.novembrī, apstiprināja valdība. No 2013. gada 1. janvāra Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kontaktpunkta funkcijas no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tika nodotas valsts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam „BIOR”. Tādējādi ĢMO riska novērtēšanu Latvijā veic zinātniska iestāde, kas nodrošina arī neatkarīgu zinātnisko pamatojumu lēmumiem par pārtikas nekaitīgumu. Likumprojekts noteic, ka BIOR izveidos neatkarīgu zinātnisko ekspertu komisiju, uz kuras atzinuma pamata lems par atļaujas izsniegšanu darbībām ar ĢMO Latvijas teritorijā. BIOR pilda references laboratorijas funkcijas un ievieš starptautiski atzītas ĢMO noteikšanas metodes vai nodrošina paraugu izmeklēšanu ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā. Savukārt VAAD...

Jau piektā ikgadējā grāmatvedības, nodokļu un likumdošanas žurnāla Bilance konference "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" notiks 22. novembrī Lielajā ģildē Rīgā, Amatu ielā 6. Reģistrācija un rīta kafija konferences dienā konferences norises vietā no plkst. 9.20. Piesakiet savu dalību konferencē! Konferencē esam aicinājuši uzstāties labākos lietpratējus grāmatvedības, nodokļu un finanšu jautājumos. Piedalīsies arī augstas un atbildīgas valsts amatpersonas. Kopīgi akcentēsim aktuālākās problēmas un neatrisinātos jautājumus, ieskatīsimies nozīmīgākajā, kas notiks 2014. gadā, – ko sagatavojusi un gatavo mums valdība, ko - nodokļu administrācija. Tematu un jomu ietvars gana plašs. Jums būs iespēja referentiem arī jautāt. Gatavosimies visi, un uz tikšanos! Būsit gaidīti! Konferences noslēguma daļā notiks balvas Gada grāmatvedis 2013 pasniegšanas ceremonija ar dziedātāja Zigfrīda Muktupāvela un komponista Jāņa Lūsēna Jums veltītu koncertu. Konferences dalībnieki: Ikviens grāmatvedis, galvenais grāmatvedis, finansists, uzņēmējs, uzņēmuma vadītājs, ekonomists, nodokļu konsultants, kā arī visi citi interesenti. Konferences mērķis: Novērtēt, analizēt un izdiskutēt patlaban aktuālāko,...

Pirmdien, 11. novembrī, publicētie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati par šā gada trešo ceturksni apliecina, ka izaugsme Latvijā saglabājas stabili laba un šobrīd nav vērojamas būtiskas izmaiņas ekonomikas attīstības tendencēs. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni IKP palielinājies par 4,2%, kas ir līdzīgs pieaugums kā iepriekšējā ceturksnī, un tādējādi Latvija, visticamāk, jau kārtējo ceturksni būs visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā (ES), ziņo Finanšu ministrija (FM). Izmaiņas nav vērojamas arī izaugsmes struktūrā un arī šajā ceturksnī to pārsvarā nodrošinājis iekšējais pieprasījums. Pozitīvi, ka pēdējo mēnešu laikā ir sākusi uzlaboties ārējā vide, par ko liecina būtisks ekonomikas sentimenta kāpums ES, kas ļauj cerēt, ka turpmākajos ceturkšņos izaugsme atkal kļūs sabalansēta starp iekšējo un ārējo pieprasījumu. No šodienas publicētajiem datiem ir jānorāda tas, ka otrajā ceturksnī novērotais sezonāli izlīdzinātā IKP ceturkšņa pieauguma tempa, samazinājums bija saistīts ar AS „Liepājas Metalurgs” darbības apturēšanu. Savukārt jau trešajā ceturksnī IKP pieaugums atgriezies iepriekš ierastajā līmenī, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni...

Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šā gada septembrī liecina, ka eksporta apjoms faktiskajās cenās, salīdzinot ar augustu, palielinājās par 9,8%, sasniedzot 637,2 miljonus latu. Tā ir augstākā eksporta vērtība mēneša ietvaros šogad. Tomēr, neskatoties uz spēcīgo pieaugumu, eksporta apjoms gada griezumā bija par 2,3% mazāks nekā pērnā gada septembrī, un sagaidāms, ka eksporta gada izaugsme saglabāsies negatīva līdz gada beigām, ko noteiks pērnā gada augstā bāze. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai eksporta tirgos, eksporta izaugsme nākamā gada sākumā kļūs atkal pozitīva. Noslēdzoties septembrim, iespējams vērtēt ārējās tirdzniecības sniegumu 2013.gada trīs ceturkšņos. Saglabājoties vājai Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmei un attiecīgi arī vājam ārējam pieprasījumam, gada trīs ceturkšņos turpinājās Latvijas eksporta izaugsme. Tas liecina, ka lielā mērā eksporta attīstību nodrošināja konkurētspējas, nevis ārējā pieprasījuma pieaugums. Kopumā gada deviņos mēnešos ārējās tirdzniecības apgrozījums sastādīja 11600,1 miljonus latu, salīdzinājumā ar 2012.gada atbilstošo periodu pieaugot par 1,6%. Eksporta apjoms minētajā laika posmā palielinājās par 3,2%, sasniedzot 5141,7 miljonus...

