GRĀMATVEDĪBA
Kad un kā jāveic ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma korekcijas darījumos ar saistītām personām
Gatavojoties UIN deklarācijas sagatavošanai – deklarācijas koriģēšana un tās praktiskie piemēri
Nereti, gatavojot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, grāmatvežiem vēl arvien rodas jautājums, kādos gadījumos ir jāvērtē un nepieciešamības gadījumā jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums par darījumu un tirgus vērtības starpību saistīto uzņēmumu un personu darījumos saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12. panta 2. daļas nosacījumiem. Tā, piemēram, vēl arvien aktuāls mēdz būt jautājums – vai šā likuma panta normas attiecas uz vienam īpašniekam – fiziskai personai – piederošu divu Latvijas komercsabiedrību savstarpējiem darījumiem. Zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēts koučs, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA AUDITA GRUPA valdes locekle NELDA JANOVIČA un šā uzņēmuma revidente, sertificēta nodokļu konsultante INESE SILMANOVIČA rakstā BILANCĒ aplūko likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12. panta 2. daļas prasības šā nodokļa deklarācijas korekcijas veikšanai, ar piemēriem izklāstot gadījumus, kad ir un kad nav jāveic ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma korekcijas UIN deklarācijā.
APAĻĀ GALDA DISKUSIJA
PVN maksāšanas, priekšnodokļa atskaitīšanas un atmaksas kārtība
Atkal un atkal atgriežamies pie tēmām, kas mūsu lasītājiem sagādā problēmas. Mēs, protams, esam ļoti lepni, ka Bilance spēj ietekmēt nodokļu aprēķināšanu valstī, un tieši tāpēc mūsu pienākums ir labot un skaidrot visas neprecizitātes un neskaidrības. Pievienotās vērtības nodoklis ir sarežģītākais nodoklis gan uzņēmējiem, gan VID administrēšanai. Tikko cilvēki nesaprot, kā likumu piemērot, tā ir pretenzijas pret VID, savukārt VID šķiet, ka uzņēmēji krāpjas. Tāpēc šodienas apspriežamie jautājumi: kā noteikt brīdi, kad pakalpojumu sniedzējam rodas pienākums maksāt PVN par būvniecības un cita veida pakalpojumiem? Kādiem nosacījumiem jāizpildās, lai veidotos tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli par saņemtajiem pakalpojumiem un preču piegādēm? Kā rīkoties būvniecības pakalpojumu saņēmējam, ja sniedzējs nodokļa rēķinu neizraksta likuma noteiktajā termiņā (jo rēķina izrakstīšanas pienākums ir pakalpojumu sniedzējam, bet nodokļa maksāšanas pienākums pakalpojumu saņēmējam)? Vai nepieciešami uzlabojumi PVN likumā? PVN atmaksas kārtība un sarežģījumi, kas aizkavē procesus. Kā veicināt sadarbību starp VID un uzņēmēju, lai sasniegtu labāko rezultātu? Šoreiz uz sarunu žurnāla BILANCES galvenais redaktors GUNTIS ROZENBERGS un redaktore VITA ZARIŅA aicināja Sintiju Ozolu, FM Netiešo nodokļu PVN nodaļas vadītāju,
Marinu Kuzenko, VID Nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas vadītāju, Inesi Bindemani, VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieci, Ievu Liepiņu, zvērinātu revidenti, sertificētu nodokļu konsultanti, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekli un Dinu Zaķīti, SIA Arčers finanšu direktori.
GRĀMATVEDĪBA
Esi gatavs pārbaudei!
Nodokļu maksātāju informēšana par nodokļu auditu veikšanu
Valsts ieņēmumu dienests ir sācis jaunu iniciatīvu, informējot nodokļu maksātājus par plānoto nodokļu auditu uzreiz pēc nodokļu audita plāna sastādīšanas un apstiprināšanas. Līdz šim nodokļu maksātājs uzzināja par plānoto nodokļu auditu, tikai saņemot lēmumu ar konkrētu pārbaudes uzsākšanas datumu, tagad šī informācija nodokļu maksātāja rīcībā nonāk daudz ātrāk. Vai nodokļu audits ir neizbēgams un paziņojums par tā veikšanu ir iemesls ieslīgt depresijā? Atbilde uz šo jautājumu noteikti ir „nē!”, jo arī nodokļu maksātājam ar savu rīcību ir iespējams koriģēt nodokļu administrācijas pārbaužu plānus. Par auditējamo informēšanu, ka Valsts ieņēmumu dienests „plāno pie jums atnākt” BILANCĒ raksta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja EDĪTE SILOVA.
