JAUNUMI

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir izstrādājis Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam projektu (stratēģija) un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam projektu (programma), kā arī abu minēto dokumentu Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata projektu (vides pārskats). Minētie dokumenti vakar, 19.septembrī, tika konceptuāli atbalstīti Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā un drīzumā Rīgas iedzīvotāji tiks aicināti iepazīties ar tiem un izteikt savus priekšlikumus publiskajās apspriešanās. Stratēģijā ir definēti četri Rīgas ilgtermiņa attīstības mērķi: prasmīga, nodrošināta un aktīva sabiedrība; inovatīva, atvērta un eksportspējīga ekonomika; ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide; Rīga - starptautiski atpazīstama, nozīmīga un konkurētspējīga Ziemeļeiropas metropole. Mērķu sasniegšanai programmā izvirzīti 19 vidēja termiņa rīcības virzieni ar veicamajiem uzdevumiem un sagatavots rīcības plāns, kas ietver pasākumu un aktivitāšu kopumu turpmāko septiņu gadu periodam, kā arī investīciju plāns trīs turpmāko gadu laikā īstenojamajiem projektiem. "Minētajos dokumentos akcentēta sociāli atbildīga un ilgtspējīga kompaktas pilsētas attīstība. Izstrādājot stratēģiju un analizējot esošo situāciju, apzināmies, ka viens...

Labklājības ministre Ilze Viņķele 18. septembrī sasauktajā preses konferencē par demogrāfiju, iepazīstināja ar Labklājības ministrijas (LM) piedāvāto 2014. gada demogrāfijas risinājumu, kā arī norādīja uz nepilnībām Nacionālās apvienības (NA) uzstādītajā "ultimātā". Kā uzsvēra ministre, NA piedāvājums pagarināt vecāku pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam visvairāk ietekmētu tieši turīgāko ģimeņu ienākumus, turklāt, lai to īstenotu, valstij būs jāceļ sociālā nodokļa likme. Tikmēr LM visām jaunajām māmiņām pēc bērna gada vecuma sasniegšanas piedāvā turpināt saņemt minimālo bērna kopšanas pabalstu Ls 120 apmērā, kā arī māmiņām vai tētiem, kas dodas strādāt, mācīties vai ir reģistrējušās Nodarbinātības valsts aģentūrā, piešķirs pabalstu Ls 100 apmērā. Ar šī risinājuma palīdzību iespējams arī novirzīt papildu atbalstu bērniem no nepilnām ģimenēm, kuru vecāki izvairās pildīt savas finansiālās saistības. Kā ziņots iepriekš, šie bērni joprojām saņem krīzes laikā samazināto atbalstu Ls 35 - 40 mēnesī, taču tieši nepilnās ģimenes ir nabadzības riskam visvairāk pakļautā sabiedrības grupa. Ministre iestājas par to, lai...

Īstenojot Latvijas un Šveices mikrokreditēšanas programmu, Hipotēku banka līdz šā gada septembrim mikrokredītos izsniegusi 4,6 miljonus latu, piešķirot kopumā 800 aizdevumus, kas ir vairāk nekā programmas ietvaros bija paredzēts. Līdz 2014.gada beigām, turpinot programmas īstenošanu no klientu atmaksātajiem līdzekļiem, Hipotēku banka mikroaizdevumos plāno piešķirt vēl aptuveni 1,6 miljonus latu. Nozaru griezumā lielākais piešķirto mikroaizdevumu skaits ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē - 50% no kopējā aizdevumu skaita. Otra populārākā nozare ir dažāda veida mazumtirdzniecība (17% no piešķirtajiem aizdevumiem), kurai seko dažāda veida pakalpojumi (10%) un apstrādes rūpniecība (9%). Vidējais piešķirtā mikroaizdevuma apjoms ir 5800 latu. Gandrīz ceturtā daļa jeb 23% aizdevumu piešķirti mikrouzņēmumu projektiem Latgalē, tikpat - uzņēmējiem Vidzemē, 22% - Zemgalē, savukārt 19% piešķirto aizdevumu nonākuši Kurzemē. Jēkabs Krieviņš, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks: "Īstenojot mikrokreditēšanas programmu, ir sasniegts viens no būtiskākajiem mērķiem veicināt reģionālo ekonomisko aktivitāti. 87% no aizdevumiem ir piešķirti uzņēmējiem ārpus Rīgas un tās apkaimes, tajā skaitā pierobežas pagastos....

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №794 «Kultūras ministrijas publisko maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №797 «Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №764 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 31.jūlija noteikumos №524 «Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanas prasības»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 13.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №759 «Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības vadītāju foruma nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 13.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №787 «Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumos №381 «Noteikumi par vispārējās pirmsskolas izglītības un speciālās pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №789 «Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №765 «Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos №610 «Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 13.septembri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējam ir noslēgts būvniecības līgums ar apakšuzņēmējiem, saskaņā ar kura noteikumiem no katra izpildīto darbu pieņemšanas – nodošanas aktā uzrādītas summas tiek ieturēta garantijas summa 5% no izpildīto darbu apjoma uz diviem gadiem no izpildīto darbu pieņemšanas – nodošanas aktu parakstīšanas. Šī garantijas summa kalpo kā nodrošinājums, ja garantijas laikā (2 gadi) rodas izpildīto darbu trūkumi vai nepilnības, tad no šīs summas tiek novērstas visas nepilnības. Būvniecības laikā apakšuzņēmējam tiek apmaksāts rēķins daļēji, izņemot garantijas summu. Piemēram, darbi ir izpildīti par kopējo summu Ls 10 000, apakšuzņēmējs izraksta rēķinu Ls 9 500, kur atskaita no izpildīto darbu vērtības 5% un kopēja summa apmaksai ir Ls 9 500. Garantijas summa var tikt ieturēta pēc diviem gadiem un neatmaksāta apakšuzņēmējam, ja izpildītos darbos tiks atklātas nepilnības. Iesniedzējs lūdz sniegt atbildi uz jautājumu: vai iesniedzot PVN deklarācijas par šo periodu ir jāuzrāda pilna pakalpojuma vērtība,...