Otrdien, 12.novembrī, valdība skatīs Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Šķīrējtiesas likums" un ar to saistītos grozījumus Civillikumā. Minēto likumprojektu bija paredzēts izskatīt jau pirms nedēļas, 5. novembra sēdē, bet tas tika atlikts, nepaskaidrojot iemeslus. Likumprojekts "Šķīrējtiesu likums" izstrādāts, lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Likumprojekts noteic, ka šķīrējtiesas varēs izveidot divos gadījumos – vai nu konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai vai pastāvīgai darbībai. Lai izveidotu pastāvīgo šķīrējtiesu pastāvīgai civiltiesisko strīdu izšķiršanai, tai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem – pastāvīgo šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kas sastāv vismaz no 10 biedriem – juridiskām personām, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, un kuras biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu. Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz reglamenta pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota likumprojektā noteiktajā kārtībā, lai izšķirtu starp pusēm radušos atsevišķu strīdu. Latvijas Uzņēmumu reģistra turētajā Šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 212 pastāvīgās šķīrējtiesas. Kā...

„Diskusijas par iespējamiem pašvaldību finansēšanas modeļiem ilgst gadiem, bet situācija ir nobriedusi tik tālu, ka lēmumi ir jāpieņem nekavējoties,”to Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs uzsvēra piektdien, 8.novembrī, konferencē par pašvaldību sistēmas pilnveidošanas iespējām. Konferencē „Pašvaldību normatīvais regulējums – nepieciešamās izmaiņas” eksperti, amatpersonas un nevalstisko organizāciju pārstāvji diskutēja par pašvaldību darbības kvalitāti, kā arī likumdošanas iniciatīvām pašvaldību sistēmas darbības efektivitātes uzlabošanai. „Nav pareizi, ka 92 no 119 pašvaldībām ir spiestas dzīvot no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijām. Nav pareizi, ka bez minētās palīdzības 95 pašvaldībām, tajā skaitā – 4 pilsētām, ir nepieciešamas papildu valsts dotācijas, lai savilktu galus kopā,” sacīja komisijas priekšsēdētājs. S.Dolgopolovs norādīja, ka pašvaldību darbības uzlabošanai nepieciešams komplekss risinājumu modelis. Līdz ar finansēšanas modeļa maiņu nepieciešama arī „loģiska funkciju decentralizācija, kā arī rūpīgs izvērtējums par iespēju izstrādāt jaunu pašvaldību likumu”. Komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka tāpat būtiska nozīme ir valsts un pašvaldību sadarbībai. „Neapšaubāmi ir svarīgi pārraudzīt pašvaldību...

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinuma par Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, kuros paredzēts piešķirt atlaides rīdziniekiem pilsētas sabiedriskajā transportā, vakar, 11. novembrī, atkārtoti uzsvēra, ka pašvaldība no nākamā gada jebkurā gadījumā atradīs tiesisku veidu, kā īstenot iecerēto biļešu reformu. „No ministrijas saņemtais atzinums viennozīmīgi ir vērtējams kā politisks dokuments, ko pēc būtības ir parakstījis tikai pats Sprūdžs un gatavoja to tikai viņa padomniece Inga Antāne,” norāda domes priekšsēdētājs. N.Ušakovs atgādina, ka Reformu partijas kandidāte uz pilsētas mēra amatu Inga Antāne pirms pašvaldību vēlēšanām solīja nodrošināt Rīgas iedzīvotājiem bezmaksas sabiedrisko transportu kā Tallinā. „Taču Tallinā transports ir bez maksas tikai Tallinas iedzīvotājiem. Visu pārējo pašvaldību iedzīvotājiem ir jāmaksā 1,60 eiro. Bet Rīgas domes rīcību ministrs tagad dēvē par diskriminējošu. Tā ir absolūta liekulība.” Rīgas dome sagaidīs Saeimas galīgo Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma versiju, kurā šobrīd tiek veikti grozījumi un tad, kontekstā ar minēto ministrijas slēdzienu,...

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē pirmdien, 11. novembrī, deputāti pieņēma lēmumu uzsākt Rīgas pašvaldības ambulatoros pakalpojumus sniedzošo medicīnas kapitālsabiedrību reorganizāciju, tās apvienojot vienā un izveidojot SIA „Rīgas veselības centrs”. Sešas Rīgas pašvaldības SIA, kuras plānots reorganizēt un apvienot, ir „Bērnu veselības centrs „Ķengarags””, „Bolderājas poliklīnika”, „Iļģuciema poliklīnika”, Primārās veselības aprūpes centrs „Ziepniekkalns”, „Torņakalna poliklīnika” un Veselības centrs „Imanta”. Šādi turpinās iepriekšējos gados uzsāktā Rīgas pilsētas pašvaldības veselības aprūpes kapitālsabiedrību reorganizācija, kuras mērķis ir paaugstināt to darbības efektivitāti un kvalitāti un nodrošināt ilgtermiņa attīstību. Medicīnas iestāžu ēkas joprojām atradīsies turpat, kur līdz šim, bet tām visām būs viena, vienota administrācija. Tā, plānojot finanšu resursus un realizējot vienotu darbības stratēģiju, rūpēsies, lai tiktu palielināta pieejamo pakalpojumu daudzveidība. Centralizējot administratīvās funkcijas (piemēram, grāmatvedību, lietvedību, personāla plānošanu, iepirkumus u.c.), tiks ietaupīti administrācijas izdevumi, kā arī būs iespēja piesaistīt tādus augsti kvalificētus nepieciešamos speciālistus kā jurists-iepirkumu speciālists vai iekšējais auditors, ko šobrīd iestādes savā štatā nevar atļauties....