GRĀMATVEDĪBA
Darba laika kalendārs 2014. gadam un tā praktiskā lietošana
Drīz noslēgsies 2013. gads, un darba devējiem būs jādomā, kā sagatavoties jaunajam – 2014. gadam. Nākamais gads darba devējiem būs saistīts ar jauniem uzdevumiem un izaicinājumiem, jo jāievieš eiro, mainīsies vairāku nodokļu likmes u.tml., un tas prasīsies gan papildu finanšu līdzekļus, gan zināšanas, lai procesus pareizi un kvalitatīvi ieviestu un uzraudzītu. Lai pēc iespējas taupīgāk apietos ar esošajiem resursiem (gan finanšu, gan cilvēku) un racionāli tos izlietotu, darba devējiem vajadzēs rūpīgāk attiekties pret darba organizācijas jautājumiem, t.sk. darba laika organizāciju. Darbinieku darba laiku ir nepieciešams plānot un racionāli izlietot, lai tas tiktu veltīts tikai darbam un pēc iespējas samazinātu neracionālu un nelietderīgu tā izmantošanu (dīkstāves). Bez tam darba devējam ir darbiniekiem jāgarantē pastāvīga un vienmērīga darba noslodze, lai darbinieks strādātu tikai viņa darba līgumā noteikto darba laiku, un pēc iespējas jāizvairās no virsstundu darba, kas nav ekonomiski lietderīgi, jo palielinās ražošanas izmaksas. Darba laika organizācijas, uzskaites un iekšējās kontroles speciālists, konsultants MĀRIS LINGA BILANCES lasītājiem sagatavojis nākamā gada darba laika kalendāru un sniedzis skaidrojumus tā praktiskā lietošanā! Noderīgi!
TAUTSAIMNIECĪBA
Vai eiro ieviešana ir „vēstures beigas”?
Turpmāk izvirzāmie un sasniedzamie mērķi Latvijā
Ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, kopš Latvija atguva neatkarību. Šajā laikā daudz ir izdarīts, lai mēs atgrieztos kultūras un ģeopolitiskajā telpā, kurai vēsturiski esam piederējuši, – iestājāmies gan NATO, gan Eiropas Savienībā (ES), bet no 1. janvāra būsim arī eirozonā. „Plāns izpildīts!” mēs varētu optimistiski deklarēt un pasludināt, ka Latvijai ir pienākušas „vēstures beigas”. Tas būtu visvienkāršāk. Taču paraudzīsimies uz lietām reāli – pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju, tāpat kā pēc Džini sabiedrības nevienlīdzības indeksa, mēs joprojām esam “vadošie” ES, simtiem tūkstošu Latvijas pilsoņu ir aizbraukuši labākas dzīves meklējumos un šis process turpinās; Krievijas politiskā un ekonomiskā ietekme, kas pēc neatkarības atgūšanas ar katru gadu samazinājās, nu atkal sāk sevi pieteikt aizvien intensīvāk. Tāpēc ir pilnīgi pamatota sabiedrībā aizsākusies diskusija par to, kas būs „pēc” eiro? Kādu attīstības virzienu ies mūsu valsts? Un, manuprāt, tieši tagad, kad lielie „kalendārie” mērķi ir «izsmelti», ir īstais brīdis izvirzīt tādus mērķus, ko gribam sasniegt sabiedrības kvalitatīvajā attīstībā. Definēt, kāda ir Latvija, kuru mēs vēlamies redzēt, un konsekventi sākt pieņemt lēmumus šā mērķa sasniegšanai. Eiropas Parlamenta deputāts ROBERTS ZĪLE speciāli rakstā BILANCĒ ieskicē dažus virzienus, kas mums varētu būt aktuāli. Autors nepretendē uz vienīgo patiesību un cer, ka šai diskusijai pievienosies arī citi. Jo, tikai saliekot prātus kopā, mēs spēsim izveidot tādu Latvijas nākotnes „bildi”, kas varētu būt dzīvotspējīga.
Raksta beigās Roberts Zīle secina: „Mums joprojām ir iespēja veidot tādu valsti, kas ir politiski un ekonomiski ilgtspējīga: ar pašcieņas pilniem pilsoņiem, kuri jūtas lepni, ka ir atgriezušies Dzimtenē; ar konkurētspēju, kas balstīta efektivitātē un kvalitātē, nevis darbaspēka izmaksās; ar spēcīgu ietekmi ES un tās attīstībā.”
Numurā:
- Fizisko personu melnais saraksts. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja EDĪTE SILOVAS raksts par to, kas visiem jāzina par jauna Valsts ieņēmumu dienesta administrēta reģistra izveidi. Riska personu regulējums stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.
- Eiro palīdzēs pašvaldībām kļūt produktīvākām. Swedbank Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītājas ILZES KUKUTES raksts.
- Vai ienākumam pielīdzinās aizdevumus un samazinātus procenta maksājumus par aizdevumiem līdz 2013. gada 31. decembrim? Atbild Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore ASTRA KAĻĀNE.
- Katru dienu smīdinu Dievu! Portāla www.plz.lv redaktora IKARA KUBLIŅA intervija ar gremošanas slimību centra GASTRO galveno grāmatvedi MUDĪTI PEIČU. Intervijas varone atzīst: „Es varu naktīs mierīgi gulēt, jo man ir pilnīgi “balta” grāmatvedība.”