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā lems par vēl 56 likumprojektiem, kas saistīti ar pāreju no latiem uz eiro. Izmaiņas likumos nepieciešamas, lai tajos minētos latus aizstātu ar eiro. Galīgajā lasījumā Saeima šodien skatīs arī atbildīgās Juridiskas komisijas virzītos grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz turpmāk arī Satversmes tiesas tiesnešus ievēlēt amatā atklātā balsojumā Saeimā. Konceptuāli pirmajā lasījumā Saeima lems par deviņiem likumprojektiem, tostarp, par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz ar nodokli neaplikt ienākumu, kas gūts, ja atsavināts nekustamais īpašums, kas nepieciešams autoceļa vai dzelzceļa būvniecības vai rekonstrukcijas vajadzībām. Deputāti šodien konceptuāli skatīs arī jauna likuma "Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums" projektu, kas paredz noteikt, ka turpmāk publiskajai personai būs jāpārvalda savas kapitāla daļas un kapitālsabiedrības. Tāpat Saeima pirmajā lasījumā lems par deputātu ierosinājumu sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba ņēmējiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem daļēji segt no valsts budžeta līdzekļiem. 12.septembra Saeimas sēdē deputāti...

Sezonas laukstrādnieki kļūs sociāli apdrošināti, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. To paredz jaunais regulējums sezonas laukstrādnieku sociālajai apdrošināšanai, ko trešdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, skatot attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Saskaņā ar likumprojektu persona, kura maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. Sezonas laukstrādniekus reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā. Tāpat likumprojekts paredz darba devējam pienākumu par saviem līdzekļiem apdrošināt sezonas laukstrādniekus pret nelaimes gadījumiem. „Pēc deputātu lūguma sēdē piedalījās lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, kuri apliecināja, ka jaunais regulējums ir atbalstāms un mazinās administratīvās procedūras. Ar ogu un augļu novācējiem vairs nebūs jāslēdz līgumi, pirms darbu uzsākšanas ziņojot Valsts ieņēmumu dienestam, kā tas jādara tagad – pat gadījumos, kad ražas novākšana ilgst tikai vienu dienu. Procedūra būs vienkāršāka – saimniekam ziņas par tās dienas strādniekiem būs jāievada Lauku...

Nodokļu ieņēmumi no lauksaimniecības nozares 2013.gada septiņos mēnešos ir bijuši 24,14 miljoni latu; 7,9 % jeb 1,91 miljons latu - ieņēmumi no zvejniecības nozares, šādu statistiku atklāj Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavotais izvērstais analītiskais apskats par lauksaimniecības nozari. Analītiskais apskats par lauksaimniecības nozari ir jau ceturtais VID sagatavotais nozares apskats un tajā ir analizēti augkopības un lopkopības, medniecības un saistīto palīgdarbību un zivsaimniecības nozares darbības rādītāji. Pēc informācijas uz 2013.gada 15.augustu nozarē darbojas 43 081 nodokļu maksātājs, t.sk. 7 509 (17,4 % no visiem nozares nodokļu maksātājiem) ir PVN maksātājs un 332 (0,77 %) ir MUN maksātāji. 2012.gadā aprēķinātās pamatnodokļu (UIN, IIN, VSAOI, PVN) summas nozarē veido vidēji 5,1 % no apgrozījuma. Lielāko nodokļu sloga daļu veido PVN un VSAOI maksājumi. Apskatā var redzēt, ka lielākais nodokļu slogs veidojas maziem nodokļu maksātājiem – fiziskām personām (ar apgrozījumu līdz 10 000 latu). VID pētījums atklāj, ka 2012.gadā 606...

Trešdien, 18.septembrī, finanšu ministrs Andris Vilks, kā arī Finanšu ministrijas (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju Andri Jaunsleini, valdi un speciālistiem, lai izskatītu Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu. "Pēc vairākkārtējām tikšanās reizēm un sarunām, jāteic, ka pašvaldības vēlas redzēt neadekvātu nodokļu ieņēmumu pieaugumu, proti, no kopējiem nodokļu ieņēmumiem nākamajos gados palielināt apjomu pašvaldību budžetos līdz pat 25%. Jāteic, ka LPS prasības nākamā gada budžetā par labu pašvaldībām ir utopiskas un neizpildāmas, turklāt pilnīgi bez nekāda ekonomiska pamatojuma. Pats dīvainākais, jo vairāk valsts nolemtu atvēlēt nākotnes pensijām, sociālajiem pabalstiem, jo vairāk būtu "parādā" pašvaldībām," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Tikšanās laikā tika pārrunāti protokola projektā ietvertie jautājumi par pašvaldību budžetu ieņēmumiem vidējā termiņā, kā arī par aktualitātēm saistībā ar pašvaldībām plānoto finansējumu 2014. gada valsts budžetā. Protokola ietvaros IZM pārstāvji arī informēja par nākamajā gadā plānoto finansējumu izglītības jomā, proti, finanšu...