Aizvadītajā nedēļā, 7.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts „Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.-2016.gadam”, kura mērķis ir mazināt transporta sistēmas atkarību no naftas, nepasliktinot tās efektivitāti un neapdraudot mobilitāti. Elektromobilitātes attīstības plāna projekts paredz videi draudzīgu transportlīdzekļu, kuri pamatā tiek darbināti ar elektromotoru, segmenta un to uzlādes infrastruktūras attīstības veicināšanu. Tas rezultātā ļaus samazināt siltumnīcas efektu, t.sk., CO2 un citus kaitīgos izmešus, samazinās apkārtējās vides trokšņu līmeni, vienlaicīgi saglabājot fosilās degvielas rezerves. Plāna projekts paredz, ka par elektromobilitātes jomu Latvijā būs atbildīga Satiksmes ministrija, kuras funkcijās ietilps izstrādāt elektromobilitātes politiku, organizēt un koordinēt tās īstenošanu, kā arī izstrādāt attiecīgo reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus. Galvenie iemesli, kādēļ Latvijai nepieciešams sniegt atbalstu elektromobilitātes attīstībai, ir Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana jaunas transporta jomas radīšanai, Latvijas energoneatkarības palielināšana, kā arī piesārņojuma un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšana. Arī Eiropas Komisija izvirzījusi elektromobilitātes atbalstu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs par svarīgu jautājumu. ES dalībvalstis...

Pirmdien, 11. novembrī Ministru kabineta komiteja atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības koncepciju 2013.-2018.gadam, kas paredz vairākus vērienīgus plānus sekmīgākai robežas sargāšanai. Latvijas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcija izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) politikas instrumentu attīstību, moderno tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu, jaunus izaicinājumus valsts robežu drošībai, potenciālus draudus valsts iekšējai drošībai un integrētu pieeju valsts robežu pārvaldībai.Latvijas robežas integrētas pārvaldības koncepts turpmāk īstenojams piecos līmeņos – robežkontrole; pārrobežu noziegumu atklāšana un izmeklēšana; četrpakāpju pieejas kontroles modelis; starpinstitūciju sadarbība robežu pārvaldībai un starptautiskā sadarbība; valsts robežas integrētas pārvaldības koordinācija, tiesību aktu pilnveidošana, cilvēkresursu pārvaldība un pretkorupcijas pasākumi. Līdzdarbojoties ES politikas iniciatīvās, Latvija atbalstīs pieeju, ka pie ES ārējām robežām nākotnē ir vajadzīga modernāka un efektīvāka ceļotāju un kravu plūsmu pārvaldība, kas balstās uz jauno tehnoloģiju izmantošanu. Lai risinātu problēmas un reaģētu uz izaicinājumiem un draudiem Latvijas robežas drošībai, koncepcijā piedāvāti trīs risinājuma varianti. Valdības komiteja atbalstīja pirmo...

Trešdien, 13.novembrī, plkst. 15.30 - 17.30 Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatorā notiks diskusija "Kā veidot biznesu lauku tūrismā - absolventu veiksmes stāsti". Diskusijā viesosies un pieredzē dalīsies bijušie Turības studenti, kuri pēc studijām pievērsušies uzņēmējdarbībai vai līdzdarbojas tūrisma uzņēmumu darbībā. Par savu pieredzi uzņēmējdarbībā stāstīs viesu nama "Braslas krogs" īpašniece Baiba Smilga, kura šoruden godalgota ar balvu - Kultūras zīmes "Latviskais mantojums" tūrismā. Kā sokas biznesā un kas tūristus vilina ārpus Latvijas galvaspilsētas, stāstīs viesu nama "Jānis" īpašnieks Jānis Vilciņš no Madonas. Pie topošajiem tūrisma speciālistiem viesosies arī absolvente Inna Kučera, kura pastāstīs par praktisko pieredzi viesnīcas restorāna "Neiburgs" vadītājas lomā. Diskusijas vadītājs un Turības Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš: "Šī diskusija ir laba iespēja satikties visiem, kas domā par savu biznesu vai jau ir ar pieredzi uzņēmējdarbībā, īpaši lauku tūrismā. Uzņēmēji, kuri jau paguvuši apbružāties biznesa ikdienas dzīvē, ir lielisks padomdevējs tiem, kuri meklē atbildes uz jautājumiem: kas mani sagaida...