JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №838 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumos №591 «Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada pārskatiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №849 «Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.oktobri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №845 «Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos №16 «Kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №847 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos №105 «Kārtība, kādā interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājs iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksni»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №837 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumos №819 «Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №841 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumos №396 «Noteikumi par finanšu stabilitātes nodevas taksācijas perioda deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №843 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos №677 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №834 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 25.marta noteikumos №177 «Noteikumi par izložu un azartspēļu nodokļa pārskatu veidlapu paraugiem un izložu un azartspēļu nodokļa pārskatu iesniegšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №835 «Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 17.oktobra noteikumos №853 «Kārtība, kādā iesniedzama informācija par interaktīvo azartspēļu un izložu organizēšanas programmām, drošības un fizisko personu datu aizsardzības pasākumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, saistībā ar pāreju no latiem uz eiro galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus vēl 53 likumprojektos. Likumi grozīti, lai tajos minētos latus aizstātu ar eiro. Grozītās tiesību normas atstāj spēkā līdzšinējo regulējumu pēc būtības, nav personām nelabvēlīgākas kā iepriekš un nerada vērā ņemamu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likumu grozītajos likumos vārds „lats” aizstāts ar vārdu „euro” un vairākos likumos summas no latiem uz eiro konvertētas precīzi pēc matemātikas principiem. Savukārt virknē likumu konvertētās summas pārrēķinātas papildus, tās noapaļojot gan uz augšu, gan uz leju attiecīgi līdz veseliem vieniem, pieciem, desmitiem, simtiem vai tūkstošiem eiro un par labu privātpersonai. Piemēram, nodokļu un nodevu likumā palielināts attiecīgo darījumu summu apmērs, kuru sasniedzot, personai ir pienākums nodokļu administrācijā iesniegt informatīvo deklarāciju, deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus vai arī aizliegts veikt darījumus. Tāpat pēc latu konvertācijas eiro un summu noapaļošanas par labu personai palielināts parāda apmērs, kuru...

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projektu, kas paredz noteikt, kā turpmāk publiskajai personai būs jāpārvalda savas kapitāla daļas un kapitālsabiedrības. Jauns likums izstrādāts, lai ieviestu vienotus pārvaldības standartus, caurspīdību valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā, tādējādi uzlabojot visa šī resursa kopējo atdevi gan valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī ekonomikai kopumā, norāda likumprojekta autori. Jaunais regulējums noteiks publisko personu kapitālsabiedrību dibināšanas, darbības un likvidācijas kārtību, kapitāla daļu pārvaldības kārtību, tostarp sasniedzamo mērķu noteikšanu un darbības rezultātu izvērtēšanu. Paredzēts ieviest daļēji centralizētu valsts kapitāla daļu pārvaldības modeli, tostarp izveidot Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju un noteikt tā darbības principus. Likumprojekts arī paredz dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, motivējošas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atalgojuma sistēmas ieviešanu, kritērijus kapitālsabiedrības padomes izveidei, kā arī kapitāla daļu atsavināšanu. Paredzēts ieviest obligātu pienākumu kapitālsabiedrībām veidot vidēja termiņa stratēģijas, kā arī uzņēmuma valdi ievēlēt uz stratēģijas darbības...

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli 15 procentu apmērā. Likumprojekts paredz, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli varēs piemērot personai, kas pie darba devēja strādā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim un tiks nodarbināta tieši augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, to kopšanā un ražas novākšanā, kā arī augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Plānots, ka minimālais nodokļa maksājums būs 0,70 eiro (0,50 Ls) apmērā par katru nostrādāto dienu un persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensijai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro (50 Ls). Lai samazinātu administratīvās procedūras, uzņēmējam, kurš nodarbina sezonas laukstrādniekus, ziņojums par nodarbinātajām personām, viņu ienākumiem un aprēķināto ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestam būs jāsniedz vienu reizi mēnesī. Informācijas apkopošanai paredzēts izmantot Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēmu. Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka dārzkopības un augļkopības nozarē vērojams augsts...

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, konstitūcijā nostiprinot atklātu Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu. Satversmes grozījums paredz, ka Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Konstitūcija grozīta, lai, atsakoties no līdzšinējās prakses amatpersonas ievēlēt aizklātā balsojumā, veicinātu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un atklātību. „Deputāti vairs nevarēs slēpties aiz slēgtajiem balsojumiem, jo turpmāk būs jāskaidro sava izvēle katrā konkrētā gadījumā. Šāda kārtība nodrošinās gan debates parlamentā par nozīmīgiem jautājumiem, gan arī veicinās diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Atsakoties no aizklātas amatpersonu ievēlēšanas, Saeima jau veikusi attiecīgas izmaiņas Saeimas kārtības rullī, un kopš pagājušā gada februāra sākuma noteikta atklāta balsošana, ievēlot Saeimas Prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un virkni citu likumos noteiktu...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ceturtdien, 19.septembrī, nolēma atbalstīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz risināt komunālo maksājumu parādnieku problēmu gadījumos, kad dzīvokļa īpašums tiek pārdots vai iegādāts izsolē. Likuma grozījumi izstrādāti gan, lai padarītu skaidrāku jau esošo regulējumu, gan arī, lai parādnieku problēmas risināšanā ieviestu jaunas normas, deputātus informēja likumprojekta autori. Likumprojekts nosaka - pārdodot dzīvokļa īpašumu, tā pircējam būs jāuzņemas visas iepriekšējā īpašnieka saistības par nenokārtotajiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, pārvaldīšanas izdevumiem, kā arī zemes lietošanu. Tādējādi tiks dzēsts iepriekšējā īpašnieka parāds, bet dzīvokļa ieguvējs varēs prasīt samazināt pirkuma summu par parāda apmēru. Paredzēts, ka par šādu darījumu pārdevējam un pircējam būs jāslēdz vienošanās. Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka pienākums norēķināties par dzīvokļa pārvaldīšanas pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, īpašniekam, kurš dzīvokli iegādājies izsoles ceļā, būs ar dienu, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu. Šāds risinājums novērsīs...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir izstrādājis un šī gada 3.septembrī apstiprinājis vadlīnijas “Godīgas komercprakses īstenošanai patērētāju kreditēšanas jomā” (turpmāk – Vadlīnijas). PTAC aicina kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus iepazīties ar Vadlīnijām un savas komercprakses īstenošanā ņemt vērā Vadlīnijās sniegtos pamatprincipus. Īpaši nozīmīga ir komersantu atbildība, veidojot pārdomātas reklāmas, kas neveicinātu patērētāju bezatbildīgu aizņemšanos. Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju īstenotā komercprakse un patērētājiem adresēto reklāmu atbilstība normatīvo aktu prasībām ir aizvien aktuālāks jautājums. Īpašu uzmanību nepieciešams pievērst, lai ar kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju īstenoto komercpraksi netiktu veicināta patērētāju bezatbildīga aizņemšanās. Tāpēc PTAC ir izstrādājis Vadlīnijas, kas paredzētas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem (tai skaitā, kredīta starpniekiem), kā arī personām, kas darbojas to vārdā vai uzdevumā, piemēram, dažādiem plašsaziņas līdzekļiem un mārketinga kompānijām, lai atvieglotu sagatavot un piedāvāt patērētājiem normatīvajiem aktiem atbilstošas patērētāju kreditēšanas reklāmas un īstenot godīgu komercpraksi. Līdzšinējā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju īstenotā komercprakse (tai skaitā, patērētājiem adresētās kreditēšanas pakalpojumu reklāmas) un grozījumi Ministru...